Jaunākais regulējums Covid 19 pandēmijas laikā09.04.2021

Tirdzniecības centru nomas atbalsta programmai piešķir 20 miljonus eiro

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu novirzīt 20 miljonus eiro nomas atbalsta programmai tirdzniecības centriem. EM izstrādātais priekšlikums par nomas maksas atbalsta programmu attieksies uz tirdzniecības centriem ar platību virs 7000 kvadrātmetriem, kuru darbība patlaban nav atļauta.  Atbalsta apmērs būs 15 eiro par katru tirdzniecības centra kadastrālās uzmērīšanas lietā norādītās platības kvadrātmetru, izņemot stāvlaukumus. Plānots, ka viens tirdzniecības centrs varēs pretendēt uz atbalstu līdz 1,8 miljonu eiro apmērā. Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Atbalsta programma paredz, ka tirdzniecības centrs no nomniekiem nevarēs prasīt papildu maksājumus izrakstītajiem rēķiniem par nomas maksu par 2021.gada janvāri, februāri un martu. Atbalstam varēs kvalificēties tie tirdzniecības centri, kuru kopējais nomas aprēķināto ieņēmumu kritums Covid-19 krīzes ietekmē šā gada pirmajos trijos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada vai 2020.gada attiecīgajiem mēnešiem, ir vismaz 30%.

Lielajos tirdzniecības centros klātienē varēs strādāt arī datoru un telekomunikāciju specializētie veikali

Lielajos tirdzniecības centros klātienē varēs strādāt arī datoru un telekomunikāciju specializētie veikali, ceturtdien lēma Ministru kabinets. Ministru kabinets apstiprināja grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", papildinot to veikalu klāstu, kas var darboties klātienē lielajos tirdzniecības centros. Līdz ar valdības lēmumu, lielajos tirdzniecības centros, proti, tirdzniecības centrā, kuru kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir virs 7000 kvadrātmetriem, un kurā atsevišķās tirdzniecības vietās darbojas vismaz pieci tirdzniecības dalībnieki vai pakalpojuma sniedzēji, klātienē darboties varēs arī datoru, datoru perifēro iekārtu, videospēļu vadības paneļu, kā arī standarta programmatūru mazumtirdzniecības vietas, kā telekomunikāciju iekārtu mazumtirdzniecības specializētie veikali. Ekonomikas ministrijā (EM) skaidroja, ka patlaban šajos veikalos, kas atrodas lielajos tirdzniecības centros, var darboties pakalpojumu sniegšanas sadaļa, bet nav atļauta mobilo telefonu un datoru tirdzniecība. "Tās pēc būtības ir sarežģīti nodalāmas lietas, kā arī, cilvēkiem strādājot attālināti un bērniem mācoties attālināti, ir ļoti būtiski nodrošināt gan datoru, gan mobilo ierīču pieejamību. Tāpat ne reti, īpaši mazākās pilsētās, šāda veida veikali ir izvietoti tikai tirdzniecības centru telpās, līdz ar to, ja tie nestrādā, iedzīvotājiem ir būtiski apgrūtināta iespēja šādas preces iegādāties," pauda EM. Jau ziņots, ka no 7.aprīļa pastiprinātas drošības apstākļos darbu klātienē atsākuši visi veikali ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, savukārt lielos tirdzniecības centros atļauta tikai pakalpojumu sniegšanas vietu un atsevišķu veikalu veidu darbība. Tāpat atļauta arī ielu tirdzniecības organizēšana, ievērojot drošas tirdzniecības protokolu visā āra tirdzniecībā.

Profesionālās izglītības pedagogu atbalstam novirza 2,117 miljonus eiro

Lai profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem un atbalsta personālam nodrošinātu vienreizēju piemaksu 300 eiro pilnā apmērā par papildu slodzi un palielināto darba apjomu obligātā mācību satura apguvei Covid-19 pandēmijas laikā, novirza 2,117 miljonus eiro, ceturtdien lēma Ministru kabinetā. Finansējums piešķirts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".  Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādīja, ka izglītojamiem ir nepieciešams papildu atbalsts, lai sasniegtu profesionālās izglītības standartā noteiktos mācību procesa rezultātus, profesionālo prasmju apgūšanai, atbilstoši profesijas standartu prasībām. Tāpat izglītojamiem nepieciešams ne tikai saņemt atbildes uz konkrētiem jautājumiem par mācību vielu un apgūt praktiskas iemaņas izvēlētajā profesijā, bet arī saņemt motivējošu atbalstu no skolotāja vai atbalsta personāla, piemēram - psihologa, kas ir viens no atbalsta veidiem kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanā.  Ministrija piedāvā divus galvenos kritērijus, par kuriem profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības pedagogiem būtu paredzēts vienreizējs atbalsts 300 eiro apmērā proporcionāli vienai pedagoga darba slodzei, tai skaitā piemaksas bruto jeb pirms nodokļu apmaksas apmērs 242,74 eiro un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ( VSAOI) - 57,26 eiro. Pirmais kritērijs paredz ātru pārorientēšanās uz attālinātu mācību procesu, veidojot individuāli pielāgotus mācību plānus audzēkņiem, kā arī nodrošinot praktiskās mācības profesijas apguvei, pastiprināta analīze saskaņā ar audzēkņu individuālām mācīšanās vajadzībām. Savukārt otrais kritērijs nosaka, ka pedagogiem profesionālās izglītības un profesionālās ievirzes (mūzikā, mākslā un dejā) izglītības iestādēs, kuri gatavo izglītojamos gada noslēguma pārbaudes darbiem un profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem, kā arī praktiskajiem darbiem, kas nav izpildāmi attālinātajā mācību procesā. Piemaksas apmērs veido aptuveni 30% no pedagogu zemākās algas likmes.

Piemaksām par virsstundām Covid-19 krīzē atsevišķiem VID darbiniekiem valdība piešķir 76 998 eiro

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrija (FM) priekšlikumu atsevišķiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekiem piemaksām par virsstundām Covid-19 krīzē piešķirt 76 998 eiro. Pēc FM sniegtās informācijas, šogad janvārī un februārī virsstundu darbu veica 245 VID nodarbinātie un, nodrošinot atbalsta pasākumu izmaksu, nostrādāja 3338 virsstundas, kas kopumā izmaksāja 76 998 eiro. Ņemot vērā, ka VID piešķirtie budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai nodrošinātu virsstundu darba samaksu VID nodarbinātajiem, kuri nodrošina atbalsta pasākumu savlaicīgu izmaksu, valdība nolēma no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" VID piešķirt papildu finansējumu 76 999 eiro apmērā. "Tā kā saņemto iesniegumu skaits par atbalstu izmaksu nepārtraukti pieaug un atbalsta pasākumu sniegšanas termiņš šobrīd ir noteikts līdz 2021.gada jūnijam, VID nodarbinātajiem būs nepieciešams turpināt veikt darbu virs normālā darba laika, lai nodrošinātu atbalstu izmaksu normatīvos noteiktajā termiņā," skaidroja ministrijā.

Valdība atbalsta papildu līdz 100 miljonu eiro piešķiršanu autoceļu atjaunošanas projektiem

Valdība ceturtdien atbalstījusi Satiksmes ministrijas (SM) priekšlikumu par papildu līdz 100 miljonu eiro piešķiršanu šogad īstenojamiem autoceļu atjaunošanas projektiem no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tostarp ne mazāk kā 36,906 miljonus eiro piešķirs valsts autoceļu attīstībai saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu. Priekšlikums par papildu finansējumu pagājušā gada beigās tika skatīts valdībā. Ministru kabinets projektu īstenotājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" ļāva sākt iepirkumu procedūra par autoceļu atjaunošanu 2021.gadā realizējamajiem papildu projektiem.  "Latvijas valsts ceļi" aprīlī ir gatava slēgt 22 būvniecības darbu līgumus, bet  maijā - vēl 37 būvniecības darbu līgumus ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums. Ar līdzekļiem paredzēts atjaunot valsts galvenos, reģionālos un vietējos autoceļus, veikt valsts autoceļu ar grants segumu divkārtu virsmas apstrādi, īstenot satiksmes drošības uzlabošanas projektus, kā arī veikt valsts autoceļu tīklā esošo tiltu atjaunošanu un pārbūvi.  Sagaidāms, ka saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu papildu finansējums autoceļiem nodrošinās novadu administratīvo centru labāku sasniedzamību, uzlabos piekļuvi valsts un pašvaldību sniegtajiem pakalpojumiem un darbavietām. SM skaidroja, ka papildu finansējums konkrētajam mērķim nepieciešams, ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzes situāciju, kuras laikā ir svarīgi nepieļaut ekonomikas atdzišanu un stimulēt ekonomikas izaugsmi un uzņēmējdarbību. Tradicionāli ekonomikas lejupslīdes apstākļos līdzekļi pastiprināti tiek ieguldīti tādos publiskās infrastruktūras attīstības projektos kā autoceļu un tiltu būvniecība, kas veicina būvniecības un citu saistīto nozaru attīstību, nodrošina darba vietas un nodokļu ienākumus valsts budžetā. Ministrijā pauda, ka no šīs summas 20 miljonus eiro paredzēts tērēt šogad otrajā ceturksnī, apmēram 50 miljonus eiro - trešajā ceturksnī, bet apmēram 30 miljonus eiro plānots tērēt ceturtajā ceturksnī. Tomēr detalizētus aprēķinus sadalījumā pa realizējamiem projektiem būs iespējams veikt, kad būs noslēgušies iepirkumu konkursi un būs zināmas pretendentu iesniegto pieteikumu izmaksas. Tādējādi, jo lētākas būs darbu izmaksas, jo darbus būs iespējams veikt lielākā apmērā.

Pavļuts: Latvija gatavo tehnisko risinājumu ceļošanai nepieciešamā zaļā sertifikāta ieviešanai

Latvija gatavo tehnisko risinājumu tā dēvētā zaļā sertifikāta ieviešanai, kas tostarp atļautu ceļot pret Covid-19 vakcinētiem vai šo slimību izslimojušiem, ceturtdien valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). Viņš stāstīja, ka patlaban Eiropas Savienībā (ES) tiek izstrādāta sistēma, kādā veidā cilvēks varētu pierādīt, ka viņš ir vai nu izslimojis Covid-19, vai arī ir vakcinējies pret šo vīrusu, vai arī persona ir ieguvusi negatīvu Covid-19 testu, kas ir svarīgi nosacījumi, lai persona varētu pārvietos gan iekšzemē, gan ārzemēs. "ES par to diskutē, jo tas ir ne tikai epidemioloģisks un ekonomikas jautājums, bet gan tas ir skatāms plašāk kā ES pārvietošanās brīvības jautājums," piebilda Pavļuts. Pēc veselības ministra teiktā, ES institūcijas par tā dēvēto zaļo sertifikātu spriež jau vairākus mēnešus un arī Latvijas ir izstrādājusi nacionālās pozīcijas projektu, kas patlaban tiek saskaņots ar ministrijām. Pavļuts arī informēja, ka paralēli Latvija gatavo tehnisku risinājumu, lai apliecinājums jeb zaļais sertifikāts darbotos gan digitāli, gan analogi un tas būtu izmantojams gan iekšzemē, gan ārzemēs. Ministrs skaidroja, ka patlaban tiek risināts jautājums par to, kā iegūt informāciju no dažādām datubāzēm un pārliecināties par šīs informācijas patiesumu. Bet praktiski sistēma būtu šāda - cilvēku vakcinē, tas tiek fiksēts, tad cilvēkam izsniedz sertifikātu un viņš iegūst tiesības, piemēram, ceļot. Pavļuts rezumēja, ka zaļā sertifikāta ieviešanai nepieciešams, lai ES dalībvalstis vienotos par datu apmaiņas standartiem, katrā dalībvalstī tiktu izstrādāts nepieciešamais regulējums un uz tā bāzes jāizstrādā tehniskais risinājums. Ministrs gan neprecizēja, kad reāli Latvijā varētu ieviest zaļos sertifikātus. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) valdības sēdē atsaucās uz savā rīcībā esošu informāciju, kas liecina, ka Latvija kā pēdējā no ES dalībvalstīm ieviesīs zaļos sertifikātus. Ministrs informēja, ka Francija tūlīt ieviesīs zaļos sertifikātus, virkne citu ES dalībvalstu tos ieviesīs maija sākumā, bet Latvija tos plāno ieviest kā pēdējā. Pavļuts atzina,ka viņš nevar komentēt Bordāna rīcībā esošo informāciju, jo Latvijas izstrādātais plāna projekts to neparedz. No Latvijas plāna projekta izriet, ka jūnijā tiks izstrādāti nepieciešamie normatīvie akti zaļā sertifikāta ieviešanai Latvijā. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mudināja normatīvo aktu izstrādi plānot daudz ātrāk. Tomēr Pavļuts aicināja ievērot "lietu secību", proti, vispirms būtu jāsagaida ES regula un tikai tad Latvija varētu uz tās bāzes izstrādāt nepieciešamos normatīvos aktus. Kariņš gan piebilda, ka Latvija normatīvos aktus var sākt izstrādāt vēl nesagaidījusi ES regulu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda vēlmi kaut Latvija ar zaļo sertifikātu ieviešanu virzītos raitāk. Viņš piekrita premjeram, ka ES regula nebūs obligāti jāpārņem, bet gan ES valstīm tā būs rekomendējoša. "Zaļais sertifikāts nebūs jauna pase, bet gan tas atļaus ES dalībvalstīm pašām izstrādāt stingrākus vai elastīgākus noteikumus. Tas ir ne tikai jautājums par ceļošanu, bet arī noteiktu nozaru atkopšanos," pauda Rinkēvičs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) skaidroja, ka zaļais sertifikāts nekalpos kā priekšnosacījums brīvas kustības ierobežošanai ES, bet gan regula paredzēs iespējas dalībvalstīm pašām noteikt, kā kontrolēt iedzīvotāju kustību. Aģentūra LETA jau ziņoja, ka, lai atvieglotu iedzīvotāju pārvietošanos, ES līderi Eiropadomē 26.martā vienojušies turpināt darbu pie digitālā zaļā sertifikāta izstrādes. Veselības ministrija kopā ar Nacionālo veselības dienestu sākusi darbu pie zaļā sertifikāta ieviešanas, tomēr vienlaikus ministrija EK nosprausto mērķi - ieviest šo risinājumu līdz vasarai - uzskata par ambiciozu. Latvijā pašlaik ir viens no zemākajiem vakcinēšanas pret Covid-19 līmeņiem Eiropas Savienībā, ko uzskata par būtisku priekšnoteikumu, lai atgrieztos pie ierastā dzīves ritma pirms pandēmijas.