Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā19.03.2021

Svarīgākais:

- Saeima pieņem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma grozījumus, kas paredz ieviest virkni atvieglojumu, lai palīdzētu uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi; Saimnieciskās darbības veicēji gada ienākumu deklarāciju par 2020.gadu varēs iesniegt līdz šī gada 1.jūlijam un aprēķinātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa vienotajā nodokļu kontā būs jāiemaksā līdz 23.jūlijam; aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības par 2020.gadu un 2021.gadu, nepiemēros līdzšinējo izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no ieņēmumiem; grozījumi nosaka pienākumu pašvaldību iestādēm prioritārā kārtībā un īsākā termiņā saskaņot ielu tirdzniecību āra terasēs un citās ēdināšanas vietās ārtelpās, par to nepiemērojot papildu maksu;

- Augstas gatavības projektiem piešķir 212 miljonus eiro;

- Investīciju projektu pirmajā kārtā atbalsta aizdevumu piešķiršanu 60 pašvaldību projektiem;

- Piešķir 112,5 miljonus 200 eiro pabalsta piešķiršanai pensionāriem;

- Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periodu no pašreizējiem četriem mēnešiem plānots pagarināt līdz sešiem mēnešiem; Par to vēl  jālemj Saeimā;

- Saeima uzdevusi valdībai noteikt kārtību tirdzniecības vietu ar platību līdz 300 kvadrātmetriem atvēršanai, lai ļautu sabiedriskajai ēdināšanai sniegt savus pakalpojumus ārpus telpām;

- Lieldienās pagarināti reliģisko organizāciju atļautie darba laiki; No 20.marta līdz 23.martam reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu drīkst sākt no plkst.5.30, kas esot nepieciešams dievturu Lieldienu svinību vajadzībām. 27.martā un 28.martā tika atļauts baznīcu darbu beigt līdz plkst.24, jo tad tiek svinēti Pesaha svētki, kas ir pielīdzināmi Lieldienām. Naktī uz 4.aprīli baznīcām tika atļauts darbu turpināt līdz plkst.1 naktī, savukārt 24.aprīlī - līdz plkst.22.;

- Piešķir 9,2 miljonus eiro par Covid-19 seku novēršanai sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem;

- Starp Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammām veiks līdzekļu pārdali, lai nodrošinātu kompensācijas Covid-19 krīzes ietekmētajiem kultūras pasākumu rīkotājiem;

- IZM jauniešu programmai Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai vēlas pusmiljonu eiro;

- Atgriežoties pa sauszemi no trešajām valstīm, ieceļotājiem būs jāveic Covid-19 tests un jādodas pašizolācijā;

- Vakcinācijas izbraukumos atļauj potēt arī vakcinējamās personas mājsaimniecības locekļus;

- Profesionālās izglītības programmās kvalifikācijas praksi varēs iziet ar samazinātu stundu skaitu;

- PTAC: Tūroperatoru izsniegtie vaučeri būs derīgi līdz gada beigām;

- Kā piemērotākās privātpersonu telpas liela mēroga vakcinācijas centriem iezīmētas Ķīpsalas halle un konferenču centrs "ATTA Centre".

Likumdošanas apskats:
    
Paredz jaunus atvieglojumus uzņēmējiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma grozījumus, kas paredz ieviest virkni atvieglojumu, lai palīdzētu uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi.
Parlamentā diskusijas radās par deputāšu Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikumu likumā noteikt, ka ģimenes iegādāto datortehniku attālinātajām mācībām var iekļaut gada ienākumu deklarācijā kā attaisnotos izdevumus, kas ir izdevumi par nodokļa maksātāja un viņa ģimenes locekļu izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem.
Vairāki opozīcijas deputāti aicināja šo priekšlikumu atbalstīt, uzsverot, ka tas būtu liels atbalsts ģimenēm, jo primāri ģimenēm piešķirtais pabalsts nav domāts tieši viedierīču iegādei, taču tās ir nepieciešamas attālināto mācību īstenošanai.
Stepaņenko skaidroja, ka komisijā, izskatot šo priekšlikumu, Finanšu ministrija (FM) atzīmējusi, ka attaisnotie izdevumi var būt pakalpojums, ne prece. Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) pauda viedokli, ka, ja kāds vecāks izlemj šo pabalstu izmantot viedierīču iegādei, tad šo pirkumu varētu iekļaut pie nodokļu atvieglojumiem. Parlamentārietis teica, ka gribētu dzirdēt FM argumentāciju par to, kāpēc šis priekšlikums noraidīts.
Balsojumā par šo priekšlikumu 37 deputāti balsoja "par", 47 deputāti balsoja "pret", kamēr pieci parlamentārieši atturējās, līdz ar to priekšlikums tika noraidīts.
Ceturtdien pieņemtie grozījumi paredz garāku termiņu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksai. Saimnieciskās darbības veicēji gada ienākumu deklarāciju par 2020.gadu varēs iesniegt līdz šī gada 1.jūlijam un aprēķinātā nodokļa summa vienotajā nodokļu kontā būs jāiemaksā līdz 23.jūlijam.
Līdz šim deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam bija jāiesniedz līdz 1.jūnijam, bet aprēķinātais nodoklis jāsamaksā līdz 23.jūnijam.
Saimnieciskās darbības veicējiem, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības par 2020.gadu un 2021.gadu, nepiemēros līdzšinējo izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no ieņēmumiem. Šāds nosacījums esot būtisks, jo patlaban krīzes ietekmē strauji pieaug uzņēmēju skaits, kas strādā ar zaudējumiem, tika uzsvērts grozījumu anotācijā.
Likuma izmaiņas nosaka, ka līdz 2021.gada beigām varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībā, kuras apgrozījums pārsniedz 2500 eiro mēnesī, nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā.
Lai veicinātu sabiedriskās ēdināšanas sektora atgūšanos no Covid-19 radītās krīzes, grozījumi nosaka pienākumu pašvaldību iestādēm prioritārā kārtībā un īsākā termiņā saskaņot ielu tirdzniecību āra terasēs, degustācijas stendos, mobilajās ēdināšanas vienībās un citās ēdināšanas vietās ārtelpās, par to nepiemērojot papildu maksu.
Savukārt komercpārvadājumu pakalpojumu sniedzēju atbalstam grozījumi paredz iespēju starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā, kur ir noteikta ierobežota piekļuve, taksometra pakalpojumus sniegt ar transportlīdzekļiem, kuru vecums kopš pirmās reģistrācijas nepārsniedz septiņus gadus, un atlikt prasību par priekšapmaksas dokumentu (vaučeru) nepieciešamību. Patlaban lidostā pasažierus drīkst apkalpot ar ne vairāk kā piecus gadus vecām taksometru automašīnām, kā arī jānodrošina iespēja par braucienu norēķināties priekšapmaksā.
Grozījumi paredz arī citus atbalsta pasākumus, tostarp pagarināt gada pārskatu iesniegšanas termiņu par 2020.gadu uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām, reliģiskajām organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem.
Izmaiņas likumā uzņēmēju atbalstam rosinātas, lai uzlabotu ekonomisko situāciju un stiprinātu tautsaimniecības stabilitāti Covid-19 pandēmijas izraisītajos apstākļos, teikts likumprojekta anotācijā.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

 
Augstas gatavības projektiem piešķir 212 miljonus eiro

Ministru kabinets ceturtdien sadalīja finansējumu ministriju augstas gatavības projektiem 212 miljonu eiro apmērā.
Iepriekš tika lēsts, ka ministriju augstas gatavības projektiem tiks sadalīti 219 miljoni eiro, tomēr ceturtdien tika atbalstīta nedaudz mazāka summa, jo valdība atsevišķi lems par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) papildus iesniegtajiem izglītības nozares projektiem 7 291 160 eiro apmērā, ņemot vērā, ka tie neatbilst izvirzītajiem augstas gatavības projektu nosacījumiem.
Kopumā IZM bija pieprasījusi līdzekļus līdz 40,95 miljonu eiro apmērā, tomēr ceturtdien tika atbalstīti projekti 28,48 miljonu eiro apmērā, tostarp līdz 5,17 miljoniem eiro paredzēti Kultūras ministrijas (KM) profesionālās izglītības iestādēm.
Ārlietu ministrijai tika piešķirts 1,1 miljons eiro, pārbūvei Latvijas valsts īpašumā Parīzē, kurā ir izvietota Latvijas vēstniecība Francijā un Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība OECD.
Iekšlietu ministrijai piešķirti 27,3 miljoni eiro pasākumam "Infrastruktūras attīstības projektu īstenošana iekšlietu nozarē", tostarp Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēku būvniecībai, kā arī ēkas iegādei un pārbūvei Valsts policijas vajadzībām.
Satiksmes ministrijai piešķirti 55 miljoni eiro autoceļu projektu īstenošanai, atbilstoši Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) informatīvā ziņojuma "Par investīciju programmas valsts autoceļu attīstībai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā īstenošanu" minētajam. VSIA "Latvijas valsts ceļi" nodrošinās iepirkumu procedūru valsts autoceļu atjaunošanas projektiem, kuru īstenošanas termiņš ir 2021.gads.
Tieslietu ministrijai piešķirti 5,46 miljoni eiro vienota valsts tiesu ekspertīžu centra izveidei.
VARAM piešķirti 54,3 miljoni eiro pašvaldību augstas gatavības pakāpes investīciju projektiem, kas īstenojami atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai par nosacījumiem augstas gatavības pašvaldību investīciju projektu pieteikšanai valsts līdzfinansējuma saņemšanai, par investīciju projektu izskatīšanu un finansējuma piešķiršanu, kuru izstrādās VARAM, ņemot vērā tās sagatavotos grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kā arī nepieciešamo finansējumu Rīgas Austrumu maģistrāles posma otrajai kārtai.
KM piešķirti līdzekļi 17,29 miljonu eiro apmērā kultūrizglītības iestādēm, profesionālās mākslas iestādēm un mantojuma iestādēm, kā arī jau iepriekš norādīto IZM pieprasījumu par 5,17 miljoniem eiro KM profesionālās izglītības iestādēm.
Savukārt Veselības ministrijai piešķirti 18,2 miljoni eiro ārstniecības iestāžu vēsturisko korpusu atjaunošanai, energoefektivitātes paaugstināšanai, renovācijai, infrastruktūras uzlabošanai, kā arī informācijas tehnoloģiju sistēmu risinājumiem.
Līgumiem par projektu īstenošanu jābūt noslēgtiem līdz 2021.gada 1.augustam.
Īstenojamie pasākumi 2021.gadā tiks finansēti no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", savukārt 2022.gadā nepieciešamais finansējums tiks iekļauts, gatavojot 2022.gada valsts budžeta projektu.

 
Investīciju projektu pirmajā kārtā atbalsta aizdevumu piešķiršanu 60 pašvaldību projektiem

Valdība ceturtdien atbalstīja aizdevumu piešķiršanu 60 pašvaldību investīciju projektiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai, projektu pieteikumu vērtēšanas pirmajā kārtā.
Kā norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP), pirmajā investīciju projektu pieteikumu kārtā komisija ir atbalstījusi tādus investīciju projektus, kas ir augstas gatavības un kas sniegšot iespēju daudzām Latvijas pašvaldībām saņemt atbalstu.
Tas šī brīža apstākļos stiprina ekonomiku, tostarp sniedz atbalstu uzņēmējiem, lai spētu saglabāt esošās darba vietas un arī veidotu jaunas darba vietas, tādējādi sekmējot nodarbinātību Latvijas reģionos.
Pirmajā projektu pieteikumu pieņemšanas ciklā kopumā tika saņemti 67 investīciju projektu pieteikumi no 25 pašvaldībām. Atbalstu guva 60 investīciju projekti, to kopējais finansējums bija teju 27 miljoni eiro, no kuriem aizņēmuma apmērs ir aptuveni 22,5 miljoni eiro.
Pašvaldību projektiem kopumā aizdevumu programmā šogad būs pieejami 150 miljoni eiro.
Kā aģentūru LETA informēja ministra padomniece komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Agnese Vārpiņa, no atbalstītajiem projektiem pirmajā kārtā populārākais mērķis ir transporta infrastruktūras attīstība.
Transporta infrastruktūras attīstība ir paredzēta 46 projektos no 21 pašvaldībā. Pašvaldības ēku energoefektivitātes pasākumi plānoti divu pašvaldību divos projektos.
Savukārt pašvaldības autoceļu un ielu kompleksa infrastruktūrā ietilpstošo tiltu, pārvadu un estakāžu būvniecība vai pārbūve ir vienā projektā.
Viens projekts paredzēts jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidu attīstībai, ja tiek aizstāts kāds no esošajiem pakalpojumiem ar jaunu bezkontakta vai autonomu risinājumu, kas samazina klātienes saskarsmes nepieciešamību, trīs projekti - īres dzīvokļu izveidošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona esošo pašvaldību īpašumā esošajās ēkās.
Vēl trīs projekti paredzēti pašvaldību uzsākto investīciju projektu pabeigšanai, bet četri - būvprojektu izstrādei projektiem
Iespēja saņemt valsts aizdevumu, līdzīgi kā pirms gada, arī šogad būs pašvaldību ēku energoefektivitātei,  pašvaldības transporta infrastruktūras attīstībai, jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidu attīstībai, mājsaimniecību pieslēgumu ūdenssaimniecībai nodrošināšanai, higiēnas prasību nodrošināšanai pirmsskolas izglītības iestādēs. Lai veicinātu ekonomikas atgūšanos no Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes, šogad aizdevumu programma papildināta ar iespēju investīciju projektus pieteikt arī: pašvaldības ēku pielāgošanai pašvaldības pakalpojumu sniegšanai, īres dzīvokļu izveidošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona, meliorācijas sistēmas infrastruktūras atjaunošanai, būvprojektu izstrādei nozīmīgiem un lieliem investīciju projektiem, kā arī pašvaldību uzsākto investīciju projektu pabeigšanai. Lai mazinātu Covid-19 izplatību, programmā iekļauts VARAM ierosinājums pašvaldībām saņemt valsts aizdevumu sociālo aprūpes centru pārbūvei vai pielāgošanai atbilstoši higiēnas un drošības prasībām.
Valsts aizdevuma saņemšanai piesakoties, pašvaldībām jāņem vērā, ka investīciju projekta aizdevuma apmērs nevar būt lielāks par 70% no kopējām izmaksām, un pašvaldībām jānodrošina līdzfinansējums, kas nav mazāks par 15%.
Svarīgs kritērijs aizdevuma saņemšanai ir projekta augsta gatavība, jo aizdevumu saņēmušie projekti būs jāpabeidz līdz 2022.gada beigām. Pirmos projektu pieteikumus VARAM bija jāiesniedz līdz 1.martam un šādu projektu iesniegšana paredzēta līdz katra mēneša pirmajam datumam, bet ne vēlāk kā līdz šī gada 1.novembrim.
Kā uzsver Plešs, valsts aizdevumu programma Covid-19 ietekmes mazināšanai ekonomikā tika īstenota jau pērn, un tai bija labs rezultāts un liela atsaucība no pašvaldību puses. Pagājušajā gadā programmā piešķirtais valsts aizdevums pašvaldībām bija 99,6 miljoni eiro, un kopumā atbalstīti 307 ceļu sakārtošanas, energoefektivitātes paaugstināšanas un citi investīciju projekti.

 
Piešķir 112,5 miljonus 200 eiro pabalsta piešķiršanai pensionāriem

Valdība ceturtdien lēma piešķirt Labklājības ministrijai 112,514 miljonus eiro no "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem", lai nodrošinātu 200 eiro pabalsta piešķiršanu pensionāriem un citām iedzīvotāju grupām.
Šāds atbalsts pienāksies Latvijā dzīvojošiem senioriem, apgādnieku zaudējušām personām un personām ar invaliditāti, kā arī personām, kuras saņem bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu, un pilngadīgām personām ar invaliditāti, kuras saņem pabalstu personām ar invaliditāti.
Vienreizēju 200 eiro pabalstu nolemts piešķirt visiem pensionāriem, nedalot pēc pensijas lieluma. Pabalstu varētu sākt maksāt aprīlī, un to saņems Latvijā deklarētas personas.
Vienreizējo pabalstu saņems arī īpašās kopšanas pabalsta saņēmēji par bērniem un pilngadīgām personām, kuriem tas piešķirts atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam, tātad pabalsts tiks izmaksāts par tiem cilvēkiem, kuriem smago funkcionēšanas ierobežojumu dēļ nepieciešama "24/7 aprūpe".
Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sniegtās informācijas, 2021.gada janvārī Latvijā dzīvojoši pensiju saņēmēji ir aptuveni 511 900, no kuriem vecuma pensiju saņēmēji ir aptuveni 431 300, invaliditātes pensijas saņēmēji apmēram 73 000, atlīdzību saņēmēji aptuveni 9800, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēji aptuveni 21 800, bērna īpašas kopšanas pabalsta saņēmēji apmēram 2600 un pilngadīgas personas ar invaliditāti, kuras saņem īpašas kopšanas pabalstu, aptuveni 16 200.
Plānots, ka VSAA vienreizējo pabalstu visām likumprojektā noteiktajām mērķa grupām izmaksās 2021.gada aprīlī un piegādās to pabalsta saņēmēja norādītajā dzīvesvietā bez maksas vai pārskaitīs uz kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontu.
Ja persona vienlaikus saņem vairākus pabalstus vai pensijas, piemēram, apgādnieka zaudējuma pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai vecuma pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, personai piešķirs vienu vienreizējo pabalstu. Īpašās kopšanas pabalsta saņēmējiem vienreizējais pabalsts 200 eiro apmērā tiks izmaksāts neatkarīgi no tā, ka par bērnu piešķirts vienreizējais pabalsts 500 eiro apmērā vai personai kā valsts pensijas vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējam piešķirts 200 eiro vienreizējais pabalsts.
Gadījumos, kad pensija, atlīdzība vai pabalsts tiks piešķirts laikā no šā gada 1.marta līdz ārkārtējās situācijas beigām, VSAA bez papildu iesnieguma no personas saņemšanas vienreizējo pabalstu piešķirs un izmaksās 30 dienu laikā pēc lēmuma par pakalpojuma piešķiršanu.
No vienreizējā pabalsta netiks veikta parādu piedziņa un ieturējumi, kā arī to neņems vērā, novērtējot mājsaimniecības materiālos resursus sociālās palīdzības piešķiršanai, skaidro ministres pārstāvis.

 
Par diviem mēnešiem pagarinās bezdarbnieka palīdzības pabalstu

Bezdarbnieka palīdzības pabalsta izmaksas periodu no pašreizējiem četriem mēnešiem plānots pagarināt līdz sešiem mēnešiem, paredz ceturtdienas valdībā atbalstītie likuma grozījumi, par kuriem vēl jālemj Saeimā.
Kā aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš, šīs izmaiņas attieksies uz tiem bezdarbniekiem, kuri uz no jauna noteiktās ārkārtējās situācijas sākuma datumu - 2020.gada 9.novembri - un vēlāk ir bijuši bezdarbnieka palīdzības pabalsta saņēmēji.
Likumprojekts nosaka, ka tiesības saņemt bezdarbnieka palīdzības pabalstu sešus mēnešus būs tiem bezdarbniekiem, kuriem periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies 2020.gada 9.novembrī vai vēlāk. Pabalsts izmaksājams uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, bet ne ilgāk kā līdz šī gada 30.jūnijam.
Ja periods, par kuru piešķirts bezdarbnieka palīdzības pabalsts, beidzies līdz 2020.gada 8.novembrim (ieskaitot) - šādā gadījumā bezdarbnieka palīdzības pabalstu izmaksā uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem.

 
Nosaka uzdevumu valdībai kārtības noteikšanai nelielo tirdzniecības vietu atvēršanai

Saeima ceturtdien atbalstījusi uzdevumu valdībai kārtības noteikšanai tirdzniecības vietu ar platību līdz 300 kvadrātmetriem atvēršanai, lai ļautu sabiedriskajai ēdināšanai sniegt savus pakalpojumus ārpus telpām.
Valdību veidojošās koalīcijas deputāti par šiem rosinājumiem balsoja atšķirīgi, daļai balsojot par un daļai pret.
Saeimas deputāta Māra Možvillo (Par cilvēcīgu Latviju) "KPV LV" frakcijas vārdā iesniegtais priekšlikums nosaka, ka Ministru kabinetam nedēļas laikā pēc šo konkrēto grozījumu stāšanās spēkā, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju klātienes darbībai, nosaka kārtību kādā tiek nodrošināta tirdzniecības vietu darbība klātienē, ar platību līdz 300 kvadrātmetriem.
Tāpat valdībai būs jānosaka kārtība, kādā tiek nodrošināta atļauja konkrētu sēriju lauksaimniecības tehnikas un iekārtu, auto transporta, auto rezerves daļas preču grupu tirdzniecībai klātienē specializētajās tirdzniecības vietās, kuru platība pārsniedz 300 kvadrātmetrus.
Možvillo norādīja, ka nelielo veikalu atvēršana ir īpaši būtiska lauku reģionos, kur pašreizējā pieeja, kad vairāki cilvēki kopā gaida pie veikala, ir riskantāka.
Valdībai arī vienas nedēļas laikā pēc šo konkrēto grozījumu stāšanās spēkā būs jānosaka epidemioloģisko drošības noteikumu kārtība, kādā tiek nodrošināta sabiedriskajai ēdināšanai iespēja sniegt savus pakalpojumus ārpus telpām.
Reizē akceptēts arī "konkurējošs" priekšlikums par to, kādas kārtības Ministru kabinetam jānosaka līdz 31.martam, lai atjaunotu sporta nodarbības klātienē, tirdzniecības un ēdināšanas pakalpojumu ārpus telpām sniegšanu, kolīdz epidemioloģiskā situācija to pieļauj. Valdībai būs jānosaka epidemioloģiskās drošības prasības un norises kārtība bērnu un jauniešu sporta nodarbībām iekštelpās un ārtelpās, ievērojot katra sporta veida īpatnību un reģionālās pieejas principu, un kārtība, kādā var tikt nodrošināta tirdzniecības vietu darbība, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju. Tāpat noteikts, ka līdz 31.martam jānosaka tāda pati kārtība tam, kādā tiek nodrošināta sabiedriskā ēdināšana ārpus telpām.

Lieldienās pagarina reliģisko organizāciju darba laiku

Valdība ceturtdien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) piedāvājumu Covid-19 pandēmijas apstākļos Lieldienu laikā pagarināt reliģisko organizāciju darba laiku.
TM norāda, ka pašlaik atbilstoši ierobežojumiem reliģiskās darbības veikšanas vietas darbu drīkst sākt ne agrāk kā plkst.6, bet tas jābeidz ne vēlāk kā plkst.20.
Ministrija piedāvāja no ierobežojuma uz laiku atteikties, jo "atbilstoši reliģiskajām tradīcijām dievkalpojumi Lieldienās tiek noturēti visas dienas un nakts garumā". Šī tradīcija pastāvot gadsimtiem ilgi un esot neatņemama ticīgo reliģiskās dzīves, kā arī reliģisko organizāciju pamatdogmas sastāvdaļa.
"Lai arī šajos sarežģītajos apstākļos nodrošinātu ticīgajiem iespēju atbilstoši savām reliģiskajām tradīcijām, kaut arī ierobežoti, bet piedalīties reliģiskās organizācijas pamatrituālos", TM saredz nepieciešamību atļaut izņēmumus attiecībā uz darba laiku.
TM piedāvāja mainīt reliģisko organizāciju darba laiku un no 20.marta līdz 23.martam ļaut reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu sākt no plkst.5.30, kas esot nepieciešams dievturu Lieldienu svinību vajadzībām.
27.martā un 28.martā tika atļauts baznīcu darbu beigt līdz plkst.24, jo tad tiek svinēti Pesaha svētki, kas ir pielīdzināmi Lieldienām.
Naktī uz 4.aprīli baznīcām tika atļauts darbu turpināt līdz plkst.1 naktī, savukārt 24.aprīlī - līdz plkst.22.
TM atzīmē, - ja ārkārtējā situācija tiks pagarināta, šādi izņēmumi attiecībā uz reliģisko darbību vietu darba laiku būs nepieciešami arī 1.un 2.maijā, kad Lieldienas svinēs pareizticīgie Latvijas iedzīvotāji.
Līdzīgas izmaiņas reliģisko organizāciju darba laikā tika izdarītas arī Ziemassvētkos.

 
Piešķir 9,2 miljonus eiro par Covid-19 seku novēršanai sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem

Valdība ceturtdien Veselības ministrijai (VM) piešķīra vairāk nekā 9,2 miljonus eiro no "Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem", lai segtu izdevumus par Covid-19 seku novēršanai sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem aizvadītā gada nogalē.
Kā aģentūru LETA informēja VM pārstāve Sintija Gulbe, līdzekļi paredzēti norēķiniem par laboratorisko izmeklējumu organizēšanu un veikšanu un epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas laikā.
Ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem novirzīs vairāk nekā 1,4 miljonus eiro par izdevumiem, kas radušies pastiprinātas epidemioloģiskās drošības pasākumu nodrošināšanai, tostarp, dezinfekcijas un individuālās aizsardzības līdzekļu iegādei, kā arī pacientu saskarsmes un plūsmas mazināšanas pasākumiem, saglabājot nepārtrauktu pakalpojumu pieejamību.
Savukārt vairāk nekā 2,9 miljonus eiro no piešķirtā finansējuma novirzīs izdevumu segšanai, kas radušies slimnīcām nodrošinot Covid-19 analīžu paņemšanu un veikšanu stacionētajiem pacientiem, dezinfekcijas un individuālās aizsardzības līdzekļus pacientu un personāla epidemioloģiskai drošībai. Tāpat šie līdzekļi tiks piešķirti, lai segtu pacientu nogādāšanu dzīvesvietā gadījumos, kad ārstēšanas process pabeigts slimnīcas etapā un pacientam nav bijusi iespēja pašam epidemioloģiski droši nokļūt dzīvesvietā.
Laboratorisko pakalpojumu organizēšanai un nodrošināšanai novirzīs 4,9 miljonus eiro sešiem Covid-19 testēšanas pakalpojumu sniedzējiem.
Tāpat līdzekļi paredzēti pakalpojumu nepārtrauktības un epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanai, piemēram, zobārstiem, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, ģimenes ārstiem un citiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem Covid-19 pandēmijas laikā.

 
Pārdalīs finansējumu, lai nodrošinātu kompensācijas Covid-19 krīzes ietekmētajiem kultūras pasākumu rīkotājiem

Valdība ceturtdien atbalstīja finanšu līdzekļu pārdali starp Kultūras ministrijas (KM) budžeta apakšprogrammām, lai nodrošinātu kompensācijas Covid-19 krīzes ietekmētajiem kultūras pasākumu rīkotājiem.
KM iepriekš izstrādātais lēmumprojekts paredzēja, ka Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) varētu izmaksāt kompensāciju Covid-19 krīzes ietekmētajiem kultūras pasākumu rīkotājiem par ārkārtējās situācijas laikā atcelto kultūras pasākumu biļešu atlīdzināšanu.
Patlaban VKKF īstenotajā mērķprogrammā "Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija" uz pirmo kompensācijas pieteikumu kārtu ir pieteicies 31 pasākumu rīkotājs, un kopējais pieprasītais finansējums ir 847 084 eiro.
Pieteikumi vēl tiek vērtēti, līdz ar to atbalstāmā summa vēl nav zināma. Ņemot vērā, ka izsludinātā ārkārtējā situācija tika pagarināta vairākas reizes, saskaņā ar VKKF mērķprogrammas nolikumu paredzētas vēl divas pieteikšanās kārtās.
KM sagatavotais rīkojuma projekts paredzēja līdzekļu pārdali no KM budžeta apakšprogrammas "Latvijas valsts simtgades programma" 872 978 eiro apmērā, samazinot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, subsīdiju un dotāciju izdevumus par 179 266 eiro un pārējos valsts budžeta uzturēšanas izdevumu transfertus pašvaldībām par 693 712 eiro, uz budžeta apakšprogrammu "VKKF programmu un projektu konkurss".
Tādējādi tiek palielināta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un subsīdijām un dotāciju izdevumiem, tai skaitā 847 084 eiro, lai nodrošinātu kultūras pasākumu rīkotājiem biļešu kompensāciju 80% apmērā par ārkārtējās situācijas laikā no 2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 6.aprīlim atceltajiem pasākumiem un 25 894 eiro, lai VKKF nodrošinātu pamatojošo dokumentu izvērtēšanas pakalpojumu.

 
IZM jauniešu programmai Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai vēlas pusmiljonu eiro

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) jauniešu atbalsta programmai Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai nepieciešami 500 000 eiro, liecina IZM informatīvais ziņojums par atbalstu jauniešiem Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai, kuru ceturtdien atbalstīja Ministru kabinetā.
Vienlaikus ar informatīvo ziņojumu tika atbalstīts arī lūgumus par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
IZM skaidroja, ka jaunatnes politikas valsts programmas mērķis ir veicināt jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, dzīves kvalitātes uzlabošanos un stiprināt jauniešu līdzdalību. Programmas uzdevumi ir sekmēt jauniešu aktīvo pilsonisko un politisko līdzdalību, stiprināt darbu ar jaunatni pašvaldību līmenī un nodrošināt darbā ar jaunatni iesaistītajām personām piekļuvi sistēmiska psihoemocionālā atbalsta saņemšanai.
Programma jauniešiem Covid-19 seku mazināšanai ir paredzēta visiem jauniešiem, tostarp studējošiem, vecumā no 13 līdz 25 gadu vecumam. Galvenais uzdevums ir preventīvs darbs ar jauniešiem Covid-19 pandēmijas laikā, lai tās ietekmē nepalielinātos agrīni skolu pametušo jauniešu skaits un tādu jauniešu skaits, kuri nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne mācībās (NEET).
IZM atklāja, ka programmā būs paredzētas tādas aktivitātes kā neformāla mācīšanās virtuālā vidē vai klātienē atbilstoši Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem un jaunieša vajadzībām, vienaudžu izglītības aktivitāšu nodrošināšanas pieeja, kā arī brīvā laika aktivitātes un individuāls atbalsts jaunietim psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanai.
IZM atklāja, ka finansējums tiktu piešķirts apmēram 43 pašvaldību iestādēm un nevalstiskajām organizācijām.
Tāpat, ņemot vērā atbalsta sniegšanas jauniešiem nepieciešamību un steidzamību, IZM uzskata par nepieciešamu pievienot atbalsta programmu jauniešiem Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai jau esošajai IZM Jaunatnes politikas valsts programmai.
Finansējums projektu īstenošanai programmas laikā tiks piešķirts, organizējot atklātu projektu konkursu, kura nolikumu izstrādās Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra un apstiprinās IZM.

Atgriežoties pa sauszemi no trešajām valstīm, ieceļotājiem būs jāveic Covid-19 tests un jādodas pašizolācijā

Atgriežoties pa sauszemi no trešajām valstīm, ieceļotājiem būs jāveic Covid-19 tests un jādodas pašizolācijā, ceturtdien lēma Ministru kabinets.
Iepriekš valdība lēma, ka sākot ar 17.martu, atgriežoties no ceļojuma trešajā valstī, personai par saviem līdzekļiem būs jāveic Covid-19 tests un jādodas pašizolācijā.
Tā kā lēmums attiecās uz ieceļošanu ar lidmašīnu, tad valdība ceturtdien precizēja regulējumu, prasības attiecinot arī uz ieceļošanu Latvijā no trešajām valstīm pa sauszemi.
Vienlaikus valdība lēma, ka personām, kas ierodas Latvijā no valsts, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās zonas valsts, Šveice un Apvienotā Karaliste, jāievēro desmit dienu pašizolācija savā dzīvesvietā vai tūristu mītnē, lai novērstu Covid-19 vīrusa izplatību un risku inficēt citas mājsaimniecībā dzīvojošās personas.
Valdības lēmums paredz, ka personai atgriežoties no nebūtiska ceļojuma no trešajām valstīm būs jāveic Covid-19 tests. Ja tests būs negatīvs, tad persona dosies uz savu dzīvesvietu ievērot desmit dienu pašizolāciju.
Ja Covid-19 tests būs pozitīvs vai persona testu neveiks, tad persona nekavējoties dosies obligātajā izolācijā uz tūristu mītni no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā tūristu mītņu saraksta.
Tāpat valdības lēmums paredz, ka tūristu mītnei būs pienākums informēt Valsts policiju par personas nenakšņošanu vai ilgstošu neatrašanos tūristu mītnē izolācijas perioda laikā.
Visus izdevumus par Covid-19 testa veikšanu un uzturēšanos viesnīcā segs no trešajām valstīm atgriezusies persona.

 
Vakcinācijas izbraukumos atļauj potēt arī vakcinējamās personas mājsaimniecības locekļus

Efektīvākai vakcīnu pret Covid-19 devu izmantošanai valdība ceturtdien atļāva izbraukuma vakcinācijas gadījumos vakcinēt arī vakcinējamās personas mājsaimniecības locekļus.
Patlaban tiek nodrošināta personu virs 70 gadiem vakcinācija un tuvākajā laikā tiks sākta arī hronisko slimību pacientu un citu personu ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem vakcinācija. Daļa šo cilvēku ir ar ierobežotām kustību iespējām un tādēļ nevar apmeklēt ārstniecības iestādi vakcinācijas veikšanai. Tādēļ tiek plānots, ka tuvākajā laikā tiks sākta izbraukuma vakcinācija dzīvesvietā tām personām, kuras pašas nevar doties uz vakcinācijas iestādi.
Ministrijas vērtējumā, vakcinācija dzīvesvietā prasa ļoti lielus resursu, jo tiek patērēts ievērojams laiks ceļā, turklāt katrai vakcinācijas epizodei tiek izmantots cits individuālo aizsardzības līdzekļu komplekts. Vienlaikus, vakcinējot dzīvesvietā, tiek sasniegts ļoti neliels cilvēku skaits.
Tādēļ Veselības ministrijas (VM) ieskatā, ir svarīgi nodrošināt pēc iespējas efektīvāku vakcīnu daudzdevu flakonu izmantošanu, kas ir paņemts līdzi izbraukuma vakcinācijai dzīvesvietā. Šim nolūkam būtu jāparedz iespēja vakcinēt arī vakcinējamās personas mājsaimniecības locekļus, ja izbraukuma vakcinācijai dzīvesvietā pieejamo vakcīnu devu apjoms to pieļauj, norāda VM.
Vakcinācija dzīvesvietā tiks organizēta saskaņā ar VM izdotu rīkojumu, kas paredz to, ka pēc personas pieteikuma saņemšanas vakcinācijai dzīvesvietā to izvērtēs konkrētās personas ģimenes ārsts, kas vislabāk pārzina personas veselības stāvokli un pārzina personas iespējas doties vakcinēties ārpus dzīvesvietas. Pamatojoties uz ģimenes ārsta lēmumu vakcinācijai dzīvesvietā, Nacionālais veselības dienests izveidos dzīvesvietā vakcinējamo personu sarakstu, kas tiks nodots ārstniecības iestādei izbraukuma vakcinācijas dzīvesvietā organizēšanai.

 
Profesionālās izglītības programmās kvalifikācijas praksi varēs iziet ar samazinātu stundu skaitu

Profesionālās izglītības programmu izglītojamie noteiktā apjomā un termiņā varēs iziet kvalifikācijas praksi iestādē, pie komersanta vai biedrībā ar samazinātu prakses stundu skaitu, lai varētu kārtot valsts pārbaudījumus profesionālās kvalifikācijas iegūšanai šī gada pirmajā pusgadā, ceturtdien lēma Ministru kabinets. IZM skaidroja, ka, atbilstoši Profesionālās izglītības likumam, kvalifikācijas prakse ir attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguves noslēdzošā daļa pirms valsts pārbaudījuma profesionālās kvalifikācijas iegūšanai. Līdz ar to, neizejot noteiktajā apjomā un termiņā kvalifikācijas praksi, izglītojamais nevar kārtot noslēguma pārbaudījumus un attiecīgi iegūt kvalifikāciju.
Ņemot vērā, ka pandēmijas izplatības ierobežojumi būtiski ietekmējuši profesionālās izglītības mācību procesu, pēc ministrijas sacītā, turpmāk noteikumu projektā "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" noteikts - ar direktora rīkojumu kvalifikācijas praksi var rīkot ar samazinātu stundu apmēru. Proti, projekts paredz, ka profesionālās vidējās izglītības programmās un arodizglītības programmās kvalifikācijas prakses stundas var samazināt ne vairāk par 320 stundām. Savukārt profesionālās pamatizglītības programmās kvalifikācijas prakses apjomu var samazināt ne vairāk par 240 stundām. Minētais apjoms noteikts, ņemot vērā aprēķinu, ka 320 stundas no 560 kvalifikācijas prakses stundām veido 57%. Savukārt 57% no 420 kvalifikācijas prakses stundām veido 240 stundas. Paredzot lielāku kvalifikācijas prakses apjoma samazināšanu, tiktu noteikts pārlieku mazs kvalifikācijas prakses apjoms, kas radītu risku nekvalitatīvu speciālistu sagatavošanai.
IZM atzīmēja, ka izglītības iestāde, individuāli izvērtējot izveidojušos situāciju un konkrētās programmas specifiku un secinot, ka nav iespējamas citas kvalifikācijas prakses organizēšanas iespējas, ar direktora rīkojumu var pieņemt lēmumu par kvalifikācijas prakses apjoma samazināšanu programmās. Nosacījums attiecas uz tiem gadījumiem, kad kvalifikācijas prakse nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei 2021.gada pirmajā pusgadā un to nav iespējams īstenot attālināti.
Minētais nav attiecināms uz modulārām izglītības programmās, jo šajās programmās praktiskā daļa ir moduļa noslēgumā, kas ļauj šo programmu plānot elastīgāk, modelējot programmas īstenošanas procesu.

 
PTAC: Tūroperatoru izsniegtie vaučeri būs derīgi līdz gada beigām

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina iedzīvotājus atbildīgi izvērtēt ceļošanas nepieciešamību un norāda, ka tūroperatoru izsniegtie ceļojumu apliecinājumi jeb vaučeri būs derīgi līdz gada beigām.
PTAC pārstāve Sanita Gertnere aģentūrai LETA skaidroja, ka ceturtdien Saeimā otrajā lasījumā skatītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā cita starpā paredz, ka tūrisma operators un ceļotājs var vienoties pagarināt apliecinājumu izmantošanas termiņu līdz 18 mēnešiem no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas, nozīmē, ka iepriekšējās vaučerus, kuri izsniegti no pagājušā gada 12.marta līdz 9.novembrim ceļošanai varēs izmantot vismaz līdz šā gada 9.decembrim.
Neskatoties uz to, ka no šā gada 17.marta ir iespējama ceļošana uz trešajām valstīm, PTAC aicina patērētājus apzināties riskus ceļojot un rūpīgi izvērtēt ceļošanas nepieciešamību ne tikai uz trešajām valstība, bet arī Eiropas Savienības iekšienē.
Viņa atzīmēja, ka ceļojumu ierobežojumi, sākot no pagājušā gada marta, skāruši vairākus tūkstošus patērētāju, kuri bija iegādājušies vai veikuši pirmās iemaksas par kompleksajiem tūrisma pakalpojumiem, ko nevarēja izmantot. Lai risinātu gan sarežģīto situāciju tūrisma nozarē, gan ievērotu patērētāju intereses, daudziem patērētājiem tika piedāvāti un izsniegti tūrisma operatora vaučeri izmantošanai tad, kad ceļošana atkal būs iespējama.

 
Kā piemērotākās privātpersonu telpas liela mēroga vakcinācijas centriem iezīmētas Ķīpsalas halle un konferenču centrs "ATTA Centre"

Veselības ministrija (VM) par piemērotākajām telpām, kuras tiktu nomātas no privātpersonām liela mēroga vakcinācijas pret Covid-19 centru ierīkošanai, atzinusi starptautisko izstāžu centru "Ķīpsala" ar 6700 kvadrātmetru platību un konferenču centru "ATTA Centre" ar 6823 kvadrātmetru platību, liecina VM sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums.
Minētie objekti ir izvēlēti, ņemot vērā pieejamās plašās telpas, funkcionalitāti, atrašanās vietu un pieejamo autostāvvietu skaitu. Tāpat ir apzinātās citas iespējamās telpas, kuras nepieciešamības gadījumā varētu tikt izskatītas kā alternatīvs risinājums vai kā telpas papildu kapacitātes nodrošināšanai.
Līgumu slēgšanas procesā tiks noskaidrotas arī precīzas izmaksas un papildu pieejamie pakalpojumi, kā arī to izmantošanas lietderība un iespējas tos iepirkt no citiem komersantiem. Tiks izvērtēta arī vajadzība piesaistīt citus nepieciešamos pakalpojumu sniedzējus, norāda VM.
Kā tiek skaidrots ziņojumā, VM nedēļas laikā iesniegs Finanšu ministrijā (FM) informāciju par nepieciešamo finansējumu, aktualizējot iepriekš FM iesniegto Covid-19 vakcinācijas plāna indikatīvā finansējuma aprēķinu 2021.gadam.
Saskaņā ar ziņojumā pausto, telpu piesaiste masveida vakcinācijas centriem plānota divās kārtās. Pirmie tiks atvērti vakcinācijas centri ēkās ar maksimālu platību telpai, kuru var izmantot vienkopus (nesadalīta ar sienām), lai sasniegtu vakcinēšanas kapacitāti līdz 20 000 vakcināciju nedēļā jeb no 180 līdz 360 vakcinācijas epizodēm stundā. Tālāk, pēc nepieciešamības un, vadoties no pieejamo vakcīnu apjoma un nepieciešamības nodrošināt plašāku ģeogrāfisko pārklājumu, tiks slēgti līgumi ar mazākas platības telpu īpašniekiem.
Pirmajā kārtā piesaistāmo telpu prasības paredz vienkopus izmantojamas telpas platību vismaz 5000 kvadrātmetru platībā un bezmaksas stāvvietas vismaz 180 automašīnām. Šādas prasības esot aprēķinātas no mērķa kapacitātes 20 000 vakcinācijas nedēļā.
Savukārt otrajā kārtā piesaistāmo telpu prasības paredz vienkopus izmantojamas telpas platību vismaz 1500 kvadrātmetri un bezmaksas stāvvietas vismaz 45 auto. Šīs prasības aprēķinātas no mērķa kapacitātes 5000 vakcinācijas nedēļā.
Jau ziņots, ka liela mēroga vakcinācijas centri reģionos varētu sākt darbu 1.aprīlī, iepriekš sacīja Vakcinācijas projekta biroja vadītāja Eva Juhņēviča.
Kopumā, vadoties pēc iepriekš sniegtās VM informācijas, liela mēroga vakcinācijas pret Covid-19 centru izveidei iezīmētas kopumā 20 pilsētas.

Nacionālās informācijas aģentūras LETA apskats