Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā03.02.2021

Svarīgākais:

-    Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarinās līdz 6.aprīlim;

-  No 8.februāra uzsāks pakāpenisku pāreju uz paplašināt preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli; Klātienē ar visu preču sortimentu varēs nodrošināt veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī grāmatnīcas; Visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības. Tiks arī pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu; Precīzus grozījumus normatīvajos aktos plānots pieņemt 4.februārī gaidāmajā valdības sēdē;

-    No 8.februāra mācības klātienē atsāks 1.-2.klašu skolēni; Būs individuālu konsultāciju iespējas bērniem un jauniešiem, kuriem ir grūtības mācīties, ierobežota pieeja viedierīcēm un tiem, kas psihoemocionāli jūtas atsvešināti; Gala lēmumu par šiem jautājumiem valdība pieņems 4.februārī;

-    Valdība konceptuāli vienojusies aizliegt ieceļošanu Latvijā no Apvienotās Karalistes, Īrijas un Portugāles. Tāpat tiks  ierobežoti jebkuri nesvarīgi braucieni uz ārzemēm. Panākta vienošanās pastiprināt robežkontroli uz sauszemes robežas;

-    No trešdienas, 3.februāra, sejas vairogus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai var lietot tikai kombinācijā ar sejas masku;

-    Kariņš: Par citu ierobežojumu pārskatīšanu varētu diskutēt pēc trim nedēļām;

-    Vitenbergs cer, ka skaistumkopšanas nozare atsāks darbu pēc iespējas drīzāk.

Likumdošanas apskats:

Ārkārtējo situāciju Latvijā pagarinās līdz aprīlim

Otrdien Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē panākta vienošanās ārkārtējo situāciju Latvijā pagarināt līdz 6.aprīlim, mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, ārkārtējā situācija tika izsludināta 2020.gada 9.novembrī. Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu. Premjers informēja, ka valdība otrdien konceptuāli vienojusies izmainīt drošības pasākumus tā, lai tie būtu efektīvāki un saprotamāki. Otrdien tika lemts par ierobežojumiem trīs jomās - tirdzniecībā, ceļošanā un izglītībā. Pēc Kariņa teiktā, tirdzniecības jomā iecerēts pāriet uz "drošu tirdzniecības" modeli, kas paredzēs stingrāk kontrolēt klientu skaitu veikalos, kā arī policijai būs iespējams lemt par veikala slēgšanu, ja tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi. Tāpat iecerēts pakāpeniski atteikties no ārkārtējās situācijas laikā iegādājamo preču sarakstiem. Kariņš arī informēja, ka Latvijā tiks ierobežota ieceļošana no Lielbritānijas, Portugāles un Īrijas, kurās ir konstatēts jaunais, daudz lipīgākais Covid-19 paveids. Savukārt izglītības jomā iecerēts atgriezties pie drošām mācībām klātienē. Kariņš sacīja, ka sākotnēji mācības klātienē varētu atsākt 1.un 2.klases skolēni, ievērojot kombinētus epidemioloģiskās drošības prasības, tostarp sejas masku valkāšanu. Veselības ministrija (VM) otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē piedāvāja risinājumu, ka ārkārtējo situāciju varētu izbeigt, ja saslimstība ar Covid-19 samazinātos trīs reizes. Sēdes laikā tika pieņemts zināšanai VM sagatavotais informatīvais ziņojums par Covid-19 izplatības risku novērtējumu un uz tiem balstītu lēmumu pieņemšanu par piesardzības un drošības pasākumu ieviešanu. Tiesa, ministrijai tika uzdots to pilnveidot. Ziņojumā VM rosinājusi ieviest jaunu Covid-19 izplatības vadības risku stratēģiju, aizvietojot līdzšinējo pieeju ierobežojumu pārskatīšanā ar "luksofora principu", proti, nosakot četras epidemioloģisko rādītāju grupas, atbilstoši kurām tiek noteikti ierobežojumi. Pašlaik Latvija atrodas pirmajā jeb tumši sarkanajā kategorijā, jo 14 dienās reģistrēti vidēji 561,26 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. No VM priekšlikuma izriet, ka ārkārtējā situācija valstī būtu saglabājama tik ilgi, kamēr Latvija atrodas tumši sarkanajā kategorijā, bet ārkārtējā situācija būtu atceļama tiklīdz Latvija nonāktu otrajā jeb sarkanajā kategorijā, vienlaikus nedaudz mīkstinot atsevišķu ierobežojumus. Otrā jeb sarkanā kategorija paredz, ka valstī joprojām ir augsta Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība būtu robežās no 100 līdz 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā gadījumā varētu nedaudz mīkstināt pulcēšanās ierobežojumus, varētu nedaudz atvieglot tirdzniecību, atļaut individuāla sporta nodarbības iekštelpās, pakāpeniski atjaunot klātienes mācības, atļaut apmeklēt sabiedriskās ēdināšanas vietas. Trešā jeb oranžā kategorija paredz, ka valstī ir vidēja Covid-19 riska situācija, bet 14 dienu saslimstība nokristos no 20 līdz 100 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šajā fāzē varētu vēl vairāk mīkstināt ierobežojumus, tostarp atļaujot pulcēties, tirgoties, darboties kultūrvietām, sporta nodarbības iekštelpās. Beidzamā jeb zaļā kategorija iestātos zema riska situācijā, kas būtu, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 nokristos līdz 20 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Šādā situācijā būtu iespējams atgriezties pie ikdienas dzīves ar nelieliem ierobežojumiem. Ziņojumā VM norādīja, ka ir jāturpina esošie piesardzības un drošības pasākumi, līdz tiek sasniegts 14 dienu kumulatīvās saslimstības ar Covid-19 rādītājs zem 200 uz 100 000 iedzīvotājiem. Tāpat jāveic situācijas novērtējums reizi trijās nedēļās, lai apzinātu noteikto piesardzības un drošības pasākumu efektivitāti un lemtu par to pārskatīšanu. Lemjot par piesardzības un drošības pasākumu pārskatīšanu, VM rosina ņemt vērā, ka piesardzības un drošības pasākumu mazināšanas iespējas ir saistītas ar to, cik lielā mērā izdodas novērst Covid-19 ievešanas riskus no ārvalstīm. Tāpat, lemjot par piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu, prioritāri ieteikts veikt pasākumus, lai uzlabotu izglītības pakalpojumu pieejamību bērniem. VM ziņojumā norāda, ka arī turpmāk ir jāstiprina pasākumi pret Covid-19 ievešanu no ārvalstīm un izplatību valsts teritorijā, aizliedzot maznozīmīgus ceļojumus un ieviešot pienākumu ceļotājiem deklarēt ceļojuma mērķi. Tāpat rosināts pārskatīt un samazināt personu grupas, kam ir noteikti izņēmumi Covid-19 testa veikšanai un pašizolācijai, ieceļojot Latvijā. Attiecībā uz ceļošanu VM arī iesaka pastiprināt atbildību un kontroli par "Covidpass" aizpildīšanas kvalitāti un to, kā ieceļotāji ievēro noteiktās pašizolācijas prasības. VM arī iesaka nekavējoties pastiprināt atbildību un kontroli par epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu. Ministrija aicina īpašu uzmanību pievērst izolācijas un mājas karantīnas prasību neievērošanai, piesaistot valsts un pašvaldības policiju, kā arī paredzot iespējas inficēto personu piespiedu izolācijai, ja tiek pārkāptas izolācijas prasības. Tāpat rosināts pastiprinātu uzmanību pievērst piesardzības un drošības pasākumu neievērošanai sabiedriskās vietās un pakalpojumu sniegšanas vietās. Vienlaikus VM norāda, ka gadījumā, ja tiks stiprinātas prasības ceļošanai un epidemioloģiskās drošības uzraudzība, tad arī varētu lemt par nelielu piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu, stabilizējoties epidemioloģiskajai situācijai. Respektīvi, ja, nesamazinoties veikto Covid-19 testu skaitam, būs novērojama saslimstības samazināšanās vismaz par 10% un nepieaugs stacionēto pacientu skaits.

 

No nākamās nedēļas atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas

No nākamās nedēļas atsevišķos veikalos varēs iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas. Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūru LETA informēja, ka valdība konceptuāli atbalstīja ministrijas piedāvāto drošas tirdzniecības modeli un no šā gada 8.februāra uzsākt pakāpenisku pāreju uz to - paplašināt preču pieejamību klātienē, vienlaikus nosakot papildu drošības prasības tirdzniecības vietām un pastiprinot to kontroli. Drošākas tirdzniecības nosacījumi ietver virkni prasību, tostarp, ka visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības, tajā skaitā tirdzniecības zālēs (veikalos), pie tirdzniecības vietu ieejām, izejām un atsevišķas prasības tirdzniecības centros. Tiks arī pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros. Tiks noteikts mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās. Tāpat tiks pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu. Valdība konceptuāli atbalstīja, ka no šā gada 8.februāra tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu varētu nodrošināt arī veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta, kā arī grāmatnīcas. Precīzus grozījumus normatīvajos aktos plānots pieņemt ceturtdien, 4.februārī, gaidāmajā valdības sēdē. Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) informēja, ka valdības lēmums ir pārejas periods un nozīmīgs solis pareizā virzienā, lai dotu iespēju pakāpeniski pāriet uz ilgtermiņa risinājumu drošai tirdzniecībai bez "preču sarakstiem", lentēm un ierobežojošām barjerām veikalos. "Mana vēlme ir ļaut atsākt strādāt visiem komersantiem" piebilda ministrs. "Pārejai uz jauno, vēl drošāko tirdzniecības modeli ir jābūt samērīgai, lai neatkārtotos "decembra veikalu sastrēgumi". Šim regulējumam nav iecietības perioda, bet apņemšanās visiem to ievērot. Stingrākas drošības prasības, atbildība un uzraudzība nodrošinās gan iedzīvotājiem pieeju nepieciešamajām precēm, gan komersantiem iespēju strādāt. Mūsu visu atbildīgai rīcībai ir liela nozīme, lai iespējami ātrāk varētu atgriezties atpakaļ pie ierastā ritma," uzsvēra Vitenbergs. Pēc valdības sēdes Vitenbergs norādīja, ka plānotās izmaiņas tirdzniecības ierobežojumos neattieksies uz būvniecības un saimniecības preču veikaliem, tādējādi uz šīm tirdzniecības vietām attieksies esošais regulējums. Vienlaikus ministrs piebilda, ka par šiem tirgotājiem varētu lemt tad, kad nākamreiz valdība pārskatīs patlaban spēkā esošos ierobežojumus. Tāpat Vitenbergs minēja, ka valdībā šodien tika diskutēts par sēklu un stādu iekļaušanu to preču sarakstā, kas būtu iegādājamas ārkārtējās situācijas laikā, tomēr vienošanās vēl netika panākta. Tajā pašā laikā Vitenbergs piebilda, ka šāds priekšlikums tiks virzīts izskatīšanai ceturtdienas valdības sēdei. EM atgādināja, ka klātienes tirdzniecība pilnā apmērā šobrīd notiek aptiekās, tajā skaitā veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās, bet pārējās tirdzniecības vietās klātienē tirgojamo preču klāsts ir ierobežots nolūkā mazināt cilvēku pulcēšanos un uzturēšanos veikalos, tirgos.

 

Jaunnedēļ skolās atgriezīsies 1.-2.klašu skolēni

Plānots, ka no pirmdienas, 8.februāra, mācības klātienē atsāks 1.-2.klašu skolēni, žurnālistiem pavēstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP). Viņa stāstīja, ka valdība vienojās par pašu jaunāko sākumskolēnu atgriešanos mācībās klātienē, jo viņu sagatavotība mācīties patstāvīgi ir viszemākā. Pēc ministres teiktā, šo skolēnu "drošības komplekts" būs dezinfekcija, vēdināšana, sejas maskas un distance. Šuplinska arī minēja, ka valdība vienojās par individuālu konsultāciju noteikšanu sociālā riska grupās esošajiem, ar to domājot bērnus un jauniešus, kuriem ir grūtības mācīties, ierobežota pieeja viedierīcēm un tiem, kas psihoemocionāli jūtas atsvešināti. Tāpat valdība vienojās, ka 9.klašu skolēniem paredzētos valsts noslēgumu darbus aizvietos monitoringa darbs, kas novērtē skolēnu zināšanas, savukārt 12.klašu skolēniem valdība vēl domā par individuālām konsultācijām, lai palīdzētu sagatavoties centralizētajiem eksāmeniem, teica ministre. Paredzēts, ka gala lēmumu par šiem jautājumiem valdība pieņems ceturtdien, 4.februārī.

 

Valdība konceptuāli vienojas aizliegt ieceļošanu no Apvienotās Karalistes, Īrijas un Portugāles

Valdība otrdien konceptuāli vienojusies aizliegt ieceļošanu Latvijā no Apvienotās Karalistes, Īrijas un Portugāles, lai mazinātu jaunās Covid-19 mutācijas izplatības iespējas, pēc valdības sēdes sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).  "Šis aizliegums attieksies gan uz tiešajiem braucieniem no šīm valstīm, gan arī netiešiem braucieniem caur citām valstīm," uzsvēra Linkaits. Ministrs norādīja, ka aizliegums attieksies gan uz braucieniem no šīm trīs valstīm, gan skars braucienus uz šīm valstīm. Tāpat valdība konceptuāli vienojusies ierobežot jeb aizliegt jebkurus nesvarīgus braucienus uz ārzemēm. Ņemot vērā, ka aptuveni 90% ieceļotāju ierodas Latvijā pār sauszemes robežu, panākta vienošanās pastiprināt robežkontroli uz sauszemes robežas. "Aicinām Latvijas iedzīvotājus nekur nedoties. Braucieni pieļaujami tikai galējas nepieciešamības gadījumā, izvērtējot visus riskus, izvēloties maršrutā visdrošākās valstis," sacīja Linkaits. Viņš piebilda, ka transporta nozare ir ieinteresēta, lai epidemioloģiskā situācija uzlabotos, jo tikai tad šī nozare spēs pilnvērtīgi darboties. "Aviosabiedrība "airBaltic" zina par šiem plānotajiem ierobežojumiem un tiem gatavojas. Tāpat tiek gatavots ziņojums par "airBaltic" finanšu situāciju, kas drīzumā tiks iesniegts valdībā," sacīja Linkaits.  Ministrs piebilda, ka konkrēti normatīvie akti tiks apstiprināti ceturtdienas, 4.februāra, valdības sēdē. 

 

Valdība ļauj sejas vairogus lietot tikai kopā ar sejas masku

Valdība atbalstījusi Veselības ministrija (VM) rosinājumu sejas vairogus vairs neklasificēt kā mutes un deguna aizsegus, tos ļaujot lietot tikai kombinācijā ar medicīnisko vai nemedicīnisko sejas masku. Līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredzēja, ka sabiedriskās vietās iekštelpās jāvalkā mutes un deguna aizsegs - medicīniskā sejas maska, nemedicīniskā (higiēniskā vai auduma) sejas maska vai sejas vairogs. VM skaidroja, ka šobrīd ir pierādīts, ka gan vienreizlietojamo medicīnisko sejas masku, gan daudzreizlietojamo nemedicīnisko sejas masku lietošana samazina risku pārnest Covid-19 infekciju no cilvēka uz cilvēku. Savukārt sejas vairogu efektivitāte nav pierādīta. Ministrijā uzsvēra, ka mutes un deguna aizsega lietošanas mērķis sabiedriskās vietās primāri ir novērst SARS-CoV-2 piesārņoto elpošanas ceļu pilienu nokļūšanu apkārtējā vidē, tādēļ mutes un deguna aizsegam cieši ir jāpieguļ sejai, ko nodrošina sejas maska, savukārt gar vairoga malām elpošanas ceļu pilieni brīvi nokļūst apkārtējā vidē. Attiecīgi, lai novērstu to, ka plaši tiek izplatīti un lietoti nepiemēroti mutes un deguna aizsegi, VM rosināja noteikt, ka kā mutes un deguna aizsegu var lietot tikai medicīnisko sejas masku vai daudzreizlietojamo nemedicīnisko jeb higiēnisko sejas masku. Savukārt sejas vairogi var tikt lietoti, lai pasargātu acu gļotādu vai seju no pieskaršanās ar piesārņotām rokām, bet ne elpošanas ceļu pilienu uztveršanai, tādēļ sejas vairogu var lietot tikai kombinācijā ar sejas masku, šodien lēma valdība. VM aģentūrai LETA norādīja, ka šāda prasība attieksies arī uz tirdzniecības jomas darbiniekiem. Šo prasību izpildi kontrolēs arī atbildīgās iestādes, kā arī tirdzniecības darbiniekiem būs tiesības neapkalpot pircēju, ja tiks lietots tikai sejas vairogs. Šīs prasības būs spēkā no trešdienas, 3.februāra.

 

Kariņš: Par citu ierobežojumu pārskatīšanu varētu diskutēt pēc trim nedēļām

Par citu ar Covid-19 saistīto ierobežojumu pārskatīšanu varētu diskutēt pēc trim nedēļām, otrdien preses konferencē pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Viņš stāstīja, ka Veselības ministrija rosinājusi trīs nedēļu ciklā vērot epidemioloģiskās situācijas attīstību, tostarp, kā tiek ieviesta drošas tirdzniecības pieeja, bet tikai pēc tam spriest par nākamajiem soļiem. "Mēs kā valdība saprotam, ka vīruss tuvākajā laikā neatkāpsies. Jāsaprot, ka situācija var mainīties dažādā veidā, tāpēc ir jāiet uz drošiem [darbības] modeļiem, varbūt pat uz ilgāku laiku," sacīja premjers. Kariņš piebilda, ka šodien valdība konceptuāli vienojusies par drošības pasākumiem tirdzniecības jomā, bet vēlāk tiks vērots, vai iespējams spert nākamos soļus.

 

Vitenbergs cer, ka skaistumkopšanas nozare atsāks darbu pēc iespējas drīzāk

Cerams, skaistumkopšanas nozare atsāks darbu pēc iespējas drīzāk, otrdien pēc valdības sēdes preses konferencē atzina ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV). Viņš informēja, ka patlaban Veselības ministrija izstrādā skaistumkopšanas drošas darbības vadlīnijas, lai nozare varētu atsākt darbu. Ministrs norādīja, ka jau pērn pavasarī skaistumkopšanas nozare bija labi sagatavojusies epidemioloģiski drošai darbībai, tāpēc Vitenbergs pauda cerību, ka šī nozare atsāks darbu pēc iespējas drīzāk. Tāpat ekonomikas ministrs pauda pārliecību, ka pamazām visas nozares varētu atsākt darbu, bet ierobežotos apstākļos.

Nacionālās informācijas aģentūras LETA apskats