Kandavas novadā atzīmē 75. gadadienu, kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijas14.06.2016
"Vai sliedēm ir atmiņa?"
2016.gada 14.jūnijs pie Represēto akmens Kandavas stacijā
14.jūnijā visā Latvijā un arī Kandavas novadā tika atzīmēta 75. gadadiena, kopš 1941.gada 14.jūnija deportācijām.
Fonds „ Sibīrijas bērni”, ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa atbalstu, Rīgā organizēja pasākumus visas dienas garumā, kuros piedalījās arī Kandavas novada domes priekšsēdētājs Normunds Štoferts.
Mūsu novadā pasākumi, pieminot 1941.gada 14.jūnija deportāciju, notika Zantē, Matkulē un Kandavā. Kandavā piemiņas pasākumi sākās ar ziedu nolikšanu un muzikālu atmiņu brīdi pie Represēto akmens, kurā piedalījās Kandavas Mākslas un Mūzikas skolas audzēkņi un Vilnis Bumbiers no Sabiles.
Pēc tam visi devās uz Kandavas staciju, kur pie represēto akmens pieminēja komunisma režīmā cietušos novadniekus.
„Septiņdesmit pieci gadi pagājuši, kopš dienas, kad Latvijas miesā tika cirsta smaga rēta, piecpadsmit tūkstoši iedzīvotāju, un no tiem četri tūkstoši bērnu, tika izvesti no mūsu zemes par to vien, ka viņi mīlēja savu valsti”, - atklājot piemiņas brīdi Kandavas stacijā, sacīja Kandavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alfreds Ķieģelis. „ Daudzi šodien šeit klātesošie pat nevar iedomāties tās šausmas un izmisumu, kas pārņēma cilvēkus, kurus sagrūda lopu vagonos un turpat mēnesi vienīgā viņu mūzika, bija sliežu dunoņa, kas aizveda prom no Dzimtenes turpat piecus tūkstošus kilometru. Vienīgais, kas deva spēku tautiešiem izdzīvot un atgriezties, bija cerība. Diemžēl, ļoti daudzi palika Sibīrijas plašumos”.
Lūk, daži fakti no novada represēto skumjās statistikas, par kuru piemiņas brīdī atgādināja novada represēto apvienības vadītājs Pēteris Briedis. „ No Kandavas novada pirmajā izvešanā 1941.gada 14.jūnija naktī izsūtīja 137 cilvēkus, tai skaitā 43 bērnus. Vīrus nošķīra no ģimenēm, viņi aizgāja uz koncentrācijas nometnēm, pārējie no ģimenes uz tālajiem Sibīrijas laukiem un no šiem cilvēkiem jau pirmajā gadā tika nogalināti vai nomērdēti badā 27 novada vīri. Izsūtījumā Sibīrijas taigā palika 24 cilvēki, kuru kapu vietas nav zināmas un nekad arī nebūs zināmas. Otrajā izvešanā 1949.gadā no mūsu novada izsūtīja 707 iedzīvotājus. Tādi bija mūsu tautas likteņi. Mēs to nevaram aizmirst un neaizmirsīsim.”
Šodien visus kopā ved atmiņas, atmiņas un vēsture par tām dienām, kas bija tik smagas latviešu tautai. Droši vien tāpēc tik daudzi bija atnākuši uz piemiņas pasākumiem. Vēsturiskā atmiņa dzīvo cilvēku sirdīs un tai jādzīvo no paaudzes paaudzē.
Pasākums noslēdzās Kandavā Briežu dzimtas dārzā ar Kandavas novada represēto iedzīvotāju atmiņu grāmatas " Atcerēties... Neaizmirst..." atvēršanu.
