Atklāta piemiņas plāksne pulkvežleitnantam Jānim Briedim09.11.2017

10. novembrī pie Cēres pamatskolas tika atklāta piemiņas plāksne mūsu novadniekam - Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim, pulkvežleitnantam Jānim Briedim, kurš bija arī šīs skolas skolotājs.

Piemiņas brīdī piedalījās Cēres pamatskolas skolēni un pasniedzēji, pagasta iedzīvotāji, Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede, domes deputāti, Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Elksnīte, jauniešu centra “Nagla” pārstāvji, novada represēto apvienības biedri, studentu korporācijas “Tervetia” pārstāvji un citi interesenti.

Tas bija emocionāls brīdis, kad klausoties Cēres pamatskolas audzēkņa Romāna Kursīša deklamētajās dzejas rindās un dziedot Latvijas himnu “Dievs, svētī Latviju!”, daudzu klātesošo acīs iemirdzējās asaras.

“Mēs patiešām lepojamies, ka mūsu novadā ir dzīvojuši un strādājuši Latvijai ļoti nozīmīgi cilvēki, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri, kuri stāvēja sardzē par mūsu Dzimteni un nebaidoties ziedoja tai savu dzīvību”- uzrunājot klātesošos, sacīja domes priekšsēdētāja Inga Priede. Viņa teica paldies šī  pasākuma iniciatoram un organizatoram novada Represēto biedrības vadītājam Pēterim Briedim, kurš nes sevī īstenu patriotismu, ir izdevis vairākas grāmatas, viesojies novada skolās, tiekoties ar skolēniem un runājot par mūsu tautas skarbo vēsturi un patriotisma saglabāšanu, par to, cik svarīgi ir nosargāt Latvijas neatkarību.

 Arī Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne Elksnīte savā runā uzsvēra, ka ikdienas steigā mēs bieži aizmirstam par pašu galveno, to, ka dzīvojam brīvā, neatkarīgā valstī. “Šobrīd esam liecinieki tam, ka ir bijuši drosmīgi cilvēki, kas neskatoties uz dzīvības briesmām, cēlās, aizstāvēja un izcīnīja brīvību, lai mēs, kas šodien dzīvojam, varētu justies brīvi un neatkarīgi”.

Jānis Briedis bijis viens no studentu korporācijas “Tervetia” 23 dibinātājiem un, godinot viņa piemiņu, pasākumā pie Cēres pamatskolas piedalījās arī korporācijas “Tervetia” pārstāvji. 

Jānis Briedis (21.12.1892.-12.06.1942.)

Pulkvedis-leitnants Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Briedis dzimis pirms 125 gadiem 1892.gada 12.decembrī Valdeķu muižas dārznieka Pētera Brieža ģimenē. Skolas gaitas Jānis uzsāka Aizdzires pagasta skolā, bet no 1906. līdz 1910.gadam mācījās Kandavas pilsētas skolā. 1911.gadā viņš ieguva skolotāja tiesības un 19 gadu vecumā sāka strādāt par skolotāju, vēlāk par skolas pārzini Cēres pagasta skolā.

Sākoties 1. Pasaules karam, Jānis Briedis tika mobilizēts cariskās Krievijas armijā un 1914.gada 16.jūlijā uzsāka dienestu Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu rotas sastāvā. Pēc praporščiku kursu beigšanas no 1915. līdz 1918.gadam dienēja 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā, sākumā kā rotas, vēlāk kā bataljona komandieris. 1916.gada 23.-29.decembrī piedalījās Ziemassvētku kaujās pie Ložmetējkalna un 1917.gada 10.-21.janvārī pie Silenieku un Lodiņu mājām, kur tika kontuzēts. Par šīm cīņām Jānis Briedis tika apbalvots ar Staņislava un Annas ordeņiem un Jura zobenu. Par viņa prasmi vadīt kara operācijas liecina fakts, ka 1917.gada februārī Jāni iecēla par 5. Zemgales pulka komandieri, paaugstinot par štābkapteini.

1918.gada aprīlī Jānis Briedis ar Zemgales pulku nonāca Bologojā, Krievijā un tika iecelts par Latvijas Nacionālās kara padomes nodaļas priekšnieku, vēlāk par Sibīrijas un Urālu Latviešu Nacionālās padomes kara nodaļas pārzini pie Latvijas Valdības priekšstāvja Sibīrijā un Tālajos Austrumos.

1918.gada 13.oktobrī Troickā, netālu no Ufas, sāka formēties 1. Latviešu īpašais strēlnieku bataljons no brīvprātīgajiem latviešu karavīriem, kas nevēlējās karot boļševistiskās sarkanās armijas rindās, bet vēlējās cīnīties par topošās Latvijas valsts neatkarību. 1918.gada 18.oktobrī Troickas bataljona Pagaidu organizācijas komiteja publicēja uzsaukumu „Latvju tautasdēli!” ar aicinājumu stāties latviešu bataljonos. Līdzīgu uzsaukumu ar atbalstu latviešu bataljona izveidei publicēja arī Čehoslovākijas Nacionālā padome, jo arī Čehoslovākijas karavīri 1. Pasaules kara laikā bija nonākuši Sibīrijā un cīnījās pret boļševistisko režīmu.

Lai iesaistītos cīņā par Latvijas neatkarību savā dzimtenē, ap 2000 Troickas bataljona latviešu karavīri Jāņa Brieža vadībā cauri visai Sibīrijai vairāk kā 6000 km garumā tika izvesti līdz Vladivostokai, no kurienes kopā ar tur noformētiem Imantas pulka karavīriem Anglijas kara kuģos tika nogādāti Liepājā un 1920.gada 23.februārī nodoti Latvijas armijas rīcībā.

No 1920. līdz 1937.gadam Jānis Briedis pildīja dienesta pienākumus Latvijas armijas štābā, no 1937. līdz 1941.gadam bija Armijas Ekonomiskā veikala Finanšu daļas priekšnieks.

Jānis Briedis apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeni un Viestura ordeni, kā arī ar Čehoslovākijas Kara krustu un Lietuvas Republikas 10 gadu neatkarības jubilejas medaļu.

1921.gadā Jānis Briedis kā eksterns izturēja vidusskolas kursa eksāmenus un iestājās jaundibinātās Latvijas universitātes Tautsaimniecības fakultātē. Viņš bija viens no studentu korporācijas „Tervetia” dibinātājiem un vadītājiem (1922.-1940.).

1940.gada 17.jūnijā Jānis Briedis tiek arestēts un izsūtīts uz koncentrācijas nometni Vjatlagā.

1941.gada 6.novembrī PSRS Iekšlietu ministrija (čeka) izvirza J.Briedim apsūdzību par to, ka viņš:

1) iestājies 1. Latviešu īpašajā strēlnieku bataljonā, lai cīnītos pret Sarkano armiju un padomju varu;

2) dienējis Latvijas nacionālajā armijā un cīnījies pret revolucionāro kustību Latvijā, par ko apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni, Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni u.c. apbalvojumiem;

3) no 1922. līdz 1940.gadam sastāvējis reakcionārajā, kontrrevolucionārajā studentu korporācijā „Tervetia”.

Spriedums – piespriest nāvessodu nošaujot.

 P.S. Tikpat traģisks liktenis piemeklējis arī pārējos Pētera Brieža ģimenes locekļus. Vecākais dēls Heinrihs Briedis (1891-1942), Kandavas pagasta „Viesturu” māju saimnieks, bija 1. Talsu aizsargu pulka Kandavas 4.rotas komandieris. Par nopelniem Dzimtenes labā 1932.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni un 1939.gadā ar Aizsargu Nopelnu Krusta ordeni. Apcietināts 1941.gada 14.jūnijā un izsūtīts uz koncentrācijas nometni Vjatlagā. 1942.gada 8.februārī viņam piespriests nāvessods.

Jaunākais dēls Kārlis Augusts Briedis (1901-1953) dienēja Latvijas armijā kapteiņa dienesta pakāpē. 1928.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Apcietināts 1941.gada 17.jūnijā, ieslodzīts Noriļskas koncentrācijas nometnē. Gājis bojā Noriļskas politiesldzīto sacelšanās laikā (1953.gada jūnijs-jūlijs).

Meita Malvīne Briede (1988-1961) reizē ar brāļa Heinriha ģimeni 1941.gada jūnijā izsūtīta uz Sibīriju. Pēc 19 trimdas gadiem atgriezās Latvijā. Mirusi 1961.gadā.

Pētera Brieža sieva Karlīne (1867-1941) 74 gadu vecumā kopā ar dēla Heinriha ģimeni arī tika izsūtīta trimdā uz Sibīriju un gāja bojā jau pirmajā izsūtījuma gadā.

Valdeķu muižas dārznieka un viena no Kandavas Sadraudzīgās biedrības (1901) dibinātāja Pētera Brieža (1865-1919) pāragrā nāve pasargāja viņu no savas ģimenes traģisko likteņu pieredzējuma. Viņš kā vienīgais no Briežu dzimtas atdusas dzimtajā zemē – Kandavas Baznīcas kapos.

Jāņa Brieža brāļadēls

Pēteris Briedis

/Raksta sagatavošanā izmantoti Latvijas Valsts arhīva, Latvijas Kara muzeja un Latvijas universitātes studentu korporācijas „Tervetia”  materiāli./