Jaunākais regulējums Covid 19 pandēmijas laikā14.04.2021

       Valdība segs pašvaldību izdevumus liela mēroga vakcinācijas centru darbības nodrošināšanai

Lai sekmīgi nodrošinātu 37 nacionāla mēroga vakcinācijas centru darbību līdz plānotajai iedzīvotāju vakcinācijas pabeigšanai, valdība no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" otrdien piešķīra 5,5 miljonus eiro. No piešķirtā finansējuma 4,5 miljoni eiro tiks novirzīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, lai segtu pašvaldību izdevumus, nodrošinot "B" un "C" jeb vidējā un zemākā līmeņa vakcinācijas centru darbu. Savukārt viens miljons eiro tiks novirzīts Nacionālajam veselības dienestam, lai līdz augusta beigām nodrošinātu "A" līmeņa vakcinācijas centru darbību Rīgā - Ķīpsalas hallē un "ATTA" Centrā. Veselības ministrijā skaidro, ka Latvijā līdztekus ģimenes ārstiem un vakcinācijas kabinetiem ārstniecības iestādēs vakcināciju ir iespējams nodrošināt arī trīs līmeņu centros. "A" līmeņa centru telpas pārsniedz 5000 kvadrātmetru, tiem ir vismaz 180 autostāvvietas, kā arī noteikta pieejamība no šī gada aprīļa sākumā līdz augusta beigām. Latvijā šādi centri ir Rīgā, un abi - SIA "RTU-BT 1 jeb Ķīpsalas halle un SIA "Morient IG" jeb "ATTA" Centrs - ir izvēlēti pēc veiktās tirgus izpētes. "B" līmeņa centru telpas ir vismaz 1500 kvadrātmetru platībā, ar vismaz 45 autostāvvietām, kā arī noteikta laika perioda pieejamība līdzīgi kā "A" līmeņa centriem. Latvijā šādi centri ir desmit pilsētās - Rīgā, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā, Ventspilī. Centru konkrētas atrašanās vietas noteikušas pašvaldības. "C" līmeņa centri Latvijā tiek veidoti sarunu rezultātā ar pašvaldībām, kas šobrīd vēl turpinās. Apstiprinājums par pilsētu iesaisti un jau izvēlētajām vietām ir Alūksnē, Bauskā, Jaunolainē, Kuldīgā, Madonā, Olainē, Salaspilī, Saldū, Siguldā, Talsos, Tukumā. Šīs pilsētas un vietas apstiprinātas, bet darbu sāks pēc vajadzības, kad vakcīnu apjoms un pieprasījums vakcinēties sasniegs ievērojamu apjomu šajās pilsētās. Šobrīd turpinās sarunas ar vairākām pašvaldībām, piemēram, Babīti, Mārupi, Dobeli un citām, kur plānoti īstermiņa izbraukuma vakcinācijas punkti, norāda ministrijā. Jau ziņots, ka sestdien vakcinācija pret Covid-19 pamatā notikusi divos lielajos vakcinācijas centros Rīgā, kuros tika izmēģināta "dzīvās rindas" darbība un kuros kopā tika vakcinētas 1034 personas.

Personām papildu Covid-19 tests pēc ierašanās Latvijā no trešajām valstīm jāveic līdz 15.jūnijam

Personām papildu Covid-19 tests pēc ierašanās Latvijā no trešajām valstīm jāveic līdz 15.jūnijam, paredz otrdien Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Tādējādi līdz 15.jūnijam pagarināts termiņš, līdz kuram personai, ieceļojot Latvijā no valsts, kas nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valsts, Šveices un Apvienotā Karaliste, ar gaisa kuģi vai pa sauszemi, jāveic papildu obligāts Covid-19 tests pēc ierašanās Latvijā. Tāpat spēkā būs prasība, ka neveikta testa vai pozitīva testa rezultāta gadījumā desmit dienu izolācija jāpavada kādā no Latvijas tūristu mītnēm no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētā saraksta, kam ir izstrādāti drošības protokoli. Ekonomikas ministrijā (EM) piebilda, ka personai no personīgiem līdzekļiem būs jāsedz izdevumi par testa veikšanu, transportu, uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumiem tūristu mītnē. Jau kopš šā gada 12.marta personai, ieceļojot Latvijā no valsts, kas nav ES dalībvalsts, EEZ valsts, Šveice un Apvienotā Karaliste, ar gaisa kuģi un pa sauszemi, pēc ierašanās Latvijā jāveic papildu Covid-19 tests iespējami tuvākajā testēšanas punktā. Tests jāveic gan bērniem, gan jau vakcinētām personām. Šis nosacījums attiecas arī uz personām, kas Latvijā ieceļo caur citām ES dalībvalstīm pa sauszemi, ar jūras transportu. Vienlaikus personām, kas ierodas Latvijā, jāievēro desmit dienu pašizolācija savā dzīvesvietā vai tūristu mītnē, lai novērstu Covid-19 vīrusa izplatību un novērstu risku inficēt citas mājsaimniecībā dzīvojošās personas. Ja testa rezultāts ir negatīvs, persona var doties pašizolācijā uz savu dzīvesvietu. Ja tests ir pozitīvs vai ja persona testu neveic vispār, persona atzīmē informāciju informācijas sistēmā tīmekļvietnē "covidpass.lv" un nekavējoties dodas izolācijā brīvi izvēlētā Latvijas tūristu mītnē no LIAA administrētā tūristu mītņu saraksta, kas ir piemērotas Covid-19 pacientu un kontaktpersonu uzņemšanai un kurās ir izstrādāti visi nepieciešamie drošības protokoli. Ieceļotājam noteikts pienākums informēt tūristu mītni par ieceļotāja bez testa vai ar pozitīvu testa statusu. Ja persona ir veikusi testu un testa rezultāts ir pozitīvs, tūrisma pakalpojuma sniedzējam noteikts pienākums nodrošināt personas transportēšanu uz tūristu mītni izolācijai. Savukārt, tūristu mītnei noteikts pienākums informēt Valsts policiju par personas nenakšņošanu vai ilgstošu neatrašanos tūristu mītnē izolācijas perioda laikā. Ja persona var dokumentāri pierādīt, ka ir slimojusi ar Covid-19, ir atveseļojusies un nav infekcioza, ārsts var pieņemt lēmumu, ka persona var neievērot pašizolāciju, un izsniegt vai elektroniski nosūtīt personai veidlapu.

Pašvaldību augstas gatavības investīciju projektu finansējums nedrīkstēs pārsniegt trīs miljonus eiro

Pašvaldību augstas gatavības investīciju projektu finansējums nedrīkstēs pārsniegt trīs miljonus eiro, paredz otrdien  valdības pieņemtā augstas gatavības pašvaldību investīciju projektu pieteikšanas, izskatīšanas un finansēšanas kārtība. Projektiem, kas pieteikti pašvaldību pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem, valsts budžeta finansējumam būs jābūt ne mazākam kā 500 000 eiro un ne vairāk kā trīs miljoni eiro vienai pašvaldībai. Noteikumi paredz, ka pašvaldības atbalsta pasākumam varēs pieteikties vienā kārtā. Finansējums tiks paredzēts pašvaldības pakalpojumu infrastruktūras attīstībai, uzlabojot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem. Atsevišķi izcelta Rīgas Austrumu maģistrāles posma otrā kārta. Minētie noteikumi paredz augstas gatavības pašvaldību investīciju projektu, kas mazina Covid-19 infekcijas izplatības sekas reģionālā līmenī un sekmē administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanu, pieteikšanas nosacījumus valsts līdzfinansējuma saņemšanai. Paredzēts, ka investīciju projektiem pieejamais kopējais valsts budžeta finansējums ir ne vairāk kā 54 300 000 eiro, no tiem ne vairāk kā 27 150 000 eiro 2021.gadā un ne vairāk kā 27 150 000 eiro 2022.gadā. Investīciju projektu pieteikumi pašvaldībām jāiesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā līdz šī gada 14.maijam.

 Uz "Altum" aizdevumu ar granta elementu varēs pretendēt lielāks skaits mākslas, izklaides un atpūtas nozaru uzņēmēju

Uz AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevumu ar granta elementu varēs pretendēt lielāks skaits mākslas, izklaides un atpūtas nozaru uzņēmēju, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) pārstāve Dace Vizule. Viņa pavēstīja, ka Ministru kabinets otrdien apstiprināja grozījumus KM un "Altum" izstrādātajos noteikumos par atbalstu mākslas, izklaides un atpūtas nozaru komersantiem, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība, to ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai. Līdz ar šiem grozījumiem paredzēts palielināt atbalsta saņēmēju skaitu. Finansējumu sešus miljonus eiro vērtās atbalsta programmas ietvaros paredzēts piešķirt mākslas, izklaides un atpūtas nozaru uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu veidā pasākumu īstenošanai, tai skaitā vairāku uzņēmumu sadarbības pasākumu īstenošanai. Vizule skaidroja, ka pasākums vai pasākumu cikls var būt gan tāds, kas jau sagatavots, bet vēl nav noticis, gan tāds, kura organizēšana vēl nav sākta. 60% no atbalsta summas varēs būt aizdevums, 40% - grants. Maksimālais atbalsta apmērs viena pasākuma īstenošanai būs 300 000 eiro. Lai novērstu gadījumus, kad par viena pasākuma īstenošanu tiek iesniegti atbalsta pieteikumi no vairākiem atbalsta saņēmējiem un viena pasākuma atbalstam tiek izsmelta lielākā daļa programmas ietvaros pieejamā finansējuma, noteikumos veikti precizējumi, jo KM mērķis ir nodrošināt atbalstu iespējami lielākam skaitam pasākumu, atzīmēja KM pārstāve. Pēc viņas paustā, ņemot vērā, ka nav zināms, cik ilgi būs spēkā piesardzības pasākumi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai, kas ietekmē iespēju organizēt publiskus pasākumus, noteikumi papildināti ar precizējumu, kas nosaka - ja pasākums nav noticis Covid-19 ierobežojumu dēļ, izsniegtais grants atbalsta saņēmējiem nav jāatmaksā. Atbalsts granta veidā uzskatāms par izmantotu atbilstoši mērķim arī tad, ja pasākuma norise tiek nodrošināta vēlāk par 18 mēnešiem no sākotnēji paredzētā datuma. Vienlaikus, ņemot vērā, ka atbalsta programmas īstenošana plānota ne ilgāk kā līdz 2026.gada 31.decembrim, pasākuma norise pieļaujama līdz šim datumam. Lai varētu pretendēt uz atbalstu, mākslas, izklaides un atpūtas nozaru uzņēmumam ir jābūt reģistrētam Latvijā un jāatbilst maza un vidēja uzņēmuma (MVU) statusam. Tāpat komersantam jādarbojas NACE 90, 91, 93, 74.90, 77.39 nozarēs un 2019.gadā jābūt strādājušam ar apgrozījumu vismaz 40 000 eiro apmērā. Noteikumi paredz, ka uzņēmumam jābūt ekonomiski dzīvotspējīgam un jāspēj uzņēmuma darbībā pierādīt Covid-19 ietekme. Paredzēts, ka atbalsta programmu administrēs "Altum". Savukārt, lai novērtētu, vai komersants ir ekonomiski dzīvotspējīgs un tam piešķirams atbalsts, tiks izmantota līdzšinējā "Altum" pieredze uzņēmējdarbības projektu analīzē. Vizule uzsvēra, ka "Altum" pieteikumus finansējuma saņemšanai sāks pieņemt pēc programmas saskaņojuma ar Eiropas Komisiju. Uzņēmumi pieteikumus varēs iesniegt "Altum" klientu portālā "mans.altum.lv".

Latvija atbalsta pēc iespējas ātrāku ceļošanai nepieciešamā zaļā sertifikāta ieviešanu

Latvija atbalsta pēc iespējas ātrāku ceļošanai nepieciešamā zaļā sertifikāta ieviešanu, teikts otrdien valdībā atbalstītajā Latvijas pozīcijā par priekšlikumu Eiropas Savienībā (ES) ieviest digitālo zaļos sertifikātu. Šā gada 17.martā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu pakotni digitālā zaļā sertifikāta izveidei, lai sekmētu drošu brīvu pārvietošanos ES ietvaros Covid-19 pandēmijas laikā. Digitālais zaļais sertifikāts attiektos uz trešo valstu pilsoņiem, kuri rezidē vai legāli uzturas dalībvalstu teritorijās un kuriem ir tiesības pārvietoties uz citu dalībvalsti atbilstoši ES regulējumam. EK priekšlikums paredz šos sertifikātus izdot sadarbspējīgā formātā un tos varētu ticami verificēt, ja sertifikāta turētājs tos uzrāda citās dalībvalstīs, tādējādi atvieglojot brīvu pārvietošanos ES. Plānots, ka digitālos zaļos sertifikātus izdotu digitālā vai papīra formātā vai abos formātos. Sertifikātiem būtu jāsatur sadarbspējīgs, digitāli lasāms svītrkods, kas satur relevantos datus, kuri attiecas uz sertifikātiem. Vienlaikus jānodrošina, ka sertifikāti tiek izsniegti vismaz dalībvalsts nacionālajā valodā un angļu valodā. Veselības ministrijas (VM) sagatavotajā Latvijas pozīcijā uzsvērts, ka Latvija kopumā atbalsta digitālā zaļā sertifikāta izstrādi. "Uzskatām, ka digitālajam zaļajam sertifikātam kā vienota parauga dokumentam jeb apliecinājumam ir jābūt ērti lietojamam iedzīvotājiem un viegli pārbaudāmam katrā dalībvalstī," teikts Latvijas pozīcijā. Tāpat Latvija atbalsta, ka digitālā zaļā sertifikāta saņemšanas procedūra ir bezmaksas un maksimāli vienkāršota, kas nerada būtiskas izmaksas. Latvijas interesēs ir digitāls, integrēts un vienots risinājums ES līmenī, kas veicinātu vienotu ES pieeju. Vienlaikus Latvija pievienojas dalībvalstu bažām par neskaidri formulētiem digitālā zaļā sertifikāta izdošanas aspektiem, zinātnisko pierādījumu trūkumam dažādu nosacījumu izvirzīšanai un neskaidrībai par sertifikātu hierarhiju un derīguma termiņu. "Latvija kopumā ir skeptiski noskaņota par antivielu testu iekļaušanu kā pierādījumu par izslimošanu, jo pēc antivielu klātbūtnes nav iespējams spriest, kad cilvēks ir pārslimojis Covid-19, tādējādi tas neatbilst konceptam par pozitīva testa derīguma termiņu, apliecinot cilvēka pārslimošanu. Latvijas skatījumā šādu ierakstu interpretēt un vērtēt ir problemātiski un tas nevar kalpot par pamatu personas iespējai neievērot konkrētus ceļošanas vai citus ierobežojumus," teikts VM sagatavotajā dokumentā. Ņemot to vērā, pozīcijā uzsvērts, ka Latvija atbalsta šī brīža rosinājumu pieņemt uz pietiekamiem zinātniskiem pierādījumiem balstītus deleģētus aktus, kas paredzēs šo antivielu testu kā pierādījumu izslimošanai. Latvija atbalsta iestrādāto elastību attiecībā uz šāda apliecinājuma potenciālo atzīšanu. Attiecībā uz pārejas periodu, Latvijas skatījumā digitālais zaļais sertifikāts jāievieš pēc iespējas ātrāk, turklāt Latvija neiebilst kompromisa priekšlikumā noteiktajām vienam mēnesim kā parējās periodam. Tāpat Latvija konceptuāli atbalsta ES un Pasaules Veselības organizācijas izstrādāto rīku un risinājumu integrāciju attiecībā uz digitālo zaļo sertifikātu. Pagājušajā nedēļā, 8.aprīlī, valdības sēdē veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) informēja, ka patlaban ES tiek izstrādāta sistēma, kādā veidā cilvēks varētu pierādīt, ka viņš ir vai nu izslimojis Covid-19, vai arī ir vakcinējies pret šo vīrusu, vai arī persona ir ieguvusi negatīvu Covid-19 testu, kas ir svarīgi nosacījumi, lai persona varētu pārvietos gan iekšzemē, gan ārzemēs. "ES par to diskutē, jo tas ir ne tikai epidemioloģisks un ekonomikas jautājums, bet gan tas ir skatāms plašāk kā ES pārvietošanās brīvības jautājums," piebilda Pavļuts. Ministrs skaidroja, ka patlaban tiek risināts jautājums par to, kā iegūt informāciju no dažādām datubāzēm un pārliecināties par šīs informācijas patiesumu, bet praktiski sistēma būtu šāda - cilvēku vakcinē, tas tiek fiksēts, tad cilvēkam izsniedz sertifikātu un viņš iegūst tiesības, piemēram, ceļot. Pavļuts rezumēja, ka zaļā sertifikāta ieviešanai nepieciešams, lai ES dalībvalstis vienotos par datu apmaiņas standartiem, katrā dalībvalstī tiktu izstrādāts nepieciešamais regulējums un uz tā bāzes jāizstrādā tehniskais risinājums. Ministrs gan neprecizēja, kad reāli Latvijā varētu ieviest zaļos sertifikātus. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) valdības sēdē atsaucās uz savā rīcībā esošu informāciju, kas liecina, ka Latvija kā pēdējā no ES dalībvalstīm ieviesīs zaļos sertifikātus. Ministrs informēja, ka Francija tūlīt ieviesīs zaļos sertifikātus, virkne citu ES dalībvalstu tos ieviesīs maija sākumā, bet Latvija tos plāno ieviest kā pēdējā. Pavļuts atzina, ka viņš nevar komentēt Bordāna rīcībā esošo informāciju, jo Latvijas izstrādātais plāna projekts to neparedz. No Latvijas plāna projekta izriet, ka jūnijā tiks izstrādāti nepieciešamie normatīvi zaļā sertifikāta ieviešanai Latvijā. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mudināja normatīvu izstrādi plānot daudz agrāk. Tomēr Pavļuts aicināja ievērot "lietu secību", proti, vispirms būtu jāsagaida ES regula un tikai tad Latvija varētu uz tās bāzes izstrādāt nepieciešamos normatīvus. Kariņš gan piebilda, ka Latvija normatīvus var sākt izstrādāt vēl nesagaidījusi ES regulu. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda vēlmi kaut Latvija ar zaļo sertifikātu ieviešanu virzītos raitāk. Viņš piekrita premjeram, ka ES regula nebūs obligāti jāpārņem, bet gan ES valstīm tā būs rekomendējoša.

Paplašina profesiju loku, kam ļauts veikt vakcināciju pret Covid-19

Ņemot vērā prognozēto pieaugumu vakcīnu pret Covid-19 pieejamībā, tiek paplašināts profesiju loku, kurām ļauts veikt vakcināciju pret Covid-19, paredz valdībā atbalstītie grozījumi likumā, par kuriem vēl jālemj Saeimā. Kā liecina Veselības ministrijas izstrādāto grozījumu anotācija, saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu vakcināciju drīkst veikt tikai sertificēta ārstniecības persona. Taču, lai nodrošinātu gatavību masveida vakcinācijai situācijā, kad tiek veidoti papildu vakcinācijas punkti, vakcinācijas iestādēm būs nepieciešams tos nodrošināt ar papildu personālu, kas veiks vakcināciju. Līdz ar to ministrijas ieskatā nepieciešams paplašināt Epidemioloģiskās drošības likumā noteikto, ka vakcinēt pret Covid-19 drīkst ne tikai sertificētas ārstniecības personas, bet arī medicīnas asistenti, praktizēttiesīgas ārstniecības personas, kuras reģistrētas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, kā arī ārstniecības personas, kurām ir beidzies reģistrācijas termiņš reģistrā ne ilgāk kā piecus gadus. Ārstniecības personas - ārsti, māsas, ārsta palīgi, vecmātes, zobārsti - kurām reģistrācijas termiņš reģistrā ir beidzies ne ilgāk kā piecus gadus arī var tikt iesaistīti vakcinācijā pret Covid-19, jo šajā piecu gadu periodā profesionālās zināšanas un prasmes saglabājas pietiekamā līmenī, lai iesaistītos vakcinācijā, uzskata ministrijā. Pie tam teorētiskās un praktiskās iemaņas tieši par vakcināciju pret Covid-19 ir iespējams pilnveidot Rīgas Stradiņa universitātes piedāvātajās astoņu stundu mācībās. Tāpat ministrijā norāda, ka Vakcinācijas rokasgrāmatā, kas neaizstāj normatīvo aktu prasības, bet drīzāk papildina tās, ir noteikts, kurām personām un kuras vakcinācijas iestādes iesaistīs vakcinācijā. Šajā rokasgrāmatā ir noteiktas kategorijas, kurām rekomendēts, stigri rekomendēts vai obligātas ir valsts apmaksātās mācības par vakcināciju pret Covid-19. Vienlaikus apmācāmo personālu nosaka ārstniecības iestādes, kurās notiks vakcinēšana. Medicīnas asistenti, saskaņā ar esošo kārtību, ir studējošie, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas un savu profesionālo darbību kā medicīnas asistents, veic attiecīgās profesijas ārstniecības personas tiešā uzraudzībā, kura ir sertificēta un kurai darba stāžs pēc ārstniecības personas sertifikāta iegūšanas ir ne mazāks kā pieci gadi. Tāpat ar šiem grozījumiem tiek noteikts, ka pret Covid-19 Latvijā vakcinēs arī ārvalstu vēstniecību darbiniekus Grozījumu mērķis ir iekļaut ārvalstu vēstniecību darbiniekus un viņu ģimenes locekļus to personu lokā, kuras ir tiesīgas saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret Covid-19. Šāds pienākums izriet no 1961.gada Vīnes konvencijas par diplomātiskajām attiecībām, kā arī atsaucoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālsekretāra aicinājumu vakcināciju pēc iespējas nodrošināt uzņemošajās valstīs, lai samazinātu personu pārvietošanos. Līdzīgā veidā vakcīnas pret Covid-19 tiek nodrošinātas arī ārvalstīs akreditētajiem un rezidējošajiem Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbiniekiem un viņu ģimenes locekļiem. Jau ziņots, ka iepriekš tika rasta iespēja nodrošināt ārstniecības personām, kuras vēlas iesaistīties vakcinācijā pret Covid-19, mācības, pēc kuru izpildes šīs personas var iesaistīties vakcinācijā.

Vakcinācijas centros konkrētos gadījumos potēt varēs arī cilvēkus ārpus prioritārajām grupām

Ņemot vērā, ka ir jāsabalansē taisnīgums ar raitu vakcināciju pret Covid-19, otrdien tika veikti grozījumi, paredzot iespēju vakcinācijas centros potēt arī ārpus atvērtajām prioritārajām grupām esošos iedzīvotājus, ja vakcīnu daudzums un centru kapacitāte to atļauj, žurnālistiem pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP). Vienlaikus, pēc Pavļuta sacītā, šādas iespējas izmatošana notiktu gadījumā, ja tas neapdraudētu šobrīd atvērto prioritāro iespēju saņemt vakcīnu. "Tagad mums ir regulējums, kas dod tiesības iziet ārpus prioritāro grupu robežām," skaidroja ministrs. Konkrētas metodes, kad var vakcinēt jebkuru, šajos grozījumos nav atrunātas, taču Pavļuts pieļauj, ka brīdī, kad Latvijā būs vairāk vakcīnu, ja būtu problēmas ar pieprasījumu no jau atvērtajām prioritārajām grupām, varētu izmantot vakcinācijas centrus, līdzīgi kā iepriekšējā nedēļas nogalē, lai pēc brīvās rindas principa neizvakcinētās flakona devas piešķirtu ārpus prioritārajām grupām esošajiem. Jau ziņots, ka līdz šim publiskajā telpā plaši apspriests ir temats par jebkuru vakcinēties vēlošo iedzīvotāju potēšanu pret Covid-19.