Adrese: Lielā iela/Jelgavas iela

Kandavā Abavai pāri varam tikt, mērojot vecāko laukakmens tiltu Latvijā. Dažkārt, pat to mēdz dēvēt par vecāko tiltu Ziemeļeiropā, kas būvēts no laukakmeņiem.
Līdz 1873.gadam, pāri Abavai cēlās ar pārceltuvi, bet kājniekiem bija ierīkotas laipas. Tilta būves pamatdarbus veikuši zemnieki.

Tilta abās pusēs ap vidu obeliskveida akmens pieminekļi, kuros bijušas plāksnes ar celšanas gadu un būves iniciatora vārdu. Izkaltas 60to gadu sākumā.
Kandavā pār Abavas upi darbojusies pārceltuve, bet kājniekiem ierīkotas laipas. Lai gan Kandava kā apdzīvota vieta pieminēta jau 13. gs., pastāvīga tilta pār Abavu līdz pat 1873. gadam nav bijis. Tilta garums ir 66 m, tam ir 4 akmens velves.

Tilts būvēts uz sauszemes, vēlāk Abavas upes gultni aizberot un izrakto – jauno gultni novirzot tecēt cauri tiltam. Jau 1834. gadā Abavas kreisā krasta muižnieki sākuši saraksti ar Kurzemes ģenerālgubernatoru un Pēterburgas iestādēm par līdzekļu piešķiršanu pastāvīga tilta ierīkošanai. Tilta celšanas iniciators bija Zemītes muižas īpašnieks – Teodors fon Firkss (1836. gada 24. augusts – 1885. gada 21. novembris). Tilts remontēts vairākkārt – 1912., 1920., 1938./1939. un 1997.gadā. Pamatīgs remonts veikts 1938. gadā. Uzņēmējs K.Jēkabsons par Ls 9810,- apmetis velves un balstus, savezdams kārtībā zemūdens daļu. Sākotnēji tilta apmales bija akmens stabi ar koka margām, bet 1939. gadā tika izveidotas mūra apmales un tilta balstus zem ūdens pamatīgi „apbetonēja”.

2019./2020. gadā Kandavas novada dome sadarbībā ar Latvijas vides aizsardzības fonda administrāciju īstenojusi projektu “Infrastruktūras izveide antropogēnās slodzes samazināšanai pie Abavas upes Kandavā”, kura mērķis ir izveidot pastaigu laipas Kandavā, pie Abavas upes, samazinot cilvēku radītu iedarbību bioloģiski vērtīgajos zālājos un nodrošinot publisko ūdeņu vides pieejamību gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem.

Projekta ietvaros ir izveidota laipa uz gulšņiem, laipa uz balstiem un pontons, uzstādīts sols un informatīvais stends.