Kārļa Ulmaņa autoritatīvā režīma laiks 1934 – 194012.09.2018

20. gadsimta 30. gados nemiers ar Saeimu un daudzajām partijām izplatās samērā plašās iedzīvotāju aprindās. Pret līdzšinējo kārtību iestājas arī daži ievērojami valstsvīri. 1933. gada rudenī Zemnieku savienība iesniedz Saeimā priekšlikumu grozīt 1922. gadā pieņemto Satversmi, paredzot lielāku varu valsts prezidentam un Saeimas tiesību ierobežošanu. Nekādu vienošanos panākt neizdodas. K. Ulmanim ir lieli nopelni Latvijas valsts dibināšanā un brīvības izcīnīšanā, tomēr Saeimas laikā arī viņu ierauj partiju strīdos un „andelēs”. Viņa slavas spožums nobāl. Ceturtās Saeimas vēlēšanās 1931. gadā daudzi Zemnieku savienības vēlētāji pat svītro viņa vārdu no vēlētāju listes. K. Ulmanis cer savu autoritāti atgūt ar apvērsuma palīdzību. To negribot veicina arī lielākās un senākās Latvijas Sociāldemokrātiskās partijas nostāja un atteikšanās sadarboties ar valdībā esošajām pilsoņu partijām, kā arī partijas kreisā spārna ietiepīgums turēties pie agrāko laiku uzskatiem. 16 neatkarības gados daudzi ir ieguvuši savā īpašumā zemi, dzīvo brīvā Latvijā un nebūt nesapņo par vispasaules revolūciju un šķiru cīņu. Visi grib, lai beigtos partiju ķīviņi un beidzot visās lietās būtu kārtība. Apvērsumu gatavo tik klusu, ka lielākā tautas daļa to nemaz nenojauš un īsi netic, ka tāds varētu notikt. Kad pirmā jūsma pāriet, atklājas, ka ne visi ir mierā arī ar jauno kārtību.

 1934. gada 15. maijā sākas Kārļa Ulmaņa (1877 – 1942) autoritatīvais režīms. K. Ulmanis gan ir domājis apvērsumu veikt jau 23. aprīlī, bet ģenerāļa Jāņa Baloža (1881 – 1965) vilcināšanās dēļ to atliek uz 2. maiju, bet beigās uz 15. maiju. Apvērsumu tehniski sagatavo aizsargu organizācija, galvenais organizators ir  Zemnieku savienības deputāts Alfrēds Bērziņš (1899 – 1977). Viņš darbojas saziņā ar aizsargu priekšnieku pulkvedi Kārli Praulu (1895 – 1941), Rīgas garnizona priekšnieku ģenerāli Krišjāni Berķi (1894 – 1942), Rīgas prefektu Teodoru Grīnvaldu (1889 – 1936) u.c.  Kārtības nodrošināšanai Rīgā piedalās arī aizsargi no visas Latvijas, tai skaitā arī no Kandavas. Sākotnējā sajūsma pamazām noplok, jo nekavējoties aptur politisko partiju darbību, biedrību sapulces atļauj noturēt tikai ar vietējās administrācijas piekrišanu, aizliedz gājienus, ieved iepriekšēju cenzūru periodiskajiem izdevumiem.

1934. gada 18. maijā dibina Kandavas kūrorta izbūves, izdaiļošanas un labierīcības biedrību. Tajā ir ap 40 biedru. Īsā laika sprīdī tās dalībnieki sakārto apkārtni Teteriņu priedēs, izvelkot un izkopjot celiņus, uztaisot tiltiņus un solus, kā arī izlabo veco dambi pie Teteriņu dzirnavām, līdz ar to kandavniekiem rodas plaša ūdenstvertne braucieniem ar laiviņām.

1934. gada 5. jūnijā ar iekšlietu ministra Viļa Gulbja (1890 – 1942) pavēli par Kandavas pilsētas galvu ieceļ Kārli Kārkliņu (1882 – 1968). Par viņa vietnieku kļūst zemkopis Krišs Rozentāls, sekretārs ir Pēteris Jancis (1897 – 1975), palīdze Lida Šimpermane.

1934. gada 8. jūlijā Kandavā jau no paša rīta sākas zirgu un liellopu izstāde un jāšanas sacīkstes. Plkst. 17.00 vairāki simti cilvēku pie pilsētas robežas sagaida Valsts prezidentu Albertu Kviesi (1881 – 1944). Plkst. 17.30 Teteriņos (tagad stadions) atklāj Kandavas novada I Dziesmu svētkus. Svētkos piedalās 32 kori ar apmēram 1500 dalībniekiem. Dziesmu svētku virsdiriģents ir Teodors Kalniņš (1890 – 1962). No Kandavas piedalās Sadraudzīgās biedrības koris ar diriģentu P. Janci priekšgalā. Repertuārā iekļauj dziesmu ar dzejnieces un sabiedriskās darbinieces Birznieku Sofijas (1876 – 1956) vārdiem „Ak tu, tavu lielu birzi!”. Dziesmu svētku programmu raida Rīgas radiofons un arī Ziemeļamerikas Nacionālā radio sabiedrība. Atmosfēras traucējumu dēļ pusstundas vietā ilgst tikai 22 minūtes.

1934. gada 19. augustā Kandavā notiek Dziesmu svētku atskaņas koncerts (Kandavas novada II Dziesmu svētki). Tajā piedalās 30 kori ar apmēram 1000 dziedātājiem. Virsdiriģents atkal ir Teodors Kalniņš. Svētkus rīko Kandavas Sadraudzīgā biedrība. Koru kopmēģinājums notiek plkst. 8.00 uz estrādes. Pēc mēģinājuma plkst. 13.00 biedrības zālē notiek dalībnieku kopmielasts. Dalībnieki saņem arī ieejas zīmes, brīvbiļetes, programmas, cukuru un tēju. Plkst. 16.00 no biedrības nama sākas gājiens uz svētku laukumu. 17.000 sākas atklāšana, apsveikumi, skan valsts himna. Ceļa naudu dalībniekiem izmaksā pēc koncerta pie kases. Kopā 935 dalībniekiem ceļa naudā izmaksā 1000 Ls. Pēc koncerta notiek balle līdz trijiem rītā. Svētku rīkotāji Latvju Mākslas aģentūrai maksā autorhonorāru 1.20 Ls par dziesmu, kopā 58.10 Ls

1934. gada 6. oktobrī Kandavas Veco aptieku nopērk farmaceits Lotārs Aleksandrs Kārlis Vintelers (1894 - ?).

1934. gadā Čužu purva teritoriju palielina līdz 40 ha.

1934. gadā par miertiesnesi sāk strādāt Nikolajs Jansons.

1935. gada 1. janvārī Kandavas Sadraudzīgās biedrības krājaizdevu sabiedrība apvieno 596 biedrus. Tās bilance ir Ls 251 453, no tiem 59% ir noguldījumi. valdē darbojas Bērtulis Vīnbergs, Otto Pluģis un Kārlis Bikše (1864 – 1938).

1935. gada 1. janvārī Kandavas vācu krājaizdevu sabiedrība apvieno 303 biedrus. Bilance ir 59.221 Ls. Valdē darbojas Joahims Bernevics, V. Boks un Frīdrihs Jēgermanis (1884 – 1959)

1935. gada 21. februārī Kandavā nodibina 625. mazpulku skolotāju Kārļa Veinberga (1881 – 1949) un Žaņa Bergmaņa vadībā. Tajā ir 23 dalībnieki: 20 zēni un trīs meitenes

1935. gadā Kandavā ir 223 mājas, kurās dzīvo 1718 cilvēki, no tiem 1487 latvieši, 124 vācieši, 68 ebreji, 13 krievi, trīs poļi, atsevišķi igauņi, lietuvieši u.c. tautības. Dzīvokļu skaits ir 668, no tiem ar elektrisko apgaismojumu ir 205, ar ūdensvadu seši; dzīvokļu ar centrālapkuri Kandavā nav

1935. gada pavasarī pie topošās jaunās pamatskolas ēkas studentu vienību „Līdums”, „Latviete” un „Ausma” talcinieki stāda dārzu skolas vajadzībām. Stādāmo materiālu dabū no Kandavas virsmežniecības un Rūmenes muižas parka. Pie skolas uz jau iepriekš puķu dobes vidū iemūrētā pamata tiek novietota mākslinieka Egona Zvirbuļa (1907 – 1986) skulptūra „Meitenīte ar puķi”. Viņi apstāda arī Zemītes ielu, Kandavas šoseju, ceļu uz Jaunkandavas kapiem un pilskalna pakāji. Pavisam kopā iestāda 850 lapu kokus un 600 eglītes

1935. gadā Kandavā iestāda četrus ozolus un 176 bērzus. Šajā darbā piedalās pilsētas pašvaldības un virsmežniecības darbinieki, aizsargi un aizsardzes, ugunsdzēsēji, draudzes dāmu komiteja. Lauksaimniecības biedrības dalībnieki un studentu vienotnes „Līdums”, „Ausma” un „Latviete”

1935. gadā Kandavā noorganizē Latvijas aerokluba Kandavas nodaļu, kurā ir aptuveni 40 biedru. Nākamos lidotājus vada pilsētas galva Kārlis Kārkliņš

1935. gadā Kandavā atver bērnu dārzu. To apmeklē 40 bērni vecumā no trīs līdz astoņiem gadiem

1935. gadā Kandavas krājaizdevu sabiedrība apvieno 228 biedrus, un tās bilance sasniedz 67.775 Ls

 1935. gadā Latvijas Sarkanā Krusta arhitekts Aleksandrs Klinklāvs (1899 – 1982) izstrādā jaunu Kandavas sēravotu dziedniecības ēkas projektu. Ēkas un iekārtu kopējās izmaksas sastāda Ls 100 000. Topošās ēkas pamatakmeni iesvēta Kandavas luterāņu draudzes mācītājs, Sēravotu sabiedrības priekšsēdētājs Rihards Zariņš  (1889 – 1942)

Turpinājums nākamajā numurā.

 Kandavas novada muzeja

krājuma glabātāja Ināra Znotiņa

 FOTO:

1 .-  skulptūra "Meitene ar puķi" 2.,3 - Kandavas mazpulcēni