Kandavas jauktā kora sākotne (1889 – 1940)12.09.2018

Ir aizvadīti XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki. Šogad Latvijas simtgades zīmē. Tajos piedalījās arī Kandavas novada kori un deju kolektīvi.

1864. gada 17. maijā (trešajos Vasaras svētkos) vietējās nozīmes Dziesmu dienu Dikļos sarīkoja mācītājs Juris Neikens (1826 – 1868) un Rūjienas draudzes skolotājs un ērģelnieks Ernests Švehs (1819 – 1898). Svētkos piedalījās apmēram 80 dziedātāji. Tie bija vīru kori no apkārtējām sešām draudzēm. Dziesmas gan tika dziedātas vācu valodā. Tā maisam gals bija vaļā, un Dziesmu dienas notika Matīšu draudzes Bauņu muižā, Zaubē, Smiltenē, Valkā.

1870. gada 26. jūnijā Dobelē notika pirmie Kurzemes Dziesmu svētki. Tajos piedalījās 15 kori ar apmēram 400 dziedātājiem un 40 vīru lielu orķestri. Galvenais rīkotājs bija mācītājs un valodnieks Augusts Bīlenšteins (1826 – 1907). Aktīvu dalību ņēma arī Irlavas skolotāju semināra skolotājs un ērģelnieks Jānis Bētiņš (1830 – 1912), caur kura rokām izgājuši ļoti daudzi nākamie Kandavas novada skolotāji. 

1873. gadā no 26. līdz 29. jūnijam Rīgā notika Rīgas Latviešu biedrības rīkotie pirmie Latviešu Dziedāšanas svētki. Tajos piedalījās jau 45 kori ar 1003 dziedātājiem, kā arī pūtēju orķestris ar 16 mūziķiem. Par virsdiriģentiem aicināja atkal J. Bētiņu un Valkas skolotāju semināra skolotāju un ērģelnieku Indriķi Zīli (1841 – 1919).

 Kandavas koris Sadraudzīgās biedrības paspārnē

Par Kandavas kora oficiālo dibināšanu tiek uzskatīts 1889. gads. Pirmie kora diriģenti bija skolotāji Juris Simsons (1864 - 1937), I. Taupmanis, Fr. Skrabis. Vēlāk to vadīja J. Stūrītis un A. Blāze.

Skolotājs J. Simsons dzimis Irlavas pagasta Vaskos un no 1883. līdz 1886. gadam mācījies Irlavas skolotāju seminārā, kur ieguvis tautskolotāja tiesības. 1908. gadā pie Kijevas mācību apgabala kuratora viņš ieguvis vācu valodas mājskolotāja tiesības. 1886./87. mācību gadā strādājis par palīgskolotāju Talsu apriņķa Dursupes pagasta skolā. No 1887. līdz 1901. gadam bijis skolotājs Kandavas baznīcas skolā, bet no 1901. līdz 1903. gadam - skolotājs Kandavas pagasta skolā. 1889. gadā bijis Kandavas zemkopības biedrībā bijis kasiera palīgs. Acīmredzot tad pie zemkopības biedrības dibinājās gan teātra trupa, gan koris. Bet tad kaut kādu apstākļu dēļ darbība panīkusi, jo 1891. gada 24. aprīlī laikrakstā „Balss” parādās „vaimanu raksts”: „Kandavniekiem bij᾽ arī reiz savs jaukts un vīru dziedātāju koris S. k-ga vadībā. Tagad tas dus vairāk kā gadu saldā miegā. Vai nebūtu laiks mosties uz jaukāku kopdzīvi, nekā vaļas brīžos pa svētdienām pavadam „kneipēs” un „stoikās” dzerdami?”. 1891. gada vasarā tika ziņots, ka ir nodibinājušies divi vīru dziedāšanas kori: kvartets un dubultkvartets. Dubultkvarteta vadītājs bija Taupmaņa k-gs, bet kvarteta – Eiermaņa k-gs. Dubultkvartets mēģināja Kandavas miestiņā, bet kvartets pie Eiermaņa mājās. Labi būtu bijis, ja viņi spēkus apvienotu, bet tas nav tik vienkārši ne toreiz, ne tagad. 1892. gada 16. februārī Jēgermaņa viesnīcas zālē beidzot notika koncerts apkārtējo skolotāju un dažu pieaicināto izpildījumā, kurš tā iepriecināja klausītājus, ka dažas dziesmas pat vajadzēja atkārtot. Tā tajā laikā tika rakstīts vairākos laikrakstos.

Kandavas koris atkal bija saņēmies, jo 1895. gadā piedalījās Jelgavas Latviešu biedrības rīkotajos IV Dziesmu svētkos. Sākot ar šo gadu, Kandavas koris ir piedalījies visos turpmākajos Dziesmu svētkos. 1896. gada 4. janvāra laikrakstā „Baltijas Vēstnesis” rakstīja: „Pēc liela starpbrīža no jauna izgājušā rudenī sastādījās jaukts koris Fr. Skrabja kga vadībā. Koris atklātībai gan vēl maz pazīstams, izņemot pāra reizes dziedāšanu baznīcā”.

1901. gadā nodibinājās Kandavas Sadraudzīgā biedrība, un koris nonāca tās paspārnē. 1907. gadā atcēla aizliegumu biedrībā iestāties sievietēm. Tad nodibinājās dāmu komiteja, un viņu rīcībā pārgāja biedrības bibliotēka, koris un labdarības pasākumi. 1909. gadā beidzot tapa pašiem savs Sadraudzīgās biedrības nams. Nama iesvētīšanas un atklāšanas pasākumi notika 1909. gada 7. un 8. februārī. Pirmajā dienā bija laicīgais koncerts ar Sadraudzīgās biedrības jauktā kora un vīru kora piedalīšanos J. Stūrīša vadībā. Jauktais koris izpildīja Andreja Jurjāna (1856 – 1922) „Nevis slinkojot un pūstot” un „Dievs, dod mūsu tēvu zemei”, Jāzepa Vītola (1863 – 1948) „Gaismas pili” un „Beverīnas dziedoni”, Jāņa Cimzes (1814 – 1881) „Kas tie tādi, kas dziedāja” un „Nu ar Dievu, Kurzemīt” un citas dziesmas.

1913. gadā plaši atzīmēja Romanovu dinastijas 300 gadu pastāvēšanas svētkus. Tie ilga divas dienas, un uzstājās gan vīru, gan arī sieviešu koris.

Pirmā pasaules kara laikā Sadraudzīgās biedrības darbība stipri sašaurinājās. Tās darbība atsākās 1918. gadā, bet no 1920. gada darbību atjaunoja arī koris. Kori vadīja Kandavas pilsētas apvienotās pamatskolas pārzinis Pēteris Kalniņš (1879 – 1957). Koris aktīvi iesaistījās visos Sadraudzīgās biedrības pasākumos, kā arī piedalījās Dziesmu svētkos Rīgā, Talsos, Jelgavā u.c.

1926. gadā Kandavas Sadraudzīgā biedrība svinēja 25 gadu pastāvēšanas svētkus. Svētki iesākās ar dzejnieces Birznieku Sofijas (1876 – 1956) dziesmu „Celi, Kungs, tu spēku savu”, kuru nodziedāja biedrības koris. Kora diriģenta pienākumus pildīja Eduards Tinte (1898 – 1951). Viņš kori vadīja līdz 1932. gadam, kad kopā ar dzīvesbiedri Mariju pārcēlās dzīvot un strādāt uz Kauņu. Diriģenta pienākumus uzņēmās Pēteris Jancis (1897 – 1975).

Latvijā daudzās pilsētās un pagastos notika Dziesmu dienas un Dziesmu svētki. Doma par saviem svētkiem bija arī kandavniekiem, tomēr trūka līdzekļu un pieredzes tik liela pasākuma veidošanai. 1933. gadā Kandavas Sadraudzīgā biedrība sarīkoja Dziesmu svētku ieskaņas koncertu kopā ar Irlavas Kultūras biedrības „Stars” kori diriģenta un Irlavas pamatskolas skolotāja Kristapa Grosmaņa (1887 -  1976) vadībā. Tajā piedalījās apmēram 80 dziedātāji diriģentu P. Janča un K. Grosmaņa vadībā. Koru programmā bija dziesmas: J. Vītola „Gaismas pils”, P. Barisona „Dziesmas lielas”, J. Vītola „Beverīnas dziedonis”, E. Melngaiļa „Jāņu vakars”, J. Cīruļa „Pieguļnieku dziesma”, V. Dārziņa „Kas gan to celiņu”, J. Straumes „Kur tu augi” un  E. Melngaiļa „Bārenītes slavināšana” P. Janča vadībā un A. Ores „Daugavas laivinieka dziesma”, A. Jurjāna „Lūk, rozes zied”, E. Dārziņa „Pie tēvu zemes dārgās”, J. Kalniņa „Kurš putniņš” un J. Poruka „Pavasara dziesma” K. Grosmaņa vadībā. Pasākuma rezultāti bija iepriecinoši. Tie iedrošināja kandavniekus arī pašiem sarīkot savus Dziesmu svētkus.

 Pirmie Dziesmu svētki Kandavā

Kandavas novada pirmie Dziesmu svētki notika 1934. gada 8. jūlijā Jaunkandavas priedēs. Svētkos piedalījās 32 kori ar 1000 dziedātājiem, t.sk. arī Kandavas Sadraudzīgās biedrības koris ar diriģentu P. Janci, Aizupes-Variebas koris ar diriģentiem K. Strautu un Frīdrihu Bahu (1884 - ?), Matkules koris ar diriģentu Jāni Graudiņu (1884 – 1970) un Vānes pagasta koris ar diriģentu Kārli Tīģeri (1906 - ?). Kori izpildīja 14 dziesmas, arī Birznieku Sofijas sacerēto „Ak, tu tavu lielu birzi”, kurai mūziku sakomponēja Jēkabs Graubiņš (1886 – 1961). Svētku virsdiriģents bija Teodors Kalniņš (1890 – 1962). Svētkus pārraidīja Eiropas un Ziemeļamerikas radio.

Uz Kandavas novadu svētki atstāja tik lielu iespaidu, ka tā paša gada 19. augustā rīkoja II Dziesmu svētkus ar līdzīgu svētku programmu. Tajos piedalījās 30 kori, un virsdiriģents atkal bija T. Kalniņš.

1939. gada 23. jūlijā notika III Kandavas novada Dziesmu svētki. Tajos piedalījās 24 kori ar 800 dziedātājiem. Virsdiriģenta pienākumus pildīja Teodors Reiters (1884 – 1956). Panākumus guva P. Janča „Svētais solījums” un īpaši Jāņa Norviļa (1906 – 1994) dziesma ar Kārļa Ulmaņa (1877 – 1942) vārdiem „Kam drosme ir”. Noslēgumā mācītājs Rihards Zariņš (1889 – 1942) uzaicināja klātesošos pateicībā Tautas Vadonim trīsreiz uzsaukt „lai dzīvo!”, bet pēc tam koris un orķestris atskaņoja J. Mediņa „Tev mūžam dzīvot, Latvija!”.

Tie bija pēdējie Dziesmu svētki brīvā Latvijā. Turpmākie gadi, mainoties varām,  nāca ar citām dziesmām un citiem vārdu un mūzikas autoriem. Daži tika „aizmirsti” uz ilgiem gadiem, līdz pat atmodas laikam, kad atkal drīkstēja runāt par tiem, kuri bija devušies emigrācijā vai nebija izpelnījušies jaunās varas atzinību.

Kandavas novada muzeja  krājuma glabātāja Ināra Znotiņa