Kandava simts gados (1918 – 2018) Kārļa Ulmaņa autoritatīvā režīma laiks. 1934 – 194011.10.2018

1936 - 1939. Turpinājums/ 3./ 

1936. gada 1. janvārī Kandavas krājaizdevu kasē ir 240 biedri, bilancē Ls 70013, tai skaitā pamatkapitālā Ls 11322, rezerves kapitālā Ls 3583, speciālajā kapitālā un aizņēmumos Latvijas Bankā Ls 19847, Latvijas tautas bankā Ls 5075, aizdevumi – Ls 64230

1936. gadā Kandavas pilsētas galva ir Kārlis Kārkliņš (1882 – 1968), pilsētas galvas biedrs Krišs Rozentāls, valdes locekļi: Andrejs Riekstiņš (? – 1967), sekretārs-grāmatvedis Pēteris Jancis (1897 – 1975), sekretāra-grāmatveža palīdze Lība Šimpermane. Kandavas iecirkņa miertiesa atrodas Dārza ielā 6, miertiesnesis Nikolajs Jansons, sekretārs Voldemārs Trans, kancelejas ierēdne Anna Kreicberga

1936. gada 11. aprīlī Kārlis Ulmanis (1877 – 1942) savā personā apvieno valsts un ministru prezidenta amatus. Izglītības ministrs liek skolās izdarīt aizlūgumu, atbrīvojot skolēnus no skolas darbiem, bet Rīgā notiek plaša manifestācija par godu jaunajam valsts prezidentam

1936. gada 2. jūnijā Kandavā viesojas valsts un Ministru prezidents K. Ulmanis. Viņš apskata skolas jaunbūvi un atbalsta nodomu skolai piešķirt valodnieka un novadnieka Kārļa Mīlenbaha (1853 – 1916) vārdu

1936. gada 6. septembrī Kandavā, Ozolu ielā 3, iesvēta jauno pamatskolas ēku. Tajā mācības uzsāk 352 skolēni deviņu skolotāju un pārziņa Pētera Kalniņa (1879 – 1957) vadībā. Kandavas pagasta vecākais Jānis Baimanis (1861 – 1949) paziņo, ka skolai piešķirts Kārļa Mīlenbaha vārds. Viesu vidū ir arī izcilā valodnieka dēls, Rīgas pilsētas valdes sekretārs inženieris Kārlis Mīlenbahs (1888 – 1968). Atklāšanā piedalās operdziedātāja Anna Ludiņa (1906 – 1998), solists Arturs Madrevics (1902 – 1975) un pianists Hugo Štrauss (1908 – 1992)

1936. gadā skolotājs Kārlis Veinbergs (1881 – 1949) savu privāto bibliotēku no Sabiles ielas 10 pārceļ uz „Vecvizbuļiem” pie Riebiķkalna. Tajā ir 7100 sējumi, un tā ir vislielākā privātā bibliotēka provincē. K. Veinbergam ir arī lielākā Kandavas un apkārtnes skatu karšu kolekcija ar 1600 dažādiem skatiem. Apskatei ir pieejams arī herbārijs ar 900 Kandavas un apkārtnes augiem

1936. gadā liepājnieks, ērģeļbūvētājs Jēkabs Jauģietis (1874 – 1968) paplašina Kandavas luterāņu baznīcas ērģeles līdz 21 reģistram (stabuļu rindām), pierīkojot motoru

1937. gada janvārī Kandavas Sadraudzīgajā biedrībā darbojas brīvbibliotēka ar 3007 sējumiem un 103 lasītājiem; biedrībai ir arī savs koris ar 40 dziedātājiem

1937. gada sākumā  625. Kandavas mazpulks svin savus karoga un svinīgā solījuma svētkus. Karogu dāvina Kandavas krājaizdevu kase. To iesvēta draudzes mācītājs Rihards Zariņš (1889 – 1942). Svinīgo solījumu nodod 24 mazpulka dalībnieki. Mazpulks savos svētkos saņem arī vairākas naudas balvas

1937. gada 15. aprīlī Kandavas Sadraudzīgās biedrības Krājaizdevu sabiedrība apvienojas ar Kandavas krājaizdevu kasi un turpmāk sauksies „Kandavas krājaizdevu sabiedrība”

1937. gada 2. maijā aizsargi apzaļumo Vimbužu kapus un pushektāru lielo lauku pie „Smiltnieku” mājām

1937. gadā Kandavas un pagasta aizsargi apvienojas. Jaunizveidotās 4. rotas komandierim Arvīdam Ruņģim tiek pakļautas trīs nodaļas, kuras komandē Jānis Kreicbergs (1902 – 1942), Ansis Indriksons (1903 – 1941) un Heinrihs Briedis (1981 – 1942). Aizsardzes vada Zelma Briede (1900 – 1982) un Emīlija Blāze

1937. gadā Kandavas 49. skautu vienības vadību pārņem Gustavs Enerts

1937. gadā pilsētas valde Kandavas nomalē – Priedainē – ierīko pilsētas nabagmāju. Pilsētas nespējniekiem vairs nav jāklīst apkārt pa saimnieku mājām

1937. gada 9. septembrī  Kandavā atver Kandavas valsts arodskolu. Tajā darbojas mehānikas un galdnieku nodaļas ar trīsgadīgu apmācības kursu. Skolas nauda ir Ls 10,- gadā un vienreizēja iestāšanās nauda Ls 4,-. Trūcīgos un centīgos skolēnus no skolas naudas atbrīvo un piešķir arī dažas stipendijas Ls 60,0 gadā kā vienreizēju izmaksu. Pie skolas pastāv skolas kopmītne, par kuru jāmaksā apmēram Ls 17,- mēnesī. Arodskola paredzēta tikai zēniem. Par tās direktoru apstiprina inženieri Antoniju Kļaviņu (1901 – 1942). Teorētiskajām nodarbībām izmanto Kandavas K. Mīlenbaha pamatskolas telpas. Pagaidu darbnīcu ēku projektē arhitekts Indriķis Blankenburgs (1887 – 1944). Par I šķiras instruktoru apstiprina Sergeju Semēvicu (1908 – 1977), par skolas ārstu – Vladimiru Stipro (1897 – 1966), par latviešu valodas un fizikas skolotāju – Kārli Veinbergu, par II šķiras instruktoru – Aleksandru Cepurnieku, par militārās apmācības skolotāju – Pēteri Bīlandu (? – 1938)

1937. gada 21. novembrī Kandavā notiek nākamo Dziesmu svētku koru kopmēģinājums diriģenta Teodora Reitera ( 1884 – 1956) vadībā

1937. gada beigās Kandavas virsmežniecības Gravu mežniecībā 500 ha lielajā platībā, kur aug daudz ozolu, ar ozolzīlēm ievilina vairāk kā 100 mežacūkas un mežu iežogo ar 1,05 m augstu cinkotu stiepļu žogu uz ozola stabiem. Lai mežacūkas neatstātu aploka teritoriju, tās ziemā baro ar kartupeļiem, ozolzīlēm un gaļu. Ozolzīles vāc paši mežniecības darbinieki, gaļas krājumus veido par lētu naudu iepirkti sešdesmit veci zirgi. Līdz gada beigām izveido milzīgu mežacūku dārzu ar 13 m garu žogu. Tā uzstādīšana maksā 35 000 Ls.

1937. gadā Kandavas pilsētas aizsardžu pulciņā ir 30 aizsardzes

1938. gada 30. janvārī Kandavā notiek nākamo Dziesmu svētku kopmēģinājums diriģenta Emiļa Melngaiļa (1874 – 1954) vadībā. Ierodas Cēres koris ar 22 dziedātājiem, Kabiles aizsargu koris ar 20 dziedātājiem, Kandavas Sadraudzīgās biedrības koris ar 34 dziedātājiem, Matkules koris ar 20 dziedātājiem, Sabiles aizsargu koris ar 18 dziedātājiem

1938. gadā Kandavā pamatīgi remontē akmens mūra tiltu. Darbus veic uzņēmēja K. Jēkabsona vadībā

1938. gada jūlijā Kandavas rajona lopkopības instruktors P. Urjāns organizē ekskursiju pa maršrutu Džūkste-Dobele-Rundāle, kura laikā ekskursanti var vērot turienes zemnieku lopus

1938. gada 12. septembrī izglītības ministrs Jūlijs Auškāps (1884 – 1942) apstiprina Kandavas K. Mīlenbaha pamatskolas karoga metu

1938. gada 6. novembrī Kandavas Sadraudzīgās biedrības priekšnieks Vilis Vizbulis lūdz K. Mīlenbaha pamatskolas pārzini P. Kalniņu atļaut skolēniem Augustam Reisam, Ernestam Vilkam un Kārlim Dzintaram 18. novembrī piedalīties Aleksandra Grīna (1895 – 1941) lugas „Tēvu zeme” uzvedumā

1938. gada 26. decembrī Kandavas Sadraudzīgajā biedrība rāda A. Grīna  jautro tautas lugu „Kalēja līgava” Aleksandra Andersona (1892 – 1974) režijā. Izrādē piedalās viss Kandavas teātra personāls. Kostīmus gatavo speciāli lugai, kā arī aizņemas no Rīgas teātriem. Galvenajās lomās : P. Avotiņš, A. Andersons, A. Andersone, A. Šplīte, A. Gudriķis, J. Tauriņš, Fr. Gepsis, J. un M. Freimaņi, E. Vizbulis, E. Kalnozols. Dziesmas komponē diriģents Pēteris Jancis, dekorācijas zīmē Andrejs Gudriķis

1938. gadā Kandavas pilsētas pašvaldība nolemj iekārtot vīna dārzu. Tam nepieciešams zemes gabals 4000 m² kopplatībā. To pašvaldība iegūs apmaiņas ceļā, iemainot to no privātīpašniekiem pret pilsētai piederošo zemi

1938. gadā Kandavas virsmežsarga Edvarda Vitmaņa (1899 – 1942) vadībā kandavnieki iestāda kokus gar Kandavas-Sabiles lielceļu, Dziesmu svētku laukumu, pilsētas kapos, kā arī ierīko stādījumus pie valsts arodskolas un 25 m garu egļu dzīvžogu Jaunkandavā

1938. gadā L. Kristapsonam piederošā Kandavas tvaika-elektrodzinējspēka pienotava „Kurzemes Šveice” saņem 1. godalgu lauksaimniecības un rūpniecības preču izstādē Tukumā par sālīto un nesālīto eksportsviestu ar Lauksaimniecības pārvaldes kontroles reģistra Nr. 495

1938. gadā nodibinās piensaimnieku sabiedrības „Spēks” Kandavas nodaļa

1939. gadā Kandavā dzīvo 1718 iedzīvotāji, no tiem 780 vīrieši un 938 sievietes

1939. gadā Kandavas pasta un telegrāfa kantoris atrodas Lielā ielā 27. Tas darbojas darba dienā no plkst. 9 – 15, bet svētdienās no plkst. 10 – 12. Pastmeistars ir Žanis Rumba, aģents Jēkabs Ginters, asistenti: Irma Frišfelde, Milda Zībiņa, Jānis Drozdovskis, Alīda Rozentāle, Meta Plauka; tehniķis Jānis Zībiņš, montieris Vilhelms Eihmanis; pastnieki: Voldemārs Blumbergs un Andrejs Reinfelds

1939. gadā Kandavas policija atrodas Lielā ielā 2. rajona uzraugs ir Aleksandrs Kalnozols; vecākais policists kārtībnieks Dāvids Velmers, jaunākais policijas kārtībnieks Fricis Šimpermanis

1939. gada Otrajās Lieldienās Kandavas Sadraudzīgā biedrība uzved Osvalda Liepas (1908 – 1992) skatu lugu „Sveša nasta”. Šī luga ir godalgota Lauksaimniecības kameras rīkotajā lugu sacensībā

1939. gada 8. maijā Kandavas Valsts arodskolā rīko diplomandu izstādi, kurā mehānikas klasi beigušie zēni demonstrē pašrocīgi gatavotos lauksaimniecības agregātus 

1939. gada 29. maijā Kandavas luterāņu baznīcā iesvēta jauno Kandavas K. Mīlenbaha pamatskolas karogu, kuru pēc skolotāja Georga Veinberga meta ir darinājušas  aizsardzes Zelma Briede un Valija Krūmiņa (1911 – 1994)

1939. gada jūnijā Kandavas Valsts arodskolā notiek pirmais izlaidums. To  beidz 36 audzēkņi. Absolventu darbus izliek izstādē

1939. gada 23. jūlijā notiek Kandavas novada III Dziesmu svētki. Tajos piedalās 24 kori ar 800 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā. Svētki sākas ar parādes gājienu no Sadraudzīgās biedrības nama uz svētku laukumu. Gājiena laikā līst lietus, kurš laimīgi beidzas pirms koncerta sākuma. Svētkus atklāj rīcības komitejas priekšsēdētājs P. Jancis un Preses un biedrību departamenta direktors Mārtiņš Jansons (1896 - ?). Pēc svētku atklāšanas sākas koru kopkoncerts. Piedalās arī 4. Valmieras kājnieku pulka orķestris. Noslēgumā notiek svētku balle līdz trijiem naktī. Kopkoncertā piedalās arī Kandavas Sadraudzīgās biedrības koris ar 40 dziedātājiem diriģenta P. Janča vadībā. Dalībniekiem naktsmītnes ir K. Mīlenbaha pamatskolā, aizsargu mītnē un vecās pamatskolas telpās.

1939. gadā savu karogu pasūta Kandavas mednieku biedrība. Tā izgatavošana maksā ap 900 latu

1939. gada 23. augustā Hitlers un Staļins noslēdz slepenu līgumu – tā saucamo Ribentropa-Molotova paktu jeb neuzbrukšanas līgumu starp Vāciju un PSRS. To paraksta PSRS Ārlietu tautas komisārs Vjačeslavs Molotovs (1890 – 1986) un Vācijas Ārlietu ministrs Joahims fon Ribentrops (1893 – 1946). Līgumam pastāv arī  trīs slepeni papildprotokoli, kuros Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija un Rumānija jau ir sadalītas interešu sfērās

1939. gada septembrī par ilgstošu darbu Kandavas Krājaizdevu sabiedrības valdē valdes priekšsēdētāju Otto Pluģi (1874 – 1940) apbalvo ar Atzinības krusta V šķiras ordeni

1939. gada 5. oktobrī Latvija paraksta tā saukto savstarpējās palīdzības līgumu ar Padomju Savienību. Sarkanarmija iegūst bāzes Liepājā, Ventspilī un Pitragā. Arī kandavnieki pirmo reizi ierauga padomju tankus, kuri dodas uz karabāzi Ventspilī

1939. gada rudenī repatriējas 124 Kandavas pilsētā un 64 Kandavas pagastā dzīvojošie vācu tautības iedzīvotāji. Vācu tautības iedzīvotāju repatriācijas dēļ iedzīvotāju skaits samazinās līdz 1600 cilvēkiem

1939. gada 1. novembrī saistībā ar vācu tautības iedzīvotāju repatriāciju slēdz Kandavas Vācu vecāku savienības pamatskolu

1939. gada novembrī Latvijas Republikas finansu ministrs Jānis Kaminskis (1878 – 1942) atceļ no amata Kandavas vācu krājaizdevu sabiedrības līdzšinējo valdi un par jaunās valdes priekšsēdētāju ieceļ P. Janci, bet par valdes locekļiem K. Kārkliņu un V. Pluģi

1939. gada 6. novembrī, L.A.K. Vinteleram repatriējoties uz Vāciju, Vecā aptieka nonāk Fiduciārās izceļošanas akciju sabiedrības a/s UTAG rīcībā

1939. gada 8. novembrī par Kandavas pilsētas galvu ieceļ Kandavas Valsts arodskolas direktoru Antoniju Kļaviņu

1939. gada 26. decembrī Kandavas Sadraudzīgajā biedrībā A. Andersona režijā uzved Līgotņu Jēkaba (1874 – 1942) lugu „Bierantos”. Pēc izrādes sākas dejas

Sagatavoja Kandavas novada muzeja

krājuma glabātāja Ināra Znotiņa

foto:

1.1939.gada 29.maijs K.Mīlenbaha pamatskolas karoga iesvētīšana.

2. Kandavas Valsts arodskolas audzēkņi