Cik likumīgi ir pašvaldību ieguldījumi SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrībā “Piejūra””04.02.2021

Kandavas novada dome jau 2020. gada 17. decembrī nosūtīja Tukuma, Engures un Jaunpils pašvaldībām un laikrakstam “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” savas nostājas izklāstu saistībā ar SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” (turpmāk - Kapitālsabiedrība) saimniecisko darbību un pašvaldības ieguldījumu veikšanu publiskās personas kapitālsabiedrībā.

Toreiz Tukuma, Engures un Jaunpils pašvaldības bija paudušas neizpratni par Kandavas novada domes 2020. gada 26. novembra lēmumiem, ar kuriem nav apmierināts SIA “Tukuma slimnīca” un Kapitālsabiedrības valdes locekļu aicinājums palielināt Kapitālsabiedrības pamatkapitālu.

Savukārt šoreiz Kandavas novada dome vēlas izskaidrot, Kapitālsabiedrības palielinātā pamatkapitāla tiesisko dabu.

Kapitālsabiedrības dibinātājas ir deviņas pašvaldības (Talsi, Tukums, Jūrmala, Kandava, Engure, Jaunpils, Dundaga, Roja, Mērsrags). Kapitālsabiedrību pārvalda valde, kas pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, atbilstoši savai kompetencei un uzņēmuma statūtiem. 2020. gada nogalē, Kapitālsabiedrības valdes loceklis lūdza pašvaldības palielināt Kapitālsabiedrības pamatkapitālu, un ieguldīt finanšu līdzekļus pamatkapitālā atbilstoši bankas galvojumam, lai segtu aizdevuma atmaksu. Jāatzīmē, ka 2019. gadā, konstatējot iepriekšējās valdes pārkāpumus, dibinātāji, tostarp Kandavas novada pašvaldība, atbrīvoja valdi un ierosināja kriminālprocesu. Situācija bija negaidīta, jo toreizējā valdes priekšsēdētāja, regulāri devās uz Tukuma novada domes operatīvās plānošanas sanāksmēm, lai pārrunātu Kapitālsabiedrības darbību, savukārt Tukuma novada dome bija uzņēmusies pārraudzību par kapitālsabiedrību, parakstot arī dažādus dokumentus. Kapitālsabiedrības valde, nesaskaņojot ar dibinātājiem, bija slēgusi līgumus gan par atkritumu konteineru iegādi, gan transporta iegādi, ņemot aizdevumu no AS “Swedbank”, un, ieķīlājot nekustamo un kustamo mantu, kas tika iegādāta par ES Kohēzijas fonda projekta līdzekļiem, ko nedrīkst darīt, kamēr notiek projekta pēcieviešanas periods, kas noslēdzās 2020. gada decembrī. Tika konstatēti vēl arī citi iepriekšējās valdes pārkāpumi, tāpēc tika uzaicināts jauns valdes loceklis, lai stabilizētu situāciju Kapitālsabiedrībā. Valdes loceklis deva solījumus stabilizēt uzņēmumu, kā arī vairākkārt uzsvēra, ka pašvaldībām nenāksies Kapitālsabiedrībā ieguldīt, jo nozare ir pelnoša, un situāciju var labot atsakoties no dažādiem pakalpojumiem un veicot Kapitālsabiedrības optimizāciju. Situācija uzlabojās, un daļēji tika atrisināta, tomēr, jaunais valdes loceklis ir pieļāvis pārkāpumus uzņēmuma darbībā, jo 2020.gada 25.martā Valsts Vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde (VVD) pārbaudē konstatēja, ka SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” nav veikusi apglabājamo atkritumu uzskaiti, ir nepatiesi norādījusi atšķirotos bioloģiskos atkritumus un arī sadedzināmos atkritumus, par šo daļu panākot nodokļa samazinājumu. Pārkāpjot noteikumus ir radīts būtisks kaitējums dabai (dabas resursu nodokļa nomaksa EUR 971 822) un valsts saimnieciskajām interesēm (EUR 4 056 788 ). Par minēto lietu ir ierosināts kriminālprocess, kas kvalificēts pēc Krimināllikuma 99.panta otrās daļas (atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana) un 218.panta otrās daļas (izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas). Kvalificētā kriminālprocesa ietvaros juridiskajai personai var piemērot, šādus piespiedu ietekmēšanas līdzekļus - likvidācija, tiesību ierobežošana, mantas konfiskācija un naudas piedziņa.

Valdes locekli var atsaukt, ja tam ir svarīgs iemesls. Par svarīgu iemeslu jebkurā gadījumā uzskatāma pilnvaru pārkāpšana, pienākumu neizpilde vai nepienācīga izpilde, nespēja vadīt sabiedrību, kaitējuma nodarīšana sabiedrības interesēm, kā arī dalībnieku sapulces lēmums par uzticības zaudēšanu (81.pants), tāpēc 2020. gada 1. oktobrī, dalībnieku sapulcē Kandavas novada pašvaldība, izsakot neuzticību, pieprasīja valdes locekļa Ērika Zaporožeca atsaukšanu no pienākumu veikšanas uz kriminālprocesa Nr. 11816006620 izmeklēšanas laiku.             

2021. gada 5. janvārī Kandavas novada dome saņēma Finanšu ministrijas skaidrojumu par Komercdarbības atbalsta kontroles likuma piemērošanu, ciešā saistībā ar SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” pamatkapitāla palielināšanu.

           

Finanšu ministrija skaidro:

“Kapitālsabiedrības dalībnieku ieguldījumi Kapitālsabiedrības pamatkapitālā ir uzskatāmi par publiskajiem resursiem.  Tā kā atkritumu apsaimniekošanas jomā tirgus ir liberalizēts, var secināt, ka finansiālas palīdzības sniegšana Kapitālsabiedrībai ietekmē tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū. Kapitālsabiedrības dalībnieku sniegtais atbalsts Kapitālsabiedrībai ir potenciāli kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Attiecīgi sniegtā komercdarbības atbalsta saderīgums ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu ir nodrošināms, korekti piemērojot komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu. Ja mērķis ieguldījumam pamatkapitālā nav pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi nodrošināšana, proti, poligona darbība, bet, piemēram, sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojuma nodrošināšana, lūdzam ņemt vērā, ka sadzīves atkritumu savākšanas jomā pastāv tirgus un šo pakalpojumu nevar uzskatīt par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (nevar pamatot tirgus nepilnību). Attiecīgi Kapitālsabiedrības dalībniekiem šis aspekts jāņem vērā un jānodrošina, ka veiktais ieguldījums pamatkapitālā tiek attiecināts tikai uz tām Kapitālsabiedrības aktivitātēm, kas sasaistāmas ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu.”

Šajā sakarā Finanšu ministrija, 26. janvārī, uz sarunu aicināja to pašvaldību pārstāvjus, kas bija veikuši ieguldījumu SIA “AAS “Piejūra”” pamatkapitāla palielināšanā, norādot uz pārkāpumiem.

Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka gadījumā, ja nav ievērotas vai ir pārkāptas komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma prasības, atbalsta sniedzējs pats pēc savas iniciatīvas veic visa nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanu un tam ir jāpieprasa no atbalsta saņēmēja procenti par visu laikposmu, kurā tas ir guvis labumu no šī atbalsta, pēc likmes, kas vienāda ar likmi, kura būtu tikusi piemērota, ja šim atbalsta saņēmējam minētajā laikposmā attiecīgā atbalsta summa būtu bijusi jāaizņemas tirgū.  Ievērojot minēto, ja, Kapitālsabiedrības dalībniekiem sniedzot komercdarbības atbalstu Kapitālsabiedrībai, komercdarbības atbalsta kontroles regulējums nav piemērots vispār vai tiek pārkāpts, piemēram, kāds no EK lēmuma nosacījumiem, atbalsts ir uzskatāms par nelikumīgu komercdarbības atbalstu. Šāds atbalsts atbalsta sniedzējiem - Kapitālsabiedrības dalībniekiem - ir jāatgūst atbilstoši iepriekš minētajiem principiem.

Finanšu ministrija lūdz Kapitālsabiedrības dalībniekus nodrošināt korektu atbilstoša komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma piemērošanu pirms ieguldījuma veikšanas Kapitālsabiedrības pamatkapitālā. SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” PAMATKAPITĀLA PALIELINĀŠANAS NOTEIKUMOS (28.12.2020) definēts, ka Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas mērķis ir ilgtermiņa kreditoru saistību segšana un saistību pret Valsts vides dienestu (dabas resursa nodokļa) segšana, par prioritāti liekot ilgtermiņa kreditoru saistību segšanu (AS “Swedbank” koncerna/grupas, SIA “Swedbank Līzings”), kas neatbilst prasībām.

Kapitālsabiedrība saistības pret SIA “Swedbank Līzings” uzņēmās 2018.gadā, lai iegādātos atkritumu savākšanai un pārvadāšanai nepieciešamos konteinerus un transportlīdzekļus, pārkāpjot uzņēmuma pilnvaras, nesaskaņojot darījumu ar dibinātājiem. Šāda dibinātāju lēmuma nav.

Kandavas novada dome uzskata, ka pamatkapitāla palielināšana, ar mērķi segt kredītsaistības, kas radušās sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojuma nodrošināšanai, nav pieļaujama, jo tāds ieguldījuma mērķis nav pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi nodrošināšana.

Kandavas novada dome uzskata, ka Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšana varēja notikt tikai gadījumā, ja būtu apliecinājumi, ka Kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanas mērķis bija pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi nodrošināšana. Ja šādu apliecinājumu pašvaldības  un Kapitālsabiedrība nevarēs uzrādīt, ieguldītais kapitāls var tikt uzskatīts par nelikumīgu uzņēmējdarbības atbalstu un ir atmaksājams.

 

Rezumējums :

1) Esam pārāk daudz klausījušies valdes locekļa puspatiesībās, runas plūdos, kas faktiski nerod atbildes uz konkrēti uzdotiem jautājumiem, tāpēc mums nav uzticības un pārliecības, jo citu pašvaldību ieguldītais finansējums nenonāca pašvaldību galvotā finansējuma atmaksai bankai, kredītsaistības pašvaldībām saglabājas, par ko gaidāms atkal jauns galvojums bankai.

2) Kāpēc mūsu iedzīvotājiem būtu jāmaksā divreiz? Viņi jau maksā apsaimniekošanas naudu pēc noslēgtajiem līgumiem un saņemtajiem rēķiniem. Kāpēc nodokļu maksātāju nauda būtu jāiegulda vēlreiz, uzņēmuma glābšanai, ja uzņēmums to spēj pats? Tas nav godīgi pret iedzīvotājiem.

3) Uzsākot darbu, valdes loceklis nāca ar uzstādījumu, ka izvedīs uzņēmumu no krīzes, jo ir ar lielu pieredzi ienesīgajā atkritumu apsaimniekošanas biznesā, un neprasīs pašvaldībām ieguldījumus, bet rīkosies kā rūpīgs saimnieks, veicot uzņēmuma optimizāciju.

4) Pašvaldību 2020. gada budžetos šādi izdevumi pamatkapitāla palielināšanai netika plānoti un prasīti.

5) Gan uzņēmuma valdes loceklis, gan dibinātāji (pašvaldību pārstāvji) atteicās veikt inventarizāciju uzņēmumā (poligonā un šķirošanas/pārkraušanas stacijās) pa atkritumu frakcijām pēc ugunsgrēka, un, lai gūtu pārliecību par nešķirotu sadzīves atkritumu priekšapstrādi, cik no tiem tiek atšķiroti otrreizējo materiālu iegūšanai un cik noglabāti poligona šūnā, kā rezultātā to veica VVD pēc tam ierosinot krimināllietu. Tas, iespējams, nebūtu noticis ja inventarizācija būtu veikta un situācija ar Dabas resursu nodokļa nomaksu būtu aprēķināta korekti, atbilstoši faktam.

Rezumējot un izvērtējot atbildību par ieguldījumiem SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība “Piejūra”” pamatkapitālā, secinām, ka esam rīkojušies atbildīgi un atbilstoši likumam, tāpēc nepārtraukti publiski nosodījumi Kandavas novada pašvaldības virzienā, mūsuprāt, ir pilnīgi nekorekti un nav ņemami vērā, jo esam rīkojušies atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pretēji tām pašvaldībām un to deputātiem, kuri mums pārmet  par pamatkapitāla nepalielināšanu.

 

           

Inga Priede, Kandavas novada domes priekšsēdētāja