Jaunākais regulējumā Covid-19 pandēmijas laikā26.02.2021

Svarīgākais:

- Aizliegums bez būtiska iemesla ieceļot Latvijā turpināsies līdz ārkārtējās situācijas beigām, 6.aprīlim; pēc 25.februāra vairs nav pagarināts starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums no vai uz Lielbritāniju, Īriju un Portugāli;

- Valdība atliek lemšanu par mazo veikalu atvēršanu;

- Atbalsta pasākumiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem novirzīs papildus 110 miljonus eiro;

- Saeima uzdod valdībai pārskatīt aizliegumu nodrošināt pirts un citus skaistumkopšanas pakalpojumus;

- Saeima pārapstiprina valdības jau iepriekš pieņemto regulējumu par mācībām klātienē un citu ierobežojumu izmaiņas;

- Valdība ar Covid-19 pandēmiju saistītos jautājumus turpinās skatīt piektdien;

- FM piedāvā vairākus atvieglojumus uzņēmējiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai.

Likumdošanas apskats:
    
Nesvarīgus ceļojumus ierobežo līdz ārkārtējās situācijas beigām

Valdība ceturtdien lēma turpināt aizliegumu bez būtiska iemesla ieceļot Latvijā līdz ārkārtējās situācijas beigām, 6.aprīlim.
Valdības lēmums paredz, ka no piektdienas, 26.februāra, persona nevarēs ceļot uz Latviju no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, Šveices Konfederācijas un Lielbritānijas, tādējādi turpinot līdz šim ieviesto ierobežojumu.
Izņēmums būs gadījumi, ja persona pirms iekāpšanas pārvadātāja transportlīdzeklī vai ieceļojot ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, pirms ieceļošanas Latvijā būs aizpildījusi pašapliecinājumu informācijas sistēmas tīmekļvietnē (covidpass.lv), ka ieceļošana Latvijā neatliekami nepieciešama darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūkā, kā arī lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā vai dotos uz bērēm. Starptautiskajam pārvadātājam būs vizuāli jāpārliecinās, ka persona ir iesniegusi šo pašapliecinājumu. Savukārt pašapliecinājums kopā ar ieceļošanas mērķi apliecinošiem dokumentiem būs jāuzrāda pēc pieprasījuma Valsts robežsardzei vai Valsts policijai. Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas un Lielbritānijas valstspiederīgajiem un Eiropas Savienības pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem ir uzturēšanās atļauja Latvijā, ja persona ieceļo ar transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, netiek ierobežota iebraukšana Latvijas teritorijā.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) sēdē norādīja, ka Veselības ministrijas (VM) iesniegtie grozījumi nav saskaņoti ar Satiksmes ministriju (SM).
Viņš skaidroja, ka konkrētie noteikumi Latvijas pilsoņiem pilda "vairāk atturošu un deklaratīvu" lomu un neliedz pilsoņiem brīvi izceļot vai ieceļot valstī, kaut vai, piemēram, dodoties tūrisma ceļojumā. Noteikumi attiecas uz citu valstu iedzīvotājiem, tādēļ Linkaits šo noteikumu projektu aicināja "tādā veidā arī komunicēt".
Šis jautājums trešdien tika apspriests Operatīvās vadības grupā. VM pārstāvis Oskars Šneiders iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka kopumā veselības nozare no pagājušā gada vasaras aicinājusi iedzīvotājus rūpīgi izvērtēt jebkādu nepieciešamību doties uz ārvalstīm, un šādā aspektā nekādas izmaiņas nebūs.
LETA jau rakstīja, ka no 11.februāra līdz šodienai Latvijā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveices un Lielbritānijas drīkst ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".
Lai gan jau līdz šim būtiski ierobežota ieceļošana ES, tai skaitā Latvijā, no trešajām valstīm, arī atsevišķajos patlaban noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai ieceļotu Latvijā no šīm valstīm, tam būs jābūt būtiskam iemeslam. Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā laika posmā faktiski aizliegta jebkāda ieceļošana bez būtiska iemesla Latvijā.
Latvijā drīkst ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Šie iemesli ir darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūks, kā arī, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīves vietā vai dotos uz bērēm.
Vienlaikus noteikts terminēts starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no vai uz Lielbritāniju, Īriju un Portugāli. Pēc ĀM iepriekš paustā, tās ir valstis, kurās ir augstākā Covid-19 vīrusa celmu ar paaugstinātu izplatīšanās spēju izplatība.
Tas, vai persona, kas vēlas ieceļot Latvijā, atbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, kas tai atļauj ieceļot Latvijā, jāapliecina pašai personai, aizpildot elektronisko anketu vietnē "covidpass.lv". Dokumentāli vai citi drošticami pierādījumi šī apgalvojuma patiesumam, aizpildot elektronisko anketu, nav jāpievieno, tomēr jāņem vērā, ka tādiem jābūt personas rīcībā un tie jāspēj uzrādīt pēc pieprasījuma Valsts robežsardzei vai Valsts policijai.

 
Valdība atliek lemšanu par mazo veikalu atvēršanu

Ministru kabinets ceturtdien tomēr atlika lemšanu par mazo veikalu atvēršanu.
Ar priekšlikumu atlikt EM priekšlikuma izskatīšanu nāca klajā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), kuru ieskatā šis nav īstais brīdis, lai lemtu ierobežojumu mīkstināšanu, piebilstot, ka drīzāk būtu jādomā par pasākumiem saslimstības ar Covid-19 mazināšanai.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) aicināja Operatīvajā vadības grupā izstrādāt kritērijus, kurus ņemot vērā, varētu lemt par mazo veikalu atvēršanu.
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) emocionāli valdības sēdē norādīja, ka valdība raidot nepareizus signālus medijiem un sabiedrībai, proti, viņaprāt, nekādus atvieglojumus EM priekšlikumā par plašāku tirdzniecību viņš neredzot. Ministrijas piedāvājums ir sakārtot tirdzniecības sistēmu un sakārtot sistēmu tā, lai nebūtu veicināta vīrusa izplatīšanās.
Ģirģens uzskata, ka, atļaujot darboties mazajiem veikaliem, cilvēki nedosies uz lielveikaliem tādā skaitā, kā tas ir novērojams pašlaik. Patlaban cilvēki dodas masveidā uz lielveikaliem, stāv ārā rindās un bieži vien neievēro distanci, sacīja Ģirģens.
Iekšlietu ministrs solīja, ka, valdībai atļaujot plašāku tirdzniecību, policija spētu veikt atbilstošas kontroles veikalos. Patlaban vidēji dienā likumsargi pārbaudot aptuveni 900 tirdzniecības vietas.
Iekšlietu ministrs arī uzskata, ka jāsakārto sistēma ar ieceļošanu. Viņš uzskata par atbalstāmu uzraudzītu un kontrolējamu avioreisu atļaušanu, nevis personu ieceļošanu privātajā transportā, kas ir grūtāk kontrolējama.
Ģirģens sagaida no ekspertiem kvalitatīvus risinājumus ar konkrētiem piedāvājumiem. Viņš gribētu dzirdēt atbildi, kāpēc nekrītas inficēšanās rādītāji un kādi apstākļi veicina vīrusa izplatību.
Pēc diskusijām ministri atbalstīja šo priekšlikumu un atlika lemšanu par mazo veikalu atvēršanu.
EM ceturtdien aicināja Ministru kabinetu atbalstīt priekšlikumu atļaut mazajiem veikaliem strādāt no 9.marta, nevis 1.marta, kā tika konceptuāli lemts otrdien, 23.februārī.
EM priekšlikums paredzēja, ka no 9.marta mazumtirdzniecības pakalpojumus klātienē bez preču grupu pārdošanas ierobežojumiem būtu tiesīgi sniegt arī veikali ar platību līdz 300 kvadrātmetriem, kuros apmeklētājiem ir nodrošināta atsevišķa ārējā ieeja tirdzniecības vietai.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) preses konferencē pēc valdības sēdes 23.februārī sacīja, ka Latvijā jau darbojas EM kopā ar nozari izstrādātais drošas tirdzniecības modelis un līdz šim komersanti bijuši loti atbildīgi prasību ievērošanā.
Ekonomikas ministrs uzsvēra, ka konceptuālā vienošanās paredz atļaut strādāt veikaliem ar platību līdz 300 kvadrātmetriem ar atsevišķu ieeju no ārpuses, lai būtu iespējams kontrolēt cilvēku skaitu veikalos. Atvērtajos veikalos vienlaikus varēs atrasties ne vairāk par 12 cilvēkiem.
Vienlaikus Vitenbergs piebilda, ka šī ierobežojumu mīkstināšana neattieksies uz lielajiem tirdzniecības centriem vai lielajiem būvmateriālu un sadzīves preču veikaliem - tajos joprojām būs spēkā tirdzniecībai atļauto preču saraksti, preču pasūtīšana attālināti ar iespēju tās saņemt veikalā vai ar piegādi.
Covid-19 izplatības ierobežošanai valstī no 9.novembra līdz 6.aprīlim izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne ierobežojumu.

 
Uzņēmēju un darba ņēmēju atbalstam novirza papildus 110 miljonus eiro

Ministru kabinets ceturtdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu atbalsta pasākumiem uzņēmējiem un darba ņēmējiem novirzīt papildus 110 miljonus eiro.
Minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Līdz šim dīkstāves atbalsta un apgrozāmo līdzekļu atbalsta nodrošināšanai bija piešķirti 110 miljoni eiro. Tomēr, ņemot vērā, ka Covid-19 izplatība turpinās, valstī ir ieviesti papildu ierobežojumi saimnieciskas darbības veicējiem, kā arī tiek pagarināts atbalsta sniegšanas periodu, FM prognozē, ka atbalsta sniegšanai būs nepieciešams lielāks finansējums.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ir veicis provizoriskus aprēķinus par nepieciešamā finansējuma apmēru 2021.gadam atbalstu izmaksai, kas sākotnēji aplēsts 110 miljonu eiro apmērā.
Līdz 22.februārim atbalsts par dīkstāvi sniegts 64 267 cilvēkiem par kopējo summu 36 139 067 eiro. Līdz 21.februārim atbalsts algu subsīdijai sniegts 20 066 cilvēkiem par kopējo summu 8 766 085 eiro. Tāpat līdz 21.februāri 4136 atbalsta saņēmējiem ir veikts apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanas atbalsta maksājums par kopējo summu 34 667 586 eiro.

Saeima uzdod valdībai pārskatīt aizliegumu nodrošināt pirts un citus skaistumkopšanas pakalpojumus

Parlaments ceturtdien lēma uzdot Ministru kabinetam izvērtēt iespēju grozīt Ministru kabineta rīkojumu "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", atceļot aizliegumu sniegt pirts un citus skaistumkopšanas pakalpojumus, tiklīdz tas ir iespējams.
Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz 10 419 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Par ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem".
Sākotnēji šo iniciatīvu skatīja Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē. Tajā Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Jolanta Reinsone skaidroja, ka šī jautājuma risināšana tika uzdota EM un Veselības ministrijai, kurām bija jāizstrādā drošu pakalpojumu sniegšanas koncepts.
Attiecīgi otrdien valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt friziera, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumus.
Pēc EM priekšlikuma noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" papildināti ar prasībām skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, nosakot specifiskas prasības, ko nepieciešams ievērot un nodrošināt, lai sniegtu drošus skaistumkopšanas pakalpojumus.
Skaistumkopšanas pakalpojumus varēs sniegt, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības. Tostarp pakalpojuma sniedzējam būs pienākums par savu darbību paziņot Veselības inspekcijai.

 
Saeima pārapstiprina valdības jau iepriekš pieņemto regulējumu mācībām klātienē mazai daļai skolēnu

Saeimas vairākums ceturtdien pārapstiprināja valdības jau pagājušajā nedēļā pieņemtos un jau iepriekš spēkā stājušos grozījumus valdības rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kas reglamentē daļas 1.-4.klašu skolēnu mācības klātienē, kā arī citus jautājumus.
Šādi valdības iepriekš pieņemtie lēmumi attiecībā uz regulējumu ārkārtējās situācijas laikā ir spēkā jau atbilstoši valdībā lemtajam, savukārt parlaments vēlāk lemj, vai tos pārapstiprināt vai noraidīt. Šādai sistēmai ir sava veida parlamenta vairākuma uzraudzības funkcija pār valdības lēmumiem attiecībā uz regulējumu ārkārtējās situācijas laikā.
Tāpat Saeima pārapstiprināja valdības pagājušajā nedēļā pieņemto, ka kalnu slēpošanas sporta bāzēm ārkārtējās situācijas laikā jāievēro vēl papildus nosacījumi, sniedzot pakalpojumus un rīkojot sporta treniņus, lai garantētu apmeklētāju drošību un nepieļautu Covid-19 izplatību.
Reizē pārapstiprināts noteikums, ka ar izklaidi saistītajos saimnieciskajos pakalpojumos, kas ārkārtējās situācijas laikā klātienē ir aizliegti, iekļaujas izklaides pakalpojumi kameršļūkšanas vietās.

 
Valdība ar Covid-19 pandēmiju saistītos jautājumus turpinās skatīt piektdien

Valdība ar Covid-19 pandēmiju saistītos jautājumus turpinās skatīt piektdien, 26.februārī.
Ceturtdien valdība nepaguva izskatīt visus Ministru kabineta sēdes dienaskārtībā iekļautos jautājumus, jo Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) šo pēcpusdien jāpiedalās Eiropas Savienības līderu sanāksmē. Pēc Kariņa ierosinājuma, ar Covid-19 pandēmiju saistītie jautājumi tiks skatīti piektdien plkst.15.
Tādējādi valdība piektdien lems par Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu novirzīt 182 miljonus eiro, lai nodrošinātu vienreizēja atbalsta izmaksu personām, kuras audzina bērnus, 500 eiro apmērā par katru bērnu.
Tiks arī lemts par LM priekšlikumu novirzīt papildus līdzekļus, lai nodrošinātu ar sejas maskām maznodrošinātas personas.
Tāpat valdība lems par Kultūras ministrijas priekšlikumu par individuālajām konsultācijām izglītojamiem, kuri ir pakļauti priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, vispārējās izglītības programmu apguvē 12.klases izglītojamiem un profesionālās izglītības programmu apguvē to klašu, grupu vai kursu izglītojamiem, kuriem 2021.gada pirmajā pusgadā paredzēts kārtot noslēguma pārbaudījumus vai valsts pārbaudes darbus un iegūt atbilstošu profesionālo izglītību.
Valdība arī spriedīs par Satiksmes ministrijas priekšlikumu, kas paredz, ka profesionālie kravas transportlīdzekļu vadītāji, ieceļojot Latvijā, varēs neuzrādīt izziņu par negatīvu Covid-19 testu.

 
FM piedāvā vairākus atvieglojumus uzņēmējiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai

Ceturtdien vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam tika atbalstīti Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumi grozījumiem Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, paredzot vairākus atvieglojumus uzņēmējiem Covid-19 izplatības seku pārvarēšanai
Tie paredz 2020.gadā un 2021.gadā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķināšanai atcelt izdevumu ierobežojumu 80% apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, atteikties no prasības kapitālsabiedrības valdes locekļiem veikt IIN un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībai nav bijis neviena darbinieka, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā, kā arī pagarināt deklarācijas iesniegšanas termiņu IIN maksātājiem, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju.
Likumā paredzēts iekļaut normu, kas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestā (VID) reģistrētajiem saimnieciskās darbības veicējiem (arī individuālajiem komersantiem un individuālā uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašniekiem, kas par uzņēmuma ienākumiem maksā IIN), aprēķinot IIN no saimnieciskās darbības ienākuma par 2020.gadu un par 2021.gadu, nepiemēro saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu 80% procentu apmērā no saimnieciskās darbības ieņēmumiem. "Minētie likuma precizējumi ir būtiski, ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības ietekmi uz saimniecisko darbību un ar to saistītos ierobežojumus, jo saimnieciskās darbības veicēju skaits, kas strādā ar zaudējumiem (ieņēmumi mazāki par izdevumiem), krasi pieaug," skaidroja FM.
Ministrijā arī atzina, ka pašlaik, ārkārtējās situācijas laikā, tirdzniecība ir ierobežota un arī citu pakalpojumu sniegšana ir sašaurinājusies, praksē rodas situācijas, ka, piemēram, uzņēmumā ir tikai divi darbinieki, no kuriem viens ir arī valdes loceklis.
"Ierobežojumu un samazināta apgrozījuma dēļ abi darbinieki strādā nepilnu darba laiku, tāpēc iesniedz iesniegumu par algu subsīdijām. Faktiski aprēķinātā darba alga abiem ir mazāka par minimālo mēnešalgu, jo maz darba stundu. Šādā gadījumā par darbinieku, kas ir gan valdes loceklis, gan darbinieks vienā personā, IIN un VSAOI iznāk maksāt vēl papildus IIN un VSAOI, proti, gan no aprēķinātās algas par nepilno darba laiku, gan no domājamā ienākuma," informēja FM.
Priekšlikums paredz līdz 2021.gada beigām atteikties no prasības valdes locekļiem veikt IIN un VSAOI samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībā, kuras apgrozījums pārsniedz 2500 eiro mēnesī, nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā.
FM aicināja arī par mēnesi pagarināt IIN gada ienākuma deklarāciju iesniegšanas termiņu. Priekšlikums paredz noteikt, ka 2020.taksācijas gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņš visiem IIN maksātājiem ir 2021.gada 1.jūlijs. Minētais priekšlikums attieksies uz tiem IIN maksātājiem, kuriem IIN gada ienākuma deklarācijas iesniegšanas ir obligāta, piemēram, saimnieciskās darbības veicējiem.
Tāpat vadības grupa atbalstīja arī priekšlikumu publicēt uzņēmumiem izsniegto grantu apjomu, līdzīgi kā tas tiek darīts par dīkstāves un subsīdiju atbalstiem.

 Nacionālās informācijas aģentūras LETA apskats