Par administratīvi teritoriālo reformu10.07.2019

Konferences kopsavilkums

Lai novērstu tālāku sociālekonomisko sarukšanu un iedzīvotāju skaita mazināšanos, Latvijā ir jāveic daudz plašāka teritorijas attīstības pārvaldības reforma, tai skaitā jāizveido apriņķi ar nodalītām autonomajām funkcijām un jāmaina iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījums. Šāds Latvijas zinātnieku izstrādāts priekšlikums izskanēja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) organizētajā konferencē “Latvijas teritoriju attīstības izaicinājumi”.

Saskaņā ar “Eurostat” datiem 23 gadu laikā Latvija zaudējusi aptuveni 23% iedzīvotāju. Darbaspēka aizceļošana radījusi milzu atšķirības starp reģioniem un Rīgu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) šobrīd piedāvā situāciju labot ar administratīvi reģionālo reformu, apvienojot novadus.

“Jau Novadu dienā, kas notika šī gada 12. aprīlī Gulbenē, pirmo reizi no pašvaldībām izskanēja priekšlikums prioritāri risināt reģionālās attīstības jautājumu. Šo konferenču cikla noslēgumā zinātnieki, izvērtējot Latvijas situāciju, secināja, ka mūsu valstī ir nepieciešama plaša teritorijas attīstības pārvaldības reforma, vispirms jāizveido apriņķi. Lai veidotu teritoriāli lielākos novadus ES, ir jābūt stingri pamatotiem argumentiem. Ir teritorijas, kuras redz iespēju apvienoties, ja ir iespējama ilgtspējīga attīstība, konkrēti, uz rezultātu vērsti mērķi. Šobrīd ir izteikts konkrēts priekšlikums, ceram, ka VARAM ieklausīsies gan zinātnieku, gan pašvaldību viedoklī, lai rastu labāko risinājumu katras teritorijas, visas valsts attīstībā un iedzīvotāju labā,” – savu viedokli pauž LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

“LLPA un pašvaldības piekrīt, ka reforma ir nepieciešama, taču VARAM piedāvājums nesniedz atbildes uz virkni svarīgu jautājumu. Latvijas zinātnieku piedāvātā alternatīvā reforma ir pirmais solis pretī patiešām efektīvam risinājumam, kas apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos valstī un izlīdzinātu reģionu nevienlīdzību. Tāpēc LLPA kopā ar pašvaldībām turpinās publiskās diskusijas, lai pārliecinātu valdību un politiķus, ka reformai jābūt daudz dziļākai un pārdomātākai, nekā šobrīd piedāvā ministrija,” uzskata LLPA izpilddirektors Viktors Valainis.

Latvijas zinātnieki Dr. oec. Andris Miglavs, Dr. phys., Dr. oec. Māris Pūķis un Dr. geogr. Pēteris Šķiņķis secinājuši, ka centralizēta un sektoriāli organizētā valsts pārvalde Latvijā ir izrādījusies neefektīva. Proti, savā kontrolē paturot vairumu finansiālo, institucionālo resursu un funkciju, valsts nav izmantojusi vienu no efektīvas pārvaldības principiem – iespējami lielu atbildības daļu pārvirzīt uz reģioniem un pašvaldībām.

Tāpēc zinātnieki piedāvā veikt kompleksu teritorijas pārvaldības reformu, kas skartu gan pārvaldības struktūru, gan finanšu pārvaldību, gan arī teritoriālo organizāciju. Mērķis ir radīt efektīvu, tolerantu, mainīgos apstākļos adaptēties spējīgu, līdzatbildīgu Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības sistēmu Latvijas reģionu attīstības kohēzijas veicināšanai un sabiedrības labklājības izaugsmei.

Administratīvi teritoriālā reforma ir jāsāk ar reģionālā līmeņa pārvaldības teritoriju – apriņķu – izveidi. Apriņķis veiktu tādas funkcijas kā pilsētu tranzītielu uzturēšana un attīstība, civilā aizsardzība, mājokļu politika, bāriņtiesu uzraudzība, sociālās un veselības aprūpes infrastruktūra, kā arī pamata un vidējās izglītības pārvaldība. Viens no svarīgākajiem ieguvumiem būtu teritorijas attīstības kritiskās masas radīšana. Plānošanas reģionu gadījumā visi apriņķi būtu lielāki par 200 tūkst. iedzīvotāju vai tuvu tam.

Līdz ar apriņķu izveidošanu ir jāveic arī finanšu pārvaldības reforma, jo pašlaik sistēmā pastāv fundamentālas pretrunas. Tāpēc ir jāmaina iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sadalījums, ņemot vērā ne tikai iedzīvotāju, bet arī darbavietu skaitu novados. Tas motivētu pašvaldības vairāk piesaistīt uzņēmējus, nevis tikai rūpēties par dzīvojamiem rajoniem. Un tikai pēc pirmo divu posmu īstenošanas būtu jāķeras pie trešā – pašreizējo novadu apvienošanas.

Pēc priekšlikuma autoru domām, piedāvātais risinājums nav ideāls, tomēr tas ir pamats Latvijas teritorijas attīstības pārvaldības reformas infrastruktūras adaptācijai un mobilitātes attīstībai. 

Inga Priede, Kandavas novada domes priekšsēdētāja

Zemītes pagastā par administratīvi teritoriālo reformu domas dalās

Par Zemītes pagasta iedzīvotāju noskaņojumu administratīvi teritoriālās reformas sakarā, pastāstīja pagasta pārvaldes vadītāja Rita Diduha. Lielākā daļa Grenču ciema iedzīvotāju ir par pievienošanos Tukuma novadam, jo jau tagad izmanto daudzus pakalpojumus, kas pieejami Tukumā. Savukārt, Zemītes iedzīvotāju noskaņojums esot 50 pret 50, puse labprāt paliktu Kandavas novadā, tā kā tagad, otrai pusei nav skaidras nostājas, jo trūkst informācijas, lai izsvērtu, kā tad būtu labāk.

Par kultūras aktivitātēm pagastā pastāstīja tautas nama vadītāja Erodeja Kirillova. Lielākās aktivitātes jūlijā paredzētas vidējās paaudzes deju kolektīvam “Zemīte”- 6.jūlijā mazā Eiropiāde Ziemeļblāzmā, 7. jūlijā kolektīvs dosies uz “Precību spēļu” kopmēģinājumu Tukumā, bet 14.jūlijā notiks gan kopmēģinājums, gan koncerts, savukārt, no 16.-22.jūlijam dejotāji dosies uz Vāciju, kur Frankenbergā notiks Eiropiādes pasākumi. Senioru deju kopa “Ozolzīles” 27.jūlijā koncertēs Sabiles Vīna svētkos.

27.jūlijā svētkus svinēs Grenču ciems. Vienos dienā sāksies sporta spēles, sešos vakarā svētku koncerts “Bulciņas”, bet no deviņiem- zaļumballe.