Brīvības gaismu gaidot09.01.2019

Lielā kara beigas un neatkarīgas Latvijas valsts pasludināšana

Lielais karš (sākoties Otrajam pasaules karam, nosaukts par Pirmo pasaules karu) bija atnesis daudz posta un milzīgus cilvēku un materiālos zaudējumus visās tajā iesaistītajās valstīs. Daudzi civiliedzīvotāji, īpaši kurzemnieki, devās bēgļu gaitās. Bija pienākuši bada un juku laiki.

Šajā karā lielu dalību ņēma latviešu strēlnieki. 1915. gada augustā sāka latviešu brīvprātīgo strēlnieku bataljonu formēšanu. Latviešu strēlnieki ar savu varonību kaujās  ieguva gan augstus cariskās Krievijas apbalvojumus, gan daudzi krita kaujās.

1918. gada 11. novembrī Vācija atzina savu sakāvi un noslēdza pamiera līgumu ar Antantes valstīm. Parakstot pamiera līgumu, Vācija apņēmās aizsargāt austrumu fronti no lieliniekiem. Līdz ar to Latvijas teritorija vēl arvien palika vācu okupācijā.

1918. gada 17. novembrī apvienojās divi politiskie spēki - Latvijas Pagaidu Nacionālā padome un Demokrātiskais bloks, izveidojot Latvijas priekšparlamentu - Tautas padomi. Otrajā dienā, 18. novembrī, Rīgas pilsētas II teātra ēkā (vēlākajā Nacionālajā teātrī) notika Tautas padomes svinīgā sēde, kurā pasludināja demokrātisku Latvijas valsti. Pagaidu valdībai sākās spraigas darba dienas, jo  jaunajai valstij vēl nekā nebija un, galvenais, nebija savas armijas. Pagaidu valdības pirmais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis rakstīja: „Pagaidu valdības uzdevums būs Latvijas valsts izbūve un nostiprināšana uz ārieni un iekšieni. Valsts jānostiprina uz ārieni, lai tā stāvētu spēcīga un apvienota, labās attiecībās ar tāliem un tuviem kaimiņiem”.

Brīvības cīņu laiks

Jau četras dienas pēc Latvijas valsts proklamēšanas (22.11.1918) tās teritorijai uzbruka Padomju Krievijas Sarkanā armija. Sākās cīņas, kas Latvijas vēsturē tiek sauktas gan par  brīvības cīņām, gan neatkarības karu, gan atbrīvošanās karu. Daudziem vēl īstas ticības Pagaidu valdībai nebija, tāpēc ar skubu stāties Latvijas armijas rindās nemaz nesteidzās. 1918. gada 17. decembrī lielinieki pasludināja Padomju Latviju. Liela iedzīvotāju daļa sākumā simpatizēja lieliniekiem, līdz viņi parādīja savu īsto seju, jo valstī sākās sarkanais terors. Neviens vairs nevarēja būt drošs par savu dzīvību. 1919. gada 12. janvārī Kandavā nošāva mācītāju Aleksandru Bernevicu (1856 – 1919) un grāmatnīcas īpašnieku Emīlu Šteinu (? – 1919). Savukārt vācieši atbildēja ar to pašu. Tā 1919. gada 14. martā Kandavā landesvēra vienība Alfrēda Flečera (1875 – 1959) vadībā bez tiesas un izmeklēšanas nošāva aptuveni 20 Kandavas iedzīvotājus. 1919. gada 7. augustā beidza pastāvēt landesvēra komandantūras vara, bet līdz pat 1920. gada janvārim dažādas diversijas turpināja veikt lielinieku izveidotā banda aptuveni 100 cilvēku sastāvā, kura bija izklīdusi pa visu Kurzemi. Talsu un Kandavas apkārtnē darbojās apmēram 30 vīru liela grupa ar Talsu revolucionārās  komitejas tribunāla priekšnieku Kārli Kretuli (1889 – 1938) priekšgalā. Par spīti nelabvēlīgajiem politiskajiem un militārajiem apstākļiem Latvijas armija tomēr izveidojās un varonīgi cīnījās par katru pēdu Latvijas zemes, līdz no tās tika padzīti visi ienaidnieki. Par šo laiku leģendārais Latvijas armijas izlūks, lidotājs, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris  Hugo Helmanis (1895 – 1941) rakstīja: „Karš ir briesmīgs, bet, ja citas izejas nav un mums to uzspiež, tad zobens rokā nedrīkst drebēt un katram īstam latvietim sava dzimtene ir jāaizstāv, kā to darīja latvju karavīrs 1919.-1920. gados”.

1920. gada 11. augustā atbrīvošanās cīņas noslēdzās ar Latvijas-Padomju Krievijas miera līguma parakstīšanu.

 Lāčplēša diena un Lāčplēša Kara ordenis

1919. gada 3. novembrī cīņās pret Rīdigera fon der Golca (1865 – 1946) un Pāvela Bermonta- Avalova (1877 – 1973) vadītajām armijām Latvijas karaspēks sāka Rīgas atbrīvošanu. 11. novembrī Rīga tika atbrīvota.  Literāts, laikraksta „Jaunākās Ziņas” literārais redaktors un Tautas padomes loceklis Kārlis Skalbe (1879 – 1945) Latvijas armijas cīņu pret ienaidniekiem simboliski salīdzināja ar Andreja Pumpura eposā „Lāčplēsis” aprakstīto Lāčplēša cīņu ar melno bruņinieku. Kopš tā laika 11. novembris tiek atzīmēta kā Lāčplēša diena.

1920. gada 18. septembrī Satversmes sapulce pieņēma likumu par Lāčplēša Kara ordeni (LKO), noteicot, ka tas piešķirams vienīgi par kara nopelniem un tikai tiem, kas pildījuši pienākumu pret valsti ar grūtiem un izciliem varoņdarbiem. Noteikumus apbalvošanai ietvēra 62 ordeņa statūtu punkti. Statūtu projektu izstrādāja kapteinis Alberts Stalbe (1891 – 1954). Jautājumus par apbalvošanu izlēma Lāčplēša Kara ordeņa dome, kas sastāvēja no Valsts prezidenta kā priekšsēdētāja, septiņiem Saeimas ievēlētiem deputātiem un septiņiem Lāčplēša Kara ordeņa I šķiras kavalieriem.

Lāčplēša Kara ordenis bija stilizēts ugunskrusts ar baltas emaljas pārklājumu un sarkanu un zeltītu aplokojumu. Tā devīze: „Par Latviju”. Ordenim bija trīs šķiras. Lāčplēša Kara ordeņa meta autors bija Jānis Aleksandrs Liberts (1888 - ?). No 1922. gada klāt pievienoja grafiķa Riharda Zariņa (1869 – 1939) zīmēto diplomu.

LKO kavalieriem bija privilēģijas: tiesības nēsāt militāro uniformu arī pēc atvaļināšanās, atlaides dzelzceļa biļešu iegādē, tiesības bērniem saņemt atbrīvojumu no mācību maksas valsts skolās, bezmaksas medicīnisko aprūpi un tml.

Kopā izsniedza 2146 LKO, no tiem 11 I šķiras, 61 II šķiras un 2074 III šķiras ordeņus. No tiem 322 ordeņus saņēma ārzemniekiem.

Saskaņā ar 1928. gada 15. oktobra lēmumu Nr. 9 LKO vairs nepiešķīra. Izņēmums bija 1928. gada 17. novembrī piešķirtais I šķiras LKO Itālijas ministru prezidentam Benito Musolīni (1883 – 1945).

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri un brīvības cīņu dalībnieki Kandavas novadā

Cēres pagasts

Frīdrihs Grīnbergs, Kārlis Jākobsons, Kārlis Jēkabsons, Sergejs Lagzdiņš, Jānis Reinsons.

Kandavas pagasts (Daigone)

Fricis Avotiņš, Jānis Valdis Bekmanis, Fricis Birkenšteins

Kandavas pagasts

Jānis Briedis, Alberts Broders, Ervins Leonards Daugulis, Alfrēds Jātnieks, Osvalds  Bernhards Ratermanis

Matkules pagasts

Līna Čanka-Freidenfelde, Jānis Krūze

Vānes pagasts

Arnolds Artums-Hartmanis, Žanis Jansons, Eduards Štrauss, Vilis Širsons, Ernests Emīls Konstantīns Veinbergs

Zantes pagasts

Haralds Jakubovskis, Pēteris Skutelis,  Kārlis Zvirgzdiņš

Zemītes pagasts

Aleksandrs Baltaisvilks, Kārlis Baumanis, Vilis Gelbe, Kārlis Štāls, Aleksandrs Timmermanis.

Cēres pagasts

 Frīdrihs Grīnbergs (1894 – 1942), Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks. Tukuma-Talsu apriņķa policijas 2. iecirkņa Cēres pagasta vecākais policijas kārtībnieks. 1.Talsu aizsargu pulka Cēres nodaļas priekšnieks. Politiski represētais. Dzimis Sasmakā. 1915. gadā iesaukts cara armijā, bijis Rīgas II Latviešu strēlnieku bataljona jaunākais apakšvirsnieks. No 1919. gada Latvijas armijā, Zemgales artilērijas pulka seržants. Piešķirta zeme Cēres pagastā. 1941. gada 14. jūnijā arestēts Talsu apriņķa Cēres pagasta „Lāčplēšos” un izsūtīts uz Kirovas apgabala Vjatlagu. Miris Kirovas apgabala Vjatlagā.

Kārlis Jākobsons (1888 – 1967), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (turpmāk LKOK), Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks. Dzimis Rīgas apriņķī.1915. gadā iesaukts cara armijā. Dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā. Piedalījies cīņās pie Ķekavas, Ziemassvētku kaujās. 1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1920. gadā atvaļināts. Cēres pagasta „Stiebriņu” māju īpašnieks. Cērē piederējis pārtikas veikals. 1949. gadā notiesāts par spekulāciju. 1953. gadā atbrīvots. Dzīvojis Rīgā. Apbalvojumi: 1922. gadā - Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/1419. Miris Rīgā, apbedīts Ziepniekkalna kapos.

Kārlis Jēkabsons (1897 – 1976), LKOK, Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks. Dzimis Remtes pagastā. No 1915. gada dienējis 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā. 1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Dienējis 1. Liepājas kājnieku pulkā, 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Pēc brīvības cīņām dienestu turpinājis. Piešķirta jaunsaimniecība Cēres muižā. Otrā Pasaules kara laikā cīnījies latviešu leģiona 15. divīzijā Vācijā. Kopš 1947. gada dzīvojis Anglijā. Darbojies „Daugavas Vanagu” organizācijas Lesteres nodaļā. Apbalvojumi: Sv. Annas ordenis, 1924. gadā - Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/1724,Triju Zvaigžņu ordenis. Miris Anglijā, apbedīts Lesteres kapos.

Sergejs Lagzdiņš (1895 – 1979),LKOK, Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks, pulkvežleitnants, Cēres pagasta vecākais, politiski represētais. Dzimis Puzes pagastā. 1915. gadā iesaukts krievu armijā. Dienējis 173. rezerves kājnieku pulkā, 12. rezerves pulkā, 307. Spaskas kājnieku pulkā. 1919. gadā mobilizēts Sarkanajā armijā, dezertējis. 1919. gadā iestājies Latvijas armijā.  Bijis adjutants Zemessargu bataljonā, rotas komandieris 11. Dobeles kājnieku pulkā. Piedalījies Liepājas aizstāvēšanā. Pēc brīvības cīņām dienestu turpinājis 8. Daugavpils kājnieku pulkā. 1940. gadā iecelts par 295. strēlnieku pulka komandieri. Brīdināts par izrēķināšanos.1941. gadā demobilizēts. Strādājis Valmierā. 1942. gadā pārcēlies uz savu jaunsaimniecību „Kalnāpji” Cēres pagastā. 1945. gadā ievietots filtrācijas nometnē Maskavas tuvumā. 1946. gadā atgriezies Cērē. 1949. gadā iestājies vietējā kolhozā un strādājis par rēķinvedi. 1951. gadā apcietināts otrreiz, notiesāts uz 25 gadiem. Ieslodzīts nometnēs Irkutskā un Taišetā. 1956. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Talsos. Strādājis šķirnes sēklu audzēšanas starprajonu nodaļā. Apbalvojumi: 1921. gadā - Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/1065,1929. gadā – Triju Zvaigžņu ordeņa V pakāpe, 1929. gadā – Latvijas atbrīvošanās kara piemiņas zīme, IV šķiras Viestura ordenis ar zobenu, Latvijas atbrīvošanās cīņu 10 gadu jubilejas medaļa, piemiņas medaļa „Lietuva-Šauļi”, Aizsargu Nopelnu krusts. Miris Talsos, apbedīts Talsos, Liepu kapos

Jānis Reinsons (1901 – 2003), Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks, aizsargu grupas komandieris, Cēres pagasta vecākais, kalējs, politiski represētais. Dzimis Cēres pagasta Oksles „Sīpolos”. Iesaukts Latvijas armijā, cīnījies pret lieliniekiem Latgalē. Pēc kara strādājis Rīgā. 1921. gadā Cēres centrā piešķirta jaunsaimniecība „Lāčplēši”. 1945. gadā apcietināts un izsūtīts uz Vorkutu. 1947. gadā atgriezies Cēres pagastā un strādājis par kalēju. Apbalvojumi: 2002. gadā -  Kandavas novada domes Pateicības raksts. Miris Cēres pagastā, apbedīts Rideļu kapos.

Kandavas pagasts (Daigone)

Fricis Avotiņš (1897 – 1944), LKOK, Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks. Dzimis Kandavas pagasta Daigonē. 1916. gadā iesaukts cara armijā. Dienējis latviešu strēlnieku rezerves bataljonā. 1918. gadā atgriezies Latvijā. Darbojies  Kandavas revolucionārajā kara komitejā. 1919. gadā dezertējis no Sarkanās armijas un brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. 1919. gada 12. un 13. martā komandējis kandavniekus cīņā pret landesvēristiem pie Stendes. Piešķirta jaunsaimniecība Lestenes muižas centrā. Padomju okupācijas gadā no represijām izvairījies, palicis Latvijā. Otrā pasaules kara laikā dienējis vācu armijā 2. būvpulkā.  Apbalvojumi: 1924. gadā - Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/1717, 1929. gadā - Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira, Viestura ordenis. Kritis frontē Vācijā.

Jānis Valdis Bekmanis (vēlāk mainījis uzvārdu uz „Celms”, 1893 - 1943), LKOK, Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks, politiski represētais. 15. Liepājas aizsargu pulka komandiera vietnieks un komandieris. Liepājas un Aizputes kara apriņķa priekšnieks. Pulkvedis-leitnants. Dzimis Talsu apriņķa Kandavas pagasta Daigones skolā. 1915. gadā iesaukts cara armijā. Dienējis 178. rezerves kājnieku pulkā, rezerves latviešu strēlnieku bataljonā, 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. 1918. gadā atgriezies Kurzemē. No 1919. gada virsnieks Latvijas armijas kājnieku pulkos. Piedalījies cīņās pret lieliniekiem. Smagi ievainots, palicis rotā līdz Latgales pilnīgai atbrīvošanai. Dienestu turpinājis pēc brīvības cīņām. Neatkarības pēdējos gados atvaļināts. Saimniekojis savā saimniecībā Liepājas apriņķa Priekulē. 1941. gadā apcietināts, atradies ieslodzījumā Novosibirskas cietumā. Apbalvojumi: 1920. gadā - Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/438, 1929. gadā – Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira, 1938. gadā –Viestura ordenis, Aizsargu Nopelnu krusts. Miris Novosibirskas cietumā Nr. 1.

Fricis Birkenšteins (1888 – 1941), brīvības cīņu dalībnieks, skolotājs, Apsardzības ministrijas Ģenerālštāba daļas Liepājā Juridiskās nodaļas priekšnieks, Kara tiesas prokurora biedra vietas izpildītājs, Kara tiesas tiesnesis, Latvijas Republikas Kara ministrs, Kara ministrijas Kara tiesu pārvaldes priekšnieks un kara virspadomnieka palīgs, Kara virstiesas (vēlākās Armijas) priekšsēdētājs, pulkvedis, politiski represētais. Dzimis Talsu apriņķa Kandavas pagasta Daigones „Kažociņos”. 1915. gadā mobilizēts cara armijā. Dienējis 50. rezerves bataljonā, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā, 173. rezerves bataljonā Daugavpilī, 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlākajā pulkā). 1917. gadā atvaļināts slimības dēļ. Strādājis par skolotāju Narvā. 1918. gadā atgriezies Latvijā. No 1919. gada Latvijas armijā. Piedalījies kaujās ar bermontiešiem. Pārvaldījis septiņas valodas.  1940. gadā atvaļināts un dzīvojis pie vecākiem „Kažociņos”.  1941. gada 14. jūnijā kopā ar ģimeni arestēts. Apbalvojumi: Sv. Staņislava ordeņa III šķira, Sv. Annas ordeņa III šķira, 1926. gadā - Triju Zvaigžņu ordeņa III šķira, Viestura ordeņa II šķira. Miris Soļikamskā soda nometnē.

Kandavas pagasts

Jānis Briedis (1892 – 1942),  skolotājs, LKOK, Pirmā pasaules kara dalībnieks, pulkvedis-leitnants, politiski represētais. Dzimis Jelgavā. No 1911. gada Cēres pagasta skolas skolotājs un vēlāk pārzinis. 1914. gadā iesaukts cara armijā.  Sācis dienēt Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu rotas sastāvā. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā, Jelgavas aizstāvēšanā. 1915. gadā iestājies brīvprātīgajos latviešu strēlniekos. No 1916. gada karojis 5. Zemgales strēlnieku pulkā. Reizi ievainots, vairākas reizes kontuzēts. 1918. gadā mobilizēts Sarkanarmijā un kaujās pie Kazaņas saņemts gūstā. Pēc atbrīvošanas 1918. gadā brīvprātīgi iestājies Troickas 1. latviešu īpašajā strēlnieku bataljonā. Bijis saimniecības daļas priekšnieks, Latvijas Nacionālās kara padomes daļas priekšnieks,  Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes kara nodaļas priekšnieka palīgs un kancelejas priekšnieks. Piedalījies Imantas pulka formēšanā. 1919. gadā kara lietu pārzinis pie Latvijas valdības pārstāvja Sibīrijā un Tālajos Austrumos.1920. gadā atgriezies Latvijā. Komandēts Latvijas Aizsardzības ministrijas rīcībā, ieskaitīts armijas virspavēlniecības štābā un iecelts organizācijas daļā par apmācības nodaļas priekšnieka palīgu. Strādājis Armijas ekonomiskajā veikalā par finansu daļas priekšnieka vietnieku. Piešķirta jaunsaimniecība Kandavas pagastā  „Viesturi”. 1941. gada 14. jūnijā no Rīgas deportēts uz Sibīriju. Apbalvojumi: Sv. Staņislava III šķiras ordenis, Sv. Annas III un IV šķiras ordeņi,  Sv. Jura krusta IV šķira,  1917. gadā - Zelta Jura zobens, 1921. gadā - Lāčplēša Kara ordeņa III šķira, Viestura ordenis,  1928. gadā - Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira,  Latvijas atbrīvošanas kara 10 gadu piemiņas zīme, Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu neatkarības jubilejas medaļa, Čehoslovākijas Kara krusts, Lietuvas 10 gadu neatkarības jubilejas medaļa. Miris Vjatlagā.

Alberts Broders (1896 – 1941), LKOK, Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks, rūpnieks, a/s „Rīgas vilnas manufaktūra” direktors-rīkotājs, a/s „Brāļi Broderi” direktors-rīkotājs, 5. Rīgas aizsargu pulka aizsargs, politiski represētais. Dzimis Dzelzavas pagasta „Skutānos”. 1915. gadā brīvprātīgi iestājies 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonā. No 1916. gada 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā. Vajāts pretlielinieciskās nostājas dēļ. „Zaļās” armijas (partizānu) organizētājs Raunas, Drustu un Dzērbenes apkārtnē. 1919. gadā brīvprātīgi pieteicies Latvijas armijā, vadījis izlūknodaļu. 1920. gadā atvaļināts. Piešķirta jaunsaimniecība Aizdzires muižā. Apbalvojumi: 1920. gadā – Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/414. 1940. gadā arestēts. Nošauts Baltezerā, apbedīts Ādažu kapos.

Ervins Leonards Daugulis (1883 – 1943), Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks, ērģelnieks, Kandavas pilsētas birģermeistars.  Dzimis Cesvaines pagastā. 1905. gadā Izborskas 177. kājnieku pulka karavīrs, no 1906. gada rezerves praporščiks. 1914. gadā iesaukts cara armijā. 1914. gadā Oloņecas 14. kājnieku pulka virsnieks 1916. gadā 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona Ārrindas komandas priekšnieks. 1918. gadā atvaļināts.  No 1919. gada Cesvaines komandantūras virsnieks, Rēzeknes kājnieku pulka virsnieku rezerves komandieris, saimniecības rotas komandieris. No 1920. gada armijas štāba operatīvās daļas izlūkošanas nodaļas virsnieks, Liepājas kājnieku pulka virsnieks un robežsargu IV pulka virsnieks.  1921. gadā sliktās veselības dēļ atvaļināts.  1925. gadā piešķirta zeme Rūmenē.  Apbalvojumi: 1916. gadā - Sv. Annas ordeņa III šķira ar šķēpiem un banti, Sv. Vladimira IV šķiras ordenis ar šķēpiem un banti, Sv. Annas ordeņa II šķira ar šķēpiem, Sv. Staņislava ordeņa II šķira ar šķēpiem, Sv. Staņislava ordeņa III šķira ar šķēpiem un banti, Sv. Annas ordeņa IV šķira. Miris Rūmenes muižā, apbedīts Kandavas Baznīcas kapos. 

Alfrēds Jātnieks (1898 – 1936), LKOK, Pirmā pasaules kara un  brīvības cīņu dalībnieks. Dzimis Cērkstes pagastā. 1917. gadā iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies pēdējās strēlnieku kaujās pie Olaines un aiz Rīgas, Vidzemē. 1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Cīnījies Latgales frontē pret lieliniekiem un bermontiešiem.  1921. gadā atvaļināts. Piešķirta jaunsaimniecība Kandavas pagasta Cikundes krogā. Apbalvojumi:1921. gadā – Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/528. Miris Jelgavā, apbedīts Kandavas pagasta Cikundes kapos.

Osvalds  Bernhards Ratermanis (1896 - ?), brīvības cīņu dalībnieks, 11. Tukuma aizsargu pulka IX aizsargu rotas komandieris, sabiedriskais darbinieks, politiski represētais.  Dzimis Kandavas pagastā.  No 1919. gada Latvijas armijas virspavēlnieka štāba leitnants. Grenču pagasta „Vādzemnieku” māju īpašnieks. 1941. gadā arestēts Talsu apriņķa Kandavas pagastā. Apbalvojumi: 1923. gadā -  Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme, 1926. gadā -  Polijas „Polonia Restituta” ordenis, 1928. gadā -  Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas medaļa un Aizsargu Nopelnu krusts, 1936. gadā - Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira.

Matkules pagasts

Līna Čanka-Freidenfelde (1893 – 1981), LKOK, Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībniece, 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka kaprāle. Dzimusi Rendas pagasta „Mežzīlēs”. 1915. gadā iestājusies 3. Kurzemes strēlnieku bataljonā, izmantojot mirušā brāļa Jāņa vārdu un dokumentus. Piedalījusies visās 3. Kurzemes latviešu pulka cīņās, tajā skaitā arī  Nāves salā. 1919. gadā iestājusies Latvijas armijā, dienējusi 5. Cēsu kājnieku pulkā.  Atvaļināta 1920. gadā. Piešķirta jaunsaimniecība Lielrendas muižas „Virsaišos”. Līdz 1937. gadam dzīvojusi Matkules pagasta „Kanneniekos”. Mūža nogali pavadījusi vairākos pansionātos. Apbalvojumi: 1915. gadā - Sv. Jura krusta IV šķira,  1916. gadā – Sv. Jura krusta III šķira, 1921. gadā - Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/1095, Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira.

Mirusi Kuldīgas rajona Reģu pansionātā. Apbedīta Alsungas pagasta Lāču kapos, 1989. gadā pārapbedīta Rendas pagasta Mežzīļu kapos.

Jānis Krūze (1891 – 1941), LKOK, Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks, armijas virspavēlnieka štāba Izlūkošanas nodaļas priekšnieks Ventspilī, vēlāk Rēzeknes rajonā, bijis Izlūkošanas daļas Politiskās pārvaldes izmeklēšanas nodaļas vadītājs, politiski represētais. Dzimis Kastrānes pagastā. 1915. gadā iesaukts cara armijā. Dienējis Somijā, Kotkas un Fridrihshalvas pilsētās. Līdz 1918. gadam dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā. 1919. gadā iesaukts Sarkanajā armijā, no kuras dezertējis un brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā, piedalījies kaujās ar landesvēru. Piešķirta jaunsaimniecība Matkules pagasta Sventu mežsargmājās. 1940. gadā arestēts. 1941. gadā Baltijas Sevišķā kara apgabala kara tribunāls piespriedis nāvessodu. Apbalvojumi: 1926. gadā- Lāčplēša Kara ordenis, 1933. gadā – Ērgļa krusta IV šķira ( Kotkarist), Triju Zvaigžņu ordenis, daži ārzemju ordeņi. Nošauts Rīgas centrālcietumā, apbedīts Baltezera kapos.

Vānes pagasts

Arnolds Artums-Hartmanis (1895 - ?), LKOK, Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas armijas pulkvežleitnants, 3. Jaunlatgales robežapsardzības iecirkņa priekšnieks, Rīgas prefektūras jātnieku nodaļas priekšnieks, savienības „Kalpaka bataljons” valdes loceklis. Dzimis Aizupes pagastā. 1914. gadā iesaukts cara armijā. 1918. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Piedalījies Rīgas aizstāvēšanā, kaujās pret Bermontu un Latgales atbrīvošanas cīņās. Dibinājis un formējis pirmās latviešu jātnieku vienības. Iecelts par Kalpaka bataljona atsevišķās jātnieku nodaļas komandieri. 1939. gadā repatriējies uz Vāciju. Apbalvojumi: Sv. Staņislava III šķiras ordenis, Sv. Annas IV šķiras ordenis, 1922. gadā - Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/1272,  Viestura ordenis, 1934. gadā - Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira, Beļģijas Kroņa ordenis. Miršanas dati nav zināmi.

Žanis Jansons (1900 - 1942), LKOK, Pirmā pasaules kara un  brīvības cīņu dalībnieks, 11. Dobeles kājnieku pulka kareivis, Tukuma 11. aizsargu pulka Vānes aizsargu nodaļas priekšnieks, Vānes pagasta revīzijas komisijas loceklis, politiski represētais. Dzimis Lutriņu pagasta „Lenčos”. No 1919. gada Latvijas armijā. Piedalījies Latgales atbrīvošanā. 1922. gadā atvaļinātais.Vānes pagasta „Jaunupelnieku” māju īpašnieks. 1941. gadā apcietināts un deportēts uz Sibīriju. Apbalvojumi: 1920. gadā - Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/104,  1936. gadā -  Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīme. Miris Vjatlagā

Eduards Štrauss (1894 – 1942), Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks, pulkvežleitnants, politiski represētais. Dzimis Vānes pagasta „Skujās”.  Piedalījies Pirmajā pasaules karā. 1919. gadā iestājies  Latvijas armijā. Dienējis kavalērijā Kurzemes, Vidzemes un Latgales artilērijas pulkos. Bijis Kurzemes artilērijas pulka komandieris. 1940. gadā bijis 639. artilērijas pulka komandieris. Dzīvojis Viļakā. 1941. gadā apcietināts  un deportēts uz Noriļskas nometni pie Lamas ezera. Apbalvojumi:1915. gadā – Sv. Jura krusta IV šķira,1916. gadā – Sv. Jura krusta III šķira, Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis. Miris Noriļskā, apbedīts Lamas kapos.

Vilis Širsons (1888 – 1976), LKOK, Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks, galdnieks. Dzimis Aizupes pagastā. Dzīvojis Rīgā, strādājis par galdnieku. 1914. gadā iesaukts cara armijā. Līdz 1917. gadam dienējis 5. artilērijas darbnīcā Vitebskā. 1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem Latgalē. 1920. gadā atvaļināts no armijas. Bijis zemnieks Aizupes pagasta „Ratniekos”. Pēc Otrā pasaules kara kolhoznieks lauksaimniecības artelī „Amula”.1972. gadā pārcēlies dzīvot uz Rīgu. Apbalvojumi: 1922. gadā  - Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/1357. Miris Rīgā, apbedīts Lāčupes kapos.

Ernests Emīls Konstantīns Veinbergs (1897 – 1941), LKOK, Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks, 11. Tukuma aizsargu pulka Aizupes rotas komandieris, Aizupes pagasta patērētāju biedrības grāmatvedis, militārās audzināšanas skolotājs Aizupes pamatskolā. Politiski represētais. Dzimis  Ventspilī. 1916. gadā iesaukts cara  armijā. Dienējis Rezerves latviešu strēlnieku pulkā, 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā. 1918. gadā kritis vācu gūstā. 1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas  armijā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem. Piešķirta  jaunsaimniecība Aizupes pagasta „Imulās”. 1941. gadā apcietināts. Apbalvojumi: Sv. Staņislava ordeņa III šķira ar šķēpiem un banti, 1917. gadā - Sv. Annas IV šķiras ordenis, 1917. gadā – Sv. Vladimira ordeņa IV šķira ar šķēpiem un banti, 1921. gadā - Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/1378, 1923. gadā – Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme, 1928. gadā – Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas medaļa, 1929. gadā – Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira. Miris Kuibiševas apgabala Kujažas ciemata cietumā Nr. 1. 

Zantes pagasts

Haralds Jakubovskis (1897 – 1977), brīvības cīņu dalībnieks, dzirnavnieks . Dzimis Zantes pagasta Jaundzirās. Piedalījies Latgales atbrīvošanas cīņās. 1940. gadā repatriējies uz Vāciju. Otrā pasaules kara laikā kopā ar armiju atgriezies. Kara beigās emigrējis uz Vāciju.  Miris Vācijā.

Pēteris Skutelis (1897 – 1971), Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks, invalīds. Piešķirta jaunsaimniecība Zantes pagastā - „Amulas”. Apbalvojumi: Sv. Jura ordenis.

Kārlis Zvirgzdiņš (pirms tam bijis uzvārds Zigmunds, 1890 – 1945), Pirmā  pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks. Dzimšanas vieta nezināma. Piedalījies kaujās Ložmetējkalnā. Dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā. 1921. gadā ieguvis jaunsaimniecību  Zantes pagastā  „Zvirgzdiņus”. Miris Zantē, apbedīts Zantes pagasta Dziru kapos.

Zemītes pagasts

Aleksandrs Baltaisvilks (1889 – 1956), LKOK, Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks, drēbnieks, politiski represētais. Dzimis Tukuma apriņķī. Pirmā pasaules kara laikā dienējis 23. Rīgas izlūknodaļā. 1919. gadā iesaukts Latvijas armijā. Piedalījies cīņās pret lieliniekiem. 1921. gadā atvaļināts. Dzīvojis Tukumā. 1951. gadā apcietināts. Notiesāts uz 10 gadiem. Atradies Vorkutlagā.  1956. gadā atgriezies Latvijā. Dzīvojis Zemītes pagastā.  Apbalvojumi: 1922. gadā - Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/1263. Miris Zemītes pagastā, apbedīts Zemītes Pavārkalna kapos (pēc oficiālās versijas).

Kārlis Baumanis (1902 – 1981), LKOK, brīvības cīņu dalībnieks, daiļkrāsotājs, Latvijas Darba savienības laikraksta „Jaunā Diena” redaktors, ekonomists viesnīcā Rīgā. Dzimis Rīgā. 1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem. 1920. gadā atvaļināts. Piešķirta jaunsaimniecība Zemītes muižā. Dzīvojis Rīgā. Apcietināts par politisko darbību. Apbalvojumi: 1924. gadā – Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/1718. Miris Rīgā.

Vilis Gelbe (1890 – 1919), LKOK, Pirmā pasaules kara dalībnieks un brīvības cīņu dalībnieks, kara kuģa komandieris, jūras virsleitnants, sevišķu uzdevumu virsnieks Ziemeļlatvijas brigādē, Rūjienas komandantūras organizators, Limbažu rajona komandants. Dzimis Zemītes pagastā.  Pirmā pasaules kara laikā dienējis Baltijas jūras flotē Kronštatē. Piedalījies kaujas operācijās pret Vāciju. 1918. gadā atgriezies Latvijā. 1918. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Apbalvojumi: 1921. gadā -  Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/895 (pēc nāves). Miris Cēsu kauju laikā, ar militāru godu apbedīts Limbažu draudzes kapsētā.

Kārlis Štāls (1893 – 1966), LKOK, Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks. Dzimis Zemītes pagastā. 1915. gadā iesaukts cara armijā. Dienējis 27. artilērijas brigādē, 7. rezerves artilērijas brigādē, 167. pretaeroplānu baterijā. 1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem. Smagi ievainots. 1920. gadā atvaļināts no armijas. Bijis jaunsaimnieks Zemītes pagasta „Burtniekos”. Pēc Otrā pasaules kara bijis zirgkopis Zemītes kolhozā. Apbalvojumi: 1921. gadā - Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/615. Miris Zemītē, apbedīts Zemītē, Pavārkalna kapos.

Aleksandrs Timmermanis (1896 – 1981), LKOK, Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu dalībnieks, Zemītes pagasta valdes priekšsēdētājs. Dzimis Ropažu pagastā. 1915. gadā iesaukts cara armijā.  Piedalījies kaujās Rīgas un Daugavpils frontēs. 1919. gadā īslaicīgi bijis Sarkanajā armijā, dezertējis. 1919. gadā brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Pie Rundāles smagi ievainots. Latgales atbrīvošanas cīņu dalībnieks. 1921. gadā atvaļināts. Piešķirta jaunsaimniecība Zemītes pagastā  „Bruņinieki”. Apbalvojumi: Sv. Jura krusta III šķira, 1920. gadā -  Lāčplēša Kara ordenis Nr. 3/188, 1931. gadā -  Triju Zvaigžņu ordeņa I pakāpes Goda zīme. Miris Zemītē, apbedīts Zemītes pagasta Pavārkalna kapos.

Kandavas novada muzeja krājuma glabātāja Ināra Znotiņa