Lielā iela ir aptuveni 1 km gara un viena no interesantākajām Latvijā. Ielas ziemeļu daļai saglabājies akmens bruģa segums, un tā uzbūvēta slīpā nogāzē, tāpēc ēkām lejasdaļā pie pamatiem ir par stāvu vairāk. Lielās ielas forma atgādina kalna nogāzei pieslietu zirga pakavu vai zirga loku. Abavas iela, kas izvietojusies paralēli Abavai, pavada un sagaida Lielās ielas mērotājus. Nobraucieni uz Abavu, īpaši ielas Z daļā, stāvi nepiemēroti zirgu transportam. Ne velti vārdu "Kandava" tautā saistīja ar zirgu pātagošanu.

Senatnē, kad Abavā bija augstāks ūdenslīmenis, abos Lielās ielas galos, iespējams bijušas ostas. To apliecina arī atrastās pāļu paliekas. Senatnīgu vidi ielas Z daļā rada bruģis, sētas ar saimniecības ēkām, noslēgtie pagalmi un laukakmens mūru nostiprinātās nogāzes. Līdz 20 gs. 30. gadu beigām gandrīz visa satiksme notika pa Lielo ielu, jo cita ceļa nebija. Daudz ērtāko ceļu pa senkrasta pakāji - tagadējās Abavas un Kūrorta ielas, kā arī šosejas tālāko posmu uz Sabiles pusi izbūvēja tikai 30. gadu 2. pusē. Šos darbus finansēja izdevējs A.Benjamiņš.
Lielā iela visumā izskatās tāda pati kā 20. gs. sākumā. Lielās un Abavas ielu stūrī goba 4,5m. Virzoties augšup pa Lielo ielu, pārsvarā redzamas ēkas, kas celtas 19. gs beigās un 20. gs. sākumā. Padomju varas laikā dažās ēkās bija izvietotas pašvaldības iestādes un laikraksta redakcija. 43. namā 20. - 30. gados atradās pilsētas valde.
Arhitektūras pieminekļu kompleksu veido dzīvojamās ēkas Lielajā ielā 33 (19.gs. 2.puse), 35 (19. gs.b.), 38 (19.gs.b.).

Lielās ielas stāvākā nogāze tiek dēvēta par Vējspārnu, jo senatnē uz vienas no nogāzēm atradušās vējdzirnavas. Arī nogāzes forma atgādina spārnu.

Vējspārnu īpaši iecienījuši gleznotāji. Arī Kandavas galerija nosaukta "Vējspārna" vārdā.