Abavas ieleja ietver Kandavas pilsētas vēsturisko daļu, kā arī daļu no Kandavas un Matkules pagasta Tukuma novadā (agrāk Kandavas novadā), Sabiles pilsētas, Abavas un Ģibuļu pagasta Talsu novadā un Rendas pagasta Kuldīgas novadā.

Te noteikti 11 aizsargājamie ģeoloģiskie dabas pieminekļi, tai skaitā iežu atsegumi, alas, avoti un ūdenskritumi. Līdzīgi kā citu upju ielejas arī Abavas ieleja ir viens no floristiski bagātiem Latvijas reģioniem ar daudzām, tikai Latvijas rietumu daļai raksturīgajām sugām. Pie Kandavas atrodas Čužu purvs ar Latvijā vienīgo dabisko krūmu čužas augteni. Ielejai raksturīga egļu – platlapju, priežu un bērzu mežu, kadiķu audžu, pļavu un tīrumu mozaīka.

Pati daba izveidojusi Abavas ieleju par vienu no skaistākajām vietām Latvijā. Ne velti Rainis ar Aspaziju, dzīvojot Tukuma apkārtnē 20.gs. 30-tajos gados nodēvēja šīs vietas par “Kurzemes Šveici”. Vijoties cauri romantiskiem upes līkumiem un zaļojošiem mežiem, garām senām pilsētiņām, omulīgiem lauku ciematiņiem, spirdzinošiem, maziem ūdenskritumiem un noslēpumainām alām, Abava sajūsmina jebkuru tūristu un iebraucēju. Upes senleja ir 2 km plata un ap 30 m dziļa. Mūsdienu Abava ir 124 km gara. Lai to visu saglabātu, 1998. gadā Abavas ieleju iekļāva 100 pasaules apdraudētāko kultūrvēsturisko vietu sarakstā.

Dabas parks „Abavas senleja” dibināts 1999.gadā, bet aizsardzībā teritorija atrodas kopš jau 1957.gada. Parka platība ir 14933 ha. Dabas parks aptver ledājkušanas ūdeņu veidotu senieleju Latvijā – Abavas ieleju. Gar Abavu jau izsenis ir gājis vēsturiski nozīmīgs ceļš. Upes ielejas nogāzēs atrodas vairāki pilskalni, te izveidojušās arī divas senpilsētas - Kandava un Sabile. Liela nozīme teritorijas ainavas telpiskās struktūras veidošanā bija muižām, kas radīja ap sevi noteiktu ietekmju laukus - dažādas saimnieciskās ēkas, parkus, alejas, pusmuižas un citus objektus (A. Celmiņa 1998).