Kandavas novads vēršas Satversmes tiesā20.08.2020

Kandavas novada dome 2020.gada 14.augustā iesniegusi Satversmes tiesā pieteikumu, kurā lūdz atzīt Saeimas 2020.gada 10.jūnijā pieņemtā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (turpmāk – ATR likums) normas, kas paredz Kandavas novada iekļaušanu Tukuma novadā, par neatbilstošām LR Satversmei un Eiropas vietējo pašvaldību hartai (turpmāk – Pašvaldību harta).

 Satversmes tiesai adresētajā pieteikumā norādīts, ka, pieņemot ATR likumu attiecībā uz Kandavas novadu, Saeima pārkāpusi LR Satversmes 1. un 101. pantu, kā arī nav ievērojusi Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4. panta 6. daļu un 5. pantu. Apstrīdētās normas aizskar pieteikuma iesniedzējas – Kandavas novada domes tiesības, jo Tukuma novadam pievienojot Cēres pagastu, Kandavas pagastu, Kandavas pilsētu, Matkules pagastu, Vānes pagastu, Zantes pagastu un Zemītes pagastu, tiek likvidēts Kandavas novads, pienācīgi neizvērtējot iespēju saglabāt minētās teritorijas kā patstāvīgu pašvaldību. Pieņemot apstrīdētas normas, Saeima ir pārkāpusi varas dalīšanas principu, labas likumdošanas principu un pašvaldību principu, nav veikusi pienācīgas konsultācijas ar pieteikuma iesniedzēju un nav noskaidrojusi Kandavas novada vietējās kopienas viedokli. Kandavas novada domes tiesības vērsties ar pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā, nosaka Satversmes tiesas likuma 17. panta pirmās daļas 7. punkts, kurš nosaka pašvaldības domes tiesības vērsties Satversmes tiesā. Pašvaldības tiesības ir aizskartas, jo apstrīdētās normas, kas nosaka Kandavas novada likvidāciju, ir pieņemtas tādā procedūrā, kuras ietvaros tika pārkāpts no Satversmes 1. un 101. panta izrietošais pašvaldības princips, kurš aptver minimālo prasību kopumu attiecībā uz vietējās pašvaldības organizāciju demokrātiskā tiesiskā valstī – vietējās pašpārvaldes esību un tās tiešu demokrātisku leģitimāciju. Ja valsts nolemj iekļaut pašvaldību lielākā teritoriālā pašpārvaldē, pašvaldības princips tai garantē uzklausīšanu un pieprasa pamatojumu, pirms valsts pieņem lēmumu. Argumentiem, ar kuriem valsts pamato savu lēmumu, jābūt konkrētiem un attiecināmiem tieši uz pašvaldību, kuru paredzēts pievienot citai pašvaldībai. Pieteikuma iesniedzējai netika sniegts konkrēts, tieši uz viņu attiecināms pamatojums par nepieciešamību Kandavas novadu pievienot Tukuma novadam. Saeima neatgrieza Ministru kabinetam pārstrādāšanai likumprojektu, kas attiecībā uz apstrīdētājām normām nebija balstīts to sociālās ietekmes izvērtējumā, iztrūka arī apstrīdēto normu ieviešanai un izpildei nepieciešamo pasākumu izvērtējums, kā arī nebija apsvērtas nozaru speciālistu izteiktās riska prognozes. Turklāt Saeima pieņēma no Ministru kabineta likumprojektu, kura anotācijai nebija pievienota informācija par sabiedrības līdzdalības rezultātiem likumprojekta izstrādāšanas laikā, un pieņēma likumu bez iepriekš minētās informācijas. Satversmes tiesa jau iepriekš secinājusi, ka demokrātiskā republikā parlamentam ir jāievēro konstitūcija un citi likumi, arī tie, ko pieņēmis pats.

Svarīgi:

• Situācija nozīmīgi atšķiras no tās, kas bija 2008. gadā iepriekšējās reformas laikā;
• Atšķirīgs konsultāciju ilgums;
• Atšķirīgs normatīvais regulējums – vairāk prasību sabiedrības līdzdalībai;
• Attālinātās komisijas sēdes un plenārsēdes.

 Pieteikumu Satversmes tiesai Kandavas novada domes vārdā sagatavoja Zvērināta advokāta Modra Supes birojs, kurš ir izvērtējis:

• Visus Kandavas novada domes iesniegtos dokumentus un saraksti ar VARAM, Saeimu, Valsts prezidentu, Tiesībsargu, Ministru kabinetu
• Saeimas ATR komisijas sēžu protokolus;
• Saeimas VPIP komisijas sēžu protokolus;
• Saeimas ATR un VPIP komisijas sēžu audioierakstus;
• Saeimas sēžu audioierakstus;
• Satversmes tiesas spriedumus par 1996.-2009. gada reformu;
• Avotus, kas sniedz informāciju par ATR ES valstīs un Latvijā.

 Minētais liecina, ka ne Ministru kabinets, ne arī Saeima nav vērtējusi Kandavas novada pašvaldības darbības konkrētos rādītājus salīdzinājumā ar Tukuma novada rādītājiem, kurā administratīvās izmaksas uz vienu iedzīvotāju 2013.-2015. gadā bija lielākas - 70.8 EUR uz 1 iedzīvotāju. Līdzīga situācija vērojama arī Tukuma novada profilā ievietotajā informācijā – 2017.-2018. gadā Kandavas novada administratīvie izdevumi bija vidēji EUR 70,75, bet Tukuma novadā EUR 90.75 uz 1 iedzīvotāju. Sociālo pakalpojumu jomā Kandavas novads atbilstoši izvērtējuma datiem aprūpi mājās nodrošināja 137 personām, Tukuma novads – 176 personām (salīdzinājumam Talsu novads – 80, Preiļu novads – 25, Kuldīgas – 75, Rēzekne – 183, Valmiera – 80).

Saeimas kārtības ruļļa 86. panta trīspadsmitajā daļā noteiktās darbības Saeima veic varas dalīšanas principa ietvaros. Nenododot atpakaļ Ministru kabinetam likumprojektu pārstrādāšanai, Saeima neizpildīja varas dalīšanas principa prasības attiecībā uz varu savstarpējo kontroli, šajā gadījumā – uz Ministru kabineta kā izpildvaras kontroli, tam funkcionāli darbojoties likumdevējas varas ietvaros, konkrētāk – realizējot likumdošanas iniciatīvas tiesības. Tātad Saeima nav ievērojusi Satversmes 1. pantā ietverto tiesiskas valsts virsprincipa elementu – varas dalīšanas principu.

Kandavas novada dome ar 31.07.2019. vēstuli Nr. 3-12-3/1235 vērsās pie VARAM, kurā uzdeva 16 konkrētus jautājumus par to, kā reforma ietekmēs Kandavas novada funkciju realizāciju, kā arī par jaunizveidojamo Tukuma novadu. Vēstulē Pieteikuma iesniedzēja izteica priekšlikumu izvērtēt Kandavas novada saglabāšanu esošajās robežās un atsaucās uz novada iedzīvotāju aptauju, kurā 83% iedzīvotāju norādīja, ka vēlas saglabāt Kandavas novadu. Atbildē netika izvērtēta ne Kandavas novada atbilstība citiem novadu veidošanas kritērijiem, ne arī pamatoti lietderības apsvērumi, uz kuriem balstās tā pievienošana Tukuma novadam, ne arī sniegts jebkāds konkrēts atbildes pamatojums ar konkrētiem rādītājiem, faktiem un aprēķiniem.

Kandavas novada dome Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai nosūtīja vēstuli Nr.3-12-3/1891, kurā informēja par 2019. gada 16. decembra domes ārkārtas sēdē pieņemto lēmumu lūgt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisiju ņemt vērā pašvaldības viedokli, kā arī aicināt virzīt Saeimā lēmumu par ATAVL likumprojekta atgriešanu Ministru kabinetam pilnveidošanai. Pieteikuma iesniedzēja nosūtīja Kandavas novada domes 2019. gada 16. decembra viedokli par likumprojektu un informēja Administratīvi teritoriālās reformas komisiju arī par to, ka, pamatojoties uz Kandavas iedzīvotāju aptauju, Kandavas novada dome 2019. gada 29. augustā pieņēma lēmumu saglabāt Kandavas novada administratīvo teritoriju nemainīgu. Pieteikuma iesniedzēja izteica arī viedokli par atsevišķiem likumprojekta pantiem. Vienlaikus Kandavas novada dome izteica gatavību izskatīt jautājumu par administratīvās teritorijas grozīšanu, un apliecināja gatavību iesaistīties diskusijās, ja Kandavas novadam ar Saeimas lēmumu tiek pievienota klāt kāda cita administratīvā teritorija, piemēram, Abavas senlejas teritorija – Pūres un Jaunsātu pagasti no Tukuma novada, Sabiles pilsētas un Abavas pagasta teritorija no Talsu novada. Administratīvi teritoriālās reformas komisijai iebildumus par apvienotā Tukuma novada izveidi iesniedza arī Tukuma novada dome, pret Jaunpils novada pievienošanu Tukuma novadam iebilda Jaunpils novada dome, un iebildumus izteica arī Engures novada dome.

Fakti:

• Reformas ietvaros netika piedāvāta iespēja apvienoties labprātīgi, kā arī izvēlēties apvienošanās partnerus;
• Kandavas novads pamatoja iespēju saglabāt pašreizējo situāciju;
• Kandavas novads piedāvāja arī alternatīvus apvienošanās variantus;
• Kandavas novads lūdza atgriezt likumprojektu pilnveidošanai MK;
• Kandavas novads pamatoja spēju darboties līdzšinējā statusā;
• Novada piedāvājumi netika izvērtēti.

 Satversmes tiesa var vērsties arī ES tiesā, lai noskaidrotu ES tiesību jautājumus. Mums pastāv bažas par esošo politisko situāciju valstī, mūsuprāt, atsevišķi politiskie spēki var mēģināt ietekmēt Satversmes tiesu sprieduma pieņemšanā. Tāpēc turpinām konsultācijas un situācijas izpēti, sekojot līdzi procesam, piesaistot juristus un konsultantus arī no Eiropas Savienības.

No Satversmes tiesai iesniegtā pieteikuma materiāliem apkopoja:

Inga Priede,

Kandavas novada domes priekšsēdētāja