Ar ekonomikas ministru tiekas kokapstrādes uzņēmēji25.08.2020

14. augusta pēcpusdienā, pēc kokapstrādes uzņēmēju iniciatīvas uz tikšanos Kandavā, domes priekšsēdētāja Inga Priede aicināja LR Ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, lai neformālā gaisotnē apspriestu samilzušās problēmas un paredzamās izmaiņas koksnes produktu tirgū.

Latvijas kokrūpniecības nozares vidējie un mazie uzņēmumi, kas Latvijā nodarbina vairāk nekā 5000 darbiniekus, ir satraukti par ažiotāžu, kas pēdējo mēnešu laikā virmo Latvijas informācijas telpā, un kuras centrā ir nonākusi viena no stabilākajām, ienesīgākajām un ilglaicīgākajām valsts tautsaimniecības nozarēm – meža nozare un tās lielākais dalībnieks - valsts mežu apsaimniekotājs AS "Latvijas Valsts meži" (LVM).

 Iemesls satraukumam ir vairāki sižeti TV3 raidījumā “Nekā Personīga", kuros apšaubīta LVM, kā valsts mežu resursu pārvaldītāja, tostarp koksnes pārdevēja darījumu pārskatāmība. Sižetos paustas aizdomas par LVM pieņemto lēmumu atbilstību valsts interesēm, un sižetiem sekojošās izmeklēšanas un administratīvās darbības. Šķiet, ka to mērķis ir iebiedēt LVM valdi un pārtraukt LVM gadiem veidotās, labi pārdomātās un izsvērtās prakses. Diemžēl šāda iebiedēšana darbojas, un Latvijas kokrūpniecības mazie un vidējie uzņēmumi, saņem signālus par izmaiņām, kas liek domāt. ka bizness tiks iznīcināts vai stipri apdraudēts. Īpaši skumji ir vērot šādus notikumus ekonomikas lejupslīdes laikā, kad valstī tikko ir beidzies ārkārtas stāvoklis un visas citas pasaules valstis iegulda milzu līdzekļus un pūles, lai atbalstītu savus mazos m vidējos uzņēmējus. Skumji, ka Latvijā notiek pretēji.

Proti, A/S “Latvijas Valsts meži” (LVM) 17. jūlijā ir nosūtījusi uzņēmējiem vēstuli, kurā minēts, ka 2021. gadā tiks veiktas izmaiņas koksnes produktu pārdošanas procesā. Latvijas Kokapstrādes  uzņēmēju un eksportētāju asociācija uzskata, ka šobrīd tiek izdarīts spiediens uz Latvijas lielāko mežu apsaimniekotāju LVM, ar mērķi mainīt līdzšinējos koksnes pārdošanas principus, un, lai potenciāli radītu iespēju neapstrādātus apaļkoksnes sortimentus uzpirkt ārvalstu starpniekiem bez Latvijā bāzētas ražošanas. Latvijas mazajiem un vidējiem kokapstrādes uzņēmumiem konkurēt par apaļkoku ar ārvalstu, piemēram, Ķīnas uzpircējiem , ir praktiski neiespējami. Ņemot vērā, ka LVM tiem piegādā līdz pat 70% no ražošanai nepieciešamā izejmateriāla, tas nozīmētu daudzu reģionos bāzētu uzņēmumu darbības izbeigšanu. Saskaņā ar apkopoto informāciju, ir zināms, ka :

• 80% darbavietu Latvijas kokrūpniecības sektorā atrodas ārpus Rīgas;
•  95% no kokapstrādes uzņēmumiem Latvijā ir maza un vidēja mēroga, turklāt
• 2019. gadā kokapstrādes uzņēmumi samaksāja vairāk nekā 42 miljonus eiro
•  vidējā alga kokapstrādē pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojusies un turpina

tieši šie uzņēmumi ir atbildīgi par absolūti lielāko skaitu nozarē strādājošo

Latvijas iedzīvotāju;

iedzīvotāju ienākuma nodoklī, kas ir būtisks pašvaldību ieņēmumu avots;

uzrādīt lielāku pieauguma tempu, salīdzinot ar citām tautsaimniecības nozarēm.

 Tikšanās iniciatori, uzņēmēji, kas nodrošina  aptuveni 250 novada darbavietas novada iedzīvotājiem un  stabilus ienākumus pašvaldības budžetā, atbalsta novada kultūras un sporta pasākumus, iestājās par  veselīgu konkurenci un kategoriski iebilst pret to, ka, Latvijas koku lielos apjomos varētu  izvest no valsts bez pārstrādes. Sarunā klātesošie Kandavas novada kokapstrādes uzņēmumu pārstāvji – ZS “Griezes” īpašnieks Jānis Labrencis, SIA  “Priedaine N” īpašnieks Normunds Štoferts, SIA ”LATLAFT” pārstāvis Juris Jukāms, izklāstīja  ministram Jānim Vitenbergam savas bažas par mazo un vidējo kokapstrādes uzņēmumu nākotnes perspektīvām, pastāvēšanas un attīstības iespējām.  Klātesošie pieminēja arī Kandavas novadā esošo SIA “Cietkoks” ražotni, kuras pārstāvji nevarēja ierasties, bet ir līdzīgā situācijā.

 SIA “Timberex Group” īpašnieks Andris Baumanis no Sēmes visu uzņēmēju vārdā pauda vēlmi turpināt iesākto, attīstīt un modernizēt ražotnes, radīt jaunus produktus un vairot mūsu valsts labklājību, jo visi kā viens ir pietiekami lielu stāžu kokapstrādes nozarē. Ministrs viennozīmīgi atbalstīja uzņēmēju viedokli un prasību saglabāt zāģbaļķu pārdošanas procesu bez izmaiņām esošajos noteikumos un principos – saglabājot sadalījumu pa programmām, nepieļaujot tādu uzņēmumu dalību, kuri nav Latvijas uzņēmumi un ražotāji. Ministrs izteica atbalstu uzņēmēju ierosinājumam  , ka  koksnes pārdošana programmā “Iespējas” 1.izsolē  koksne tiek pārdota primāri tikai “Izaugsmes” un “Iespējas” programmu dalībniekiem. Savukārt 2. izsolē - koksne tiek pārdota “Stabilitātes” programmas dalībniekiem, un visiem pretendentiem, kas vēlas to iegādāties un atbilst LVM noteiktajiem kritērijiem. Latvijas kokrūpnieki kategoriski iebilst un nevēlas pieļaut valsts stratēģisko resursu eksportu bez Latvijā radītas pievienotās vērtības. Latvijas mežos izaugušos zāģbaļķus mūsu kokapstrādātāji var un grib pārstrādāt Latvijā, radot kvalitatīvas darba vietas arī ārpus galvaspilsētas. Pēc sarunām ar kokapstrādes uzņēmumu pārstāvjiem, ministrs Jānis Vitenbergs devās apskatīt Kandavas metālapstrādes uzņēmumu LINDA-1, kurš popularitāti ieguvis ar pieprasīto grilu un kūpinātavu ražošanu. Vizītes noslēgumā augstais viesis piedalījās Gaisa balonu festivālā, un guva iespēju uz Kandavas novadu palūkoties no putna lidojuma.

Inga Priede,

Kandavas novada domes priekšsēdētāja