Radošā darbnīca "Sveču liešana"

Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena, kas iezīmē ziemas vidu. Sveču diena saukta arī par Ziemas Māras dienu, tāpat par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja vai Govju dienu. Šajā dienā esot daudz jāēd, daudz jātērē un, galvenais, jālej sveces.  Sveču liešanas tradīcija radusies vēl laikā, kad nebija ne elektrības, ne pulksteņu un dienas ritmu noteica pēc Saules, Mēness un zvaigznēm.  Senie ļaudis ticēja, ka tieši Sveču dienā lietās sveces deg visilgāk un gaišāk. Turklāt process bijis jādara labā omā.

Mūsu senči ticēja, ka pēc tā, kāds laiks ir Sveču dienā, iespējams prognozēt laiku un ražu visam gadam:

• Ja Sveču diena ir apmākusies un snieg sniegs, bites daudz spieto un tām ir daudz medus.
• Ja Sveču dienā saule gaiši spīd, nāks vēl vairāk sniega, nekā pirms tam ir snidzis.
• Ja Sveču dienā snieg vai putina, gaidāma silta un lietaina vasara; ja skaidrs laiks – sausa.
• Ja Sveču dienā pil ūdens, ka vista var padzerties, būs labs gads.
• Ja Sveču dienā silts laiks, būs agrs pavasaris.
• Ja Sveču dienā salst, būs slikta raža.
• Ja Sveču dienā ir piesarmojuši koki, būs bagāta vasara.
• Ja ap Sveču dienu vētrains laiks, būs jauks pavasaris.
• Ja Sveču dienā aizputināti ceļi, būs lieli pavasara plūdi.

Tad nu arī Zantē, 2.februārī, tieši Sveču dienā, tika lietas bišu vaska sveces un pareģots laiks. Nodarbību vadīja zanteniece INTA NEICINIECE.