Kandava simts gados (1918 – 2018). Kandava – mazpilsēta Tukuma rajonā. 1960 – 199506.02.2020

1985 – 1989

 Kandavnieki piedalās Latvijas Tautas frontes dibināšanas konferencē

1988. gada 12. septembrī grupa kandavnieku puslegāli pulcējas Ozolājos, lai apspriestu LTF organizēšanas iespējas

1988. gada 16. septembrī notiek pirmā Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas konference Tukuma rajona kultūras namā. Kuplā skaitā ierodas arī kandavnieki

1988. gadā pie Kandavas radiorūpnīcas darbu sāk kooperatīvs „Priedaine”, kurā sešu cilvēku kolektīvs gatavo žāvētas un pusžāvētas desas, gaļu un stilbiņus

1988. gadā Lielajā ielā 16 atver „Karstās desiņas”

1988. gada 15. oktobrī Kandavas Vides aktīvistu klubs rīko Pulvertorņa un tā apkārtnes uzkopšanas talku. Tajā pulcējas apmēram 40 dalībnieku. Talku sagatavo VAK Kandavas grupas vadītājs A. Piebalgs un mākslinieks T. Šlisers

1988. gada 18. novembrī pirmo reizi padomju režīma apstākļos svin Latvijas valsts proklamēšanas dienu. Kandavas pilsētas laukumā Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības tornī pēc ilgiem laikiem atkal paceļ sarkanbaltsarkano karogu. To organizē LTF Kandavas radiorūpnīcas atbalsta  grupa. Latvijas Republikas karogu uzvelk Viesturs Zvaigznītis un Vilnis Kleinbergs. Pasākumā skan Latvijas Republikas himna „Dievs, svētī Latviju!”, dzeju skandē Ilmārs Morāns, runas teic D. Rozenfelds, V. Vītols un Andrejs Dūdiņš (1924 – 1995)

1989. gada 21. janvārī notiek Latvijas Tautas frontes Tukuma rajona nodaļas II konference. No kandavniekiem tajā piedalās Valters Suhanovs un Oskars Ondrups. Par nodaļas valdes priekšsēdētāju ievēl kolhoza „Dzimtene” agronomu Agri Jaunkļaviņu, par vietniekiem ar vienādu balsu skaitu ievēl juridiskās konsultācijas advokātu O. Ondrupu un laikraksta „Tukuma Ziņotājs” redaktoru Vili Selecki. Valdē ievēl arī V. Suhanovu

1989. gada 11. februārī  ar Kandavas radiorūpnīcas materiālo atbalstu durvis ver izremontētais Kandavas kultūras nams. Koncertā piedalās bērnu deju kolektīvs „Abaviņa”, jauktais koris, sieviešu vokālais ansamblis, bērnu instrumentālais ansamblis, jauniešu deju kolektīvs, 7.- 8. klašu deju kolektīvs  un dramatiskais kolektīvs. Koncertuzveduma režisore Ilzīte Grīnberga

1989. gadā atjaunotajā kultūras namā telpas ierāda arī D. Upmanes vadītajam deju kolektīvam. Tagad dejotājiem ir baleta zāle mēģinājumiem, laba skatuve un noliktava tērpiem

 Kandavas ielas atgūst savus nepamatoti nomainītos nosaukumus

1989. gada 16. martā Kandavas pilsētas tautas deputātu padome pieņem lēmumu atjaunot nepamatoti nomainītos ielu nosaukumus: Komjaunatnes iela – Rūmenes iela, V. Skačkova iela – Ķiršu iela, 17. jūnija iela – Priežu iela, kas būs turpinājums esošajai Priežu ielai, esošās Kalna un 1905. gada ielas turpmāk būs turpinājums 9. Maija laukumam

1989. gada 19. martā pēc LNNK padomes aicinājuma sākas Latvijas Republikas pilsoņu reģistrācija un organizējas pilsoņu komitejas, kuras ievēl savus pārstāvjus pilsoņu kongresam. Kandavā pilsoņu kustībā aktīvi iesaistās Ināra Priede, Guntis Rozenštams, V. Upenieks

1989. gada 5. aprīlī Tukuma mākslas un novadpētniecības muzeja telpās notiek Latvijas Kultūras fonda aktīvistu grupas sanāksme. Tās laikā izveido Brāļu kapu Tukuma nodaļas atjaunošanas orgkomiteju un ievēl delegātus Brāļu kapu komitejas atjaunošanas kongresam Rīgā. Delegātu vidū ir arī Tukuma rajona pieminekļu aizsardzības inspektors V. Vītols

1989. gada 15. aprīlī Rīgā, Komjaunatnes krastmalā 31, notiek Brāļu kapu komitejas atjaunošanas kongress – kopsapulce, kurā apspriež statūtu projektu, notiek valdes vēlēšanas, pieņem deklarāciju un rezolūciju

1989. gada 27. aprīlī LKF Tukuma rajona aktīvistu kopas ietvaros atjauno Brāļu kapu komitejas nodaļas darbību. V. Vītols kļūst par kopas priekšsēdētāja vietnieku 

1989. gadā ielu, kura savieno Talsu ielu ar Lapu ielu, nosauc par Zemgales ielu

1989. gada 7. maijā Kandavas jauktais koris atzīmē savu simtgadi

1989. gada 28. jūnijā par Kandavas vidusskolas direktoru ievēl Aivaru Galviņu

1989. gada 5. jūlijā Kandavas kultūras namā notiek vietējās pilsoņu komitejas dibināšanas sapulce

1989. gada 13. jūlijā Tukuma rajona Zemgales kultūras pilī notiek Latvijas Lauksaimniecības savienības  Tukuma rajona biedrības dibināšanas konference. No Kandavas piedalās Modris Kārkliņš. Viņš ir pirmais zemnieks Kandavas apkārtnē

1989. gadā visu vasaru rit Ozolāju estrādes atjaunošanas darbi. To paredz 2000 skatītājiem 30 rindās pa 70 vietām katrā

1989. gada 29. septembrī Kandavas radiorūpnīca pārtop par ražošanas kooperatīvu Kandavas radiorūpnīca

1989. gadā nodeg ēka Talsu ielā 2

1989. gadā Kandavas sovhoztehnikumā pārstrādā mācību plānus pa specialitātēm, izveido starptehnikuma darba grupas, kurās darbojas arī paši tehnikuma pasniedzēji. Grupu vadītājs lauksaimniecības mehanizācijā ir kandavnieks V. Priednieks, elektrifikācijā – J. Jansons, automobiļu tehniskās apkopes un remonta specialitātē – A. Jēkabsons, ēdienu gatavošanas tehnoloģijā – R. Vizulis. Tehnikuma teritorijā sāk būvēt baseinu

1989. gadā notiek Vissavienības tautas skaitīšana. Kandavā ir 4631 iedzīvotājs

1989. gada 10. decembrī notiek Latvijas PSR vietējo padomju tautas deputātu vēlēšanas. Tajās pārliecinoši uzvar LTF atbalstītie kandidāti

(Turpinājums sekos)

Sagatavoja Kandavas novada muzeja krājuma glabātāja Ināra Znotiņa

 foto:

2. Viktora Vītola Latvijas Tautas frontes biedra karte

3.Guntis Rozenštams runā mītiņā Tukumā 80.gadu beigās