Aplūkoti konkursa "Diženi Kandavas novadā" dalībnieki Zemītes pagastā16.09.2020
21.augustā vērtēšanas komisija devās skatīt Zemītes pagasta sētas un uzņēmumus, kas pieteikti konkursam “Diženi Kandavas novadā”.
Kā pirmā tika apskatīta Grenču kalte, kura pieteikta nominācijā “Darbīgākā organizācija”. Lai arī izvēlētā diena bija patiešām ļoti darbīga un aizņemta, komisiju kaltē sagaidīja un par to pastāstīja kaltes vadītājs Guntis Gulbis.
Kalte darbu uzsāka 1992.gadā un šobrīd tajā strādā trīs darbinieki. Vienlaicīgi kaltē iespējams apstrādāt 1800 tonnu graudus. Guntis stāsta, ka pagājušā gadā tika apstrādātas 3100 tonnas, bet šogad divu mēnešu laikā- jau 2500 tonnas. Klienti brauc no pašu novada un arī no tuvējo kaimiņu novadiem- Valdeķiem, Tumes, Viesatām, Kukšām. Viņš atklāj, ka Grenču kaltes priekšrocība ir tā, ka var nodrošināt arī sēklu sagatavošanu. Lauksaimniekus apmierina, ka var atvest graudus un saņemt sēklas.
Ir zemnieki, kuri atstāj ražu glabāšanai uz ziemu. Graudi tiek uzglabāti bunkuros, kaltē atrodas 40 bunkuri un katrā no tiem ietilpst 30 tonnas.
Kā papildus pakalpojumu Grenču kalte pēc piedāvājuma gatavo barību lopiem un mājputniem. Šim mērķim ir iegādāta graudu placināšanas iekārta.
Savukārt, Grenču kaltes svaru māja pilda arī kultūras centra funkciju, tajā tiek organizētas zaļumballes un dejas.
Šermuksīšu ģimene “Strautmaļos” ievācās tikai pagājušajā vasarā ap Jāņiem, bet mājas un apkārtnes labiekārtošanā jau paspēts paveikt tik daudz. Kā pastāstīja nama saimniece Sintija, piemājas teritorijā kuploja milzu latvāņi un pati ēka bija gaužām bēdīgā stāvoklī. Iespējams, tas tāpēc, ka laika gaitā mājai bieži mainījušies saimnieki.
Sintija stāsta, ka teritorijā, kurā pletās latvāņi, tagad ir ierīkojusi mazdārziņu. Dzīvžogs pārstādīts vairākus metrus tālāk no mājas, lai paplašinātu mājas priekšpagalma teritoriju. Tagad tajā atrodas bērnu rotaļu laukumiņš, kuru izgatavojis tētis Andris un kuplo Sintijas iekoptā puķu dobe. Starp ziediem ir atrodamas avenes un zemenes, lai bērni brīvi var paši tikt ogām klāt, kamēr mamma strādā puķu dobē vai dārzā. Andris pēc profesijas ir galdnieks, tāpēc dārzā atrodams ne viens vien koka dārza dekors. Viņš dārza stūrī ierīkojis arī čigānu pirtiņu, kura saulgriežos arī izmēģināta.
Arī “Krastmaļu” saimniece Tamāra Bērziņa ar dzīvesbiedru Pavilu Trakšu Zemītes pagastā dzīvo vien neilgu laiku- astoņus mēnešus, bet tik īsā laikā paveiktais šķiet prātam neaptverams.
Pāris iepriekš 10 gadus dzīvojuši Jūrmalā, jo tur dzīvo Tamāras meita, tomēr daba un lauku plašums ir vilinājis jau sen. Iegādājoties īpašumu Zemītē, nekas no šobrīd esošā “Krastmaļu” skaistuma nebija pat manāms- plašā piemājas teritorija ieaugusi latvāņos un atkritumu kalnos, blakus esošajā upītē Vēdzelē samesti metāllūžņi un atkritumi un pati māja sliktā stāvoklī ar izpuvušām grīdām. Tagad gan māja, gan apkārtne ir sakopta, piemājas pagrabiņš iztīrīts un kāpnes izveidotas, ziedi sastādīti, siltumnīca un dārzs pilns ar augļiem, dārzeņiem un garšaugiem, Vēdzeles upe atbrīvota no brikšņiem un atkritumiem, bet pļava- no latvāņiem, kurā tagad var svinēt Līgo un citus svētkus.
Galvenais palīgs visos darbos ir dzīvesbiedrs Paulis, ar kuru kopā pavadīti jau 40 gadi. Viņš izremontējis māju, pļauj piemājas zālāju (teritorija ir tik plaša, ka tas aizņem vismaz divas dienas) un ir neatsverams palīgs citos darbos.
