1941.gada 14.jūniju pieminot10.06.2020
Bij liktens lēmis daudziem palikt svešumā
Zem ledus kalniem, tundru plašumā
Kur dzimtās zemes vēji neaiziet
Un citādas tur puķes, citi putni dzied.
V.Z.
1941.gada 14.jūnijs
Šajā dienā pirms 79 gadiem komunistu okupanti apcietināja un nosūtīja uz koncentrācijas nometnēm un trimdā uz Sibīriju 15 425 Latvijas iedzīvotājus. No Kandavas novada šajā dienā izsūtīja 134 cilvēkus. No apcietinātajiem vīriem 34 tika nošauti vai nobendēti koncentrācijas nometnēs Vjatlagā, bet Latvijā neatgriezās 67 mūsu novadnieki.
Viens no daudzajiem traģiskajiem likteņstāstiem – Kārļa Augusta Brieža izsūtījuma stāsts. Šo publikāciju pēc dzimtas pēcteču rīcībā esošajiem materiāliem - vēstures liecībām, dokumentiem un dokumentu kopijām sagatavojis Pēteris Briedis, viens no Briežu dzimtas 1941.gada represētajiem, Kārļa Augusta Brieža brāļa dēls.
Tālāk – svarīgākie fakti, apsūdzības un apmelojumi, un K.A. Brieža emocionāla vēstule brāļasievai.
" PSRS Iekšlietu Tautas Komisariāts, LIETA NR. 35156.
Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas vārdā Taimiras apgabala tiesa nolemj sodīt K.Briedi ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem bez tiesībām 5 gadus pēc soda izciešanas izbraukt no soda izciešanas vietas. Sodu izciest specnometnē Noriļskā. Tiesas sastāvs: Janovs, Popovs, Kaļiņins. 08.12.1941.
PSRS Iekšlietu ministrijas K. Brieža apsūdzības pamatojums
(izmeklēšanas lieta nr. 660 13.11.1941) :
- pārliecināts buržuāziskais nacionālists;
- veicis pretpadomju aģitāciju dienesta vietā;
- bijis pret privātīpašuma nacionalizāciju;
- bijis pret kolhoza dibināšanu un zemes atņemšanu saimniekiem;
- 1931./1932.g. veicis izlūkdienesta uzdevumus.
... pēc pirmajiem 10 katorgā pavadītajiem gadiem.
Valdeķu muižas dārznieka, viena no Kandavas sadraudzīgās biedrības dibinātājiem, Pētera Brieža dēla, Latvijas armijas kapteiņa, Trīs Zvaigžņu ordeņa kavaliera, Kārļa Augusta Brieža vēstule uz Sibīriju 14.06.1941 trimdā izsūtītajai brāļa Heinriha sievai Zelmai Briedei.
18.09.51.
“Mīļi sveicieni! Aizvakar saņēmu Tavu vēstuli. Mīļš paldies par to. Biju ļoti priecīgs, jo beidzot arī es pēc šiem ilgiem gadiem saņēmu pirmo vēstuli un pie tam no savējiem. Nezinu nemaz no kā un par ko stāstīt. Mēģināšu īsumā. Atbraucu uz šejieni ap to pašu laiku kad jūs visi t.i izbraucām 22.06.4. un šeit ieradāmies 09.08.41. Šogad 17.07.51 pēc pabeigta “dienesta” tiku brīvs un “paliku” uz dzīvi šeit pat. Visumā šos gadu ir klājies dažādi, pārciests un pārdzīvots ir ļoti daudz šajos “ziemeļu” apstākļos. Nemaz pašam negribas ticēt, kā viss tas bija iespējams, neskatoties dažreiz uz tik vājo veselību – slimošanu ar cingu utt.. Jāatzīstas, ka nekas labs jau arī vairs no manis nav palicis pāri veselības ziņā – bez zobiem, vāju redzi un sirmiem matiem, cik tie vēl bija atlikušies. Ka Tu atrodies šajā apgabalā, dabūju zināt pāris gadu atpakaļ, tikai nezināju adresi, tāpat arī par H. Vai Malvīne ar mammu bija aizbraukušas uz “veco vietu” 45.g un mamma palikusi tur? Domāju ka arī Tu būsi šogad pārgājusi uz dzīvi “vecā vietā” – bet laikam “negribēji”? Šogad jūnijā sastapos ar Ratermaņa L. Viņa dzīvo šeit no 46.g, ko nemaz ātrāk nezināju. Viņa liek Tevi un Malvīni mīļi sveicināt un starp citu stāstīja kur atrodas viņas Valdis un H.. Kad braucu uz šejieni vienā stacijā sastapos ar Mišu, viņš man pastāstīja, ka esot bijis Jūs visus pavadīt un pēc tam arī pats aizbraucis. Mēs visi aizbraucām tālāk, bet viņš palika gaidīt citu vilcienu un vairāk par viņu neko nezinu. Un kā dzīvojat Jūs abi ar Malvīni? Kur atrodas un kā klājās bērniņiem? Andris un krustmeita Mārīte laikam jau lieli izauguši. Dzirdēju, ka Tu esi nopirkusi kaziņu bērniem priekš piena. Raksti kā strādājat un kā dzīvojat un stāsti par itin visu un visiem. Jo gribās visu zināt. Par sevi varu pastāstīt, ka strādāju par sargu garāžā un esmu pašreiz pie veselības, kāda nu viņa vispārīgi ir. Galvenās rūpes ir par iekārtošanos uz dzīvi šeit, jo jāsāk viss no gala. Jādomā par apģērbu un visu citu dzīvei nepieciešamo, lai kaut kā pārvarētu garo ziemeļu ziemu. Šeit mēdz teikt, ka ziema esot tikai 12 mēnešus un pārējā gadā vasara, kas arī gandrīz īstenībā tā arī ir. Nu pagaidām beigšu, jo nevaru vairāk aptvert ko rakstīt. Mīļi jo mīli sveicieni Tev un Malvīnei un visiem pārējiem. Augusts.
P.S Atvaino ka tik slikti rakstu, aizņēmos no drauga brilles. Bet ar tām arī nekā lāga nevaru saredzēt, ceru ka līdz nākošai reizei būšu ticis pie savām brillēm.
Par Kārļa Augusta Brieža turpmāko likteni pēc 18. septembra 1951. gada.
Melu teorija
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas centos izzināt represijās cietušo un bojā gājušo likteņus. Atbildot uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas reabilitācijas daļas pieprasījumu par Kārļa Augusta ieslodzījuma laiku un viņa likteni pēc soda izciešanas, PSRS iekšlietu ministrijas Krasnojarskas pārvaldes atbildē teikts, ka K.Briedis (lieta Nr. 31156) atbrīvots no apcietinājuma 19.04.56, savukārt, no Noriļskas milicijas daļas saņemtajā atbildē teikts, ka 1953.g. sākumā ir atbraucis K.Brieža dēls un aizvedis tēvu no soda izciešanas vietas.
(K.Briedis precējies nebija un bērnu viņam nebija!)
Iespējamā, ticamā versija
Pēc PSRS diktatora Josifa Staļina nāves 1953. gada 5.martā tūkstošiem politieslodzīto cerēja uz atbrīvošanu vai vismaz dzīves apstākļu uzlabošanu. Diemžēl tas nenotika. 1953. gadā 28. maijā līdz izmisumam novestie politieslodzītie uzsāka badastreiku un sacelšanos visās Noriļskas specnometnēs, piedalījās ap 20 tūkstoš politieslodzīto. Ar nežēlīgu izrēķināšanas un milzīgu upuru skaitu jūlija un augusta mēnešos sacelšanās tika apspiesta. Tūkstošiem nogalināto guldīti kopējos masu kapos. Iespējams, ka starp tiem bija arī Latvijas armijas kapteinis Kārlis Augusts Briedis.
Pēteris Briedis
P.S 14.jūnijā 1941.gada represijās cieta visa Briežu dzimta. Kandavas pagasta Viesturu māju saimnieks, Talsu aizsargu pulka Kandavas rotas komandieris Heinrihs Briedis nobendēts koncentrācijas nometnē Vjatlagā 1942.gada 15. februārī. Lāčplēša ordeņa kavalieris pulkvežleitnants Jānis Briedis nobendēts koncentrācijas nometnē Vjatlagā 1942.gada 12.jūnijā. Valdeķu muižas dārznieka sieva Karlīne, ko izsūtīja trimdā 74 gadu vecumā, neizturēja jau pirmo bargo Sibīrijas ziemu un, sala un bada nomocīta, guldīta tālajā Sibīrijas zemē. Malvīne un Zelma Briedes atgriezās dzimtenē pēc 19 trimdā pavadītiem gadiem, bet Andris Briedis joprojām dzīvo Krievijā.
( P. Briedis)
Atcerēties... Neaizmirst!
- Piemiņas akmens Briežu dzimtai Kandavas Baznīcas kapos.
- Piemiņas zīme 2005.gadā izveidotajā Briežu dzimtas parkā. Katram represijās bojā gājušajam un Sibīrijas trimdu pārdzīvojušajam dzimtas pārstāvim un viņu tuviniekiem saskaņā ar gallu (koku) horoskopu iestādīts viņu dzimšanas datiem atbilstošs koks.
- Piemiņas plāksne Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim pulkvež-leitnantam Jānim Briedim pie Cēres pamatskolas.
