Kandavas novada domes atbilde Tukuma, Engures un Jaunpils pašvaldībām 23.12.2020
2020.gada 14.decembrī Kandavas novada domē tika saņemts Tukuma, Engures un Jaunpils pašvaldību priekšsēdētāju aicinājums, kurā pausta neizpratne par Kandavas novada domes lēmumiem par SIA “Tukuma slimnīca” un SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” valdes locekļu aicinājumu palielināt uzņēmumu pamatkapitālu.
Publicējam Kandavas novada domes atbildes vēstuli Tukuma, Engures un Jaunpils pašvaldībām.
[1] 2020. gada 14.decembrī Kandavas novada domē saņemts Tukuma, Engures un Jaunpils pašvaldību (turpmāk – Neapmierinātās pašvaldības) priekšsēdētāju aicinājums, ar kuru tiek pausta neizpratne par Kandavas novada domes 2020.gada 26.novembra lēmumiem ar kuriem nav apmierināts SIA “Tukuma slimnīca” un SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” valdes locekļu aicinājums palielināt uzņēmumu pamatkapitālu.
[2] Kandavas novada dome augstu novērtē Neapmierināto pašvaldību vēlmi stabilizēt SIA “Tukuma slimnīca” un SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” ekonomisko stāvokli, ieguldot finanšu līdzekļus kapitālsabiedrību pamatkapitālā. Kandavas novada dome nav pret to, ka citi minēto kapitālsabiedrību dalībnieki ar savu ieguldījumu palielina pamatkapitālu, par to pretī saņemot attiecīgas kapitāla daļas un tādejādi palielina savu ietekmi kapitālsabiedrību pārvaldībā. Kandavas novada dome, izvērtējot esošos apstākļus, finanšu līdzekļu EUR 138 882,91 ieguldīšanu SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” un EUR 1829,52 ieguldīšanu SIA “Tukuma slimnīca” neuzskata par pietiekoši pamatotu un taisnīgu pret saviem novada iedzīvotājiem. Iedzīvotāji jau maksā par atkritumu apsaimniekošanu, un papildus ieguldīt nodokļu maksātāju naudu nebūtu godīgi. Bez tam, oktobrī ar Kandavas novada domes lēmumu tika piešķirts finansējums kā ieguldījums SIA „Tukuma slimnīca” pamatkapitālā, projekta “Kvalitatīvas un profilam atbilstošas veselības aprūpes infrastruktūras un pieejamības uzlabošana SIA “Tukuma slimnīca”” īstenošanai 12 756,60 EUR apmērā no 2020.gada pamatbudžeta līdzekļiem, kas pēc slimnīcas pieprasījuma tika iekļauts pašvaldības budžetā. Novembrī tika saņemts iepriekš neplānots aicinājums piešķirt vēl 1829,52 EUR liels finansējums novērošanas monitoru iegādei, bet decembrī pieprasīts vēl neplānots pamatkapitāla palielinājums 3680,80 EUR apmērā pretizgulējuma matraču iegādei, skābekļa konteineriem u.c, par ko atkal būs jālemj deputātiem. Kopumā slimnīcā trīs gadu lakā Kandavas novada pašvaldība ieguldījusi 18 768, 66 EUR, lai gan tā nav pašvaldības funkcija, un slimnīca saņem no valsts Nacionālā veselības dienesta apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumu kvotas.
[3] Kandavas novada dome informē, ka oktobrī, saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 7. panta pirmajā daļā noteikto, tika uzsākta Kandavas novada domes līdzdalības izvērtēšana visās kapitālsabiedrībās, kurās Kandavas novada domei ir kapitāla daļas.
[3.1.] 2020.gada 29.oktobra Kandavas novada domes sēdē tika vērtēts sagatavotais Kandavas novada domes līdzdalības izvērtējums SIA “Tukuma slimnīca” un tika nolemts izbeigt līdzdalību kapitālsabiedrībā, jo nav iespējams pamatot, ka citā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai, kā vien ar Kandavas novada domes dalību SIA “Tukuma slimnīca”, kas savukārt norāda uz to, ka neiestājas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie apstākļi, kas publiskai personai savu funkciju efektīvai izpildei ļauj saglabāt līdzdalību kapitālsabiedrībā.
Veicot līdzdalības izvērtējumu, tika konstatēts, ka pirmkārt valstij nevis pašvaldībai, kas ir atvasināta publiska persona, ir pienākums nodrošināt cilvēku veselības aprūpi, tai skaitā pakalpojumu pieejamību, visiem iedzīvotājiem noteiktā apjomā. Valsts savu funkciju daļā, kas attiecās uz veselības aprūpes pieejamību, deleģējusi pašvaldībām, kas nenozīmē, ka pašvaldībai tiesību norma jātulko paplašināti un jāuzņemas pilnīga atbildība par savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju tiesību uz veselību nodrošināšanu. Līdz ar to pašvaldība pati izvērtē, kādā apjomā piedalīsies autonomās funkcijas “nodrošināt veselības aprūpes pieejamību” izpildē. Kandavas novada dome savu autonomo funkciju - veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana, īsteno piemērojot dažādus mehānismus, tai skaitā, īstenojot uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, piedāvājot novada kvalificētiem speciālistiem īrēt labiekārtotus pašvaldības dzīvokļus, veicot medicīnas speciālistiem iznomāto telpu remontu (piemēram, 2017.gadā noslēdzās Kandavas poliklīnikas renovācija), piemērojot atlaides medicīnai izmantoto telpu nomas maksai, kā arī Kandavas novada sociālā dienestā struktūrā iekļāvusi rehabilitācijas nodaļu, kas gada laikā sniedz veselības aprūpes pakalpojumus vairāk kā 4000 klientiem, par vidējo summu 136000 eiro gadā.
Papildus jāpiemin, ka arī Engures novada domes priekšsēdētājs pašvaldību vadītāju tikšanās reizēs ir izteicis viedokli, ka SIA “Tukuma slimnīca” sniegtie pakalpojumi ir valsts, nevis pašvaldības funkcijas.
Tāpat veselības aprūpes pieejamības kontekstā minams, ka, saņemot un apkopojot informāciju no apkārtnes slimnīcām, secināts, ka tikai 27% gadījumu Kandavas novada iedzīvotāji izvēlas saņemt SIA “Tukuma slimnīca” sniegtos pakalpojumus. Šis fakts palīdzēja Kandavas novada domei izdarīt lēmumu par izstāšanos no dalības SIA “Tukuma slimnīca”.
SIA “Tukuma slimnīca” ekonomiskie rādītāji norāda uz nopietnām finansiālām problēmām, un nepieciešamību pieņemt steidzīgus un radikālus finansiālus un saimnieciskus lēmumus, taču apzinoties, ka arī turpmāk Kandavas novada dome nespēs noteikt SIA “Tukuma slimnīca” attīstības un pārvaldes virzienus, uz ko ir norādījuši arī Tukuma kolēģi, jo Kandavai pieder vien 18% kapitāldaļas, savukārt Tukuma novada domei – 62% daļas, atzīstams, ka Kandavas novada domei nav arī ekonomiska pamatojuma turpināt dalību SIA “Tukuma slimnīca”.
[3.2.] 2020.gada 29.decembrī Kandavas novada domes sēdē tiks vērtēts Kandavas novada domes līdzdalības izvērtējums SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” un lemts par līdzdalības turpināšanu kapitālsabiedrībā.
SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” ekonomiskie rādītāji norāda uz strauju izmaksu pieaugumu, kas nesaskan ar kapitālsabiedrības valdes uzstādījumiem un mērķiem - optimizēt visas izmaksas. SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” kapitālsabiedrības valde nav pietiekami rūpīgi veikusi finanšu analīzi, un ir pavirši izturējusies pret situācijas nopietnību.
2020.gada 25.martā Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde pārbaudē
konstatēja, ka SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” nav veikusi apglabājamo atkritumu uzskaiti, ir nepatiesi norādījusi, ka atšķiro bioloģiskos atkritumus un arī sadedzināmos atkritumus, par šo daļu panākot nodokļa samazinājumu. Pārkāpjot noteikumus ir radīts būtisks kaitējums dabai (dabas resursu nodokļa nomaksa EUR 971 822) un valsts saimnieciskajām interesēm (EUR 4 056 788 ). Par minēto lietu ir ierosināts kriminālprocess, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 99.panta otrās daļas (atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana) un 218.panta otrās daļas (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas). Kvalificētā kriminālprocesa ietvaros juridiskajai personai var piemērot, šādus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus - likvidācija, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija un naudas piedziņa.
Saņemot iepriekš aprakstīto informāciju, Kandavas novada dome 2020.gada 24.septembrī nolēma izteikt neuzticību uz kriminālprocesa izmeklēšanas laiku SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” valdes loceklim Ērikam Zaporožecam, jo valdes loceklis nav rīkojies kā rūpīgs uzņēmuma saimnieks. Tādēļ Kandavas novada domes izpilddirektors pieprasīja sasaukt SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” ārkārtas dalībnieku sapulci, lai lemtu par valdes locekļa Ērika Zaporožeca atsaukšanu no valdes locekļa pienākumu pildīšanas uz kriminālprocesa izmeklēšanas laiku un pagaidu valdes locekļa ievēlēšanu SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra””. SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” dalībnieku sapulce notika 2020.gada 1.oktobrī, bet ierosinājumu par valdes locekļa Ērika Zaporožeca atsaukšanu no valdes locekļa pienākumu pildīšanas uz kriminālprocesa izmeklēšanas laiku atbalstīja tikai Kandavas novada domes pārstāvis. Pārējām pašvaldībām nelikās nozīmīgs tas, kādā statusā kriminālprocesā atrodas kapitālsabiedrības valdes loceklis Ēriks Zaporožecs un iespējamais apdraudējums kapitālsabiedrībai, ja viņš turpinās pildīt valdes locekļa amata pienākumus.
Kandavas novada domes viedokļa ignorēšana no citiem SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” dalībniekiem bija jūtama jau iepriekš. Piemēram, tika ignorēts Kandavas novada domes ierosinājums veikt ārkārtas inventarizāciju visās SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” atkritumu šķirošanas un pārkraušanas stacijās un CSA poligonā “Janvāri”, pēc tam, kad notika ugunsgrēks SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” teritorijā. Valsts Vides dienests, apsekojot ugunsgrēka vietu, konstatēja, ka reāli uzglabātas vairāk nekā 500 tonnas sadedzināmo atkritumu, bet atļaujā noteiks pagaidu uzglabāšanas apjoms 300 tonnas. Par šo faktu VVD jau ierosinājis administratīvā pārkāpuma lietu, pēc tam VVD pārbaude tika veikta CSA poligonā “Janvāri”.
Kandavas novada dome apzinās, ka nespēs noteikt SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” attīstības un pārvaldes virzienus arī turpmāk, par to liecina citu kapitālsabiedrības dalībnieku lēmumi. Līdz ar ko atzīstams, ka Kandavas novada domei nav arī ekonomiska pamatojuma turpināt dalību SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra””, kas savukārt apliecina, ka nebūtu sabiedrībai izskaidrojams finansiālais pamatojums Kandavas novada domes lēmumam ieguldīt SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” EUR 138 882,91.
[4] Neapmierinātās pašvaldības raksta, ka Kandavas novada domes 2020.gada 26.novembra lēmumi neattiecas tikai uz Kandavas novada teritoriju un tās iedzīvotājiem, bet gan skar arī Neapmierinātās pašvaldības un to iedzīvotāju intereses.
[4.1.] Pašvaldība ir publiskās administrācijas institūcija, kas patstāvīgi, noteiktā valsts administratīvā teritorijā šīs teritorijas iedzīvotāju interesēs nodrošina valsts pārvaldes funkciju izpildi. No minētās definīcijas izriet, ka pašvaldību kā publiskās administrācijas institūciju raksturo trīs pazīmes, kas tās nošķir no citām publiskās administrācijas institūcijām: pašvaldība darbojas noteiktā teritorijā; pašvaldība darbojas šīs teritorijas iedzīvotāju interesēs; pašvaldība savā darbībā ir patstāvīga.[1] Iepriekš minētais apliecina konkrētas pašvaldības rūpes par savu teritoriju un tajā dzīvojošo iedzīvotāju labklājību, bet neuzliek tiesisku pienākumu rūpēties par citu administratīvo teritoriju stratēģiskiem attīstības plāniem vai iedzīvotāju tiesiskām interesēm.
Kandavas novada dome izskaidro, ka savus lēmumus pieņem rūpējoties primāri par sava novada ļaudīm un Kandavas novada attīstību un interesēm, tāpēc Neapmierinātās pašvaldības lieki norāda uz to, ka Kandavas novada domes pieņemtais lēmums skar arī citu pašvaldību intereses. Ja Latvijas Republikas Satversmes tiesa tomēr neatzīs netaisnību, kas nodarīta Kandavas novadam Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros, tad mūsu deputāti un administrācijas darbinieki, kuri turpinās pildīt pienākumus arī pēc nākamajām pašvaldību vēlēšanām, ieguldīs savas zināšanas un enerģiju, lai efektīvi aizstāvētu arī vēl šobrīd esošo Tukuma, Engures un Jaunpils novada iedzīvotāju labklājību, un rūpētos par jau viena novada attīstību un interesēm.
[5] Neapmierinātās pašvaldības aicina Kandavas novada domi godprātīgi pildīt savas saistības un nelikt šķēršļus četru pašvaldību līdzšinējai sadarbībai.
[5.1.] Kandavas novada dome paskaidro, ka vienmēr ir atsaukusies sadarbības piedāvājumiem, bet nav uzņēmusies nekādas saistības, kuru izpratnē Kandavas novada domei būtu pienākums pret savu pārliecību un pretēji novada iedzīvotāju interesēm, veikt nesamērīgi lielu, attiecībā pret Kandavas novada domes budžetu, ieguldījumu SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” vai SIA “Tukuma slimnīca”. Tai pat laikā, Kandavas novada dome paskaidro Neapmierinātajām pašvaldībām, ka ar Kandavas novada domes 2020.gada 26.novembra lēmumiem nav atkāpusies, un arī nevar atkāpties, no saistībām kas izriet no galvojuma pret AS “SWEDBANK”, kura pamatā ir SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” aizņēmums. Šīs ir vienīgās saistības, kas vieno Kandavas novada domi, SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra””, AS “SWEDBANK” un Neapmierinātās pašvaldības, un par to godprātīgu izpildi bažām nav pamata.
[6] Neapmierinātās pašvaldības aicina Kandavas novada pašvaldības vadību un deputātus nelikt pirmajā vietā lokālus politiskus mērķus un neapdraudēt SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” un SIA “Tukuma slimnīca” turpmāko darbību.
[6.1.] Likuma “Par pašvaldībām” 42. panta pirmajā daļā noteikts, ka Domes lēmumiem, kuru izpilde ir saistīta ar izdevumiem, jābūt nodrošinātiem ar pašvaldības materiālu un finanšu resursiem, kuri ir mērķtiecīgi plānoti pašvaldību budžetā.
[6.2.] Kandavas novada domei līdz šā gada beigām jāveic ilgtermiņa aizņēmumu īstermiņa daļas atmaksa 163 535 eiro apmērā. Kandavas novada pašvaldības 2021.gada pamatbudžeta ieņēmumu prognoze salīdzinājumā ar 2020.gadu plānota 464 669 eiro mazāka, palielinoties izdevumu daļai, piemēram, GMI pabalstu celšanai, minimālās algas celšana un tml.
Kandavas novada dome uzskata, ka Neapmierinātās pašvaldības ir nepareizi iztulkojušas Kandavas novada domes 2020.gada 26.novembrī pieņemtos lēmumus, kuros ir nepārprotami izteiktas Kandavas novada prioritātes - sava novada iedzīvotāju labklājība un visa Kandavas novada attīstība un finansiāla stabilitāte, nevis neveiksmīgas uzņēmējdarbības atbalstīšana. Iepriekš norādītais apliecina, ka Kandavas novada lēmumiem nav nekāda sakara ar lokālu politisku mērķu īstenošanu.
[6.3.] Kandavas novada domes daļu procentuālais lielums SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” sastāda tikai 6,42 %, savukārt daļu procentuālais lielums SIA “Tukuma slimnīca” sastāda 18%. Līdz šim Kandavas novada domei kā minēto kapitālsabiedrību dalībniekam minētā kapitāldaļu pārstāvniecība nav devusi tiesības (iespējas) uz jebkādu saimnieciski un finansiāli nozīmīgu lēmumu pieņemšanu un Kandavas novada domes viedokļa respektēšanu. Līdz ar ko, nav izprotams Neapmierināto pašvaldību apgalvojums, ka Kandavas novada domes rīcība var apdraudēt kapitālsabiedrības turpmāko darbību.
Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede
DOKUMENTS PARAKSTĪTS AR DROŠU ELEKTRONISKO PARAKSTU
[1] Administratīvās tiesības. Otrais papildinātais izdevums. A. Stucka. Rīga: Juridiskā koledža, 2009, 179-180. lpp.
