Novadnieki atzīmē Dimanta kāzu jubileju07.01.2019
Kad toreiz 1958.gada 31.decembrī divi skaisti un satraukti jaunieši Rasma un Edmunds Kandavas rajona dzimtsarakstu birojā teica viens otram “jā “vārdus, vai viņi maz varēja iedomāties, ka laimīgi nodzīvos kopā 60 gadus, un 2018.gada 31.decembrī svinēs Dimanta kāzas.
Ne pārāk bieži pāriem izdodas tik laimīga un gara kopdzīve, kas mērojama dimanta smagumā.
Novada domes priekšsēdētāja Inga Priede, kopā ar Dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Maiju Zariņu un šo rindu autori, ciemojās pie Dimanta kāzu gaviļniekiem Rasmas un Edmunda Ķimeņiem 2.janvāra sniegotajā rītā, lai aizvestu tiem sirsnīgus sveicienus, ziedus un pateicību par raženo kopā nodzīvoto mūžu.
Uz jautājumu, vai atceras savas kāzu dienas sajūtas pirms sešdesmit gadiem, abi gaviļnieki vienā balsī atbildēja – jā! Toreiz, tāpat kā tagad, bijuši satraukti par to, kā viss noritēs, vai viss būs kārtībā. Kāzās bijis uzlūgts daudz viesu, apmēram deviņdesmit, lielas kāzas toreiz bijušas modē.
Rasma un Edmunds Dimanta kāzu jubilejā apņēmās arī turpmāk saudzēt, atbalstīt, cienīt un mīlēt viens otru. Izsniedzot ģimenes Goda laulības apliecību, jubilāriem vēlēja veselību un dzīvesprieku, ko sniedz mīļa cilvēka tuvums ikdienā un svētku reizē.
Laulību Rasma un Edmunds toreiz tālajā 1958.gada nogalē nolēmuši slēgt pēc divu gadu draudzības, un vaininieks pie tā, ka laulājušies gada pēdējā dienā, esot bijis Edmunds, viņš tā gribējis. Tagad katrs gads, no jauna atnākot, pāršķir lapu arī viņu kopdzīves kalendārā. Savu kāzu jubileju aizmirst arī nav iespējams, jo tā ir tieši gadu mijā.
Rasma un Edmunds izstāstīja kā iepazinušies, kad mīlestības dzirksts starp viņiem uzliesmojusi. Edmunds ar mūziku noņēmies, spēlējis trompeti, ko 17 gadu vecumā apguvis pašmācības ceļā. Tolaik viņa pirmie klausītāji bijušas govis un citi mājlopi kūtiņā, jo istabā spēlēt neviens neļāvis, tās greizās skaņas sākumā pārāk ausīs griezušās. Bet pamazām trompete viņa rokās sākusi dziedāt, vēlāk pūtis arī saksofonu, iesaistījies pūtējos, braukājuši pa kāzām, bērēm, ballēs spēlējot katru nedēļas nogali. Kādās kaimiņu kāzās abi arī tā tuvāk iepazinušies. Abi esot viena gada, Rasma savu dzimšanas dienu svin aprīlī, bet Edmunds augustā. Sākumā tik tā pa jokam, vēlāk jau tuvāk sapazinušies, uz kino Rūmenē gājuši, uz ballēm. Rūmene jau tolaik bijusi diezgan liels kultūras un administratīvais centrs. Kāzu diena bijusi silta, bez sniega, to svinējuši turpat Griepciemā. Pēc kāzām vēl sešus gadus turpat dzīvojuši, Edmunds uz darbu Kandavā bieži vien kājām tos kilometrus gājis. Edmunds strādājis Kandavas RTS par kalēju, Rasma kolhozā “Zelta vārpa” bijusi fermas pārzine.
Ilgās kopdzīves recepte esot pavisam vienkārša- nedrīkst ilgi naidu turēt, ja sastrīdas, ātri viens otram atkal piedod un dzīvo tālāk, kā nekas nebūtu bijis. Piedošana, sapratne un mīlestība esot galvenās. Dzīve paskrējusi ātri, visur piedalījušies, pa ballēm daudz gājuši, radu pulkā, kas viņiem ir plašs/ Edmundam ir četras māsas/, daudz svinējuši. Radi vēl tagad kopā turoties, vismaz vienu reizi gadā godus rīkojot. Dzīve bijusi interesanta. Edmunds par kalēju nostrādājis 49 gadus, arī šodien daudzi uz ielas satiekot, jautā, vai tu vēl ar kalšanu nodarbojies? Visi kalumi, kas Kandavā sastopami, arī novada domes ieejas kāpņu margas, ir Edmunda roku darbs. Domes kāpnes tapušas kopā ar dēlu Induli, kurš arī šo darbu mīlējis. Edmunds piebilda, ka abi mazdēli arī gandrīz pa to pašu līniju darbojoties. Rasmas kundze piebilda, ka acu gaišumu gan tā kalšana sabeigusi. Tomēr, neskatoties uz dažādām veselības likstām, kas nāk līdzi gadiem, dzīvesprieku abi nezaudējot.
Interesanti tas, ka toreiz 1958.gada 31.decembrī Kandavā laulību reģistrējuši pavisam pieci pāri, bet Dimanta kāzas sagaidījuši tikai Rasma un Edmunds.
Lai Dimanta kāzu jubilāriem veselība un dzīvesprieks ir līdzgaitnieks!
Dagnija Gudriķe
