Par Satversmes tiesas lietu par ATR virzību05.02.2021
Satversmes tiesa 2021. gada 13. janvārī tiesas sēdē ar dalībnieku piedalīšanos, tika uzsākta lietas Nr. 2020-37-0106 “Par Administratīvi teritoriālās reformas atbilstību Latvijas Republikas Satversmei, un Eiropas vietējo pašvaldību hartai pēc Limbažu un Ikšķiles novadu domju pieteikumiem” izskatīšana. Šajā lietā 2020. gada 26. oktobrī Satversmes tiesa nolēma apvienot divas lietas: lietu, kas tika ierosināta pēc Limbažu novada domes pieteikuma par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam, un lietu, kas tika ierosināta pēc Ikšķiles novada domes pieteikuma par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam. Tiesas sēdes ir vērojamas arī tiešsaistē Youtube platformā.
Lietas Nr. 2020-48-0106 par Kandavas novada pievienošanu Tukuma novadam sagatavošanas datums ir 2021. gada 4. februāris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu Satversmes tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas. Tātad provizoriski Kandavas novada domes ierosināto lietu sāks skatīt februārī un, iespējams, noslēgs marta beigās. Tomēr, 26. janvārī esam saņēmuši Satversmes tiesas tiesneses Sanitas Osipovas lēmumu, ka lietas ir sagatavotas, un tiks izskatītas, apvienojot Salas novada domes, Carnikavas novada domes, Iecavas novada domes, Mazsalacas novada domes un Kandavas novada domes pieteikumus. Lēmums paredz, ka lietas tiks izskatītas rakstveida procesā. Satversmes tiesas sēde paredzēto jautājumu izlemšanai notiks 2021. gada 23. martā. Kad tiks pasludināts spriedums, pagaidām nav zināms. Šobrīd vērojot jau ceturto notiekošo tiesas sēdi par Ikšķiles un Limbažu iesniegtajiem pieteikumiem, procesa virzība izskatās diezgan lēna un saspringta. Vairākkārt izskan dažādu ekspertu viedoklis, ka reformas gaitā ir pieļauti daudzi pārkāpumi. Nav arī protokolētas ministrijas pārstāvju un ministra J.Pūces tikšanās ar novadu pārstāvjiem, bet, kas nav dokumentēts, tas neeksistē, norāda zvērināts advokāts Edgars Pastars. Citi eksperti norāda uz to, ka likumdevēja rīcība, nedrīkst pārvērsties patvaļā, attieksmei ir jābūt vienādai visās situācijās. Reformas mērķis nav to veikt tā, lai ērtāk varai, bet ērtāka dzīve iedzīvotājiem. Ikšķiles un Limbažu pēdējā tiesas sēde notiks 10. februārī, bet spriedums tiks pasludināts mēneša laikā. Pastāv arī teorētiska iespēja, ka administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas gaitu pasludina par prettiesisku, un pieņemto likumu var likt pārstrādāt.
Atgādinājumam, ka strauji tuvojas pašvaldību vēlēšanas, un deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 2021. gada pašvaldību vēlēšanām notiks no 17. marta līdz 6. aprīlim, tāpēc māc šaubas, ka visi iesniegtie reorganizējamo pašvaldību pieteikumi līdz vēlēšanām tiks izskatīti, un ja tiks izskatīti, tad visticamāk, apvienojot lietas. Vēlēšanu datumu CVK jau izsludinājusi, un tās notiks 5. jūnijā. Pēc Satversmes tiesas sprieduma, ja tas būs labvēlīgs kādai no pašvaldībām, Saeimai būs jāveic grozījumi esošajā administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumā, vai jāizsludina jauns. Diezin vai ATR likums tiks atvērts un grozīts pēc katra tiesas sprieduma, visticamāk tad, kad būs izskatīti visi iesniegtie pieteikumi.
Ja vēlēšanas būs jau notikušas un Satversmes tiesa pieņems lēmumu, ka pieteikuma iesniedzējiem ir taisnība, būs jārīko jaunas vēlēšanas tajās pašvaldībās, uz kurām šis lēmums attieksies.
Tāpat vēl nav zināms, kā turpmāk darbosies novadu pašvaldības reģionu kontekstā, jo likumprojekts par administratīvo reģionu izveidi valdībā bija jāiesniedz līdz 1. janvārim, bet tas vēl nav pat izstrādāts, jo koalīcijas partneru vidū joprojām nav panākta vienošanās par konceptuāli būtiskiem jautājumiem – reģionu funkcijām un pārvaldību. Līdz Saeimai nav nonācis arī likumprojekts par vietējo kopienu tiesībām demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus, kas bija jāizdara līdz pērnā gada nogalei. Kā sliktākais variants tiek pat pieļauta iespēja atvērt administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jumta likumu, lai grozītu pārejas noteikumus, kas paredz reģionu izveidi. Bet tas, savukārt, iespējams nāktu par labu tām pašvaldībām, kas būs saņēmušas labvēlīgu tiesas spriedumu, lai pie atvērta likuma, izmaiņas varētu veikt operatīvāk par katru spriedumu atsevišķi. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu apstrīdējušas 21 novada domes: Alojas, Alsungas, Auces, Babītes, Carnikavas, Garkalnes, Iecavas, Ikšķiles, Ilūkstes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Kandavas, Limbažu, Mazsalacas, Mārupes, Ozolnieku, Rugāju, Rundāles, Salacgrīvas, Salas un Varakļānu novada domes. Šobrīd Satversmes tiesā ir ierosinātas 17 lietas, pieņemti divi lēmumi par atteikšanos ierosināt lietu, savukārt divi pieteikumi atrodas izskatīšanā tiesas kolēģijā.
Inga Priede, Kandavas novada domes priekšsēdētāja
