Lāčplēša dienu pieminot!12.11.2020
Kandavas novada muzeja vēsturnieces Aksildas Petrevicas stāstījums par Lāčplēša kara ordeni Lāčplēša dienā 11.11.2020. Kandavas Promenādē.
Zudīs tavas jaunās dienas,
Zudīs tūkstoš jaunas dzīves;
Tava tauta nezudīs,
Ja tu iesi mirt par tautu.
J.Rainis/
Ir atkal atnācis piemiņas un godināšanas laiks karavīriem, kuri cīnījās un krita par Latvijas brīvību un nākotni.
Īpašs laiks… Šodien paiet jau 101 gads kopš izšķirošajās cīņās Rīgā tika salauzts bermontiešu uzbrukums, no Rīgas tika izdzīti Rietumkrievijas armijas karavīri. Tieši 1919.gada 11.novembrī, dienā, kad Latvijas Republikas armija padzina no Rīgas Bermonta vadīto vācu-krievu karaspēku, SIMBOLISKI tika dibināts augstākais militārais mūsu valsts apbalvojums-Lāčplēša kara ordenis( LKO).
Kāpēc LĀČPLĒŠA kara ordenis?
Latviešu tautas teikās, līdzās citiem varoņiem-spēkavīriem, tiek stāstīts par Lāčplēsi – tautas aizstāvi, kurš savu spēku ieguvis no lāču mātes. Īpaši populāru un atpazīstamu šo tēlu tautai padara gan jaunlatvieša Andreja Pumpura 1888.g., III Vispārīgo Dziedāšanas svētku laikā publicētais eposs „Lāčplēsis”, gan Jāņa Raiņa „senā dziesma jaunās skaņās”- 1905.g.radītā simboliskā luga „Uguns un nakts”. Kas ir Lāčplēsis šajos literatūras darbos? Dievu izvēlēts varonis, spēkavīrs, Latvju zemes un tautas aizstāvis un sargātājs.
Lūk, arī atbilde, kāpēc Lāčplēsis kļūst par simbolu apbalvojumā, kuru var saņemt par varonību kaujas laukā.
1920. gada 18.septembrī Satversmes sapulce apstiprina LKO statūtus un…
Tieši pirms 100 gadiem, 1920.gada 11.novembrī, Rīgā, Esplanādē, svinīgās parādes laikā Satversmes sapulces prezidents Jānis Čakste pasniedz pirmos 288 ordeņus Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku kaujiniekiem un arī ārzemniekiem par kauju nopelniem pasaules un valsts atbrīvošanas karos. Pēc statūtos noteiktās kārtības, ārzemnieki varēja saņemt apbalvojumu arī par citādu Latvijas valsts nodibināšanas vai neatkarības izcīnīšanas veicināšanu.
Ordeņa pasniegšana notiek līdz 1928.gadam. Kopā apbalvojumu saņem 2120 personas( pasniegto ordeņu skaits ir lielāks, jo daudzi ir apbalvoti ar I vai II pakāpes ordeņiem pēc III pakāpes saņemšanas)
***Kā notika ordeņa piešķiršana:
*Vispirms armijas pulkos esošās komisijas izskatīja apbalvošanas pieteikumus, sastādīja detalizētu varoņdarbu aprakstu, apkopoja liecinieku sniegtās ziņas, lai sagatavotu apbalvošanas anketu.
*Šos dokumentus iesniedz kara ministram izvērtēšanai.
*Tad Lāčplēša kara ordeņa Dome pieņem galīgo lēmumu. **Ordeņa dome sastāv no 15 personām:
Pirms 100 gadiem,1920.gadā, domes priekšsēdētājs bija Satversmes sapulces Prezidents Jānis Čakste;
Bez viņa ordeņa domē bija vēl 7 Satversmes sapulces deputāti un 7 ievēlēti Latvijas armijas virsnieki.
Vēlākajos gados Lāčplēša kara ordeņa domi veidoja valsts prezidents, 7 Saeimas deputāti un 7 LKOK.
LĀČPLĒŠA KARA ORDENIM IR TRĪS PAKĀPES:
1.šķiru piešķīra par augstāko operatīvo jeb komandējošo vadību
*plata lente-četras sudrabotas svītras un trīs sārtas-nēsājama pāri krūtīm lentas sasējumā, rozetes vidū, bija ordeņa krusts un krūšu kreisajā pusē zem sirds liela, sudraba daudzstaru stilizēta zvaigzne ar mazu ordeņa krustiņu vidū.
Pavisam ir 11 LKO 1.šķiras kavalieru – četri latvieši – Oskars Kalpaks un Fridrihs Briedis, kuri šo apbalvojumu saņēma pēc nāves, un Jānis Balodis un Krišjānis Berķis un septiņi ārzemnieki.
5.Fošs Ferdinands /Francija nr.1
6.Pilsudskis Jozefs/Polija nr.2
7.Alberts I/Beļģija nr.3
8.Viktors Emanuels III/Itālija nr.4
9.Laidoners Juhans/Igaunija nr.5
10.Debenē Marī Ežēns/Francija nr.6
11.Benito Musolini/Itālija nr.11
2.šķiras LKO saņēma par operatīvas dabas nopelniem; nēsājams lentē ap kaklu. Pavisam 56 karavīri saņēma šo apbalvojumu, no tiem 18 latvieši: ģenerāļi Kārlis Gopers, Jānis Ezeriņš, Oskars Dankers, Ludvigs Bolšteins, Hugo Buks, Jānis Indāns, Andrejs Krustiņš, Mārtiņš Peniķis, Pēteris Radziņš, Artūrs Dannenbergs, Eduards Kalniņš; pulkveži Pauls Hasmanis, Jūlijs Jansons, Jānis Puriņš, Jānis Skujiņš, Kārlis Šepko.
Visīpašākais apbalvojums ir 3.šķiras Lāčplēša kara ordenis – PATS ĪSTAIS KAUJAS KRUSTS, kurš tika piešķirts TIKAI par personīgas drošsirdības un varonības rādīšanu kaujas ugunīs – stilizēts ugunskrusts, šķērsots ar zobeniem ar Lāčplēša attēlu centrā; to nēsāja krūts kreisajā pusē virs sirds.
Piešķirts 2047 personām un Francijas pilsētai Verdenai par episko cīņu no 1916.g.februāra līdz decembrim pasaules kara laikā.
1665 karavīri apbalvojumu saņēma par varonību brīvības cīņu laikā,
118 latviešu strēlnieki ordeni saņēma par drošsirdību pasaules kara kaujās.
Apmēram ceturtā daļa apbalvoto nekad mūžā ordeni nenēsāja, jo saņēma to pēc nāves.
Apbalvojumu saņēma arī 309 ārzemnieki( cittautieši):igauņi, poļi, francūži, somi, čehi, arī vācbaltieši.
Kaujas apbalvojumu izpelnījās arī Pagaidu valdības vadītājs Kārlis Ulmanis, ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics. Tie bija visdažādāko ieroču šķiru kareivji, arī kara mediķi, mācītāji.
Piemēram – Latvijas armijas mācītājam Pēteris Apkalnam ar īpašu valdības lēmumu bija tiesības ordeni nēsāt virs talāra. Pašam jaunākajam LKOK – Fricim Brikmanim - varoņdarba veikšanas brīdī ir 14 gadi, vecākajam- Latvijas armijas virspavēlniekam Dāvidam Simansonam – 60. LKO kavalieres ir arī trīs sievietes- Valija Veščūne-Jansone, Līna Čanka-Freidenfelde un Elza Žiglevica.
****Reizē ar ordeni pasniedz kaligrāfiski izstrādātu diplomu ar ordeņa domes piešķiršanas protokola citējumu.
LKO KAVALIERU LIKTENIS
*Daļa turpināja militāro dienestu;
*Citi aktīvi darbojās visdažādākajās jomās ekonomikā;
*turpināja vai uzsāka saimniekošanu savās saimniecībās;
*bija Satversmes sapulces, vēlāk Saeimas deputāti, valdības locekļi, ārsti, skolotāji utt.
*Regulāri tikās 11.novembrī gan Rīgā, gan lielākajos armijas garnizonos.
**Mirušos ordeņa kavalierus apbedīja ar militāru godu gan Brāļu kapos, gan kapos visā Latvijas teritorijā( līdz1940.g.)
BET … kā teikts kādā rakstā „Vien retais spēja iedomāties, ka dvēseļu putenis, kurš bija traucies pāri karavīriem pie Ķekavas, Nāves salā, Tīreļpurvā, pie Apes, Cēsīm, Rīgas, Liepājas un Latgalē, ir rimis tikai uz pāris gadu desmitiem un atsāksies ar jaunu auku”
SĀKOTIES 2.PASAULES KARAM:
*uz Vāciju repatriējas apmēram 30 vācieši – LKOK, teicami karavīri, kuri cīnījās pret lieliniekiem Latgalē, bija labi ierēdņi, strādnieki Rīgā, Liepājā;
*pēc 1940.g.17.jūnija pašnāvībā devās ģenerālis Bolšteins, pulkvedis Celmiņš, politpārvaldes darbinieks Gailis;
*daži iesaistījās marionešu valdībā; armijas virsnieki t.s. ‘’tautas armijā”( vēlākajā 24.teritoriālajā korpusā);
*J.Balodis, H.Celmiņš, P.Apinis mēģināja piedalīties tautas Saeimas vēlēšanās;
* apmēram 150 ieslodzīti, izvesti 1941.g. 14.jūnijā;
*PSRS armijā ieskaitītos virsniekus arestēja, izsūtīja uz Vorkutu, aizsūtīja „uz kursiem” Maskavā. Nošāva bez kādiem spriedumiem Baltezera, Katlakalna, Ulbrokas, Babītes, Stopiņu pagastu mežos. Vorkutā bieži gadījās, ka piesprieda nāves sodu, bet cilvēks jau bija miris bada nāvē.
Arī mūsu novada Lāčplēša kara ordeņa kavalieru liktenis ir ļoti dažāds. Lūk, daļai no viņiem:
* Zemītes pagastā dzimušais Vilis Gelbe krita varoņa nāvē 1919.g.19.jūnijā 29 gadu vecumā un saņēma LKO jau pēc nāves.
*Aizupē dzimušais vācbaltietis Arnolds Artums-Hartmanis 1939.g.4.novembrī repatriējās uz Vāciju, tālāku ziņu par viņa likteni nav.
*Jānis Briedis 1941.g.jūnijā arestēts, tajā pašā gadā Sibīrijā nošauts.
*Jānis Valdis Bekmanis(vēlāk uzvārds mainīts-Celms) tika apcietināts 1941.g.22.jūnijā, ieslodzīts Novosibirskas cietumā, kur 1943.g.12.aprīlī mira no meningīta tā arī nesagaidījis spriedumu(10 gadi labošanas darbu nometnē – piespriests 1943.g.8.decembrī!)
*Aleksandrs Baltaisvilks no Zemītes pagasta tika apcietināts 1951.g.24.martā un notiesāts uz 10 gadiem. 1956.g. martā viņš tiek atbrīvots, atgriežas dzimtenē, bet jau 17.aprīlī mirst. Apbedīts Pavārkalna kapos.
*Fricis Avotiņš no Kandavas pagasta- baigajā gadā viņam izdevās izvairīties no represijām, vēlāk dienējis vācu armijā, kritis frontē 1944.g.13.janvārī.
*Tikai Aleksandru Timmermani un Kārli Štālu no Zemītes pagasta un Vili Širsonu no Vānes pagasta neskāra PSRS represijas.
Līdz 28.novembrim Kandavas novada muzejā iespējams apskatīt nelielu ekspozīciju veltītu Lāčplēša kara ordenim, muzejs būs atvērts arī 18.novembrī no 10:00- 15:00, ieeja bez maksas.
Pievienota foto galerija no Lāčplēša dienas atzīmēšanas Kandavas novadā( Zemītes pagasts, Vānes pagasts, Zantes pagasts, Kandava) 2020.gada 11.novembrī.
