1-attels.jpg
dzīvo ar garšu!
  • Latviski
  • English
Lapas karte
AA+A++
A AAA

Latvijas Politiski represēto apvienībai 30 gadi06.02.2020

represeto_rakstam.jpgFakti, kas nav izdzēšami no Latvijas valsts vēstures:

1941.gada 14.jūnijs.

Šajā dienā PSRS komunistu okupanti apcietināja un aizdzina katorgā uz Sibīriju un koncentrācijas nometnēm spīdzināšanai un nošaušanai 15 425 Latvijas iedzīvotājus. No mūsu, Kandavas novada, apcietināja un izsūtīja 134 cilvēkus. No tiem 34 tika nošauti vai nobendēti koncentrācijas nometnēs, Latvijā neatgriezās 67. Patreiz esam palikuši 5.

1949.gada 25.marts.

Šajā dienā trimdā uz Sibīriju aizdzina 42 178 Latvijas iedzīvotājus. No Kandavas novada – 707 cilvēkus no 276 ģimenēm. Dzimtenē neatgriezās 83 mūsu novadnieki. Patreiz esam palikuši 59. Kopumā no trimdā izsūtītajiem 841 kandavniekiem esam palikuši 64. Mūsu vidējais vecums ir ap 80 gadiem.

 Latvijas Politiski represēto apvienības izveidošana.

Lai saglabātu nākamo paaudžu atmiņā šos traģiskos mūsu valsts vēstures notikumus, 1989.gada 14.oktobrī Ogrē tika nodibināta Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA).

LPRA pamatuzdevumi

  • -apkopot represēto likteņgaitas,
  • -veicināt faktoloģiski dokumentētu un literāru atmiņu vākšanu,
  • -nodrošināt represiju upuru piemiņas saglabāšanu,
  • -pieprasīt Latvijas Republikas valdībai nodrošināt represiju rezultātā zaudēto īpašumu atgūšanu vai kompensēšanu.

Politiskā izpratnē sasniegts ir tas, ka represēto pasākumi 14.jūnijā un 25.martā ir kļuvuši kā oficiāli valsts protokola pasākumi.

Bet tagad par mūsu, Kandavas novada politiski represēto dzīvi un darbību. 

1994.gada 25.martā  Kandavas kultūras namā tika nodibināts represēto klubs. Par tā vadītāju kļuva Inese Krecere.

2004.gadā par Kandavas novada Politiski represēto kluba vadītāju kļuva Pēteris Briedis. Pirmais uzdevums bija izstrādāt apvienības statūtus un iekļauties kopējā LPRA darbībā.

Pateicoties vēsturnieka, Kandavas muzeja dibinātāja Viktora Vītola iniciatīvai, sadarbojoties ar Valsts arhīvu, Okupācijas muzeju un Latvijas Kara muzeju, mums izdevās savākt un apkopot materiālus praktiski par visiem mūsu novada represētajiem, leģionāriem un nacionālajiem partizāniem.

Pateicoties Benitas Tauriņas (patreiz dzīvo Madonā), novada domes un muzeja darbinieku atbalstam, 2006.gada 25.martā atklājām piemiņas istabu 1941. un 1949.gados izsūtītajiem Kandavas novada iedzīvotājiem. Aktīvi šajā darbā iesaistījās Kārlis Busenbergs (1928-2010), neatsveramu palīdzību ekspozīcijas iekārtošanai sniedza māksliniece Inga Brīniņa.represetie_14_junijs_132.jpg

Pamatojoties uz savākto faktu materiālu un pateicoties novada uzņēmēju materiālam atbalstam, ar Talsu biedrības „Aleksandra Pelēča lasītava” vadītāju Zigurda Kalmaņa un Mika Kalmaņa līdzdalību tika izdota un 2016.gada 14.jūnijā prezentēta grāmata „Atcerēties... Neaizmirst...”. Šajā ap 500 lappušu apjomīgajā darbā apkopoti mūsu novada represēto atmiņu stāstījumi, ziņas par ikvienu mūsu novada represēto, kā arī atspoguļots mūsu ieguldītais darbs represēto piemiņas vietu izveidošanā un saglabāšanā. Šis darbs, līdzīgi kā piemiņas istabas iekārtošana, ir izpelnījies augstu LPRA valdes atzinību.

Par represēto piemiņas vietām.

Piemiņas akmeni Kandavā, pateicoties Benitas Tauriņas un leģionāra Imanta Stendzenieka aktīvai līdzdalībai, atklāja 1990.gada 16.jūnijā.

1994.gada 14.jūnijā ar Nifonta Kuzmina praktisko līdzdarbošanos atklāja piemiņas akmeni Kandavas stacijā.

 1989.gada 25.martā atklāja piemiņas akmeņus Matkulē un Vānē, bet 1996.gada 14.jūnijā – Zantē. Turpmākajos gados mums izdevās piesaistīt ievērojamus līdzekļus piemiņas vietu rekonstrukcijā un labiekārtošanā – 1997.gadā Kandavas stacijā, 2014.gada – Kandavā, bet 2019.gadā – Vānē un Matkulē, kā arī Kandavā.

Gribu izteikt lielu pateicību tiem cīņu biedriem, kas palīdzēja uzturēt mūsu darba aktivitātes – Kārlim Busenbergam, Gastonam Štrausam, Benitai Tauriņai, Imantam Stendzeniekam, Ligitai Piterniecei un visiem tiem, kas aktīvi piedalījās piemiņas vietu labiekārtošanā un uzturēšanā.

Bet tagad par to, ko vēlētos sagaidīt no jaunā Kandavas represēto nodaļas vadītāja. Pirmkārt, ikdienā atgādināt jaunajai paaudzei, kas nav piedzīvojusi baismos 1941. un 1949.gadu notikumus, ka nedrīkst pieļaut šādu notikumu atkārtošanos. Ir jāņem vērā arvien saspīlētākais starptautiskais stāvoklis, Krievijas valdības agresivitāte daudzās mūsu planētas vietās.

Ko mēs centāmies izdarīt šajā jomā? Pirms vairākiem gadiem ar toreizējās Izglītības pārvaldes vadītājas Silvijas Tiltiņas aktīvu atbalstu organizējām Dzintras Gekas filmu par represēto likteņiem Sibīrijā demonstrēšanu vidusskolā. Kad direktore bija Vēsma Grugule, vadījām vēstures stundas Kandavas K.Mīlenbaha vidusskolā. Izgatavojām un uzstādījām piemiņas plāksni kandavniekiem – Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem. Sadarbībā ar toreizējo Izglītības pārvaldes vadītāju Kristīni Elksnīti un Cēres pamatskolas direktori Jutu Reinsoni 2017.gadā pie Cēres skolas atklājām piemiņas plāksni, veltītu kādreizējam skolas pedagogam un skolas pārzinim, Lāčplēša kara ordeņa kavalierim pulkvežleitnantam Jānim Briedim.matkules_pieminas_vieta_j_kamerads.jpg

Regulāri piedalāmies represēto piemiņas pasākumos Ikšķilē, kas šogad notika jau 21.reizi. Savu ieguldījumu esam devuši arī Likteņdārza veidošanā Koknesē, 2010.gada 3.jūnijā iestādot Viestura Dreimaņa dāvinātos piecus ozolus.

Ko nav izdevies panākt un ko vēlētos sagaidīt no jaunā nodaļas vadītāja?

Nav izdevies pārliecināt Izglītības pārvaldes vadību un skolu direktores, lai vismaz viena Latvijas vēstures stunda par 1941. un 1949.gadu traģiskajiem notikumiem tiktu novadīta Kandavas novada muzejā ar vēl dzīvo šo notikumu aculieciniekiem. Sadarbībā ar jauno Kandavas muzeja vadītāju Inesi Rozi vēlētos panākt, lai beidzot realizētos 2007.gadā muzejā izstrādātā izglītojošā programma skolēniem „Represijas Kandavas novadā 1941. un 1949.gadā”.

Cerot uz veiksmīgu represēto nodaļas jaunā vadītāja darbošanos,

Pēteris Briedis

Kandavas Politiski represēto nodaļas vadītājs līdz 2019.gada 19.decembrim, viens no 1941.gada 14.jūnija represijas pārcietušajiem.

 Foto:

Pēteris Briedis grāmatas “Atcerēties… Neaizmirst…” atvēršanā 2016.gada 14.jūnijā.

Pasākums pie represēto akmens Kandavā 2019.gada 25.martā.

Atjaunotā represēto piemiņas vieta Matkulē  219.gada novembris/ foto J.Kamerāds/.

 

facebokinstagramtwitteryoutube
PASĀKUMU KALENDĀRS

Latvija.lvKandavas novada ceļu karte.Tukuma novada pašvaldībaAktuālās tirgus izpētesPiejūra, atkritumu apsaimniekošanaKandavas komunalie pakalpojumi
back to top