Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā28.05.2021

Svarīgākais:
    
- No 1. jūnija būs iespēja elektroniski vietnē www.Covid19sertifikats.lv iegūt digitālu sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas faktu.

- No 1.jūnija skatītāji, kuri ir vakcinējušies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojuši Covid-19, pasaules čempionātu hokejā varēs apmeklēt klātienē.

- No 1. jūnija, ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis Covid-19, drīkstēs individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, sporta inventāra nomas un fotopakalpojumus, kā arī citus saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Telpā drīkstēs atrasties tikai pakalpojuma sniedzējs un viens klients; ssporta inventāra nomas, pirts, saunas un fotopakalpojumu gadījumā viens pakalpojumu sniedzējs un viena mājsaimniecība. Šajā gadījumā klientiem nav jābūt vakcinētiem.

- No 1. jūnija  sociālās aprūpes centros būs iespējams uzņemt vakcinētus vai Covid-19 pārslimojušus apmeklētājus no vienas mājsaimniecības.

- No 14. jūnija varēs rīkot bērnu nometnes klātienē, ievērojot vairākus nosacījumus. Bērnu skaits vienā grupā nevarēs būt vairāk par 20 dalībniekiem. Nometnēs, kas tiek organizētas brīvā dabā vai atsevišķās ēkās, ir pieļaujama vairāku grupu dalība, ja tiek veikti visi nepieciešamie epidemioloģiskās drošības pasākumi un nodrošināts, ka šo grupu dalībnieki un personāls nometnes darbības laikā nesastopas.

- No 15. jūnija cilvēki, kuri būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši pēdējā pusgada laikā, drīkstēs tikties no vairākām mājsaimniecībām līdz 20 cilvēkiem. Tās varēs būt gan tikšanās telpās, gan ārpus tām, un nebūs nepieciešams lietot sejas maskas un ievērot distanci.

- No 15. jūnija cilvēki, kuri būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši, drīkstēs piedalīties publiskos pasākumos, profesionālās pilnveides kursos, piedalīties laulību ceremonijās, apmeklēt kafejnīcas, kino teātra izrādes, koncertus, klubus un saņemt citus līdzīgus pakalpojumus, nelietojot sejas maskas un neievērojot 2 metru distanci.

- No 15. jūnija  cilvēki, kuri būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši, varēs apmeklēt sporta klubus, gan trenējoties individuāli, gan apmeklējot grupu nodarbības. Telpā nedrīkstēs atrasties nevakcinēti cilvēki vai tādi, kas pēdējā pusgadā nav slimojuši ar Covid-19.

- Saeimā atbalsta priekšlikumu ļaut nodrošināt sabiedrisko ēdināšanu ārtelpās līdz pusnaktij jeb plkst.24.

- Atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai izmaksās arī par jūniju.

- Paplašina kritērijus sporta centriem atbalsta saņemšanai.

- Līdz jūnija beigām pagarina izmitināšanas pakalpojuma atbalstu tūrisma mītnēm.

- Pilnveido atbalsta saņemšanas nosacījumus tirdzniecības centru īpašniekiem apgrozījuma krituma kompensācijai.

- Reģionālajiem pārvadātājiem Covid-19 radīto zaudējumu kompensācijām piešķir 13,029 miljonus eiro.

- Ģimenes ārstiem nosaka piemaksas par sasniegtajiem vakcinācijas rādītājiem senioru un hronisko pacientu grupā.

- Valdība piešķir 9,8 miljonus eiro Covid-19 izslimojošo rehabilitācijai un koronavīrusa seku novēršanai.

- Izglītības un zinātnes ministrija psihoemocionālā atbalsta pasākumos Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai ieguldīs 3,3 miljonus eiro.

- Iestājpārbaudījumus 7. un 10.klasē vienā telpā varēs kārtot ne vairāk kā desmit personas.

- Izglītības iestādes izlaidumu varēs rīkot ārtelpās, taču ne vairāk kā 40 cilvēkiem.

- Investīciju projektu trešajā kārtā piešķirti aizdevumi 31 pašvaldību projektam.

Likumdošanas apskats:
    
Valdība atļauj vakcinētiem individuālo pakalpojumu sniedzējiem no 1.jūnija atsākt sniegt pakalpojumus

Rīga, 27.maijs, LETA. Ministru kabinets ceturtdien nolēma grozīt Epidemioloģiskās drošības pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, paredzot, ka visi individuālo pakalpojumu sniedzēji, kuru darbība ir ierobežota, no 1.jūnija varēs atsākt darbu, ja būs vakcinēti vai pārslimojuši Covid-19.
Līdz ar to no 1.jūnija varētu strādāt arī skaistumkopšanas nozare un citi pakalpojumi, kas saistīti ar labsajūtu un izklaidi.
Veselības ministrija iepriekš atzīmēja, ka cilvēkiem, kas nav vakcinējušies, drošības pasākumi tiks pakāpeniski mazināti atbilstoši iepriekš lemtajam un krītoties saslimstības līmenim.
Ja pakalpojuma sniedzējs ir vakcinējies pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā pārslimojis šo slimību, no 1.jūnija tas drīkstēs individuāli sniegt visa veida skaistumkopšanas pakalpojumus, sporta nomas un fotopakalpojumus, kā arī saimnieciskos pakalpojumus klātienē, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu.
Savukārt no 15.jūnija cilvēki, kuri būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši, varēs piedalīties publiskos pasākumos, apmeklēt kafejnīcas, kino un teātra izrādes, koncertus, klubus un saņemt citus līdzīgus pakalpojumus, nelietojot sejas maskas un neievērojot divu metru distanci.
Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, lai šādus pakalpojumus sniegtu, arī visu kultūrvietu darbiniekiem būs jābūt vakcinētiem vai vīrusu pārslimojušiem. Papildus pasākumu organizatoriem būs jānodrošina kontrole, lai tajos neielaistu apmeklētājus, kas neatbilst minētajām prasībām.
Cilvēki, kuri būs vakcinējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši, no 15.jūnija varēs apmeklēt sporta klubus, gan trenējoties individuāli, gan apmeklējot grupu nodarbības.
Valdība pagaidām atlika lēmumu pieņemšanu par šo normu piemērošanu bērniem, jo bērnus nevar vakcinēt. Sākotnēji tika piedāvāts, ka bērni varēs piedalīties šādos pasākumos, ja tiem būs negatīvi Covid-19 testi. Taču pret to iebilda vairāki ministri, tādēļ tika nolemts izņemt no grozījumiem normas, kas attiecas uz bērnu testēšanu un izlemt to nākamajās valdības sēdēs.
Valdības sēdē vairākkārt tika uzsvērts, ka runa ir par papildu atvieglojumu piemērošanu vakcinētiem un Covid-19 pārslimojušiem cilvēkiem. Savukārt pārējiem iedzīvotājiem jāievēro iepriekš pieņemtās normas, un atvieglojumi tiks ieviesti, pakāpeniski uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai.

 
Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs vērot no 1.jūnija

Skatītāji pasaules čempionātu hokejā klātienē varēs skatīties no 1.jūnija, ceturtdien nolēma Ministru kabinets.
Valdības pieņemtie grozījumi Epidemioloģiskās drošības pasākumos Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredz, ka Hokeja čempionāta spēles varēs skatīties personas, kuru sertifikāts apliecina, ka persona ir vakcinēta pret Covid-19 infekciju un ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, vai arī no 22 līdz 90 dienām pēc "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" vakcīnas otrās devas saņemšanas.
Hokeja spēles klātienē būs atļauts skatīties personām, kuras ir pārslimojušas ar Covid-19.
Skatītājiem biļešu kontrolierim būs jāuzrāda personalizēta ieejas biļete, kurā norādīts biļetes lietotāja vārds un uzvārds, kopā ar derīgu personu apliecinošu dokumentu un sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Personalizēta ieejas biļete būtu derīga tikai kopā ar minēto sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.
Skatītājiem visa spēles apmeklējuma lakā būtu jālieto mutes un deguna aizsegi, tai skaitā atrodoties spēles arēnas teritorijā ārtelpās.
Kopējais skatītāju skaits ar personalizētām ieejas biļetēm daudzfunkcionālajā hallē "Arēna Rīga" nedrīkstētu pārsniegt 2660 personas, bet Olimpiskajā sporta centrā - 1058 personas.
Pasaules čempionāta hokejā rīkotājas SIA "Hokeja akadēmija" valdes loceklis Edgars Buncis aģentūrai LETA pagaidām nevarēja komentēt, vai un cik drīz pēc šī valdības lēmuma varētu tikt nodrošināta iespēja skatītājiem iegādāties personalizētas biļetes uz čempionāta spēlēm.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē skaidroja, ka Veselības ministrija jau sākotnēji norādījusi, ka iespēja spēles vērot klātienē būtu tikai vakcinētajiem vai pārslimojušajiem. Pārējiem, piemēram, tiem, kuri varētu uzrādīt negatīvu Covid-19 testu, opcija vērot spēles klātienē netiktu piešķirta epidemioloģisko risku dēļ.
Vienlaikus politiķis neslēpa, ka, ņemot vērā īso laika periodu informāciju tehnoloģiju risinājuma izstrādei, pastāv tehnisku problēmu riski. Proti, pēc Pavļuta paustā, var gadīties, ka cilvēki saskarsies ar situācijām, ka sistēma nevarēs atrast viņu sertifikātu. "Mēs nevaram garantēt, ka šādā sasteigtā grafikā viss būs perfekti," atzina ministrs.
Tāpat, pēc Pavļuta paustā, Veselības ministrija uzstāja, ka vakcinētajiem un pārslimojušajiem visā spēles laikā būs jānēsā mutes un deguna aizsargi. Šādu nostāju ministrs pamatoja ar faktu, ka spēļu norises vietā varētu atrasties nevakcinēts personāls.
Cita starpā Pavļuts norādīja, ka čempionāta organizatoriem nepieciešamības gadījumā varētu nākties nodrošināt datus par Covid-19 gadījumiem Slimību profilakses un kontroles centram. Vienlaikus, runājot par ārvalstniekiem, Pavļuts atzīmēja, ka šobrīd šis informāciju tehnoloģiju risinājums neparedz citu valstu sertifikātu par vakcinēšanos apliecināšanu.
Valdības sēdē izskanēja ierosinājums, atļaut skatīties hokeja spēles klātienē tiem Latvijā dienošajiem NATO karavīriem, kuri ir vakcinēti, bet par viņiem nav informācijas Latvijas veselības sistēmā.
Kā norādīja Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Viesturs Koziols, šādu karavīru nebūtu daudz un viņus varētu ielaist hokeja arēnās pēc noteikta saraksta.
Valdība tomēr nolēma nesākt diskusiju par šādu atsevišķu regulējumu, lai nekavētu lēmuma pieņemšanu un maksimāli ātri atļautu hokeja līdzjutējiem vērot spēles klātienē.
Atbalsts šādam regulējumam tika pausts, piebilstot, ka kopumā spēles klātienē varēs vērot neliels skaits cilvēku, kuri būs vakcinēti, kuriem būs brīvs laiks un kuri varēs atļauties nopirkt biļetes. Līdz ar to nevajadzētu rasties sarežģījumiem saistībā ar NATO karavīriem, kuri turklāt gribētu skatīties spēles, kurās nepiedalās Latvija.
Tāpat tika norādīts, ka, piemēram, ārstiem, kuri ir vakcinēti, varētu ļaut apmeklēt hokeja spēles bez maksas. Taču arī par šo jautājumu tika nolemts pagaidām nediskutēt.

 
Varēs rīkot bērnu nometnes klātienē, ievērojot vairākus nosacījumus

No 14.jūnija varēs rīkot bērnu nometnes klātienē, ievērojot vairākus nosacījumus, ceturtdien lēma valdība.
Bērnu skaits vienā grupā nevarēs būt vairāk par 20 dalībniekiem. Nometnēs, kas tiek organizētas brīvā dabā vai atsevišķās ēkās, ir pieļaujama vairāku grupu dalība, ja tiek veikti visi nepieciešamie epidemioloģiskās drošības pasākumi un nodrošināts, ka šo grupu dalībnieki un personāls nometnes darbības laikā nesastopas.
Nometnē varēs piedalīties darbinieki, kuriem pēdējo 48 stundu laikā pirms nometnes sākuma ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs, kā arī atkārtots tests tiek veikts nometnes norises laikā vienu reizi nedēļā.
Arī bērniem 48 stundas pirms nometnes sākuma ir jāveic Covid-19 tests, un tam ir jābūt negatīvam, kā arī atkārtots tests tiek veikts nometnes norises laikā vienu reizi nedēļā.
Neveicot Covid-19 testu, nometnē varēs piedalīties darbinieki un bērni, kuri var apliecināt Covid-19 inficēšanās epizodi no 11 līdz 180 dienai pēc parauga ņemšanas datuma, ar kuru laboratoriski tika apstiprināta Covid-19 infekcija. Nometnē varēs piedalīties arī tās personas, kuras dokumentāri var apliecināt, ka ir vakcinētas pret Covid-19, sākot ar 15 dienu pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas ar Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētām vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām vakcīnām atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai vai no 22 dienas līdz 90 dienai pēc vakcīnas "AstraZeneca" pirmās devas saņemšanas un uzreiz pēc "AstraZeneca" otrās devas saņemšanas.
Nometne drīkstēs notikt tikai tās noteiktajā teritorijā. Nedrīkstēs rīkot aktivitātes ārpus šīm teritorijām, izņemot gadījumus, ja nometnes dalībnieki attiecīgajā vietā ir vienīgie apmeklētāji.
Nometnes dalībniekiem un personālam jālieto mutes un deguna aizsegi, izņemot bērnus līdz septiņu gadu vecumam un diennakts nometnēs vienā grupā esošiem cilvēkiem.
Nometnē jābūt noteiktai atbildīgajai personai un procedūrai rīcībai, ja nometnes dalībnieku vai personāla vidū tiek konstatēs Covid-19 saslimšanas gadījums.
Nometnes organizatoriem ir pienākums ievērot vadlīnijās piesardzības pasākumiem bērnu nometņu organizētājiem noteiktās prasības.

 
Akceptē "Likums un kārtība" rosinājumu sabiedrisko ēdināšanu ārtelpās atļaut līdz pusnaktij

No Saeimas balsojumā klātesošajiem deputātiem vairākums ceturtdien pieņēma rosinājumu atļaut sabiedrisko ēdināšanu ārtelpās līdz pusnaktij jeb plkst.24. Saeima šos grozījumus galīgajā lasījumā akceptēja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Pašlaik sabiedriskā ēdināšana ārtelpās atļauta līdz plkst.21. Rosinājumu virzīja partijas "Likums un kārtība" vadības pārstāves, Saeimas deputātes Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova un Karina Sprūde. Atbalstu debatēs šim rosinājumam izteica arī Jaunās konservatīvās partijas deputāti, savukārt vairāki citi dažu koalīcijas partiju deputāti balsoja pret šīm izmaiņām. Ņemot vērā, ka grozījumiem noteikta tā dēvētā "lielā steidzamība", tad pašlaik sagaidāms, ka tie varētu stāties spēkā maija beigās vai jūnija sākumā.

 
Atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai izmaksās arī par jūniju

Atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai izmaksās arī par jūniju, vienlaikus samazinot atbalsta apmēru, ceturtdien nolēma valdība.
Ministru kabinetā 2020.gada 10.novembrī tika apstiprināti noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, nosakot kritērijus, pieprasīšanas un piešķiršanas kārtību, ko piemēro krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem granta veidā apgrozāmo līdzekļu plūsmas kompensācijai.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem 2021.gada 13.maijā bija reģistrēti 36 957 pieteikumi par kopējo atbalsta summu 453 821 098,38 eiro. Līdz 13.maijam ir izmaksāti 25 709 granti par kopējo summu 308 586 561,9 eiro. Savukārt atteikti 4162 pieteikumi par kopējo summu 17 733 292,26 eiro.
Ņemot vērā, ka valstī joprojām pastāv ierobežojumi uzņēmēju saimnieciskajai darbībai, kas saistīti ar pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai, 20.maijā Krīzes vadības grupā uzņēmējdarbības veicināšanai tika skatīts jautājums par apgrozāmo līdzekļu atbalsta programmas turpināšanu 2021.gada jūnijā, apspriežot noteikumu projektu ar nozares uzņēmējiem.
Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz saimnieciskās darbības atjaunošanu, ņemot vērā, ka epidemioloģiskā situācija uzlabojas un tiek samazināti saimnieciskās darbības ierobežojumi, tika nolemts pagarināt atbalsta programmu par vienu mēnesi, vienlaikus paredzot samazinātu atbalsta apmēru. Konkrētā atbalsta ierobežošanas pieeja ievēro tiesiskās paļāvības principu, jo uzskatāms, ka pašreizējie komercdarbības vides un konkrētās lietas apstākļi ir uzlabojušies, salīdzinot ar iepriekšējiem atbalsta perioda mēnešiem.
Valdība ceturtdien nolēma atbalsta periodu pagarināt arī par 2021.gada jūniju un atbalsta apmēru noteikt 30% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro mēnesī.
Ar šo valdības lēmumu tiek virzīta iniciatīva pagarināt atbalsta pieejamību arī par 2021.gada jūniju, vienlaikus samazinot atbalsta apmēru. Tāpat ar paredzēts pieteikšanos par jūniju noteikt līdz 15.jūlijam, savukārt par pārējiem atbalsta perioda mēnešiem no 15.jūnija tiek pārtraukta iesniegumu pieņemšana par 2021.gada iepriekšējiem mēnešiem un 2020.gadu.
Tāpat valdība nolēma papildināt atbalsta programmu ar papildus finansējumu, kas nepieciešams pieteikumiem par 2021.g. jūniju 50 miljonu eiro apmērā.

 
Paplašina kritērijus sporta centriem atbalsta saņemšanai

Valdība ceturtdien nolēma paplašināt kritērijus sporta centriem atbalsta saņemšanai.
Ņemot vērā to, ka sporta centru darbība joprojām ir ierobežota, kā arī lai sniegtu iespēju pieteikties sporta centriem, kuri savu saimniecisko darbību sākuši pēc 2020.gada 1.janvāra, Ministru kabineta noteikumos paplašināts kritērijs sporta centriem atbalsta saņemšanai, nosakot, ka konkrētā sporta centra kopējais apgrozījuma kritums ir vismaz 60% vienā no vairākiem kritērijiem.
Atbalstu varēs saņemt, ja apgrozījuma kritums ir vismaz 60%, salīdzinot 2020.gada decembra un 2021.gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar 2019.gada oktobra, novembra, decembra un 2020.gada janvāra, februāra, marta apgrozījuma kopsummu, vai arī salīdzinot 2021.gada janvāra, februāra, marta, aprīļa un maija apgrozījuma kopsummu ar 2020.gada jūliju, augusta, septembra, oktobra un novembra apgrozījuma kopsummu.
Ņemot vērā sporta centru dažādo statusu (ilgstoši darbojies, jauns), komersants var kvalificēties atbalstam pēc viena no minētajiem kritērijiem.
Ņemot vērā valstī noteiktos Covid-19 krīzes ierobežojošos pasākumus, secināts, ka sporta nozarē saimniecisko darbību nav bijis pilnvērtīgi iespējams veikt 2020.gada decembrī un 2021.gada janvārī, februārī, martā, aprīlī un maijā. Attiecīgi ir iekļauts salīdzināmais periods, ko neskar Covid-19 krīzes ierobežojoši pasākumi - 2019.gada oktobris, novembris, decembris, kā arī 2020.gada janvāris, februāris, marts, jūlijs, augusts, oktobris un novembris.
Lai nodrošinātu, ka komersanti var sagatavot kvalitatīvus iesniegumus saprātīgā termiņā, paredzēts, ka pieteikumu par komercdarbības atbalsta saņemšanu varēs iesniegt līdz 2021.gada 30.jūnijam.
Savukārt, lai nodrošinātu, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) var pieņemt lēmumus saprātīgos termiņos pie esošā cilvēkresursu skaita, paredzēts, ka LIAA varēs pieņemt lēmumus par iesniegumiem, kas saņemti līdz 2021.gada 30.jūnijam, līdz 2021.gada 31.oktobrim.

 
Līdz jūnija beigām pagarina izmitināšanas pakalpojuma atbalstu tūrisma mītnēm

Līdz šā gada jūnija beigām pagarināts izmitināšanas pakalpojuma atbalsts tūrisma mītnēm, ceturtdien nolēma valdība.
2020.gada decembrī Ekonomikas ministrija un Veselības ministrija piedāvāja risinājumu mājas karantīnai un izolācijai tūristu mītnē.
Līdz 17.maijam šādu atbalstu ir saņēmušas 503 personas, starp tām 58 repatrianti, kas atgriezās Latvijā no Apvienotās Karalistes ar repatriācijas reisiem, 441 persona, kas izmantojušas tūristu mītnes pakalpojumus, jo ir Covid-19 slimnieku kontaktpersonas, Covid-19 pacienti ar viegliem slimības simptomiem, kā arī Covid-19 pacienti pēc ārstēšanās stacionārā un četras personas, kuras atbrīvotas no ieslodzījuma vietas, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija vai kuras noteiktas par kontaktpersonām, ja tām nav dzīvesvietas, bet jāturpina izolācija vai mājas karantīna. Vidēji nedēļā atbalsts tiek sniegts 25 un vairāk personām.
Valsts piešķirtais finansējums atbalsta nodrošināšanai ir 2 173 500 eiro. Līdz 17.maijam atbalsta programmas ietvaros iesniegts finansējuma pieprasījums par kopējo summu 120 052 eiro, savukārt, atbalsta programmas ietvaros izmaksāts atbalsts par kopējo summu 105 460 eiro. "Nav saskatāma papildus finansējuma nepieciešamība," norāda Ekonomikas ministrija.
Šobrīd spēkā esošais regulējums nosaka, ka atbalsta programmas laika periods ir noteikts ne vēlāk kā līdz 31.maijam.
Ņemot vērā, ka vēl aizvien ir augsts Covid-19 saslimstības līmenis, un tūrisma mītņu pakalpojums vēl joprojām ir aktuāls un tiek izmantots, nolemts, ka izmitināšanas pakalpojuma atbalsts tiks nodrošināts līdz 30.jūnijam.

 
Pilnveido atbalsta saņemšanas nosacījumus tirdzniecības centru īpašniekiem apgrozījuma krituma kompensācijai

Valdība ceturtdien nolēma pilnveidot atbalsta saņemšanas nosacījumus tirdzniecības centru īpašniekiem apgrozījuma krituma kompensācijai.
Valdība atbalstīja komersantu pieteikuma par komercdarbības atbalsta saņemšanu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) lēmuma pieņemšanas termiņa pagarināšanu.
Lai nodrošinātu, ka komersanti var sagatavot kvalitatīvus iesniegumus saprātīgā termiņā, paredzēts, ka komersants var iesniegt pieteikumu par komercdarbības atbalsta saņemšanu līdz 2021.gada 30.jūnijam.
Savukārt, lai nodrošinātu, ka LIAA var pieņemt lēmumus saprātīgos termiņos pie esošā cilvēkresursu skaita, paredzēts, ka LIAA var pieņemt lēmumus par iesniegumiem, kas saņemti līdz 2021.gada 30.jūnijam, līdz 2021.gada 31.oktobrim.
Lai LIAA būtu ērtāk aprēķināt izmaksājamo atbalstu un sekot līdzi noteiktajiem atbalsta saņemšanas kritērijiem, tiek papildināta pieteikumā norādāmā informācija ar pārtikas preču veikalu skaitu, nosaukumiem un to platību kvadrātmetros.
Atbalsta saņemšanas kritērijā tiek norādīts, ka tirdzniecības preču veikali neaizņem vairāk kā 30% no kopējās tirdzniecībai atvēlētās platības. Lai vienādotu salīdzināmos lielumus, tiek noteikts, ka pārtikas preču veikaliem atvēlētā tirdzniecības platība neaizņem vairāk kā 30% no kopējās tirdzniecībai atvēlētās platības.
Par tirdzniecībai atvēlēto platību uzskata tirdzniecības centra nomniekiem iznomāto platību, kurā paredzēta mazumtirdzniecība vai pakalpojums. Tajā netiek iekļautas noliktavas, vējtveri, gaiteņi un līdzīgas telpas.

 
Reģionālajiem pārvadātājiem Covid-19 radīto zaudējumu kompensācijām piešķir 13,029 miljonus eiro

Sabiedriskā transporta kompensācijām Covid-19 pandēmijas laikā radītajiem zaudējumiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" valdība ceturtdien piešķīra 13,029 miljonus eiro.
Finansējums piešķirts, lai kompensētu reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un vilcieniem nesegtos zaudējumus 2020.gadā un radušos zaudējumus sakarā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai noteiktajiem drošības un sociālās distancēšanās pasākumiem sabiedriskajā transportā ārkārtējās situācijas laikā, kā arī ārkārtējās situācijas seku mazināšanai 2021.gada pirmajā pusgadā.
11,451 miljons eiro piešķirts, lai kompensētu reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un vilcieniem radušos zaudējumus sakarā ar Covid-19 ierobežošanai noteiktajiem drošības pasākumiem sabiedriskajā transportā ārkārtējās situācijas laikā, kā arī ārkārtējās situācijas seku mazināšanai 2021.gada pirmajā pusgadā.
No kopējās summas 1,577 miljoni eiro piešķirti, lai kompensētu reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem un vilcieniem nesegtos kompensējamos zaudējumus 2020.gadā, bet 1224 eiro - lai kompensētu Autotransporta direkcijas izdevumus saistībā ar pasažieru pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšanu personām, kas ierodas no ārvalstīm ar repatriācijas reisiem.
Par Covid-19 ietekmes zaudējumu kompensācijas sadalījumu - provizoriski 7,708 miljoniem eiro eiro pārvadājumos ar autobusiem un 3,743 miljoniem eiro pārvadājumiem ar vilcienu - lems Sabiedriskā transporta padome.
Saistībā ar valstī noteikto ārkārtējo situāciju un Covid-19 drošības pasākumu ieviešanu, tai skaitā, pieļaujamā pasažieru skaita ierobežojumu autobusos un vilcienos, iedzīvotāju mobilitātes ierobežošanu, attālināto darbu un mācībām, pārvietošanās paradumu maiņu un, attiecīgi - pasažieru skaita kritumu, pārvadātājiem samazinājušies ieņēmumi no biļetēm un palielinājušies zaudējumi.
Satiksmes ministrija aģentūrai LETA norādīja, ka 2021.gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2020.gada to pašu periodu, pasažieru skaits reģionālajā satiksmē ir samazinājies aptuveni par 51% reģionālajā autobusu satiksmē un par 48% - vilcienu satiksmē. Tādējādi 2021.gada pirmajā ceturksnī, ja salīdzina ar 2020.gadu pirmo ceturksni, biļešu ieņēmumu kritums reģionālajā satiksmē ir 5,851 miljoni eiro. Lai mazinātu spriedzi uzņēmumos sakarā pieaugošo zaudējumu apjomu, jau pašlaik ir nepieciešami kompensējošie pasākumi.
Atbilstoši Sabiedriskā pakalpojuma likumā noteiktajam, iedzīvotājiem ir jābūt pieejamiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem, tostarp pakalpojumiem reģionālajos maršrutos, kas dod iespēju apmeklēt izglītības iestādes, ārstniecības iestādes, darbavietas, valsts un pašvaldību institūcijas. Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteikto, zaudējumus, kas radušies sabiedriskā pakalpojuma sniedzējam nodrošinot valsts pasūtījuma izpildi atbilstoši pieprasījumam, kompensē no valsts budžeta.
Covid-19 ierobežošanai pašlaik valstī arvien ir spēkā prasība, ka sabiedriskajā transportlīdzeklī tiek noteikts pasažieru skaita ierobežojums, kas nedrīkst pārsniegt 50% no tā ietilpības.

 
Ģimenes ārstiem nosaka piemaksas par sasniegtajiem vakcinācijas rādītājiem senioru un hronisko pacientu grupā

Ministru kabinets ceturtdien apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka piemaksu apjomu ģimenes ārstiem par sasniegtajiem vakcinācijas rādītājiem pret Covid-19 senioru un hronisko pacientu grupā.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, ģimenes ārstiem paredzētas piemaksas par augstiem vakcinācijas rādītājiem senioru un hronisko pacientu grupā paredz, ka, sasniedzot aptveri līdz 60%, ģimenes ārsti saņemtu 1 eiro par katru personu, kas pabeidza vakcināciju. Ja sasniegta aptvere no 60% līdz 80%, persona saņems 2 eiro par katru personu, kas pabeidza vakcināciju.
Savukārt, sasniedzot aptveri no 80% līdz 100%, ģimenes ārsts saņemtu 3 eiro par katru personu, kas pabeidza vakcināciju.
Finansējumu piemaksām valdība piešķīra jau šī gada 20.aprīlī, skatot jautājumu par vakcīnu iegādi un vakcinācijas procesa nodrošināšanu.
Grozījuma mērķis ir īpaši motivēt ģimenes ārstu prakses aicināt personas šajā mērķa grupā vakcinēties, tostarp arī citos pieejamos vakcinācijas kabinetos, ja ģimenes ārsta vakcinācijas kapacitāte ir ierobežota.
Vakcinācijas aptveres mērķa grupā ietilpst iedzīvotāji vecumā no 60 gadiem un pacienti ar noteiktām hroniskām saslimšanām, kas publicētas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē.
Grozījumi veikti Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".

 
Valdība piešķir 9,8 miljonus eiro Covid-19 izslimojošo rehabilitācijai un koronavīrusa seku novēršanai

Valdība ceturtdien piešķīra 9,8 miljonus eiro, lai varētu nodrošināt smagi un vidēji smagi ar Covid-19 izslimojošo rehabilitāciju, kā arī segtu izdevumus ar Covid-19 uzliesmojuma un tā seku novēršanu šā gada sākumā.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, ar Covid-19 izslimojošo iedzīvotāju rehabilitācijai paredzēti 1,9 miljoni eiro, kas ļaus nodrošināt pārslimojošiem iespēju ātrāk atgriezties ikdienas un darba gaitās.
Saskaņā ar Veselības ministrijas pausto, prakse liecina, ka pēc vidēji smagi un smagi pārslimotas Covid-19 infekcijas cilvēkiem ilgstoši saglabājas veselības problēmas - vājums, nespēks, sāpes, elpas trūkums, samazināta fiziskās slodzes izturība, miega traucējumi, krampju lēkmes u.c.
Šīs paliekošās sekas arī ilgstoši negatīvi ietekmē pārslimojušo darbspējas un dzīves kvalitāti.
Vienlaikus ar šo finansējumu tiks uzlabota rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība arī citiem iedzīvotājiem, kam tas ir nepieciešams un pandēmijas radīto seku rezultātā bijušas ierobežotas pakalpojuma saņemšanas iespējas.
Arī Pasaules Veselības organizācija rekomendē integrēt rehabilitāciju vispārējā Covid-19 pandēmijas apkarošanas plānā, ņemot vērā gan Covid-19 pārslimojošo, gan pārējo pacientu prioritārās vajadzības veselības un funkcionālo spēju, tai skaitā darbspēju, ātrākai atjaunošanai.
Kopumā 7,9 miljoni no šodien piešķirtajiem līdzekļiem paredzēti norēķiniem par laboratorisko izmeklējumu organizēšanu un epidemioloģiskās drošības nodrošināšanai ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas laikā šā gada sākumā.
No tiem 4,5 miljoni tiks novirzīti ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem, savukārt 3,4 miljoni eiro - izdevumu segšanai slimnīcām, laboratorisko pakalpojumu organizēšanai, pakalpojumu nepārtrauktības un epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanai Covid-19 pandēmijas laikā.
Informācija par rehabilitācijas pakalpojumu klāstu un pieejamību iespējams noskaidrot Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

 
IZM psihoemocionālā atbalsta pasākumos Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai ieguldīs 3,3 miljonus eiro

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) psihoemocionālā atbalsta pasākumos Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai ieguldīs 3,3 miljonus eiro, liecina ceturtdien valdības atbalstītais IZM izstrādātais informatīvais ziņojums.
Lai īstenotu psihoemocionālā atbalsta pasākumus Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai, IZM plāno organizēt supervīzijas pedagogiem, skolēnu vasaras nometnes, kā arī mentālās veselības veicināšanas pasākumus skolās. Šim projektam kopumā plānots 3,3 miljonu eiro liels finansējums. Projekta aktivitātes tiks īstenotas līdz pat gada beigām.
Covid-19 pandēmija un valstī noteiktie drošības pasākumi saslimstības ierobežošanai, attālinātais skolēnu mācību un vecāku darba process, ir atstājuši ietekmi uz bērnu un ģimenes emocionālo labsajūtu, mentālo veselību, skolēnu mācību rezultātiem, kā arī radījuši lielu slodzi daudziem vecākiem, kuri apvienojuši darbu ar bērnu pieskatīšanu.
Savukārt pedagogiem un izglītības iestāžu vadītājiem nācies ilgstoši pielāgoties noteiktajiem ierobežojumiem, mainot ikdienas ritmu un meklējot optimālus risinājumus mācību procesa nodrošināšanai pastāvošo ierobežojumu ietvaros, kā arī atbalsta organizēšanā un sniegšanā bērniem, valdībā skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Projektā paredzēts atbalsts pārbaudītām un starptautiski plaši pielietotām aktivitātēm, kuras sniedz nozīmīgu pienesumu psihoemocionālās kompetences stiprināšanai, kā arī kompensē attālināto mācīšanās laiku, tādējādi mazinot Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas uz bērnu un pedagogu mentālo veselību un spēju iekļauties izglītības procesā turpmāk.
Vasaras nometnes plānotas kā viena no iespējām krīzes seku mazināšanā, sniedzot atbalstu gan bērniem un jauniešiem prasmju un kompetenču apguvē, gan arī viņu vecākiem. Kopumā plānots nodrošināt iespēju nometnēs iesaistīties aptuveni 23 100 bērniem un jauniešiem, primāri veicinot sociālās riska grupas bērnu un jauniešu iesaisti. Atbalsta apjoms nometņu organizēšanai pašvaldībā tiks dalīts atbilstoši bērnu un jauniešu skaitam pašvaldībā.
Nometnēs tiks uzlabotas bērnu un jauniešu saskarsmes, sadarbības un komunikācijas prasmes, psihoemocionālā labsajūta, tiks attīstītas dalībnieku profesionālās prasmes un talanti, kā arī nodrošināta iespēja uzlabot mācību satura un caurviju prasmes.
Covid-19 pandēmija ir negatīvi ietekmējusi visu Latvijas sabiedrību, jo katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs ir tieši vai netieši saistīts ar izglītību. Pandēmijas ietekmē ievērojami paaugstinājies pedagogu stresa līmenis un izdegšanas riski, kas kopumā atstāj negatīvu ietekmi uz pedagogu un pastarpināti arī skolēnu fizisko un garīgo veselību, psihoemocionālo labklājību.
Lai sniegtu pedagogiem psihoemocionālo atbalstu, IZM sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu (IKVD) izstrādājusi priekšlikumus atbalsta programmai pedagogiem Covid-19 pandēmijas radīto seku mazināšanai.
Vairāku pasaules pētījumu rezultāti liecina, ka supervīzija ir efektīvs un pat nepieciešams atbalsta līdzeklis, kura īstenošanas rezultātā tiek apgūtas pašpalīdzības un pašvadības metodes un pieejas, attīstīta prasme palīdzēt sev un citiem. Tāpat tiek apzināts izaugsmes potenciāls un attīstīts jauns skatījums, kā rezultātā uzlabojas darba un attiecību kvalitāte, veidojas labvēlīga izglītības vide, pozitīvi ietekmējot izglītības kvalitāti.
Līdz šā gada beigām katram Latvijas pedagogam tiks piedāvāta iespēja piedalīties vienā grupas supervīzijā. Grupas supervīzijas pamatprincipi paredz, ka grupā piedalās ne vairāk kā desmit pedagogu, turklāt, ievērojot supervīzijas ētikas principus, tiek nodalīta izglītības iestādes vadītāju - direktoru, direktora vietnieku, metodiķu - un pedagogu supervīzija.
Pandēmijas radītās psihoemocionālās sekas īpaši izteikti izjutuši tieši jaunieši. 63% Latvijas jauniešu atzīst, ka pandēmijas laikā pasliktinājusies viņu mentālā veselība. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) uzsver, ka patlaban ir izšķiroši svarīgi iesaistīt jauniešus viņiem aktuālu izaicinājumu risināšanā, jo Covid-19 radītās sekas lielā mērā gulsies uz pašreizējās jauniešu paaudzes pleciem. Jauniešu iesaiste formātā "jaunietis-jaunietim" var būt vislabākais atbalsts.
Lai nodrošinātu, ka skolu kopienās veidojas jauniešu atbalsta komanda un tiek ieviesti atbalsta rīki vienaudžu psihoemocionālās kompetences un labbūtības uzlabošanā, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra projektā plāno organizēt daudzveidīgus pasākumus. Projekts tiks sākts pēc Administratīvi teritoriālās reformas un notiks vairākos posmos, kur aktivitātes plānotas pēctecīgi, savstarpēji papildinot viena otru.
Papildus mācībām un labbūtības ceļakartes - plāna izstrādei katrai pašpārvaldes komandai būs iespēja pretendēt uz 1000 eiro lielu finansējumu savas labbūtības ceļakartes - plāna ieviešanai. Šāda iniciatīva - pašiem jauniešiem izstrādāt rīcības plānu un to ieviest savās skolās, saņemot valsts finansējumu, ir unikāls notikums un veicinās ne tikai psihoemocionālās kompetences, bet arī pilsoniskās līdzdalības prasmju attīstību jauniešu vidū Latvijā, uzsver IZM.
Mācību galvenie mērķi ir attīstīt jauniešu-līderu psihoemocionālo kompetenci, kā arī skolu komandām izstrādāt savas skolas labbūtības ceļakarti - plānu, kas aptvers reālas, jauniešu pašu iniciētas darbības, kas balstītas skolas vērtībās ar mērķi uzlabot skolu psihoemocionālo vidi. Mācību saturs tiks izstrādāts sadarbībā ar mācību vadītājiem, psihologiem un citu jomu ekspertiem.

 
Iestājpārbaudījumus 7. un 10.klasē vienā telpā varēs kārtot ne vairāk kā desmit personas

Iestājpārbaudījumus 7. un 10.klasē vienā telpā varēs kārtot ne vairāk kā desmit personas, ceturtdien lēma valdība. Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz iestājpārbaudījumu norisi klātienē ne vairāk kā desmit personām uzņemšanai 7. vai 10.klasē. Iestājpārbaudījuma norises telpā un ārpus tās klātesošajiem jālieto mutes un deguna aizsegi un jāievēro divu metru distance. Iestājpārbaudījuma organizētājam ir jānodrošina iespēja kārtot iestājpārbaudījumu noteiktajā papildtermiņā personām, kuras nevar piedalīties iestājpārbaudījuma norisē, jo Covid-19 infekcijas dēļ atrodas karantīnā vai izolācijā, un to var dokumentāri pierādīt.
Lai piedalītos iestājpārbaudījuma norisē klātienē, personām pēdējo 72 stundu laikā pirms iestājpārbaudījuma ir jābūt veiktam Covid-19 testam, kam attiecīgi jābūt negatīvam. Covid-19 testu var neveikt personas, kas dokumentāri var pierādīt, ka pēdējo triju mēnešu laikā bijušas inficētas ar Covid-19 un vairs nerada inficēšanās risku apkārtējiem. Covid-19 testu neveic personas, kas dokumentāri var pierādīt, ka ir pilnībā vakcinējušās pret Covid-19 infekciju.
LETA jau ziņoja, ka panākta vienošanās par papildu datuma noteikšanu iestājeksāmeniem Rīgas ģimnāzijās Covid-19 skartajiem skolēniem, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Viņa pastāstīja, ka Tiesībsarga birojā saņemti vairāku vecāku iesniegumi par to, ka Rīgas dome, iestājeksāmenu ģimnāzijās rīko tikai vienā datumā, tādēļ tiem skolēniem, kuri valstī noteikto Covid-19 izplatības ierobežojumu dēļ noteiktajā datumā nevarēs kārtot iestājpārbaudījumu, būs liegtas tiesības kārtot iestājeksāmenu, kā arī mācīties tajā izglītības iestādē, kurā vēlas.
Tiesībsarga birojs nolēmis izsūtīt vēstuli visām Latvijas pašvaldībām, lai, rīkojot iestājpārbaudījumus vidusskolā, būtu noteikts arī papildu datus iestājpārbaudījumam.

 
Izglītības iestādes izlaidumu varēs rīkot ārtelpās, taču ne vairāk kā 40 cilvēkiem

Izglītības iestādes izlaidumu varēs rīkot ārtelpās, taču ne vairāk kā 40 cilvēkiem, ceturtdien vienojās valdība.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka vienas klases, grupas vai kursa izglītojamiem, bet ne vairāk kā 40 personām, ieskaitot izglītības iestādē nodarbinātos, ārtelpās drīkst rīkot pasākumu pirmsskolas izglītības pakāpes noslēgumā un izglītības dokumenta pasniegšanai pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākā izglītības pakāpē.
Pasākums nedrīkstēs ilgt vairāk par divām stundām. Norises dalībniekiem būs jālieto mutes un deguna aizsegi, ja nav iespējams ievērot divu metru distanci.
Izglītības iestādei būs jānodrošina, ka skolēnu pavadošās personas pasākuma norises vietā ievēro epidemioloģiskās drošības pasākumus, tai skaitā distancēšanās prasības.

 
Investīciju projektu trešajā kārtā piešķirti aizdevumi 31 pašvaldību projektam

Ceturtdien valdība atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto rīkojuma projektu "Par atbalstītajiem pašvaldību investīciju projektiem valsts aizdevumu piešķiršanai Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai", piešķirot valsts aizdevumu tiem pašvaldību investīciju projektiem, kas izvērtēti projektu pieteikumu vērtēšanas trešajā kārtā. Kā aģentūru LETA informēja VARAM, trešajā projektu kārtā tika izvērtēts 41 investīciju projekts no 28 pašvaldībām. Atbalstīts 31 investīciju projekts par kopējo finansējumu - 10,8 miljoni eiro, bet aizņēmuma apmēru - gandrīz 9 miljoni eiro. Līdzīgi kā iepriekšējās kārtās, arī šoreiz populārākais aizdevumu mērķis ir transporta infrastruktūras attīstība. Ielas, ceļi un ar tiem saistīti ir 22 projekti no 18 pašvaldībām, tiltu, pārvadu un estakāžu būvniecībai vai pārbūvei atbalstīti divu pašvaldību projekti, tāpat atbalstīts viens projekts attālinātiem un bezkontakta pakalpojumiem, divi par pievienošanu centralizētiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem, viens par higiēnas prasību nodrošināšanu bērnudārzos, divi projekti par ēku vai tās daļu pielāgošanu pašvaldības pakalpojumu sniegšanai un viens projekts īres dzīvokļu izveidošanai.