Kā sauleszaķēni veda Zantes skolēnus rudens zeltu rādīt

19. oktobrī Zantē saule debesīs peldējās debesu bangās. Tās zeltaino matu mirdzums laistījās debesu jūras viļņos, kaisot skolas logos mazus sauleszaķēnus, kas nebēdnīgi rotājās uz palodzes spēlējoties lēkādami polku.

Mazie sauleszaķēni aicināja:” Sak, skolēn, nesēdi tikai gudro grāmatu rakstos, nāc iesim! Parādīšu tev kā rudens zelts uz zemes zaigo!” Sauleszaķēni ņēma mūsu ņipros skolēnus pie rokas un veda rudens zeltu rādīt...

Kaut arī koku krāsainās lapas gulēja Zantei apkārt kā krāsains austrumu paklājs, sauleszaķēni skolēnus aizveda uz netālo kara muzeju. Cik daudz tur rudens  zeltu bija samētājis! Tanki kā veci vectēvi sēdēja zem rudens lapu kažoka. Bruņmašīnu omes tērpušās krāsainās villainēs sveicināja sauleszaķēnus un skolēnus. Arī krustmāte lidmašīna izslējusi spārnus rudens lapu viļņu vidū smaidīja, ieraugot čaklos ciemiņus. Pats rudens nolaidās no koka galotnes, sita uz pleciem skolēniem, kuri kopā ar sauleszaķēniem ņēmās grābt zeltaino lapu birumu. Un Tavu čaklumu! Lapas gluži kā spēlēdamās meta kūleņus lielās kaudzēs, skolēni kā čaklas bites ātri vien savāca rudens zeltu milzīgās kaudzēs!  Rudens dāsni cienāja skolēnus ar gardām konfektēm, sak, esat pelnījuši čaklie rūķīši! Tagad muzeja opju tanki un omīšu mašīnas varēs zeltainos lindrakus un villaines drīz nomainīt pret baltām sniega drānām. Te kāds nebēdnis saules zaķēns piesteidzās un iečukstēja rudenim kaut ko ausī... Rudens pasmaidīja. Esot iztīrījis savus pieliekamos un izklājis īpaši krāsainus paklājus tepat pie skolas durvīm. Tos nu drīz būšot jāsaritina atkal čaklajiem skolēniem!

Saule pēc peldes iesēdās mākoņu laivā, mazie sauleszaķēni sasēdās kā cālēni tai līdzās. Rudens vējš iestūma laivu un saule ar sudraba airiem steidzās tālāk gājputnus pavadīt.

Čaklie Zantes rūķi gan devās uz pagarināto stundu nodarbībām, lai atkal sēstos pie grāmatu gudrībām, ja nu atkal notiek kāds brīnums! Kas to lai zina... J