Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā12.02.2021

Svarīgākais:

- Ārkārtējās situācijas laikā neturpinās komandantstundu; Turpmāk komandantstundas vietā policija daudz stingrāk uzraudzīs pulcēšanās pārkāpumus, kā arī stingrāk kontrolēs robežšķērsošanu un karantīnas ievērošanas prasības;

- No 15. februāra Latvijas teritoriju šķērsot tranzītā drīkstēs 12 stundu laikā no apliecinājuma anketas iesniegšanas personu uzraudzības sistēmas tīmekļvietnē "covidpass.lv"; Citi laika limiti noteikti transporta pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbiniekiem, starptautisko pasažieru pārvadājumu pasažieriem u.c.;

- Pašvaldību augstas gatavības projektiem aizdevumu programmā būs pieejami 150 miljoni eiro;

- Valdība rosina palielināt valsts nodrošināto mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 50% apmērā no iedzīvotājam izmaksātā pabalsta krīzes situācijā, bet ne vairāk kā 75 eiro mēnesī vienam cilvēkam jeb par 35 eiro vairāk nekā pašlaik. Plānots arī laika periodu pabalsta krīzes situācijā piešķiršanai neierobežot tikai uz ārkārtējās situācijas laiku, bet pagarināt līdz 2021.gada 30.jūnijam; Par labojumiem vēl ir jānobalso Saeimai;

- Par izmaiņām prioritāri vakcinējamo personu sarakstā lems nākamnedēļ;

- Saeima pārapstiprina ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 6.aprīlim.

Likumdošanas apskats:
    
Valdība lemj neturpināt komandantstundu

Ministru kabinets ceturtdien lēma ārkārtējās situācijas laikā neturpināt komandantstundu, pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš skaidroja, ka turpmāk komandantstundas vietā policija daudz stingrāk uzraudzīs pulcēšanās pārkāpumus, kā arī stingrāk kontrolēs robežšķērsošanu un karantīnas ievērošanas prasības.
Līdz šim komandantstunda bija spēkā piektdienās un sestdienās laikā no plkst.22 līdz 5.
Izbeigt komandantstundu rosināja Iekšlietu ministrija (IeM), kas atzina, ka galvenie tā dēvētās mājsēdes atcelšanas ieguvumi būtu tādi, ka policija efektīvāk nodrošinātu epidemioloģiski svarīgu ierobežojumu kontroli, tādejādi mazinot saslimstību. Tāpat IeM ieskatā sabiedrībai būtu vieglāk uztverami ierobežojumi, kā arī iekšlietu sektoram rastos ietaupījums uz nakts darba izmaksām.
IeM arī informēja, ka, ka, atceļot komandantstundu, darbadienu naktīs patruļas nodrošinātu ne mazāk kā līdz šim un tās mēģinātu iesaistīt pēc iespējas vairāk pulcēšanās un citu ierobežojumu kontrolei - transporta līdzekļos, mājsaimniecībās, citās publiski nepieejamās vietās.
Tāpat atceļot mājsēdi, brīvdienu naktīs tiktu nodrošinātas papildu patruļas aptuveni 30% apmērā no mājsēžu laikā nodrošinātajām patruļām.
LETA jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 6.aprīlim, bet lemšanu par komandantstundas turpināšanu atlika līdz šai nedēļai.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) iepriekš norādīja, ka mājsēdes atcelšana nekādā gadījumā nenozīmē epidemioloģisko ierobežojumu atvieglošanu, bet iespēju mērķtiecīgi novirzīt nepieciešamos resursus tur, kur tie visvairāk nepieciešami.
Jau ziņots, ka komandantstunda tika ieviesta Jaunā gada brīvdienās un pēcāk turpināta nedēļas nogalēs.

 
No 15.februāra Latvija tranzītā būs jāšķērso 12 stundu laikā

Ministru kabinets ceturtdien nolēma, ka personām, kuras šķērsos Latviju tranzītā, tas būs jāizdara 12 stundu laikā pēc reģistrēšanās sistēmā "covidpass.lv", aģentūru LETA informēja Iekšlietu ministrija.
Ņemot vērā pašreizējo epidemioloģisko situāciju valstī un jaunā Covid-19 paveida izplatību, ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski samazināt tranzīta nolūkā robežu šķērsojošu personu uzturēšanās laiku Latvijas teritorijā.
Personām, sākot no 15. februāra, ir pienākums Latvijas teritoriju šķērsot tranzītā 12 stundu laikā no apliecinājuma anketas iesniegšanas personu uzraudzības sistēmas tīmekļvietnē "covidpass.lv".
Pastāv arī izņēmumi. Transporta pārvadājumu pakalpojumu sniedzēja darbiniekam, kravas vai tehnisko reisu apkalpes loceklim Latvijas teritorija tranzītā jāšķērso 72 stundu laikā. Tāpat izņēmums attiecas uz starptautisko pasažieru pārvadājumu pasažieriem, kuriem Latvijas teritorija tranzītā jāšķērso 48 stundu laikā.
Izņēmums arī attiecas uz gaisa kuģa pasažieriem, kurš šķērso Latvijas teritoriju tranzītā, nepametot lidlauka kontrolējamo zonu un uzturoties tajā ne ilgāk par 24 stundām.
Izņēmums attiecas uz kuģa un gaisa kuģa apkalpes locekļiem, kā arī jūrniekiem, kuriem jānokļūst savā darbavietā uz kuģa, gaisa kuģa vai nepieciešams atgriezties no tā. Viņiem nav noteikts stundu limits.
IeM atgādinām, ka visos pārējos gadījumos elektroniskais apliecinājums ir jāaizpilda 48 stundu laikā pirms ieceļošanas Latvijas un ieceļot var tikai iepriekš uzrādot negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

 
Pašvaldību augstas gatavības projektiem aizdevumu programmā būs pieejami 150 miljoni eiro

Pašvaldību augstas gatavības projektiem aizdevumu programmā šogad būs pieejami 150 miljoni eiro, ceturtdien pēc Ministru kabineta sēdes sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Viņš klāstīja, ka šāda programma tika realizēta jau pērn, un tai bija labs rezultāts un liela atsaucība no pašvaldību puses. Pērn programmā bija pieejami 100 miljoni eiro, un sākti vairāk nekā 300 ceļu sakārtošanas, energoefektivitātes paaugstināšanas un citu projektu.
"Šajā Covid-19 krīzes laikā ir svarīgi, ka mēs stimulējam un atbalstām uzņēmējdarbību, spējam radīt jaunas darba vietas. Tieši šī iemesla dēļ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izstrādājusi jaunu aizdevumu programmu, kuru šodien apstiprināja valdībā," komentēja ministrs.
Svarīgākais kritērijs aizdevuma saņemšanai ir projekta augsta gatavība, proti, cik ātri pašvaldība ir gatava sākt projekta realizēšanu un iepludināt līdzekļus ekonomikā. Pēc Pleša paustā, projektu īstenošana atsauksies arī uz bezdarba mazināšanu un darba roku piesaistīšanu.
"Šis no vienas puses ir atbalsts krīzes pārvarēšanā, lai veiksmīgāk krīzi varam kopā pārvarēt, bet no otras puses šie visi ieguldījumi, kurus pašvaldības veiks, ir ieguldījumi daudz ilgākā termiņā, kuri nesīs attīstību vēl daudzus gadus uz priekšu," pārliecināts ministrs.
Aizdevumu saņēmušie projekti būs jāpabeidz līdz 2022.gada beigām. Pirmos projektu pieteikumus ministrija gaida līdz 1.martam, un šādu projektu iesniegšana paredzēta līdz katra mēneša pirmajam datumam.
Jau ziņots, ka pašvaldības turpmāk varēs aizņemties arī satiksmes infrastruktūras, īres dzīvokļu izveides un meliorācijas infrastruktūras atjaunošanas investīciju projektiem.
To paredz šodien valdībā apstiprinātie noteikumi "Jaunu valsts aizdevumu pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai izvērtēšanas un izsniegšanas kritēriji un kārtība".
Kā norāda VARAM, minētie noteikumi paplašinās pašvaldību iespējas aizņemties līdzekļus investīciju projektiem, tādējādi veicinot ekonomikas atgūšanos pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes.
Papildus jau līdzšinējiem investīciju projektiem VARAM iekļāvusi noteikumos jaunus ieguldījumu mērķus. Piemēram, pašvaldības autoceļu un ielu kompleksa infrastruktūrā ietilpstošo tiltu, pārvadu un estakāžu būvniecībai vai pārbūvei.
Pašvaldības varēs aizņemties līdzekļus to īpašumā esošo ēku vai tās daļu pielāgošanai pašvaldības pakalpojumu sniegšanai tās autonomo funkciju izpildē, īres dzīvokļu izveidošanai ārpus Rīgas plānošanas reģiona esošo pašvaldību īpašumā esošajās ēkas, meliorācijas sistēmas un pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas infrastruktūras atjaunošanai vai ierīkošanai.
Tāpat pašvaldības varēs ieguldīt līdzekļus būvprojektu izstrādei projektiem, kuru īstenošana ir plānota no Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, kā arī pašvaldību investīciju projektu pabeigšanai, kur būvdarbi tika veikti 2020.gadā.
Tā kā ir precizēti esošie un noteikti jauni ieguldījumu mērķi, tad noteikumos ietvertas arī jaunas prasības attiecībā uz iesniedzamo informāciju par investīciju projekta īstenošanas, plānoto pasākumu un to izmaksu ekonomisko un ilgtspējas pamatojumu.

 
Plāno palielināt valsts atbalstu pašvaldību krīzes pabalsta izmaksām

Valdība rosina palielināt valsts nodrošināto mērķdotāciju pašvaldībām izdevumu segšanai 50% apmērā no iedzīvotājam izmaksātā pabalsta krīzes situācijā, bet ne vairāk kā 75 eiro mēnesī vienam cilvēkam jeb par 35 eiro vairāk nekā pašlaik.
Plānots arī laika periodu pabalsta krīzes situācijā piešķiršanai neierobežot tikai uz ārkārtējās situācijas laiku, bet pagarināt līdz 2021.gada 30.jūnijam.
Šādi labojumi iekļauti piedāvātajos grozījumos Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kuri ceturtdien, 11.februāri, tika akceptēti valdības sēdē.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) skaidro, ka pabalsts krīzes situācijā ir paredzēts cilvēkiem, kas nevar pretendēt uz citām atbalsta programmām. "Līdz šim pieprasījums pēc pabalsta krīzes situācijā bijis ļoti zems. Palielinot valsts dotāciju šim mērķim, ir iespēja šo atbalsta formu padarīt pievilcīgāku," uzskata politiķe.
Ministrijā atzīmē, ka šie grozījumi likumā dos iespēju palielināt valsts nodrošināto atbalstu pašvaldībām izdevumu segšanai pabalstam krīzes situācijā.
Pabalstu krīzes situācijā pašvaldība piešķir tiem, kuri ārkārtējās situācijas laikā nevar nodrošināt savas pamatvajadzības. Turklāt ir iespēja saņem papildus 50 eiro par katru aprūpē esošu bērnu līdz 18 gadu vecumam. Atbalsts pieejams ārkārtējās situācijas laikā un mēnesi pēc tam, kad ārkārtējā situācija beigsies. Par atbalstu iedzīvotājiem jāinteresējas savā pašvaldībā.
Par šiem labojumiem vēl ir jānobalso Saeimai.

 
Par izmaiņām prioritāri vakcinējamo personu sarakstā lems nākamnedēļ

Par izmaiņām prioritāri vakcinējamo personu sarakstā lems nākamnedēļ, ceturtdien pēc valdības sēdes atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Ceturtdien Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā bija iekļauts Veselības ministrijas (VM) sagatavotais ziņojums par prioritāri vakcinējamām personu grupām, tomēr minētais ziņojums tiks skatīts atkārtoti nākamnedēļ, 16.februārī.
Kariņš skaidroja, ka jautājuma izskatīšana tika pārcelta uz nākamo nedēļu, jo šodien ieilga diskusijas par šo tematu.
Pēc premjera teiktā, dažādām ministrijām vēl ir "dažādi uzskati par vienu otru jautājumu", tāpēc ministrijas līdz nākamai nedēļai pārspriedīs atsevišķus jautājumus un iesniegs izdiskutētu piedāvājumu.
Valdība jau otrdien skatīja minēto ziņojumu, kurā Veselības ministrija (VM) skaidroja, ka patlaban tiek plānots, ka pirmajā grupā kopā ar 35 684 veselības aprūpes darbinieku ietilpst arī pacienti, kuriem saskaņā ar ārsta lēmumu nepieciešama nopietna medicīniska manipulācija. Piemēram, onkoloģiskie pacienti, pirms vai ķīmijterapijas laikā, pacienti un donori pirms orgānu vai cilmes šūnu transplantācijas, vai āri pacienti, kuri ilgstoši uzturas stacionārā ārstniecības iestādē.

 
Saeima pārapstiprina ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 6.aprīlim

Saeima ceturtdien pārapstiprināja valdības iepriekš pieņemto lēmumu par ar Covid-19 izplatības mazināšanu izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 6.aprīlim.
Valdības pieņemtie lēmumi attiecībā uz regulējumu ārkārtējās situācijas laikā ir spēkā jau atbilstoši valdībā lemtajam, savukārt parlaments lemj vai tos pārapstiprināt vai noraidīt.
Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne ierobežojumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos, pakalpojumu un tirdzniecības jomām, arī izglītību.

Nacionālās informācijas aģentūras LETA apskats