Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā14.05.2021

Svarīgākais:

- Ministru kabinets vienojas pakāpeniski atcelt ierobežojumus vakcinētām personām, vienlaikus ministri vēl diskutēs par konkrētiem pasākumiem, kurus varētu attiecināt uz vakcinētām personām;

- Pret Covid-19 vakcinētām personām pēc ceļošanas ļaus neievērot pašizolācijas prasību; Noteikumi attieksies uz personām, kuras varēs uzrādīt apliecinājumu, ka ir pagājušas 15 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas;

- "Altum" garantijas un aizdevumi komersantiem būs pieejami līdz šā gada beigām;

- Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmai piešķir papildus 7,51 miljonu eiro;

- Paplašina atbalstu komersantu nodarbināto apmācībām;

- Bērnudārzos vasaras mēnešos varēs organizēt apvienotās grupas līdz 24 bērniem;

- Skolēnu iestājpārbaudījumi drīkstēs norisināties klātienē grupā līdz 10 personām;

- Praktiskās auto vadīšanas nodarbības var atsākt personas, kas teorētiskās apmācības sākušas vai līgumu ar autoskolu noslēgušas pēc 20.decembra;

- Priekšvēlēšanu aģitācijā ārtelpās varēs piedalīties ne vairāk kā desmit personas;

- Nosaka gaisa kvalitātes rādītājus publisko ēku iekštelpām;

- Novirza 956 536 eiro policistiem un robežsargiem par darbu pandēmijas laikā;

- Nākamnedēļ varētu sākt pusaudžu no 16 gadiem vakcinēšanu pret Covid-19;

- Valdība nākamnedēļ varētu spriest par atļauju strādāt kosmētiķiem un kosmetologiem.

Likumdošanas apskats:
    
Valdība vienojas par pakāpenisku ierobežojumu atcelšanu vakcinētām personām

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) priekšlikumu pakāpeniski atcelt ierobežojumus vakcinētām personām, vienlaikus ministri vēl diskutēs par konkrētiem pasākumiem, kurus varētu attiecināt uz vakcinētām personām.
VM rosināja nodrošināt "drošu, godīgu un kontrolētu ierobežojumu atcelšanu" vakcinētām personām vairākos soļos.
Pirmais solis paredz ieviest vakcinētajiem tādus pašus izņēmumus kā personām, kas pārslimojušas Covid-19. Otrajā solī paredzēts ieviest individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanas atvieglojumus slēgtos un kontrolētos kolektīvos.
Trešais solis paredz ieviest atvieglojumus individuālu pakalpojumu sniegšanai. Savukārt ceturtais solis paredz ieviest plašākus atvieglojumus pulcēšanās ierobežošanai, pasākumu apmeklēšanai un pakalpojumu saņemšanai.
No VM provizoriskā plāna izriet, ka jau šonedēļ varētu ieviest izņēmumus pašizolācijas ievērošanai vakcinētām personām, iebraucot no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību.
Nākamnedēļ varētu ieviest izņēmumus sejas masku lietošanai darba vietās, kur vienā telpā atrodas ne vairāk kā 20 cilvēki, kas visi ir vakcinēti.
No 1.jūnija varētu ieviest izņēmumus individuālo pakalpojumu sniegšanai, ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinēts.
Savukārt no jūnija vidus varētu paredzēt izņēmumus pulcēšanās ierobežojumiem, pakalpojumu saņemšanai un pasākumu apmeklēšanai.

 
Pret Covid-19 vakcinētām personām pēc ceļošanas ļaus neievērot pašizolācijas prasību

Pret Covid-19 vakcinētām personām, kas Latvijā ieceļojušas no jebkuras Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts, Šveices vai Lielbritānijas, turpmāk nebūs jāievēro pašizolācijas prasība, apstiprinot grozījumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", ceturtdien nolēma valdība.
Regulējums ir līdzīgs jau spēkā esošajai kārtībai, kas ļauj pašizolācijas prasību neievērot Covid-19 pārslimojušajām personām.
Noteikumi attieksies uz personām, kuras varēs uzrādīt apliecinājumu, ka ir pagājušas 15 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai jeb 15 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa saņemšanas. "Johnson & Johnson" vakcīnas gadījumā būs jāpaiet 15 dienām pēc pirmās un vienīgās devas saņemšanas.
Noteikumu iesniedzēja, Veselības ministrija (VM), anotācijā norāda, ka attiecībā uz vakcinētas personas statusu, personām ieceļojot Latvijā, ir atšķirīga pieeja, nekā paredzot izņēmumus personām, kas neizbrauc no valsts. Patlaban nav pierādījumu, ka "AstraZeneca" viena deva var nodrošināt pietiekamu aizsardzību pret inficēšanos ar Covid-19 paveidu, un, tā kā vairākās valstīs ārpus Latvijas šis jaunais vīrusa paveids ir izplatīts, lai novērstu šī koronavīrusa paveida ievešanu Latvijā, tiek noteikts, ka par pilnīgi vakcinētu tiek uzskatīta persona, kurai aizsardzību nodrošina divas vakcīnas devas vai jau minētā "Johnson & Johnson" viena deva.
Lai nodrošinātu iespēju ārstniecības personām pēc iespējas ērtākā veidā izsniegt apliecinājumu par vakcināciju, kamēr valstī nav ieviests elektroniskais sertifikāts, noteikumos iekļauta izziņas veidlapa par vakcinācijas faktu latviešu un angļu valodā. Pēc personas pieprasījuma ārstniecības iestādei būs pienākums aizpildīt minēto veidlapu, tajā iekļaujot informāciju, kas reģistrēta Veselības informācijas sistēmā par personas vakcinācijas faktu.
Kā vēstīts, pašizolācija pēc iebraukšanas Latvijā pašlaik nav jāievēro, atgriežoties no Lielbritānijas, Islandes un Vatikāna, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija.
Pašizolācijas slieksnis Latvijā patlaban ir noteikts 50 Covid-19 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Šis rādītājs ES un EEZ valstu vidū zemāks ir tikai Vatikānā, kur divās nedēļās nav konstatēti saslimšanas gadījumi, kā arī Islandē, kur kumulatīvais rādītājs ir 44,5. Tāpat šis rādītājs zemāks par 50 ir Lielbritānijā, kur tas sasniedz 46,3.
Pašizolācija Latvijā jāievēro, atgriežoties no Igaunijas, Monako, Andoras, Čehijas, Slovēnijas, Spānijas, Slovākijas, Francijas, Zviedrijas, Maltas, Luksemburgas, Nīderlandes, Lietuvas, Itālijas, Beļģijas, Austrijas, Šveices, Polijas, Kipras, Rumānijas, Bulgārijas, Grieķijas, Vācijas, Horvātijas, Lihtenšteinas, Ungārijas, Dānijas, Somijas, Portugāles, Īrijas, Sanmarīno un Norvēģijas.
Attiecībā uz valstīm, kas ir ārpus ES un EEZ, pašizolācija nav jāievēro, ceļojot no Ruandas, Dienvidkorejas, Taizemes, Singapūras, Jaunzēlandes un Austrālijas. Šīs valstis ir to vidū, no kurām ir atļauts šķērsot ES ārējo robežu.
Iebraucot Latvijā no citām sarakstos neminētām pasaules valstīm, ir jāievēro pašizolācija.

 
"Altum" garantijas un aizdevumi komersantiem būs pieejami līdz šā gada beigām

Ministru kabinets ceturtdien lēma līdz šā gada beigām pagarināt garantiju un apgrozāmo līdzekļu aizdevumu piešķiršanas termiņu, lai turpinātu sniegt atbalstu Covid-19 pandēmijas ietekmētajiem uzņēmumiem.
Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka, ieviešot vienotus nosacījumus atbalsta saņemšanai šo atbalsta programmu ietvaros, veikti grozījumi, nosakot, ka nodokļu un nodevu parāds, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds, komersantiem nevar pārsniegt 1000 eiro, un tam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, nav noslēgts vienošanās līgums vai Valsts ieņēmumu dienests nav pieņēmis lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi. Šī nosacījuma izpildi "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") vērtēs uz garantiju piešķiršanas brīdi vai līdz aizdevuma izsniegšanas uzsākšanai.
Tāpat līdz ar grozījumiem atbalsta programmās, turpmāk "Altum" savā tīmekļa vietnē publicēs informāciju par atbalsta saņēmējiem, tostarp garantiju saņēmējiem, kuriem atbalsta apmērs pārsniegs 100 000 eiro.
Vienlaikus valdība apstiprināja vairākus grozījumus apgrozāmo līdzekļu aizdevumu programmā. Palielināta programmas ietvaros pieejamā kopējā aizdevuma summa saimnieciskās darbības veicējam un ar to saistīto personu grupai no viena miljona eiro līdz 1,5 miljoniem eiro. Vienlaikus pagarināts aizdevuma atmaksas labvēlības periods par sešiem mēnešiem, kopā sasniedzot 24 mēnešus no aizdevuma piešķiršanas brīža. Tāpat noteikts, ja uzņēmums nespēj nodrošināt aizdevuma līgumā paredzēto saistību izpildi, bet naudas plūsma vai saimniecības attīstības plāns apliecina aizņēmēja spēju atmaksāt aizdevumu nākotnē, "Altum" piešķirtas tiesības restrukturizēt aizdevumu, pagarinot aizdevuma termiņu līdz sešiem gadiem, vienlaikus palielināts arī aizdevuma atmaksas termiņš no trīs gadiem uz četriem gadiem.
Līdz šim brīdim "Altum" sniedzis garantijas komersantiem par 240 darījumiem, izsniegto garantiju kopsumma - 41 miljons eiro un garantēto kredītu kopapjoms ir 107 miljoni eiro. Tāpat izsniegti 596 aizdevumi 99,6 miljonu eiro apmērā.

 
Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmai piešķir papildus 7,51 miljonu eiro

Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmai valdība piešķir papildus 7,51 miljonu eiro, tādējādi uzņēmumiem būs pieejams plašāks atbalsts eksporta veicināšanai un liela mēroga pasākumu organizēšanai Latvijā pēc Covid-19 pandēmijas, ceturtdien vienojās Ministru kabinets.
Ekonomikas ministrijā (EM) informēja, ka līdz ar valdībā apstiprinātajiem grozījumiem Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas programmā, uzņēmumiem būs pieejams daudz plašāks atbalsta instrumentu klāsts.
Maksimālā atbalsta summa vienam uzņēmumam dalībai izstādēs un dažādiem digitālajiem risinājumiem palielināta no 20 000 līdz 40 000 eiro, bet Latvijas starptautiskās konkurētspējas veicināšanas tūrismā projekta ietvaros ir paredzēts atbalsts liela mēroga kultūras un sporta pasākumu, kā arī starptautisku izstāžu organizēšanai Latvijā var piesaistīt līdz pat 195 000 eiro.
Līdz ar grozījumiem programmas īstenošanai tiek piešķirts papildu Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) finansējums 7 511 063 eiro apmērā, līdz ar to uzņēmējiem līdz 2023.gadam grantu veidā ir pieejami 18,7 miljoni eiro. Atbalsts ir pieejams vairākās apakšprogrammās.
Atbalsta programmā mazie un vidējie eksportējošie uzņēmumi var saņemt līdzfinansējumu savu ārējā mārketinga aktivitāšu īstenošanai līdz 40 000 eiro vienā kalendārajā gadā, nepārsniedzot 50% no kopējām attiecināmajām izmaksām. Valsts atbalsts ir pieejams dalībai klātienes un tiešsaistes izstādēs, publicitātei ārvalstu medijos, dalībai starptautiskajās asociācijās, tirgus pētījumiem, telemārketingam, mājas lapu un lietotņu izstrādei, kā arī citām aktivitātēm, kuras vērstas uz eksporta apjoma pieaugumu.
Īpašs atbalsts paredzēts tūrismā strādājošajiem uzņēmējiem. Vadoties pēc nozares uzņēmēju priekšlikumiem, atbalsts līdz 40 000 eiro ar 80% atbalsta intensitāti ir pieejams dalībai dažādās tiešsaistes un klātienes izstādēs, pārdošanas vizītēm ārvalstīs, digitālo risinājumu izstrādei, kā arī savu produktu pielāgošanai mērķa valstīs. Atbalstu var izmantot arī tirgus pētījumiem un citām aktivitātēm, kuras vērstas uz Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanu.
Atbalsta programmā starptautisko konferenču, kongresu un semināru organizēšanai Latvijā atbalstu līdz 12 000 eiro vienam pasākumam var saņemt, ja tā dalībnieku skaits ir ne mazāks kā 50 un pasākums notiek Rīgā, bet pasākumam ārpus Rīgas pieļaujamais dalībnieku skaits ir ne mazāks kā 25. Kā papildu kritērijs noteikts, ka pasākumam jānotiek vismaz divas dienas un pasākumam jāpiesaista vismaz viens pakalpojuma sniedzējs no Latvijas. Atbalsta programmā starptautisku kultūras un sporta pasākumu, kā arī starptautisku izstāžu organizēšanai Latvijā ir jauns atbalsta veids, lai iedrošinātu pasākumu rīkotājus straujāk atsākt savu darbu pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas. Atbalstu varēs saņemt to kultūras un sporta pasākumu, kā arī starptautisku izstāžu organizatori, kuru pasākumos ārvalstu apmeklētāju un dalībnieku skaits pārsniegs tūkstoti un pasākuma ilgums būs vismaz divas dienas. Šādiem pasākumiem būs iespējams piesaistīt līdzfinansējumu līdz 80% no attiecināmajām izmaksām. Ja ārvalstu apmeklētāju vai dalībnieku skaits pasākumā būs no 1000-3499, tad maksimālais atbalsta apmērs būs 30 000 eiro. Savukārt, ja apmeklētāju vai dalībnieku skaits pasākumā būs no 3500-6499, tad atbalsta apjoms būs pieejams 105 000 eiro apmērā, bet maksimālo atbalstu 195 000 eiro varēs saņemt tie pasākumu organizatori, kuru pasākumā ārvalstu dalībnieku vai apmeklētāju skaits pārsniegs 6500. Šo atbalstu būs iespējams izmantot pasākumu licenču iegādei, mediju vizītēm, pasākuma publicitātei ārvalstu medijos, kā arī citām mārketinga aktivitātēm, kuras tiešā veidā saistītas ar pasākuma norisi. Arī šo pasākumu organizatoriem jārēķinās ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem.
Līdz šim Starptautiskās konkurētspējas veicināšana programmā uzņēmējiem izmaksātais atbalsta apjoms 2020.gadā ir 1 115 070 eiro, bet šogad - 301 790 eiro.

 
Paplašina atbalstu komersantu nodarbināto apmācībām

Valdība ceturtdien lēma paplašināt komersantiem pieejamo atbalstu nodarbināto apmācībām.
Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka Covid-19 pandēmijas ierobežošanas pasākumi un ar to saistītā ekonomikas straujā transformācija ir apliecinājusi uzņēmumu akūto nepieciešamību pēc straujas pielāgošanās tirgum un ieguldījumiem cilvēkresursos.
Tādējādi, lai mazinātu Covid-19 radītās sekas uzņēmējdarbībā, 2020.gada novembrī nozaru asociāciju apmācību projektu īstenošanai papildus tika piešķirti 14,7 miljoni eiro.
EM skaidroja, ka programmas "Atbalsts nodarbināto apmācībām" pirmās un otrās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumos ir paplašināts esošais apmācību tvērums, paredzot atbalsta saņemšanu nozaru specifiskām apmācībām arī turpmāk un apmācības par finanšu vadību uzņēmējdarbības prasmju pilnveidei.
"Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem nolemts, ka šis finansējums tiks novirzīts jau esošo, atbalstāmo nozaru asociāciju apmācību projektu īstenošanai," atzina ministrijā.
Apmācības organizēs attiecīgās nozares biedrība vai nodibinājums.

 
Bērnudārzos vasaras mēnešos varēs organizēt apvienotās grupas līdz 24 bērniem

Šī gada vasaras mēnešos būs pieļaujama pirmsskolas izglītības programmas īstenošana apvienotās grupās, vienlaikus epidemioloģisko apsvērumu dēļ šādā apvienotajā grupā nedrīkstēs būt vairāk par 24 bērniem, ceturtdien lēma valdība.
Tāpat, lai nodrošinātu apvienoto grupu sastāva nemainību un novērstu nevajadzīgus kontaktus starp dažādu grupu bērniem, Ministru kabinets lēma, ka nav pieļaujama bērnu mainīšana starp grupām.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) atzīmēja, ka Izglītības likums paredz pedagogam tiesības saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo astoņu nedēļu atvaļinājumu. Pirmsskolas izglītības programmas tiek īstenotas visu gadu bez noteiktiem brīvlaikiem. Savukārt Ministru kabineta noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem noteikts, ka pirmsskolas mācību satura apguvi plāno un īsteno pirmsskolas pedagogs vai pirmsskolas pedagogs regulārā sadarbībā ar citiem speciālistiem, iesaistot vecākus vai bērna likumiskos pārstāvjus bērna mācīšanās atbalstam. Ministrijā skaidroja, ka pēc esošā regulējuma pirmsskolas mācību satura apguvē vienmēr ir iesaistīts arī pirmsskolas pedagogs un to nevar īstenot tikai atbalsta personāls - aukle, skolotāja palīgs. Ņemot vērā to, ka vairums pedagogu, tai skaitā pirmsskolas pedagogu, atvaļinājumā dodas tieši vasaras mēnešos, prakse liecina, ka šādos gadījumos tiek veidotas apvienotās pirmsskolas izglītības grupas. Turklāt tas tiek darīts ne tikai konkrētās izglītības iestādes iekšienē, bet arī sadarbībā ar citām izglītības iestādēm, kas atrodas attiecīgajā pašvaldībā, jo atsevišķos gadījumos attiecīgā pirmsskolas izglītības iestāde uz laiku tiek slēgta.
Līdz ar šī gada vasaru bērnudārzos būs pieļaujama apvienoto grupu veidošana, vienlaikus epidemioloģisko apsvērumu dēļ nosakot arī grupas lieluma ierobežojumu.

 
Skolēnu iestājpārbaudījumi drīkstēs norisināties klātienē grupā līdz 10 personām

Skolēnu iestājpārbaudījumus uz pamatizglītības otro posmu jeb 7.-9.klasi un vidējās izglītības pirmo posmu jeb 10.klasi drīkstēs kārtot klātienē grupā līdz desmit personām, ceturtdien lēma Ministru kabinetā.
Iestājpārbaudījuma norises telpā un ārpus tās klātesošajiem būs jālieto mutes un deguna aizsegi un jāievēro divu metru distance. Lai piedalītos iestājpārbaudījuma norisē klātienē, personām - gan skolotājiem, gan skolēniem - pēdējo 72 stundu laikā pirms iestājpārbaudījuma būs jāveic Covid-19 tests un tā rezultātam jābūt negatīvam. Covid-19 testu varēs neveikt personas, kas dokumentāri var pierādīt, ka pēdējo triju mēnešu laikā bijušas inficētas ar SARS CoV-2 un vairs nerada inficēšanās risku apkārtējiem. Covid-19 testu varēs neveikt arī tās personas, kas dokumentāri varēs pierādīt, ka ir pilnībā vakcinējušās pret Covid-19 izraisošo vīrusu.
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) norādīja, ka no Vispārējās izglītības likuma izriet, ka valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos pamatizglītības otrā posma, kas ir 7.-9.klase, izglītības programmā ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus. Tāpat, ja pašvaldībā ir vairākas valsts ģimnāzijas, pašvaldība ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus. Ministrija atzīmēja, ka no Vispārējās izglītības likuma izriet arī tas, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus. Vienlaikus, atbilstoši grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, kas stājās spēkā 6.maijā, ja pašvaldības teritorijā ir vairākas pašvaldības vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā 2021./2022.mācību gadā, pašvaldība ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus.
IZM informēja, ka prognozētais iestājpārbaudījumu kārtotāju skaits uz Rīgas valsts ģimnāzijas 10.klasi ir apmēram 1500 dalībnieki. Šo iestājpārbaudījumu plāno rīkot 29.maijā. Uz Rīgas valsts ģimnāziju 7.klasēs iestājpārbaudījumu plāno organizēt 8.jūnijā, un prognozējamais dalībnieku skaits ap 1500 skolēnu.
Savukārt uz Rīgas vidusskolu 10.klasēm iestājpārbaudījumu organizēs 10.jūnijā, un tajā plāno piedalīties ap 3000 dalībniekiem.

 
Praktiskās auto vadīšanas nodarbības ļauj sākt visām apmācības sākušām personām

Praktiskās auto vadīšanas nodarbības var sākt arī personas, kas apmācības sākušas pēc 20.decembra, ceturtdien lēma valdība.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sniegto informāciju, pašlaik ir izveidojusies aptuveni 9000 personu rinda uz jaunu transportlīdzekļu vadītāju apmācību.
SM skaidro, ka jaunu transportlīdzekļu vadītāju apmācība ir saistīta ar Latvijas uzņēmumu konkurētspēju starptautiskajā un iekšzemes autopārvadājumu tirgū, kā arī nepieciešama, lai strādājošie turpinātu veikt savus darba pienākumus vai iesaistītos darba tirgū. Turklāt ierobežojumu ietekmē ir būtiski pieaugusi dažādu piegādes risinājumu popularitāte, īpaši tiešsaistē veikto pasūtījumu piegāde ar autotransportu.
Jaunu transportlīdzekļu vadītāju apmācības pakalpojuma nodrošināšana paplašina arī iespēju veikt kravu pārvadājumus, jo īpaši kritiskās kravas - pārtika, medicīnas preces, neatliekamā palīdzība -, kā arī tiek dota iespēja cilvēkiem iesaistīties darba tirgū, uzsver SM.
Ar grozījumiem noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atļauts automašīnu vadīšanas apguves instruktoriem transportlīdzekļos uzstādīt nesertificētu vai nemarķētu, caurspīdīga materiāla piemēram, plastikāta aizsargkonstrukciju, kas norobežo transportlīdzekļa vadītāja vietu no pasažieru vietām.
Vienlaikus spēkā paliek iepriekš apmācību laikā noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības - individuālās apmācībās būs atļautas tikai pēc iepriekšēja pieraksta, kā arī dalībniekiem būs jāapliecina, ka tiem nav Covid-19 simptomi, nav jāatrodas pašizolācijā vai arī persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju.
Jānodrošina arī tas, ka apmācāmie savstarpēji nesatiekas, jānodrošina, ka apmācību laikā nebūtu iespējams kontakts starp divām atsevišķām apmācāmajām personām. Apmācību norēķini nebūs iespējami ar skaidru naudu, bet tikai bezskaidras naudas norēķinu, būs arī jālieto apmācības laikā respirators bez vārsta pasniedzējam, bet apmācāmai personai jālieto mutes un deguna aizsegu vai respiratoru bez vārsta.
Arvien jānodrošina arī tas, ka pēc katra apmācāmā tiek vēdināts transportlīdzeklis apmēram 15 minūtes, kā arī ir jāveic transportlīdzekļa vadības ierīču dezinfekcija, pasniedzējam vienu reizi nedēļā ir jāveic Covid-19 tests vai arī tam ir jābūt vakcinētam pret Covid-19, un apmācības laikā transportlīdzeklī ir jānodrošina nepārtrauktu svaiga gaisa piekļuve caur atvērtu transportlīdzekļa sānu stiklu vai jāieslēdz dalīto ventilēšanas sistēmu, ja tāda ir pieejama.

 
Priekšvēlēšanu aģitācijā ārtelpās varēs piedalīties ne vairāk kā desmit personas

Valdība atbalstīja priekšlikumu, kurš nosaka, ka pašvaldības domes vēlēšanu aģitācijā publiskās ārtelpās varēs piedalīties ne vairāk par desmit personām.
Projektā iekļautais normatīvais regulējums ļauj veikt priekšvēlēšanu aģitāciju publiskajās ārtelpās, un tas neattiecas uz publiskās lietošanas iekštelpām, kur priekšvēlēšanu aģitācijas veikšana, izņemot priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanu, ir aizliegta.
Publiskās lietošanas ārtelpas šā likuma izpratnē ir laukumi, skvēri, parki, ielas, ceļi, tilti, tuneļi un citas tamlīdzīgas vietas, kas neatkarīgi no īpašuma piederības attiecīgajā laikā bez maksas vai par maksu ir publiski pieejamas nenoteiktam personu lokam.
Priekšvēlēšanu aģitācijā varēs piedalīties ne vairāk kā desmit personas, neskaitot aģitācijas veicējus. Noteiktais maksimālais personu skaits neietver darbiniekus, kas ir tieši saistīti ar pasākuma norises nodrošināšanu.
Aģitācijas veicējam ir tiesības priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanai publiskās lietošanas ārtelpās uzrunāt vēlētājus, dalīt bukletus, avīzes un citus priekšvēlēšanu aģitācijas materiālus bez saskaņošanas ar attiecīgo pašvaldību vai attiecīgās publiskās ārtelpas īpašnieku.
Tāpat aģitācijas veicējam ir tiesības veikt priekšvēlēšanu aģitāciju publiskās lietošanas ārtelpās neatkarīgi no īpašuma piederības, novietot tur galdus un uzsliet teltis un pārvietojamas nojumes, kas nepārsniedz pašvaldības noteiktos izmērus, rakstveidā informējot par to attiecīgo pašvaldību vismaz trīs dienas iepriekš, kā arī rakstveidā saskaņojot to ar attiecīgās vietas īpašnieku.
Veicot priekšvēlēšanu aģitāciju, aģitācijas veicējam būs pienākums nodrošināt aģitācijas veikšanas vietā epidemioloģisko drošību un piesardzību, kā arī iecelt atbildīgo personu, kas atrodas aģitācijas veikšanas vietā un organizē noteikumos minēto epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanu. Šī prasība attiecas uz jebkādu priekšvēlēšanu aģitācijas veikšanu publiskās ārtelpās.
Savukārt attiecībā uz priekšvēlēšanu aģitāciju publiskās ārtelpās, izmantojot priekšvēlēšanu aģitācijai galdus, teltis un pārvietojamas nojumes, papildus aģitācijas veicējam būs nepieciešams kontrolēt un regulēt apmeklētāju plūsmu, lai novērstu apmeklētāju pastiprinātu pulcēšanos un drūzmēšanos un nodrošinātu fizisko distancēšanos.
Veicot priekšvēlēšanu aģitāciju publiskās ārtelpās, papildus projektā paredzētajiem pienākumiem, aģitācijas veicējam ir jāievēro arī Covid-19 infekcijas izplatības sabiedrībā novēršanas pamatprincipi - informēšana, distancēšanās, higiēna un personas veselības stāvokļa uzraudzība. Tāpat priekšvēlēšanu aģitācijas laikā ir jāievēro divu metru fiziska distance un jālieto mutes un deguna aizsegi.
Pašvaldību domes vēlēšanas paredzētas šī gada 5.jūnijā.

 
Nosaka gaisa kvalitātes rādītājus publisko ēku iekštelpām

Ceturtdien Ministru kabinets apstiprināja Latvijas būvnormatīvu, kas nosaka gaisa kvalitātes rādītājus, definējot maksimāli pieļaujamo oglekļa dioksīda (CO2) koncentrācijas līmeni, kas atbilst teicamai vai labai iekštelpu gaisa kvalitātei telpās.
Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka būvnormatīva mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu gaisa apmaiņu publisko ēku iekštelpās un ierobežot vīrusa Covid-19 izplatību.
"Galvenais instruments gaisa kvalitātes uzlabošanai ir ēku ventilācijas sistēmas, kas nodrošina ne tikai gaisa apmaiņu pietiekamā daudzumā un CO2 atbilstošā līmeņa uzturēšanu, bet arī telpās esošā mikroklimata rādītājus, kas būtiski samazina pelējuma, sēnīšu un cita veida baktēriju parādīšanos. Diemžēl normatīvais regulējums veselības aizsardzības jomā nesatur prasības gaisa kvalitātei," atzina EM.
Atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai informācijai, CO2 maksimāli pieļaujamais līmenis publiskās telpās ir noteikts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) izstrādātajās rekomendācijas un tās paredz, ka CO2 līmenis, kas atbilst teicamai vai labai iekštelpu gaisa kvalitātei publiskās telpās, ir līdz 1000 daļu skaits uz miljonu (ppm).
"Ņemot vērā apstākli, ka Covid-19 un citu vīrusu izplatība varētu pieaugt, grozījumi būvnoramtīvā paredz gaisa kvalitātes minimālo rādītāju publiskās ēkās, kurās pulcējas lielāks cilvēku skaits ilgākā laikā, piemēram, izglītības iestādes, nosakot, ka CO2 līmenis, pieļaujamais līmenis ir līdz 1000 ppm," informēja EM.
Būvnoramtīva prasības turpmāk būs jāpiemēro jaunu ēku projektēšanai, kā arī ēku pārbūvei, atjaunošanai vai restaurācijai.
Attiecīgi būvprojektēšanas procesā atbilstošās jomas būvspeciālistam būs jāizvēlas tādi ventilācijas un/vai vēdināšanas risinājumi, kas nodrošina būvnormatīvā paredzētās gaisa kvalitātes minimālās prasības plānotajam ēkas lietotāju skaitam un ekspluatācijas intensitātei. Savukārt par ēkas atbilstošu ekspluatāciju ir atbildīgs ēkas īpašnieks vai lietotājs.
Būvnormatīva prasības gaisa kvalitātei piemēro būvniecības iecerēm, kuras ir ierosinātas pēc regulējuma spēkā stāšanas, bet nepiemēro būvniecības iecerēm, kas ir ierosinātas pirms grozījumu spēkā stāšanās, kā arī šīs prasības gaisa kvalitātei nav attiecināmas uz ekspluatācijā nodotām ēkām.

 
Novirza 956 536 eiro policistiem un robežsargiem par darbu pandēmijas laikā

Valdība ceturtdien atbalstīja 956 536 eiro piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (IeM), lai policistiem un robežsargiem izmaksātu piemaksas par darbu Covid-19 laikā.
Valsts policijai un robežsardzei nepieciešams kopumā 850 741 eiro. Piemaksas nepieciešamas par darbu martā.
Savukārt pašvaldību policijām samaksai par virsstundu darbu un piemaksām par nakts darbu iepriekš valstī ieviestās komandantstundas laikā nepieciešami 105 795 eiro.
Naudu paredzēts piešķirt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Kopš pandēmijas sākuma vairāki miljoni eiro IeM minētajam mērķim piešķirti arī iepriekš. Policija un robežsardze ir tās institūcijas, kuras iesaistītas Covid-19 ierobežojumu kontrolē.

 
Nākamnedēļ varētu sākt pusaudžu no 16 gadiem vakcinēšanu pret Covid-19

Nākamnedēļ, no 17.maija, varētu sākt pusaudžu no 16 gadiem vakcinēšanu pret Covid-19, liecina Veselības ministrijas (VM) ceturtdienas valdības sēdei iesniegtā prezentācija.
Potes saņemšanai jaunieši no 16 gadiem varēs pieteikties vietnē "manavakcina.lv" vai, zvanot pa tālruni 8989 vai sazinoties ar vakcinācijas kabinetu.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē skaidroja, ka "manavakcina.lv" var pierakstīties tie jaunieši, kuriem ir iespēja vietnē autentificēties. Taču iespējams zvanīt arī pa tālruni 8989 un arī savam ģimenes ārstam, ja speciālists vakcinēšanas pakalpojumu nodrošina.
Primāri jauniešu no 16 līdz 18 gadiem vakcinēšana tiks nodrošināta masu vakcinēšanas centros, pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ministrs. Jaunieši tiks potēti ar "Pfizer/Biontech" vakcīnu.
Saskaņā ar ministrijas datiem pašlaik lielāko vakcinēšanas aptveri nodrošina ārstniecības iestādes - 52% no visiem vakcinēšanas faktiem. 35% gadījumu potes tiek saņemtas ģimenes ārstu praksēs, bet 13% nodrošina klīniskās universitāšu slimnīcas.
Kā vēstīts, pašlaik, saskaņā ar Latvijas Vakcinācijas rokasgrāmatu un Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) vadlīnijām, "Pfizer"/"BioNTech" ir vienīgā Eiropas Savienībā apstiprinātā vakcīna, kuru var lietot personu zem 18 gadiem vakcinācijai. Patlaban šo vakcīnu var lietot personu vecumā no 16 gadiem vakcinācijai, taču Latvijā tas tiek darīts vien ļoti īpašos gadījumos.
Tomēr nesen Kanāda apstiprināja "Pfizer/Biontech" vakcīnas lietošanu bērniem vecumā no 12 gadiem, turklāt 11.maijā arī ASV spēra šādu soli.

 
Valdība nākamnedēļ varētu spriest par atļauju strādāt kosmētiķiem un kosmetologiem

Ministru kabinets nākamnedēļ varētu spriest par atļauju strādāt kosmētiķiem un kosmetologiem, ceturtdien vienojās ministri.
Ceturtdien valdības sēdē ministri uzklausīja Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidentes Sabīnes Ulbertes viedokli par Covid-19 pandēmijas apstākļos nevienlīdzīgo un diskriminējošo attieksmi pret skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem, proti, vieniem ļaujot, bet citiem neļaujot strādāt.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pievienojās paustajam, atzīstot, ka ir "interesanti un dīvaini", ka daļai nozares ir ļauts strādāt, bet daļai nav. Viņa ieskatā, nav taisnīgi "turēt ciet" vienu profesiju grupu, tāpēc šis jautājums būtu sakārtojams.
Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) piebilda, ka viņam nav saprotams, kāpēc vieni nozarē strādājošie var strādāt, bet citi nevar.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka Veselības ministrija varētu pārskatīt dažādus noteikumus un vērtēt, vai tajos ir kas labojams. Premjers piebilda, ka valdībai nākamnedēļ vajadzētu atgriezties pie šī jautājums un izvērtēt, vai ierobežojumi ir līdzsvaroti un atbilstoši esošajiem apstākļiem.
LETA jau vēstīja, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 12.maijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā priekšlikumu, kas Covid-19 pandēmijas laikā atļautu strādāt visām Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētajām ārstniecības personām, tostarp kosmētiķiem un kosmetologiem.
Komisijas sēdē Konkurences padomes (KP) pārstāvis Antis Apsītis informēja par konkurences uzrauga viedokli, ka ar Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem skaistumkopšanas nozarē ir radīta nevienlīdzīga, konkurenci kropļojoša un diskriminējoša situācija kosmētiķiem un skaistumkopšanas speciālistiem kosmetoloģijā.
Tāpat sēdē klātesošie atsaucās uz tiesībsarga Jura Jansona vēstuli, kurā teikts, ka abās pakalpojumu sniegšanas vietās - ārstniecības iestādē un skaistumkopšanas salonā - ir iespējams nodrošināt vienādas prasības pakalpojumu sniegšanā kontekstā ar epidemioloģisko situāciju, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas, ir atbilstoša kvalifikācija. Tiesībsargs vēstulē aicināja premjeru pārskatīt minētos ierobežojumus.
Deputāts Krišjānis Feldmans (JKP) pievienojās paustajam un ierosināja ietvert Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā jaunu punktu, kas noteiktu, ka visām Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētajām ārstniecības personām, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, atļauts sniegt pakalpojumus, kas atbilst ārstniecības personas profesijai.
Politiķa piedāvātās izmaiņas arī paredz noteikt, ka gadījumā, ja pakalpojuma sniegšanas vietai atbilstoši Ārstniecības likumam nav jābūt ārstniecības iestādei, ārstniecības persona pakalpojumu drīkst sniegt arī pakalpojuma sniegšanas vietā, kas nav ārstniecības iestāde.

Nacionālās informācijas aģentūras LETA apskats