vejsparns.jpg
dzīvo ar garšu!
  • lat.jpg
  • eng.jpg

PASĀKUMU KALENDĀRS

“Riti dziesmu kamolīti cauri latvju simtgadei”

16.11.2018 12:30 - 14:00

16. novembrī Cēres pamatskolas zālīte tika svinēta  Latvijas simtgades jubileja. Neskatoties uz to, ka pasākums notika plkst. 13.00., apmeklētēju bija ļoti daudz. Bija ieradušies gan vecāki, gan pagasta iedzīvotāji, gan viesi no Kandavas, un tas sagādāja patiesu prieku. Klātesošos  svinīgajā pasākumā sveica G. Cīrule , M.Jēce un I.Lazdāne.

Svētku režisore un ideju autore Evita Bērziņa pasākumu caurvija ar savām dzejas rindām, kuras bija veltītas tieši šim pasākumam. Latvijas simtgades stāsts no lielā simtgades kamola  tika atritināts pa posmiem, sākot no mūsdienām līdz  Latvijas  dibināšanai.  Latvijas likteņstāstu cauri visiem posmiem izdejoja Biruta Grīnberga. Pasākuma vadītāji Samanta Šulca un Gvido Bērziņš, kuri  īsi un kodolīgi raksturoja katru vēsturisko posmu, tādejādi atgādinot mūsu zemes vēsturi.

Šā laika posmā piedalījās pirmsskolas ansamblītis, skolēnu popgrupa un Cēres pagasta sieviešu vokālais ansamblis. Atmodas laika posmā teātra un deju pulciņa dalībnieki  paši iejutās  barikāžu dalībnieku  lomā. Pie ugunskura tika dziedātas un spēlētas atmodas laika dziesmas. Ar sarkanbaltām lentām tika izdejots tā laika nezināmais un baisais laiks. Teatrāli tika parādīts, kā tolaik drosmīgie barikāžu dalībnieki sargāja savu valsti – Latviju. 

Tautiski un patriotiski  veidots bija Latvijas „zelta” laika posms, kurš sākās ar "Nakts Zvaigžņu" deju,  kura simbolizēja tumsu, neskaidrību, latviešu tautas savstarpējo naidu un gaismas meklēšanu. To ar gaismas lukturīšiem izdejoja 7. – 8. klašu meiteņu deju kolektīvs. Sprīdītis - Andris Lagzdiņš aicināja visus atgriezties mājās un kopīgi rūpēties par mūsu zemi, savām mājām un Latviju, lai arī cik grūti tas būtu. Kopīgi ar  Aleksu un Robinu Valteriem Andris  spēlēja emocionālo „Fināla dziesma” melodiju, kura aicināja visus atgriezties mūsu zemē - Latvijā. Tam sekoja „Latvju saules deja”  3. – 7. klašu deju kolektīva izpildījumā, kura simbolizēja tā laika latviešu tautas vienotību, strādīgumu un valsts ekonomikas strauju augšupeju. Teatrāli dejā ar tautiskām jostām tika parādīti Latvijas tīrumi , no kuriem izveidojās akas zīme, tad saule.  Un  Latvija ir tai pašā viducī, un tā tur sauli savās rokās, bet apkārt ir laimīgā latviešu tauta.

Īpaši emocionāls bija   Latvijas dibināšanas posms, kad Latvijā bija karš, to Biruta izvingroja uz sava audžutēva Ēvalda Pīternieka izgatavotā kamola, skanot I.Kalniņa instrumentālajai mūzikai „Pūt vējiņi”. Noslēgumā viss izritinātais Latvijas liktensdziesmu kamols tika atkal satīts atpakaļ vienā lielā kamolā, skanot mūsu latviešu mīļākajai dziesmai „SAULE, PĒRKONS, DAUGAVA”.

Neizpalika arī lielā un garšīgā svētku kūka, ko, no vecāku sagādātajiem produktiem, no visas sirds bija cepusi Sanita Alehnoviča.

Tam sekoja Evitas lielais paldies visiem, kuri bija palīdzējuši šī pasākuma tapšanā, īpašs paldies Aivaram Rožinskim, Evijai Lazdānei  un skolēniem, kuri piedalījās šā pasākuma dekorāciju un tērpu tapšanā. Sirsnīgu un līdz asarām aizkustinošu paldies par izturību un pacietību skolotājai Evitai Bērziņai  skolēnu vārdā teica Elizabeta Heinsone.  Neizpalika arī sirsnīgie paldies no apmeklētājiem, un viņu sajūsmu asaras bija lielākais gandarījums. Bet vislielākais prieks par skolēnu un vecāku pateicību, jo tas dod prieku un vēlmi strādāt tālāk. 

back to top