Laika gaitā pilskalns iemantojis dažādus nosaukumus - Kuršu, Senču, Kandavas pilskalns, Baznīckalns, Pudiņkalns, pat Dieva gulta un Velna gulta, jo kalna forma no sāniem atgādina milzīgu gultu ar spilvenu.

Tagadējā Kuršu pilskalna vietā bijusi Kuršu pils, viens no Vanemas zemes centriem. Pirmo reizi pils pieminēta 1230.gada līgumā, kurā kurši solījuši kristīties. Pūzura gravā iespējams bijis kuršu ciems. Ārpus pils esošās apmetnes sauktas par "pils sētām", kas vēlāk, domājams, kļuva par apdzīvotas vietas - pilsētas - nosaukumu.

Kalnam, kura augstums ir 8-10 m, no visām pusēm ir mākslīgi stāvinātas malas, bet virsma ir 40 x 26 m plaša. Kalna ziemeļu pusē izveidots 36 m garš valnis, gar kura austrumu galu joprojām saskatāma senā uzejas vieta. Pilskalna plakumā konstatēts ap 1 m biezs intensīvs kultūrslānis, kas liecina par aktīvi apdzīvotu vietu samērā ilgā laika posmā. Kandava pirmo reizi rakstītos avotos minēta 1230. gadā, tādēļ pieļaujams, ka pilskalna apdzīvots līdz 13. gs. Vairākas atrastās liecības par šo vēstures posmu pieejamas Kandavas novadpētniecības muzejā.

Piezīmes: Pie pilskalna ir auto stāvvieta. Pa trepītēm varat uzkāpt pilskalnā un apskatīt upi - Abavu un daļu no pilsētas, kuru vietējie iedzīvotāji dēvē par Jaunkandavu.

Teika vēsta:
"Reiz esot bijis stalta pils un liela baznīca. Par zemes apakšu esot gājušas daudzas ejas un pagrabi. Kad kāds ienaidnieks nācis karot, pils esot nolaista pagrabos, un kad ienaidnieks aizgājis, pils esot atkal uzcelta augšā. Kādreiz nāca niknais ienaidnieks vācietis, pils esot nogrimusi un vairs neesot uzcēlies. Kad svētdienas rītos klausoties, varot dzirdēt, ka baznīcā zvanot. Kad uziet uz Baznīcas kalnu, varot redzēt iedobumu, tur pils esot nogrimusi. Ļaudis esot ielaiduši iedobumā zosi, un Abavā iznākusi ārā. Baznīcas kalns atrodas Kandavā" (Latviešu folkloras krātuve 974,14)