Sinagoga celta 1880.gadā uz Šlomo Hirša Klempnera dāvinātās zemes. Tā rekonstruēta 1937.gadā. Sinagogā kalpojuši ievērojami rabīni, no kuriem pazīstamākais bija Menahems Mendels Zaks, kas vēlāk kļuva par Rīgas galveno rabīnu (nogalināts 1941.gadā Rumbulā).
II Pasaules kara laikā ēku pārveidoja par vācu armijas garāžām, bet pēc kara sinagogas ēka pārbūvēta un izmantota kā graudu noliktava.
No 1950.gada tā bija pilsētas kinoteātris. Sākotnēji nodēvēts par "Spartaku", vēlāk "Ausekli" un visbeidzot – par "Senleju".
Kopš 2002. gada ēka netiek izmantota. Apskatāma tikai no ārpuses.

Ebreji Kandavā:
Kandavas ebreju kopiena izveidojusies 19.gadsimta sākumā. Zināms, ka 1881.gadā Kandavā dzīvoja 775 ebreji jeb 55,2% no iedzīvotājiem, bet 1910. gadā 1000 ebreji (45%).
1935. gadā Kandavā dzīvoja 68 ebreji (4% iedzīvotāju). Viņiem piederēja 10 no 17 pilsētas sīktirgotavām, 5 no 7 galantērijas veikaliņiem, 1 no 3 gaļas tirgotavām. Pašlaik Kandavā ebreju kopiena nepastāv, bet tās nozīmīgo lomu pilsētas tēla veidošanā var izjust apskatot saglabājušās ebreju sabiedriskās ēkas, kapsētu un piemiņas vietu.