Kandavas Luterāņu baznīca atzīmē 280 gadu jubileju
Pagājušās nedēļas nogalē Kandavas evanģēliski luteriskā baznīca atzīmēja 280 gadu jubileju. 1.oktobrī baznīcā notika jubilejai veltīts ērģeļmūzikas koncerts „Pielūgsim mūžīgi”, kurā muzicēja ērģelniece Kristīne Adamaite, alta saksafons - Artis Sīmanis un tenors Jānis Kurševs.
2.oktobrī par godu baznīcas nozīmīgajai jubilejai notika Pateicības dievkalpojums, kurā kopā ar Kandavas ev.lut. draudzes mācītāju Ati Freipiču, piedalījās arī Liepājas bīskaps emeritus Pāvils Brūvers un Apriķu, Sakaslejas, Ulmales-Labraga un Aizputes draudžu mācītājs Erlands Lazdāns.
Nedaudz vēstures faktu:
Luterāņu baznīcas celtniecība Kandavā bija paredzēta Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera (1517.-1587.) 1567.gada 28.februāra recesā (pavēle, rīkojums). Pirmās nevācu koka baznīciņas atradušās Abavas kreisajā krastā. 1621.gadā pirmās koka baznīcas ēka vairs nav bijusi un tās vietā 1627.gadā uzcelta jauna, kura jau 1665.gadā atradusies avārijas stāvoklī (pēc dažiem datiem nodegusi). Vāciešiem dievkalopjumi notika pils kapelā, bet vēlākos gados uzcelta koka baznīciņa, kas atradusies vietā, kur tagad ir ugunsdzēsēju depo (pieņēmums), jo te blakus ir veca kapsēta – Mēra kalniņš. Pirmais zināmais mācītājs ap 1576.gadu bijis Francisks Burhards. No 1636.gada pastāv Kandavas prāvesta iecirknis.
1680.gadā Dursupes muižas īpašnieks Tukuma virspilskungs Matias fon Altenbokums baznīcas celtniecībai piešķīra zemes gabalu uz kāda Kandavas pakalna, kur 1683.-1687.gadā uzcēla mūra baznīcu, kas darbojās līdz 1728.gadam, kad ērģelnieka vainas dēļ nodega. Nodegušās baznīcas vietā 1730.gadā sāka celt jaunu, paplašinātu (spriežot pēc atsegtajiem pagraba lodziņiem) mūra baznīcu, vienlaicīgi būvējot jaunu mācītājmuižas dzīvojamo ēku. Katrai muižai bija jāpiegādā noteikts daudzums laukakmeņu un kokmateriālu. Kaļķu javu kastēs veda no Līgupes krastos darbojošā kaļķu cepļa. 1736.gadā jaunā baznīca ar 500 sēdvietām bija uzcelta un kalpo vēl šodien.
Baznīcas torņa smaile uzcelta 1889.gadā, kā baznīcas patronu (aizbildņu) atzinības zīme ilggadējam mācītājam Hansam Fridriham Bernevicam (1812.-1896.g.), kurš bija apbalvots ar zelta krustu.