Kandavas vecā aptieka šogad svin 250. pastāvēšanas gadadienu 12.12.2019

Kādreiz veci ļaudis teica, ka labāk iet pie beķera nekā pie aptieķera. Bet dzīve ir dzīve, katram no mums reizi pa reizei jāmēro ceļš uz aptieku kaut vai pēc plākstera. Un abās Kandavas aptiekās – gan „Vecajā aptiekā”, kuru vada Ilze Grantiņa, gan aptiekā „Ozolāji”( vadītāja Astra Dīriņa) – mūs sagaida zinošas, izpalīdzīgas un smaidošas „aptieķnieces”.

Kādu laiku atpakaļ, papildinot savas zināšanas Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātē, Astra Dīriņa meklēja ziņas par Kandavas aptieku vēsturi. Pirms neilga laika, kad man atkal bija „jāiet pie aptieķnieka”, sarunā abas pārsteigtas konstatējām, ka aptiekai  šogad 250 gadi! Vai vēl kāda iestāde Kandavā var lepoties ar tādu dzimšanas dienas ciparu! Kopā ar Astru Dīriņu sapratām, ka viņas studiju laikā atrastā un apkopotā informācija ir pelnījusi plašāku lasītāju loku.

Šoreiz publikācija par aptiekas pirmsākumiem no 18.gs.otrās puses līdz 19.gs. trīsdesmitajiem gadiem.

Katra pilsēta, katrs miests un ciemats lepojas ar to, kas tam ir. Tā var būt skola vai ambulance, veikals vai kāda ievērojama celtne. Tā var būt arī aptieka. Aptieka vajadzīga visiem, tajā var saņemt palīdzību, padomu vai vienkārši labu vārdu un tas savu reizi noder katram. Aptieku vēsture visumā ir diezgan noslēpumaina lieta, jo bieži vien par aptieku rašanos, darbību un aptiekāriem ziņas ir visai skopas un grūti atrodamas. Par Kandavas aptiekas atvēršanas gadu precīzu ziņu nav, tāpēc jāsamierinās ar to, ka ir zināms – jau 1769.gadā tā pastāvējusi.

 Pirmais zināmais aptiekārs, kas strādājis šajā aptiekā bijis Dītrihs Grūbe (Dietrich Grube). Par Grūbes aptiekāra gaitām ne pirms darba Kandavas aptiekā, ne Kandavas aptiekas īpašnieka statusā īpašu ziņu nav, vien profesionālās darbības sākuma gada skaitlis – 1769.g. (arī aptiekas darbības sākums) un 1783.gads – miris Kandavas aptiekārs Dītrihs Grūbe. Interesants ir arī viņa specialitātes apzīmējums- „Medizien-Apotheker”. Visticamāk, ka viņam bija divas profesionālās izglītības - bez aptiekāram nepieciešamās apmācības apliecinājuma, bija arī dokuments par medicīnas apmācību.

Pēc Grūbes nāves desmit gadus nav ziņu par Kandavas aptiekas īpašniekiem vai pārvaldniekiem. Tikai 1794.gadā tiek minēts Gotfrīds Špīlfogels (Gottfried Spielvogel, nācis no Dancigas), kurš, kā var nojaust, ilgi Kandavā nav aizkavējies. Ziņas par viņa darbību Kandavā ir neskaidras un pretrunīgas, liekas, ka kaut kas nav bijis kārtībā ar aptiekāra profesionālajiem dokumentiem. Vēl Špīlfogelam bijusi saistība ar kādu aptieku Ventspilī, kas, liekas, toreiz nebija atļauts. Lai arī ir liecības, ka uzturējies Kandavā ilgāk, jo 1798.gadā krista baznīcā savu bērnu, 1817.gadā minēts kā krusttēvs kādam mazulim, aptieku viņš pārdeva jau 1797.gadā. Ziņas par viņu Kurzemes Medicinālpārvalde pieprasa no Kandavas aptiekāra vēl 1825.gadā, bet Pēterburgas instances par Špīlfogelu interesējas vēl 1828.gadā.

Nākošais Kandavas aptiekārs bija Frīdrihs Augusts Reineke (Friedrich August Reineke). Dzimis ap 1770.gadu Brandenburgā. 1797.gadā nopērk Kandavas aptieku no Špīlfogela. Kaut arī nopircis aptieku, tomēr viņa darbošanās farmācijas jomā Kandavā bija apgrūtināta. 1798.gadā Reineke gan nokārto Kurzemes Medicinālpārvaldē aptiekāra eksāmenus, tomēr attiecīgo dokumentu saņemšana kavējas. Līdz ar to viņš Krievijas impērijas robežās tika uzskatīts par aptiekāra zelli, kuram nav tiesības būt par aptiekas īpašnieku. Lai arī 1810.gadā Reineke saņēma provizora* diplomu Pēterburgā, Kandavas aptieku viņš jau bija paspējis pārdot. Turpmākā farmaceita darbība vairs ar Kandavu nesaistījās.

1799.gadā no Reinekes Kandavas aptieku nopirka Jozefs Augusts Mecke (Joseph August Mezke 1773.?- 1833.) Viņa dzimtene bija Kēnigsberga (tagad Krievijai piederošā Kaļiņingrada) Prūsijā. 1792.gadā Jozefs Augusts Mecke bija nodevis pilsoņa zvērestu un, tā kā aptiekāra specialitāte un rocība atļāva,  iegādājies aptieku Kuldīgā. Tajā pašā gadā viņš apprecējās ar Bikstu muižas dzimtkunga, majora Korfa meitu Šarloti Eleonoru fon Korfu. 1798.gadā Mecke nokārto aptiekāra eksāmenus pie Kurzemes Medicinālpārvaldes. Iemesls vienkāršs – arī Kurzeme 1795.gadā tiek pievienota Krievijas impērijai. Lai likumīgi strādātu savā profesijā, atkārtoti jānokārto pārbaudījumi specialitātē tieši Krievijā. Šajā brīdī viņš veiksmīgi pārdod aptieku Kuldīgā (saņemot 2x lielāku naudas summu nekā bija pircis) un nopērk aptieku Kandavā. Tiesa, vēlāk Kandavas aptiekas pārvaldi uztic savam znotam Johanam Frīdriham Teodoram Mnioham (Johann Friedrich Theodorih Mnioch). Pats turpmākos gadus vairāk uzturas Talsos, pārvalda ārsta F.V.Kupfera aptieku (1824.- 1831.; 1832. – 1833.) Mecke nomira 1833.gada 27.jūlijā 60 gadu vecumā Kandavā.

Par Meckes znotu J.F.T.Mniohu (? – 1833.) zināms, ka 1804.gadā viņš nokārtoja provizora eksāmenus. 1812.gadā Mniohs apprecēja Kandavas aptiekāra Meckes meitu Annu Elizabeti. Kopš tā laika līdz savai nāvei Mniohs pārvaldīja Kandavas aptieku. Diemžēl savu sievastēvu viņš pārdzīvo tikai par diviem mēnešiem – 1833.gada 30.septembrī mirst. XIX gadsimta 30.gados Kurzemē plosījās holēra. Iespējams, abi aptiekāri kļuva šīs epidēmijas upuriem. Aptieka palika mantojumā atraitnei un1836.gadā par tās pārvaldnieku kļuva Mniohu nākamais znots Johans Karls Rīgers (Johann  Karl  Rieger). Mnioha atraitne Anna Elizabete nomira Kandavā 1869.gada 29.janvārī.

Svarīgi būtu zināt arī vietu un ēku, kur tad  aptieka atradusies. Ja aptieka minēta jau 1769.gadā, tad Kandavas aptiekas ēka pirmo reizi vēstures avotos minēta 20 gadus vēlāk - 1789.gadā, taču atrašanās vieta īsti nav zināma. Par ēku, kuru esam pieraduši saukt par Veco aptieku, ir izteikti minējumi, ka tā celta pēc viena no lielajiem ugunsgrēkiem (1870.gadā un 1881.gadā). Tad dokumentos parādās 1877.gads, kad aptiekas vajadzībām tiek uzcelta mūra ēka, kas kalpo aptiekai vēl šodien.

*provizors – speciālists ar augstāko farmaceitisko izglītību (šo apzīmējumu īpaši lietoja cariskajā Krievijā un PSRS)

Astra Dīriņa, SIA „Vecā Kandavas Aptieka” aptiekas „Ozolāji” vadītāja

Aksilda Petrevica, Kandavas novada muzeja vēsturniece