ziemas-foto-majaslapai10.jpg
dzīvo ar garšu!
  • Latviski
  • English
Lapas karte
AA+A++
A AAA

Satversmes sapulcei- 10006.05.2020

satversmes_sapulcei_100.jpgIevada vietā

Ārkārtas situācija radikāli mainījusi visu mūsu dzīvi. Kad ar tēmu par Kandavas luterāņu baznīcas koka skulptūru likteni, 13.februārī muzejā uzsākām plānoto sarunu ciklu par dažādām vēstures tēmām, nezinājām, kā situācija valstī mainīsies. Patiesībā  ierosinājums un ideja nāca no Grosu un Nikolajenko ģimenēm, ar kurām pēc Daces Grosas iniciatīvas tikos 2019.gada 18.novembrī, lai stāstītu par Latvijas valsts dzimšanu.

      Aprīļa beigās muzejā bija plānota saruna par Latvijas kā demokrātiskas valsts veidošanos, bet ārkārtas situācija ieviesa savas korekcijas klātienes tikšanās norisēs, tādēļ šobrīd kontaktējamies ar avīzes starpniecību. Cerams, ka garāka un daudzpusīgāka saruna ar interesentiem būs iespējama rudens pusē.

Pirmais maijs- Satversmes sapulces sasaukšanas diena

       Beidzoties Pirmajam pasaules karam,  Eiropas politiskā karte radikāli mainījās. Bija tautas, kuras atjaunoja kādreiz jau pastāvējušās neatkarīgās valstis ( Polija, Lietuva), bet latvieši, pirmo reizi vēsturē veidoja kopīgu nacionālu Latvijas valsti. Padomju okupācijas laikā bieži tika uzsvērts, ka neatkarīgās, suverenās Latvijas valsts dibināšana 1918.gada18.novembrī bija tikai pāris politisko partiju iegriba, ne tautas vēlme. Jāatceras, ka Latvijas vēsturē valsts proklamēšanai seko divi būtiski notikumi, kuri apstiprina- Latvijas Republika ir tautas griba. Vispirms 628 Brīvības cīņu dienas, kurās ar ieročiem rokās tika nosargāta jaunās valsts neatkarība. Un vēl- 1920.gada 17. un 18.aprīlī Latvijas pilsoņi savu „jā ”vārdu Latvijas valstij pauž pirmo reizi piedaloties demokrātiski ievēlētas valsts pārvaldes veidošanā. Aktivitāte bija liela -vēlēšanās piedalās 84,9% no balstiesīgajiem pilsoņiem. Tās bija vispārējas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas vēlēšanas, kurās piedalījās abu dzimumu pilsoņi, kas sasnieguši 21 gada vecumu. Jāatgādina, ka šajā laikā daudzās valstīs sievietēm nebija tiesības piedalīties politiskajā dzīvē (vēlēšanu tiesības sievietēm  Francijā - 1944.; Grieķijā – 1952.; Itālijā – 1946.; Šveice – 1971.). Satversmes sapulces vēlētāju vidū dominēja sievietes (atsevišķos apgabalos 64%; ietekmēt varēja arī kara sekas), bet sešas, tajā skaitā arī Elza Pliekšāne ( Aspazija), kļuva par Satversmes sapulces deputātēm.

Un tā pirms 100 gadiem, 1920.gada 1.maijā bijušajā Vidzemes bruņniecības namā ( tagadējā Saeimas ēkā) notika Latvijas tautas ievēlētas likumdevēju sapulces atklāšanas sēde, kuras uzdevums bija veidot demokrātiskas valsts konstitucionālos pamatus.

     Šis datums kalendārā blakus Darba svētkiem ( Starptautiskā strādnieku solidaritātes diena sākta atzīmēt visā pasaulē jau 19.gs. 90.gados) atzīmēts kā Latvijas republikas Satversmes sasaukšanas diena un ir valsts svētku brīvdiena.

    Satversmes sapulce līdz savas darbības beigām (1922.gada 7.novembris) pieņem 250 likumus, 291 noteikumu ar likuma spēku un 134 pārvaldes noteikumus. Faktiski Satversmes sapulci mēs varam uzskatīt par Saeimas priekšteci, pirmo tautas vēlētu parlamentu, kura galvenais uzdevums bija valsts konstitūcijas jeb Satversmes izstrādāšana un izdošana. Jau ar pirmajām sēdēm tika risināts latviešu zemniekiem tik vitālais jautājums par zemes īpašumu - agrārā reforma. Tieši tāpēc mēs nedrīkstam aizmirst 1.maiju – dienu, kad 152 ievēlētie deputāti sapulcējās, lai izstrādātu savas valsts  pamatlikumu, par kuru Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste teicis: „Lai šī jaunā valsts Satversme padara Latviju laimīgu un stipru.”

Aksilda Petrevica

FOTO: Satversmes sapulce 1920.gada 1.maijs 

satversmes_sapulcei_100_kartibas_rullis.jpg

facebokinstagramtwitteryoutubedraugiem.lv
PASĀKUMU KALENDĀRS

Ziņo par pārkāpumiemLatvija.lvKandavas novada ceļu karte.Tukuma novada pašvaldībaAktuālās tirgus izpētesPiejūra, atkritumu apsaimniekošanaKandavas komunalie pakalpojumiVeselību veiconošie pasākumi Kandavas un pagastu apvienības teritorijāPumpurs
back to top