Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā12.03.2021
Svarīgākais:
- Saeima pieņem grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz vienreizējā 200 eiro pabalsta piešķiršanu pensionāriem un personām ar invaliditāti. Vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju tiks piešķirts tiem, kuri no 2021.gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji. Tāpat tiesības uz šo pabalstu paredzētas arī tiem, kuri saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji;
- Valdība uz piektdienu pārceļ lemšanu par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārija ieviešanu;
- Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu par atvieglojumiem uzņēmējiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, un atzīst to par steidzamu; Galīgais lasījums paredzēts 18.martā;
- Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā paredzēs iespēju pašvaldībām izstrādāt investīciju projektus;
- Pašvaldībām liela mēroga vakcinācijas centri būs jānodrošina ar telpām un pamataprīkojumu;
- Valdība atbalsta iekšlietu ministra iniciatīvu par piemaksu piešķiršanu pašvaldību policijai;
- Pārapstiprina valdības lemto, ka Latvijā starptautiskās sacensībās var piedalīties arī sportisti vecumā no 15 gadiem;
- Dzīvnieku Covid-19 laboratoriskajiem izmeklējumiem būs pieejami 37 300 eiro;
- Covid-19 infekcijas ierobežošanas pasākumus ūdeļu un jenotsuņu novietnēs uzraudzīs PVD;
- Premjers cer, ka pēc Lieldienām Latvijā varētu virzīties uz pakāpenisku Covid-19 ierobežojumu samazināšanu;
Likumdošanas apskats:
Saeima atbalsta 200 eiro pabalsta piešķiršanu pensionāriem un personām ar invaliditāti
Saeima ceturtdien atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz vienreizējā 200 eiro pabalsta piešķiršanu pensionāriem un personām ar invaliditāti.
Paredzēts, ka vienreizējs 200 eiro pabalsts saistībā ar Covid-19 izplatības dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju tiks piešķirts tiem, kuri no 2021.gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām ir Latvijā piešķirtās vecuma, invaliditātes, apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmēji.
Tāpat tiesības uz šo pabalstu paredzētas arī tiem, kuri saņem atlīdzību par darbspēju zaudējumu, atlīdzību par apgādnieka zaudējumu vai arī ir valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji.
Papildu 200 eiro vienreizējs pabalsts tiks izmaksāts bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmējiem. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji ir cilvēki, kurām pabalsts piešķirts, balstoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas izsniegtu atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Vienreizējā pabalsta izmaksai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem tiks novirzīti 3,8 miljoni eiro, savukārt pensiju, atlīdzību un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem - 108,7 miljoni eiro. Plānots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) vienreizējo pabalstu visām likumprojektā noteiktajām mērķa grupām bez papildu personas iesnieguma izmaksās 2021.gada aprīlī un piegādās pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
Tiem, kuri vienlaikus saņem vairākus pakalpojumus, piemēram, vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, piešķirs vienu 200 eiro vienreizējo pabalstu. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem papildu vienreizējais pabalsts 200 eiro apmērā tiks izmaksāts neatkarīgi no tā, ka par bērnu piešķirts vienreizējais atbalsts 500 eiro apmērā vai personai kā valsts pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam piešķirts 200 eiro vienreizējais pabalsts.
Gadījumos, kad pensija, atlīdzība vai pabalsts piešķirts laikā no 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, VSAA bez papildu iesnieguma saņemšanas vienreizējo pabalstu izmaksās 30 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma piešķiršanu.
No vienreizējā pabalsta netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi, kā arī to neņems vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai.
Šādu vienreizējo pabalstu izmaksu paredz plānotie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas iepriekš pieņemti valdības sēdē, un šodien tos atbalstīja arī Saeima.
Deputāti arī atbalstīja deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, kas paredz, ka pašvaldībām 2020.gadā un 2021.gadā ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus, kas atšķiras no likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajiem, tos pārceļot uz vēlāku laiku attiecīgā taksācijas gada ietvaros, kā arī par nodokļa maksājuma kavējumu netiek aprēķināta likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktā nokavējuma nauda līdz 2021.gada 31.decembrim.
Vienlaikus deputāti noraidīja deputāta Igora Pimenova (S) priekšlikumu, kas paredzēja, ka pašvaldības dibinātās izglītības iestādes, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas, šā likuma darbības laikā var nepiemērot tiesiskā regulējuma noteikumus attiecībā uz mācību satura apguvi valsts valodā.
LETA jau vēstīja, ka vienreizējo pabalstu saņems arī īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji par bērniem un pilngadīgām personām, kuriem tas piešķirts atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam, tātad pabalsts tiks izmaksāts par tiem cilvēkiem, kuriem smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nepieciešama "24/7 aprūpe".
Pēc VSAA sniegtās informācijas, 2021.gada janvārī Latvijā dzīvojoši pensiju saņēmēji ir aptuveni 511 900, no kuriem vecuma pensiju saņēmēji ir aptuveni 431 300, invaliditātes pensijas saņēmēji apmēram 73 000, atlīdzību saņēmēji aptuveni 9800, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji aptuveni 21 800, bērna īpašas kopšanas pabalsta saņēmēji apmēram 2600 un pilngadīgas personas ar invaliditāti, kuras saņem īpašas kopšanas pabalstu, aptuveni 16 200.
Valdība uz piektdienu pārceļ lemšanu par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārija ieviešanu
Valdība uz piektdienu, 12.martu, pārcēla lemšanu par epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenārija ieviešanu.
Ceturtdien kārtējā valdības sēdē bija plānots lemt par izmaiņām ierobežojumos, tostarp valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā nodrošināt attālināto darbu, kā arī lemtu par izmaiņām par atļauto pasažieru skaistu sabiedriskajā transportā.
Tomēr sēdes laikā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) izsludināja 15 minūšu pārtraukumu, lai pārliecinātos, vai valdības sēdes dienaskārtībā nav "iezagusies viena nepilnība". Pēc pārtraukuma premjers apliecināja, ka valdības sēdes dienaskārtībā iekļautajos jautājumos ir "būtiski trūkumi".
Viņš atzina, ka šo otrdien valdība lēma ar 17.martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tomēr ceturtdien bija plānots lemt par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.
Tā kā nākamnedēļ lemt par šo jautājumu būtu par vēlu, Ministru prezidents ierosināja turpināt lemšanu par šiem jautājumiem piektdien plkst.15.
Paredzams, ka priekšlikumus par kontroles un uzraudzības pasākumiem iedzīvotāju atgriešanos no trešajām valstīm līdz rītdienas sēdei izstrādās Operatīvās vadības grupa.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets šodien bija plānojis pieņemt gala lēmumu par mērenāko epidemioloģiskās situācijas stabilizēšanas scenāriju, ar kuru valsts pārvaldē un privātajā sektorā strādājošajiem nāksies strādāt attālināti, bet klātienē atļaujot strādāt ražojošajiem uzņēmumiem.
Par šādu scenāriju ministri konceptuāli vienojās otrdien, atsakoties no otra scenārija - "D" - kas paredzēja lielākus ierobežojumus jeb lokdaunu.
Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu par atvieglojumiem uzņēmējiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, un atzīst to par steidzamu
Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz vairākus atvieglojumus uzņēmējiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai, kā arī lēma likumprojektu atzīt par steidzamu.
Parlaments šos grozījumus šodien nodeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kas sēžu starplaikā apspriedās ar nozares pārstāvjiem un lēma likumprojektam piešķirt steidzamību. Iecerēts, ka priekšlikumus minētajiem grozījumiem varēs iesniegt līdz 15.marta plkst.12 un tos varētu galīgajā lasījumā skatīt 18.martā.
Grozījumi izstrādāti ar mērķi precizēt tiesisko regulējumu atsevišķiem Covid-19 infekcijas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, kā arī papildināt ar jauniem, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.
Ministru kabinets šos grozījumus atbalstīja 4.martā, tomēr gala lēmums par tiem jāpieņem Saeimai.
Finanšu ministrijas (FM) rosinātie grozījumi paredz 2020.gadā un 2021.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai atcelt izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.
Tāpat rosināts atteikties no prasības kapitālsabiedrības valdes locekļiem veikt IIN un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībai nav bijis neviena darbinieka, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā, kā arī pagarināt deklarācijas iesniegšanas termiņu IIN maksātājiem, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju.
Paredzēti grozījumi arī azartspēļu nodokļa aprēķināšanā ārkārtējās situācijas laikā. Papildus likumprojektā ietverts regulējums informācijas publicēšanai par tiem nodokļu maksātājiem, kas saņem valsts atbalstu, kā arī citas izmaiņas.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt garāku termiņu gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskata likuma subjektu, biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju gada pārskatu par 2020.gadu iesniegšanai, kā arī un sabiedriskā labuma organizāciju un sociālo uzņēmumu darbības pārskatu par 2020.gadu un publiskas personas pārskatu par dāvinājuma (ziedojuma) izlietojumu iesniegšanai.
Paredzēts pagarināt arī termiņu, kurā kapitālsabiedrībām ir pienākums sasaukt dalībnieku (akcionāru) sapulci, lai apstiprinātu kapitālsabiedrības gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu. Paredzēts pagarināt arī IIN gada deklarāciju iesniegšanas termiņu par 2020.gadu. Līdz ar to 2020. taksācijas gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš visiem IIN maksātājiem būs 2021.gada 1.jūlijs. Minētais priekšlikums attieksies uz tiem IIN maksātājiem, kuriem IIN gada ienākuma deklarācijas iesniegšanas ir obligāta, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem.
Likumā paredzēts iekļaut normu, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem, aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020.gadu un par 2021.gadu, nepiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80% procentu apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Minētie likuma precizējumi ir būtiski, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības ietekmi uz saimniecisko darbību un ar to saistītos ierobežojumus, jo saimnieciskās darbības veicēju skaits, kas strādā ar zaudējumiem, krasi pieaug.
Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā paredzēs iespēju pašvaldībām izstrādāt investīciju projektus
Valdība akceptēja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot, ka Covid-19 radīto seku mazināšanai reģionālā līmenī un administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai pašvaldības var izstrādāt augstas gatavības investīciju projektus.
Pašvaldību izstrādātie projekti varēs pretendēt uz valsts līdzfinansējuma saņemšanu. Nosacījumus augstas gatavības pašvaldību investīciju projektu pieteikšanai valsts līdzfinansējuma saņemšanai, kā ar investīciju projektu izskatīšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Kā skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, valdības ieviestie drošības pasākumi un ierobežojumi, kā arī pasākumi, ko īsteno citas valstis Covid-19 izplatības ierobežošanai, negatīvi ietekmējuši Latvijas tautsaimniecības attīstību.
Pašvaldības var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ekonomiskās situācijas uzlabošanā pēc Covid-19 izraisītās ekonomikas lejupslīdes, tādēļ, lai stimulētu ekonomiku valstī, būtiska ir pašvaldību iecerēto investīciju projektu realizācija, kas dod darbu uzņēmējiem un uzlabo dzīves vidi, sniedz nodarbinātības un pakalpojumu saņemšanas iespējas iedzīvotājiem. Līdz ar to valdības atbalsts Covid-19 izraisītajā krīzes situācijā ir nepieciešams arī pašvaldībām, uzsvēra VARAM.
Ar augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem ir saprotami projekti, kurus var īstenot pēc iespējas ātrāk pēc valsts budžeta finansējuma saņemšanas.
Pašvaldībām liela mēroga vakcinācijas centri būs jānodrošina ar telpām un pamataprīkojumu
Lai organizētu liela mēroga vakcinācijas centru darbu, pašvaldībām būs jānodrošina telpas un pamataprīkojums, ceturtdien tika informēta valdība.
Vakcinācijas projekta biroja izstrādātajā plānā norādīts, ka pašvaldība vai cits apsaimniekotājs vakcinācijas centru nodrošinās ar galdiem, krēsliem un elektrības pieslēguma vietām.
Tāpat būs jānodrošina atkritumu urnas sadzīves atkritumiem, jānodrošina telpu ikdienas uzkopšana un nepieciešamības gadījumā arī uzkopšana vakcinācijas laikā.
Pašvaldībām būs jānodrošina interneta pieslēgums, norādes un grīdas marķējums kā arī apsardze.
Savukārt vakcinācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošinās datorus, reģistrācijas uzskaites tabulas, anketas, rezerves interneta pieslēgumu, ledusskapjus vakcīnu uzglabāšanai, kancelejas preces, rezerves elektrības ģeneratorus vakcīnu uzglabāšanas ledusskapju darbības nodrošināšanai, medicīnas atkritumu savākšanu un utilizāciju.
Vakcinācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošinās arī ar vakcinācijas procesu saistīto aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, temperatūras mērītājus pie ieejām kā arī ūdeni, kafiju un tēju saviem darbiniekiem.
LETA jau ziņoja, ka liela mēroga vakcinācijas pret Covid-19 centru izveidei iezīmētas kopumā 20 pilsētas, liecina uz ceturtdienas valdības sēdi sagatavotā Veselības ministrijas prezentācija.
Šo pilsētu vidū ir Liepāja, kur vakcinācijas centrs varētu atrasties Biedrības namā, Daugavpils, kur šim mērķim varētu izmantot Daugavpils Olimpisko centru, Jēkabpils, kur vakcinācijas centrs potenciāli atrastos Jēkabpils Sporta centrā, un Rēzekne, kur liela mēroga vakcinācijas punktu varētu ierīkot Olimpiskajā centrā.
Valmierā plānots šim mērķim izmantot Valmieras kultūras centru, savukārt Jūrmalā - Kauguru kultūras centru. Cēsis savukārt tiek iezīmētas vairākas potenciālās vakcinācijas centra atrašanās vietas - Cēsu Sporta komplekss, 2.pamatskola vai 1.pamatskola. Līdzīga situācija ir Jelgavā, kur iezīmēti divi varianti - Zemgales Olimpiskais centrs vai Zemgales sporta nams. Ventspils gadījumā kā potenciālā lokācija šim mērķim izvēlēts Olimpiskais centrs "Ventspils".
Šo lielā mēroga vakcinācijas centru kapacitāte svārstās starp 3000 un 8000 vakcinācijas epizodēm nedēļā. Daugavpils, Jelgavas, Liepājas un Jūrmalas centri, pēc ministrijas aplēsēm, spētu nodrošināt no 5000 līdz 8000 vakcinācijās epizožu nedēļā.
Līdztekus arī tiktu izveidoti vismaz astoņi mazāki vakcinācijas punkti ar 1000 vakcinācijas epizožu kapacitāti nedēļā. Šie punkti, pēc pašreizējiem ministrijas plāniem, potenciāli atrastos Madonā, Bauskā, Alūksnē, Salaspilī, Tukumā, Kuldīgā, Saldū, Siguldā, Aizkrauklē un Gulbenē.
Savukārt galvaspilsētā plānots izveidot divus liela mēroga vakcinācijas centrus, kas katrs spētu nodrošināt 20 000 vakcinācijas epizožu nedēļā. Vienlaikus tiktu izveidoti arī vismaz 14 mazāka mēroga vakcinācijas punkti, kas katrs nodrošinātu 3000 vakcinācijas epizožu nedēļā, tādējādi kopumā nodrošinot 42 000 vakcinācijas epizožu nedēļā.
Šo punktu izveidei izvirzīti vairāki varianti - "Volvo" halle ar 1500 kvadrātmetru platību, Starptautiskais izstāžu centrs "Ķīpsala" ar 6700 kvadrātmetru platību, konferenču centrs "ATTA Centre" ar 6823 kvadrātmetru platību, konferenču un pasākumu centrs "Fantadroms" ar 1900 kvadrātmetru platību un "Skonto" halle, kuras platība ir 7000 kvadrātmetru.
Citastarp ministrija atzīmē, ka variantu vidū ir arī pašvaldību sporta zāles un kultūras centri, kā arī Rīgas Nacionālā sporta manēža.
Valdība atbalsta iekšlietu ministra iniciatīvu par piemaksu piešķiršanu pašvaldību policijai
Valdība ceturtdien atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz nodrošināt piemaksas pašvaldības policijai par darbu Covid-19 izplatības ierobežošanā.
Paredzēts, ka pašvaldību institūcijām no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kompensēs izdevumus, kas tām radušies no 1.janvāra līdz 7.februārim, iesaistot pašvaldību policijas darbiniekus komandantstundas kontroles pasākumos, aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrija.
Piemaksas paredzētas 75% apmērā no aprēķinātās atlīdzības summas.
Samaksai par darbu novirzīs 139 731 eiro.
"Tieši tāpat kā Valsts policija un Valsts robežsardze, arī pašvaldības policija iesaistījās vīrusa izplatības ierobežošanas un kontroles pasākumos visā Latvijas teritorijā. Tāpēc mūsu kolēģi arī ir pelnījuši saņemt tādas pašas piemaksas. Uzskatu, ka valdība ir pieņēmusi pareizu lēmumu, atbalstot Iekšlietu ministrijas virzīto priekšlikumu piešķirt piemaksas arī pašvaldību policijai," pauda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju/KPV LV).
Politiķis akcentēja, ka augsti vērtē pašvaldību policijas darbu un sniegto atbalstu Valsts policijai krīzes apstākļos.
Pārapstiprina valdības lemto, ka Latvijā starptautiskās sacensībās var piedalīties arī sportisti vecumā no 15 gadiem
Saeima ceturtdien pārapstiprināja valdības veiktos grozījumus rīkojumā par ārkārtējo situāciju, kas jau no 8.marta atļauj Latvijā rīkot starptautiska līmeņa sacensības ne tikai Latvijas pieaugušo izlašu sportistiem, bet arī izlašu sportistiem vecumā no 15 gadiem, ievērojot visus epidemioloģiskās prasības un nosacījumus.
Šādi valdības iepriekš pieņemtie lēmumi attiecībā uz regulējumu ārkārtējās situācijas laikā ir spēkā jau atbilstoši valdībā lemtajam, savukārt parlaments vēlāk lemj, vai tos pārapstiprināt vai noraidīt. Šādai sistēmai ir parlamenta vairākuma uzraudzības funkcija pār valdības lēmumiem attiecībā uz regulējumu ārkārtējās situācijas laikā.
Valdības šīs izmaiņas veica, lai Latvijā varētu norisināties Eiropas čempionāts jauniešiem Latvijas U-16 meiteņu volejbola izlasei.
Kā iepriekš skaidroja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ārkārtējās situācijas regulējums aizliegt un atcelt visus sporta pasākumus, tai skaitā sacensības, vienlaikus kā izņēmumu paredzot starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības, pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem.
Dzīvnieku Covid-19 laboratoriskajiem izmeklējumiem būs pieejami 37 300 eiro
Dzīvnieku, tostarp ūdeļu, Covid-19 laboratoriskajiem izmeklējumiem piešķirts finansējums 37 316 eiro apmērā, ceturtdien nolēma valdība.
Zemkopības ministrija (ZM) skaidro, ka, reaģējot uz pašreizējās epidemioloģiskās situācijas tendencēm Eiropas Savienībā (ES) saistībā ar SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas uzliesmojumu, ir jāīsteno epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas uzraudzībai un izplatīšanās ierobežošanai novietnēs starp dzīvniekiem. Turklāt, kā norādīts ZM izstrādātajā noteikumu anotācijā, 2020.gadā ziņots par ūdeļu inficēšanos ar SARS-CoV-2 vīrusu, un ir konstatēts, ka infekciju iespējams pārnest no cilvēka uz ūdelēm un otrādi.
Lai nodrošinātu infekcijas atklāšanu agrīnā stadijā un novērstu tās tālāko izplatību, valdība ceturtdien nolēma piešķirt finansējumu 37 316 eiro apmērā "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR"", lai veiktu laboratoriskos izmeklējumus uz Covid-19 infekciju, apstiprinot vai izslēdzot infekcijas klātbūtni dzīvnieku novietnēs.
Summa institūtam piešķirta no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
"BIOR" uzdevums ir rūpēties par sabiedrības un dzīvnieku veselību, pārtikas un vides kvalitāti, zivju un citu ūdens bioloģisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, nodrošinot starptautiskiem standartiem atbilstošu pētniecisko darbību, veicot kvalitatīvu zinātnisko ekspertīzi un laboratoriskos izmeklējumus, sniedzot pakalpojumus starptautiskā mērogā.
Covid-19 infekcijas ierobežošanas pasākumus ūdeļu un jenotsuņu novietnēs uzraudzīs PVD
Turpmāk Covid-19 infekcijas ierobežošanas pasākumus ūdeļu, citu "Mustelidae" dzimtas dzīvnieku un jenotsuņu novietnēs uzraudzīs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), ceturtdien lēma valdībā.
Līdztekus izstrādāti četri scenāriji rīcībai dzīvnieku novietnē Covid-19 infekcijas kontrolei un apkarošanai, uzliesmojuma gadījumā.
Zemkopības ministrija (ZM) skaidro, ka 2020.gadā ziņots par ūdeļu inficēšanos ar SARS-CoV-2 vīrusu, un ir konstatēts, ka infekciju iespējams pārnest no cilvēka uz ūdelēm un otrādi. Kā norāda ZM, kopš pērnā gada aprīļa inficēšanās gadījumi dzīvniekiem (ūdelēm) konstatēti Nīderlandē, Dānijā, Itālijā, Spānijā, Zviedrijā, ASV un Kanādā. Savukārt Dānija līdz 2020.gada 5.novembrim ziņojusi par Covid-19 infekcijas gadījumiem 214 cilvēkiem, kas inficēti ar SARS-CoV-2 vīrusa mutāciju variantu.
Lai nodrošinātu infekcijas atklāšanu agrīnā stadijā un novērstu tās tālāko izplatību dzīvnieku turētājiem tiek noteikti vairāki pienākumi, tostarp biodrošības pasākuma plāna izstrāde un tā izpilde, ziņošana PVD par dzīvnieku skaitu novietnē, nobeigušos dzīvnieku skaitu, kā arī situācijā, kad rodas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar Covid-19 infekciju vai novietnē ir palielināta dzīvnieku mirstība.
Tāpat tiek noteikts dzīvnieku īpašnieka vai turētāja pienākums līķa paraugu nogādāt uz PVD attiecīgo teritoriālo struktūrvienību, kā arī PVD attiecīgās teritoriālās struktūrvienības pienākums saņemtā līķa paraugu nosūtīt uz valsts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR" laboratoriskai izmeklēšanai uz Covid-19 infekciju.
Kariņš cer, ka pēc Lieldienām Latvijā varētu virzīties uz pakāpenisku Covid-19 ierobežojumu mazināšanu
Premjers Krišjānis Kariņš (AP) cer, ka pēc Lieldienām Latvijā varētu virzīties uz pakāpenisku Covid-19 ierobežojumu samazināšanu. Šorīt intervijā Latvijas Radio, taujāts, vai pēc šiem svētkiem Latvijā varētu pārtraukt ārkārtas situāciju, Kariņš sacīja, ka viņš gribētu, lai tā notiek, taču solīt to nevarot.
Pašlaik valdībā skatāmo ierobežojumu mērķis esot nostiprinošs - lai pakāpeniskais slimības samazinājums turpinās, neskatoties uz Covid-19 jaunā celma izplatību.
Runājot par valdības gaidāmo lēmumu par attālināto darbu, politiķis apšaubīja, ka valdība apstiprinās 60 eiro piemaksu par attālināto darbu, jo ministriem esot šaubas, cik šāds atbalsts būtu taisnīgs pret pārējiem strādājošajiem.
Kariņš solīja, ka valsts sniegs pašvaldībām finansiālo atbalstu, lai tās spētu nodrošināt, ka sabiedriskā transporta piepildījums nepārsniedz 30%.
Savukārt ražojošo uzņēmumu darba apturēšanu Kariņš nepieļauj nekāda Covid-19 izplatības scenārija gadījumā.
Premjers domā, ka Ministru kabinetā būtu atbalsts strauji pastiprināt Covid-19 ierobežojumus, ja Latvijā sāktos ļoti strauja slimības izplatība, piemēram, līdzīgi kā pašlaik Igaunijā. Konkrētus kritērijus, lai šādu soli spertu, Kariņš gan nenosauca, sakot, ka tas notiktu, ja slimības izplatība augtu pamanāmi jeb tā, ka "mēs visi to pamanām un par to runājam".
Nacionālās informācijas aģentūras LETA apskats
