Abavas senielejas ainava iekļauta Latvijas kultūras kanonā15.06.2021
Latvijas kultūras kanons papildināts ar ainavu sadaļu Latvijas kultūras kanonā līdzās tādu nozaru kā tautas tradīcijas, arhitektūra un dizains, skatuves māksla, literatūra, vizuālā māksla, mūzika un kino izcilākajām vērtībām tagad iekļautas arī astoņas kanoniskas Latvijas ainavas – Daugavas ainava, Zemgales līdzenuma ainava, Gaujas senielejas ainava, Latgales ezeraines ainava, Latvijas mežu ainava, piejūras ainava, Vidzemes pauguraiņu ainava un Abavas senielejas ainava.
Jaunās vērtības iespējams iepazīt Latvijas kultūras kanona tīmekļvietnē https://kulturaskanons.lv/, kur ekspertu Anitas Zariņas un Oļģerta Nikodemus tekstus papildina bagātīgi materiāli: mūsdienu fotogrāfijas no projekta „Ainavu dārgumi” un vēsturiskās fotogrāfijas no projekta „Zudusī Latvija”, kartes no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Kartogrāfisko materiālu krājuma, 20. gadsimta sākuma tūristu bukleti no LNB Sīkiespieddarbu krājuma, kā arī saites uz interesantākajiem rakstiem resursā Periodika.lv.
Abavas senielejas ainavu veido gadu simtos un tūkstošos radies dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma kopums. Latvijas mēroga unikalitāti ainavai piešķir izteiktā Abavas senielejas forma un uzbūve (terasētās nogāzes, pieteku dziļās ielejas, gravas, palienas), ģeoloģisko nogulumu dažādība, kas kopā noteikušas cilvēku saimnieciskās aktivitātes, un kas, savukārt, izpaužas mežu un lauku mijā. Izteiksmīgais reljefs un augu valsts daudzveidība veido vizuāli pievilcīgas ainavu telpas, kas skatam paveras no senielejas nogāzēm un pamatkrasta. Kopš senseniem laikiem upe un tās ieleja kalpojusi ne tikai kā dabisks šķērslis, bet arī kā satiksmes ceļš, kas savienoja Kurzemi un Zemgali. Tas atstājis paliekošu ietekmi uz senieleju un tās apkārtnes kultūrainavu, kas bagāta ar daudziem kultūrvēsturiskiem objektiem: pilskalniem, senkapiem, muižām, krogiem un baznīcām. Kultūras kanonā ir iekļauta senielejas ainava no Pūres līdz Rendai. Vizuāli pievilcīgās tālās krāšņās skatu perspektīvas kalpoja par pamatu tam, lai Abavas senielejas posmu no Kandavas līdz Sabilei un tālāk līdz Rendai 19. gadsimta otrajā pusē sāktu dēvēt par Kurzemes Šveici. Šāds ielejas nosaukums 20. gadsimta pirmajā pusē nostiprinājās tūrisma ceļvežos un laikrakstos, kas aicināja doties ceļojumos uz Abavas senleju.
Taču pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ģeogrāfijas skolotājs Indriķis Sleinis pret šādu nosaukumu iebilst: „Brīnumskaists ir šis Abavas senlejas posms no Kandavas līdz Rendai, tikai vajadzētu atmest banālo salīdzinājumu – Kurzemes Šveice. Katrs, kas ir bijis Šveicē, sacīs, ka te tomēr nav Šveice, bet tas nebūt nevar mazināt šī apgabala īpatnējo jaukumu.” Imants Ziedonis grāmatā „Kurzemīte” (1984) par Imulas un Amulas ainavām raksta „Pasakainas dažādas ir mazās Imuliņas un Amuliņas ainavas. Dažādas: teiksmainas, miniatūras, dievīgas un neticamas. (..) Ja republikā ir kāds arhitekts ainavists un tam ir tiesības tās iezīmēt aizsargājamo ainavu kartē, tad ir jābrauc uz Imulu un Amulu pavasarī, kad sāk plaukt lapas, vai rudenī, kad acis brīnās.” Abavas senielejas ainava ir vieta, kur sastopas ainavas diženums ar ainavas izsmalcinātību. Abavas senielejas ainavu kopumu veido ļoti daudzveidīgas un atšķirīgas ainavu telpas. Vienojošā ainavu telpu stīga ir Abava, kuras lēno plūdumu pārtrauc strauji upes posmi un Abavas Rumba. Starp Pūri un Kandavu Abava plūst pa Abavas–Slocenes ielejas plakano daļu, kas pavasara palos applūst, veidojot savdabīgu palu ainavu. Abavas ielejas kreisajā krastā atrodas Firksu Pedvāles un Briņķu Pedvāles muižu centru zemes ar ēkām (drupām), kur pēc tēlnieka Ojāra Arvīda Feldberga (1947) iniciatīvas izveidots brīvdabas mākslas muzejs. Veidojot jauno ainavu, tur tiek saglabāta vēsturiskās ainavas aura. Minētais piemērs demonstrē labu praksi, kā senām vēsturiskām vietām tiek piešķirta jauna funkcija. Kandavā un tās apkārtnē ainavu struktūrā dominē kultūrvēsturiskie objekti (Kandavas kuršu pilskalns, Kandavas vecpilsēta, ordeņa pilsdrupas, tilts pār Abavu, padomju laikā būvētās ēkas u. c.), kas funkcionāli un vizuāli cieši saistīti ar upi. Posmā starp Kandavu un Veģiem upes senielejas maksimālais dziļums sasniedz 45–58 metrus. Pateicoties plašajām panorāmas ainām, kas paveras no tādiem skatu punktiem kā Greiļu kalns, Buses pilskalns, Sabiles upurkalns, Zviedru cepure, Drubazu botānikas taka u. c., šo senielejas posmu uzskata par vizuāli pievilcīgāko. Ainavā dominē lauksaimniecības zemes un mežu puduri, kur mežaudzes veido priedes, egles, ozoli un oši. Šī senielejas posma rota ir Sabile, kurā, mijiedarbojoties latviešu, vācu un romu kultūrai, izveidojusies kultūrainava ar senpilsētas šaurajām ielām, pilskalnu un īpašu auru. Sabiles ainavā jau kopš 14.–16. gadsimta iekļaujas un pilsētas tēlu veido vīnogulāju stādījumi Vīna kalnā. Ainava, kas paveras no Vīna kalna, ir iekļauta Latvijas ainavu dārgumu sarakstā. Posmā starp Veģiem un Rendu Abavas krastos dominē auglības ziņā bagātīgi priežu meži. Šajā posmā laivotāji bauda cilvēku darbības maz pārveidotas meža ainavas. Abavas krastos un mežaudzēs ir daudz ozolu, tādēļ Abavas senieleju bieži dēvē par ozolu zemi. Abavas senielejas ozoli atspoguļoti Kandavas novada ģerbonī, kā arī Raimonda Paula (1936) un Jāņa Anerauda (1924–2010) „Nakts dziesmā”. Abavas senielejas vērtība ir bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgie biotopi: ozoliem un kļavām bagātie nogāžu un gravu meži, sausie zālāji kaļķainās augsnēs, parkveida pļavas un citi, kas daudzos gadījumos veidojušies dabas un cilvēku mijiedarbības rezultātā. Abavas senielejā rodama īsta kultūrvēsturisko un dabas pieminekļu daudzveidība: Māras kambari, Abavas rumba, Īvandes ūdenskritums, Sudmalu ūdenskritums, Imulas dolomītu klintis, Kalnamuižas kraujas, Čužu sērūdens avoti, Velna ala, Matkules (Buses) pilskalns, Kandavas kuršu pilskalns un vecpilsēta, Sabiles pilskalns un senpilsēta, Valgales pilskalns, Pedvāles muiža un citi. Pateicoties lielajām dabas un kultūrvēsturiskajām vērtībām, Abavas senieleja un tās ainavas kopš 1996. gada iekļautas Abavas ielejas kultūrvēsturiskajā teritorijā un kopš 1999. gada – dabas parkā Abavas senleja. Pirms tam, 1927. gadā, valsts aizsardzībā tika ņemts Čužu purvs – vienīgā dabiskā krūmu čužas atradne valstī, kā arī kopš 1957. gada aizsargāta tiek Abavas upes senieleja no Kandavas līdz Rendai. 2005. gadā teritorija tika iekļauta Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Oļģerts Nikodemus
