faceboktwitteryoutubedraugiem.lv
lapas galvaKandavas novads
dzīvo ar garšu!

Kandavas novads

Kandava pirmo reizi rakstos minēta jau 1230. gadā- līgumā starp Austrumkursas deviņu kungu novadiem un Rīgas Māras baznīcas domkapitulu, Rīgas rāti un krustnešiem. Līgumā Kandava minēta kā viens no senās Vanemas valsts centriem. Sekojošajos astoņos gadu simteņos pār Kandavu ir traukušies dažādi pārmaiņu vēji, kas vairākkārt likuši šai teritorijai mainīt savas robežas.
Ir bijuši arī patstāvības gadi- no 1950. līdz 1959. gadam Kandava bija rajona centrs, kurā ietilpa 17 ciemi un Sabiles pilsēta. 1960. gadā Kandavas pilsēta un 13 ciemi tika iekļauti Tukuma rajona sastāvā.
1996. gadā, īstenojot teritoriāli administratīvo reformu, Kandavas pilsētai pievienojās Cēres un Kandavas pagasti, vēlāk arī Matkules, Zemītes, Vānes un Zantes pagasti.
Tā izveidojās Kandavas novads– pirmais novads Latvijā. Ir pagājuši 17 kopā dzīvošanas un saimniekošanas gadi. Jāsaka, ka gadu skaits nav liels, bet nozīmīgs, jo cilvēki ir iemācījušies dzīvot kopā, strādāt kopā un kopīgi domāt par nākotni.

printēt Lasīt visu ziņu

Kandavas novada vēsture

Kandavas nosaukums - CANDOWE - rakstiski pirmo reizi minēts miera līgumā, kas noslēgts 1230. gada nogalē starp deviņiem Austrumkursas pilsnovadiem, Rīgas pilsētu, Rīgas arhibīskapiju un Zobenbrāļu bruņinieku ordeni. Kandavas vārdam ir vairāki skaidrojumi: "kandave"- zirga atstātas pēdas dūkstīs; mitra, izbraukta, iemīta vieta, vieta ūdens malā vai stūrī, "kandavāt" – pērt, sist zirgus, "kandavnieks" - zirgu bende. Nosaukumi, domājams, radušies senatnē, kad tagadējās Lielās ielas galos bijušas upes piestātnes. No tām kalnā veda primitīvi uzbraucamie ceļi, kurus pastāvīgi izskaloja no augšas plūstošie lietus ūdeņi un strautiņi. Smagos preču vezumus bez zirgu pātagošanas kalnā uzbraukt nevarēja. Radās arī dziļi zirgu pēdu nospiedumi.

printēt Lasīt visu ziņu

Kandavas novada tradīcijas

  • Kandavas pilsētas un novada svētki
    Pirmie Kandavas pilsētas svētki tika svinēti 1981. gada 18. jūlijā. Tajos piedalījās vairāki Kurzemes pašdarbības kolektīvi, bet noslēguma koncerta dalībnieku un klausītāju skaits bija mērāms tūkstošos. Šajā gadā iedibinātā tradīcija - vērienīgi atzīmēt Kandavas gadadienu– ir saglabājusies. Pēdējos gados Kandava savus svētkus svin maija pēdējā nedēļā.
  • Sakoptākā sēta novadā
    Konkurss tiek organizēts jau kopš 1996. gada. Tā mērķis sekmēt novada teritorijas sakopšanu, iedzīvotāju un uzņēmēju atbildību par savu teritoriju sakārtošanu, veicināt sakoptāko sētu pieredzes pārņemšanu un celt novada iedzīvotāju pašapziņu un lepnumu par savu sētu, pagastu, pilsētu un novadu.
    Pieteikumus konkursam var iesniegt māju īpašnieki, pagastu atbildīgās sekretāres, konsultatīvās komisijas un to locekļi.
    Parasti konkursā tiek izvirzītas nominācijas:
    - viens sakoptākais uzņēmums katrā pagastā;
    - viena daudzdzīvokļu māja un trīs individuālās mājas katrā pagastā;
    - viens uzņēmums, viena daudzdzīvokļu māja, trīs individuālās mājas pilsētā.
  • Svētki mūsu mīluļiem

  • Lieldienu lustes Kandavas novadā

  • Jāņu ielīgošana Kandavas novadā

  • Ielu svētki Kandavā
    2010. gada septemrbī tika rīkoti pirmo reizi. Sākām ar Saules ielas svētkiem, jo šajā ielā dzīvo interesanti cilvēki. 2011. gadā- Skolas ielā, 2012. g. svētki izplika, bet 2013.g. tradīcija turpinājās Dārza ielā, 2014. g.- Talsu ielā un 2015.g.- Vecpilsētas laukums jeb vecais Tirgus laukums.
    Svētki ļauj iepazīt savus pilsētas iedzīvotājus. Katras mājas iedzīvotājie sniedza nelielas prezentācijas par saviem vaļaspriekiem, bija sagatavojuši cienastos pašaudzētus labumus. Bija interesantas atrakcijas, spēles, dziesmas, modes skate, pārģērbšanās un fotogrāfēšanās improvizētā fotosalonā u.c.

  • Kafijas un tējas svētki

  • Miķeļdiena Kandavā

  • Ziemassvētki Kandavā
    Pasākums "Ziemassvētki Kandavā" pirmo reizi notika 2001. gada 26. decembrī. Pašlaik tie ir kļuvuši par jaukiem svētkiem, kas kopā aicina gan kandavniekus, gan pilsētas viesus uz Ziemassvētku tirdziņu Vecpilsētas laukumā, vilinošām loterijām, radošajām darbnīcām un pazīstamu mākslinieku koncertiem.
printēt

Kandavas novada iezīvotāji


Kandavas novadā dzīvo 8782 iedzīvotāji
Kandavas pilsētā - 3952

(Kandavas novada domes dati uz 01.01.2017.)


Demogrāfiskā situācija novadā

Novadā uz 2017. gada 1. janvāri pēc Kandavas novada Sociālā dienesta datu bāzes datiem (reāli, bet ne deklarācijās) dzīvoja 9679 cilvēki 4079 mājsaimniecībās jeb ģimenēs


2016. gadā novadā reģistrēti 84 jaundzimušie- 48 zēni un 36 meitenes.
Bērni dzimuši:
nepilngadīgiem vecākiem–4;
jaunās ģimenēs, kā pirmie bērni– 45 bērni;
nepilnās ģimenēs, ģimenēs, kurās nedzīvo viens no vecākiem– 18 bērni;
daudzbērnu ģimenēs– 19 bērni;
riska ģimenēs, kurās ir problēmas ar bērnu apgādi un audzināšanu– 9 bērni;
nereģistrētās ģimenēs–41 bērni.


2016. gadā miruši 130 cilvēki (sievietes– 61 ar vidējo vecumu 79,51 gadi ; vīrieši– 69 ar vidējo vecumu 70,35 gadi)
Pensijas vecuma personas mirušas: sievietes–58; vīrieši–57. Darbaspējas vecumā mirušās personas: sievietes–3; vīrieši– 12.
Nāves iemesli darbspējīgiem, galvenokārt- saslimšana ar onkoloģiskām, sirds un asinsvadu slimībām, alkohola intoksikācijas un pašnāvības.

2016. gadā liels ar vēzi mirušo skaits, bet ne vairāk kā 2015.gadā, Vismaz 2 vīrieši miruši alkohola intoksikāciju rezultātā.

Mājsaimniecību raksturojums novadā:

    • ģimenes ar bērniem aizbildnībā– 43;
    • audžu ģimenes– 41;
    • ģimenes ar pieaugušiem invalīdiem–189;
    • ģimenes ar bērniem invalīdiem– 36;
    • nepilnās ģimenes ar vienu vecāku –185;
    • riska ģimenes, kur veicams sociālais darbs– 81;
    • trūcīgās reģistrētās ģimenes– 96;
    • ģimenes ar vienu vai vairākiem pensionāriem– 914;
    • daudzbērnu ģimenes- 138.

Migrācija
2016. gadā novadu aptuveni atstāja: darbaspējīgas personas–283; bērni– 100; pensijas vecuma personas– 139.
Novadā ieradās: darbaspējīgas personas– 246; bērni–173; pensijas vecuma personas- 39.
2016. gadā novadā par 64 cilvēkiem vairāk izbraukuši nekā iebraukuši.

Sociālās grupas novadā 2016. gadā

Iedzīvotāji darba spējīgā vecumā– 6047 jeb 61% no iedzīvotāju kopskaita:
Bērni no 0– 18 gadu vecumam– 1686, no tiem: skolēni–931; pirmskolas bērni- 620; nepilngadīgi likumpārkāpēji– 9; bērni invalīdi– 45; bērni aizbildnībā–42; bērni audžu ģimenēs– 36.
Pensionāri pensijas vecumā– 1893; vientuļie pensionāri- 629; invalīdi- 288, no tiem strādājoši ir 60 invalīdi.
2016. gadā 4 iedzīvotāji atgriezušies no ieslodzījuma vietām.
Trūcīgās personas reģistrētas uz 31.12.2016.- 224; maznodrošinātās personas - 42.

Kandavas novada domes pašvaldības aģentūras "Kandavas novada sociālās palīdzības dienesta" dati uz 01.01.2017.

printēt

Kandavas novada simbolika

Kandavas pilsētas ģērbonis Kandavas pilsētas ģerbonis

Tikai 1917. gadā Kandava beidzot tiek pie pilsētas tiesībām, un 1925.gada 31.oktobrī Latvijas Republikas prezidents dod tai ģerboni, kurā parādīts spēka simbols – ozola zars ar trīs ozolzīlēm.

Kandavas novada ģerbonis

Apstiprināts 2013. gada 21. martā Valsts Heraldikas komisijā:

Sarkanā laukā melns mežakuilis ar sešiem zelta čužu ziediem.

  • Čužas – Kandava ir vienīgā vieta Latvijā, kur brīvā dabā aug šis aizsargājamais augs
  • Melns mežakuilis – simbolizē: spēku, drosmi un neatlaidību, kā arī neskārtās dabas simbolu
  • Sarkanā krāsa – uzsver Kandavas novada piederību Kurzemei

Kandavas himna

Mūzika: Gints Birkenšteins

Tekstā izmantotas Zigitas Kārkliņas, Ziedītes Začestes, Ilzes Oliņas, Ginta Birkenšteina dzejas rindas:
Kandava, mana pilsēta,
Mirdz zīle Kurzemes vainagā,
Te gadsimti tagadnē tiekas,
Te senais akmens tilts.
Lai runāt sāk akmeņi ielās,
Ik zīle par ozolu augs,
Kandava – likteņa zīme,
Rakstīta debesīs.


printēt

Kandavas novada teritorija

Kandavas novads atrodas Kurzemes austrumu daļā:

Robežojas ar Tukuma, Jaunpils, Brocēnu, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadiem.
Tas ietver sevī Kandavas pilsētu, Cēres, Matkules, Kandavas, Zemītes, Zantes un Vānes pagastus.
Pateicoties tam, ka Kandavas novada lielākā daļa atrodas Abavas senlejas teritorijā, var droši apgalvot, ka šeit var atrast un ieraudzīt vienas no pašām skaistākajām Latvijas dabas ainavām.

Kandavas pilsētas platība ir 9,50 km2. Kandavas novada platība ir 648,55 km2

printēt

Kandava - Latvijas dabas galvaspilsēta 201524.07.2015

Šogad Kandava pamatoti var sevi dēvēt par Latvijas dabas galvaspilsētu, jo gan Gada dzīvnieks gan Gada augs ir mūsu novada ģerbonī.

Latvijas dabu mīlošo cilvēku biedrības nominējušas 2015. gada dabas simbolus. Pavisam šo simbolu ir astoņi, bet divi no tiem ļoti cieši skar Kandavas novadu. Par Gada dzīvnieku Latvijas Dabas muzejs nominējis mežacūku un šis dzīvnieks, tikai vīriešu dzimtē - mežakuilis ir viens no Kandavas novada ģerboņa simboliem. Mežakuilis ir spēka, varenības, neatlaidības un neskartās dabas simbols. Otrs mūsu novada ģerboņa simbols ir krūmu čuža jeb „klinšrozīte”, kas šogad nominēta par Gada koku. Latvijā savvaļas krūmu čuža ir viens no retākajiem un apdraudētākajiem augiem, tā aug tikai Abavas palienē pie Kandavas Čužu purva teritorijā. Tas ir iemesls, lai lepotos.

printēt
Kandavas novada nedēļas notikumi
Pasākumu kalendārs
<>
Kandavas novada ceļu karte.Sazinies ar Kandavas novada domiKandavas novada vēstnesisKandavas novada domes ziņas Kurzemes RadioKandavas himna

Jaunākās galerijas


back to top