Par Administratīvi teritoriālo reformu raksta mediji03.03.2020

“Kandavai “aizmugure” valdības partijā, cīnoties par novada robežām reformas laikā”,  tā pēc Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdes 21. februārī rakstīja “Latvijas Avīze”.

 "Kandavas novada izveidošana ir mūsu partijas ambīcija, no kuras mēs negribam atkāpties," pēc Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdes "Latvijas Avīzei" sacīja Saeimas deputāts Jānis Vitenbergs no valdībā pārstāvētās "KPV LV".

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvā Tukuma novadā, kas jau tagad ir viens no lielākajiem ar 27 848 iedzīvotājiem, vēl iekļaut Engures, Jaunpils un Kandavas novadu.

Kandavas novads ir pirmais novads Latvijā, kas sāka veidoties 1996. gadā ar Cēres pagasta iekļaušanu, laika gaitā paplašinot savas robežas. Tajā tagad ir Kandavas pilsēta un Cēres, Kandavas, Matkules, Zemītes, Zantes un Vānes pagasti. Tas atrodas pusceļā starp Rīgu un Ventspili, 30 kilometru attālumā no Tukuma un 60 kilometrus no Kuldīgas. "Mēs esam kurzemnieki," uzsvēra I. Priede, to minot kā vienu no argumentiem pret pievienošanu Zemgalē esošajam Tukuma novadam.

Sēdē piedalījās arī viens no zināmākajiem Kandavas uzņēmējiem Guntars Indriksons, kuram neloģiska šķiet Kurzemes Šveices, kā šī Abavas ielejas teritorija tiek dēvēta, atrašanās Zemgalē. Visai dīvaina ir Kandavas iekļaušana Zemgalē. Tomēr kultūrvēsturiskā savdabība un novada kultūrvēsturiskā identitāte ir jāuztur. Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes datiem, kas atšķiras no VARAM piedāvātās Centrālās statistiskas pārvaldes informācijas, pašvaldībā esot vairāk nekā 8000 iedzīvotāju, bet faktiski dzīvojot vēl vairāk cilvēku, jo daļa te nav deklarējusies.

Kandavas novadā notikušas divas aptaujas, kurās iedzīvotāji bijuši pret novada likvidēšanu – no tām vienu veicis Saeimas deputāts J. Vitenbergs, kurš te ir mācījies, bet dzīvo Zentenē.

Pēc vairākām Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē pavadītajām stundām J. Vitenbergs sacīja: "Diezgan dīvaini te viss notiek. Saeimai ir autobusiņš. Kāpēc jūs nevarat aizbraukt uz Kandavu un apskatīties stadionu, ražotnes... Ir jādomā arī par mazajiem novadiem."

“Rausta aiz ūsām protesta rēgu”,  raksta laikraksts “Diena” 20.februārī

“Viens no aktīvākajiem reformas pretiniekiem, kurš iesniedzis priekšlikumus visas pašvaldības saglabāt esošajās robežās, ir Viktors Valainis (ZZS). Viņš vairākas reizes kolēģus brīdināja par iespējamiem protestiem un atzina, ka pats tos sekmēs un rosinās.

“Tas nebūs nekas patīkams”, raksturojot iespējamās protesta akcijas, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē otrdien vairākas reizes brīdinoši izteicās Viktors Valainis.

Kurzemes Šveice Zemgalē

“Ja mēģinātu pielīdzināt pašlaik četros novados izmaksāto pabalstu summas pēc augstākās, vajadzētu vairāk nekā divus miljonus eiro, papildu līdzekļus prasītu arī algu izlīdzinājums. Jau tagad skaidrs, ka no kopējās 300 miljonu eiro summas ceļu remontam, par ko regulāri runā VARAM, Tukuma novadam netiks iedalīts pietiekami, lai noasfaltētu kaut vai Zentenes, Lestenes un Jaunsātu ceļus uz novada centru, nerunājot par pārējiem ceļiem, stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Zvaigzneskalns (LZP). Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (NA) pieminēja milzīgās nekustamā īpašuma nodokļa atšķirības kadastrālās vērtības dēļ. Pēc viņa teiktā, bankas uz uzņēmējiem skatās kā uz neveiksminiekiem, ja viņi nestrādā novada centrā.

Tomēr visvairāk strīdu raisa Kandavas pievienošana Tukuma novadam, kas nozīmē par Kurzemes Šveici dēvētā novada nonākšanu Zemgalē. Novada domes priekšsēdētāja Inga Priede (LZP) gan ironizēja, ka novads atrodas Rīgas plānošanas reģionā, bet biznesa inkubators – Jūrmalā, kas ir Vidzemē.

Aizstāvēt Kandavas patstāvību komisijā bija ieradies KPV LV deputāts Jānis Vitenbergs. Viņaprāt, arī mazākiem novadiem ir tiesības pastāvēt. Viņš atvainojās citu novadu pārstāvjiem, ka esot pilnvarots «izglābt» tikai Kandavu. Vēlāk Dienai deputāts paskaidroja, ka citu novadu patstāvībai nav guvis atbalstu frakcijā. Tomēr no sešiem klātesošajiem komisijas locekļiem tikai trīs atbalstīja atsevišķa Kandavas novada izveidi, un lēmums netika pieņemts.

Jāpiebilst, ka, lemjot Saeimā, situācija var mainīties, jo septiņu komisijas locekļu lēmums var atšķirties no visu deputātu balsojuma. Arī J.

Vitenbergs pieļāva, ka galīgajā lasījumā par daudz ko var nobalsot atšķirīgi. Viņš uzskata, ka galvenie izaicinājumi vēl tikai sāksies, kad novados aptvers, kādas robežas deputāti ir atbalstījuši. Pašlaik visu novadu pārstāvji Saeimu pameta neapmierināti, bet Jelgavas dome savā mājaslapā jau paziņojusi par iespējamo vēršanos Satversmes tiesā. “

Par šo un visiem pārējiem priekšlikumiem, izskatot likumu un tam pievienoto novadu karti 2. lasījumā, vēl balsos Saeima. Deputātiem ir iespējas grozīt pašvaldību robežas, arī sagatavojot projektu pieņemšanai galīgajā lasījumā.”

“Kandava vēl cer… aizpeldēt”/ NTZ 21.02.20120/

“Kur būt Kandavai -Kurzemē vai Zemgalē?”, jautā laikraksts “Neatkarīgās Tukuma ziņas”  21.februāra numurā

“Kandavas novadu sarunās pārstāvēja pašvaldības vadītāja Inga Priede, viņas vietniece Gunda Cīrule, deputāts un uzņēmējs Guntars Indriksons un Pensionāru apvienības priekšsēdētājs Zigurds Megnis. Stāstu par novadu Inga Priede sāka ar jautājumu deputātiem: “Kur atrodas Kandavas novads? 30. gados Kandava atradās Kurzemē, bet 50. gados bija Kandavas rajons. Kādi ir mūsu ieguvumi? Mums ir mazāki administratīvie izdevumi nekā Tukuma novadā, turklāt esam samazinājuši deputātu algas un optimizējuši darbinieku skaitu. Mums ir laba izglītības kvalitāte -K. Mīlenbaha vidusskola ierindojas 51. vietā skolu reitingā pēc centralizēto eksāmenu vērtējuma, bet Kandavas Reģionālā vidusskola - 106. vietā, kamēr Tukuma 2. vidusskola - tikai 121. Esam pārņēmuši no valsts internātskolu, kas prasīja 600 000 eiro, bet -esam izdzīvojuši, tagad strādājam projektos, lai piesaistītu papildu līdzekļus.” Pašvaldības vadītāja uzsvēra, ka šobrīd liela uzmanība tiekot pievērsta uzņēmējdarbībai, interese par novadu esot, bet trūkstot brīvu telpu un dzīvokļu: “Mēs esam ieinteresēti sava novada vienmērīgā attīstībā, tāpēc vēlamies būt reģiona attīstības centrs, jo nav tādu kritēriju, ko nevaram izpildīt.” Līdzīgās domās bija arī Kandavas deputāts un uzņēmējs Guntars Indriksons, kas pauda šaubas, vai jaunajā novadā uzņēmējiem un iedzīvotājiem kopumā būs kāds labums - optimizējot izdevumus un atvēlot vairāk līdzekļu attīstībai, viņaprāt, varot iztikt bez reformas. Arī Kandavas pensionāru vadītājs Zigurds Megnis klātesošos sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar novada veidošanās vēsturi, kā arī valstī izstrādātajiem dokumentiem un iesniedza Pensionāru padomes sagatavoto rezolūciju, kurā teikts ka pirmajam Latvijas novadam ir juridisks, kultūrvēsturisks un ekonomisks pamatojums pastāvēt pašreizējā platībā arī pēc reformas. Savukārt, Gunda Cīrule atzina, ka teritorijas attīstība nenozīmējot pārzīmēt Latvijas karti - esot jābūt attīstības mērķiem un apņēmībai tos sasniegt, ko novads esot darījis, esot starp tiem 89, kam, salīdzinājumā ar citiem, bijušas minimālākas finansējuma piesaistes iespējas.”

 Pensionāru biedrības priekšsēdētājs Zigurds Megnis kopā ar novada sabiedriski aktīvāko daļu, gatavo Rezolūciju iesniegšanai Saeimā, Ministru prezidentam, Valsts prezidentam un Tiesībsargam, atsaucoties uz nepieciešamo datu analīzi, ko nepieciešams veikt, izvērtējot iepriekšējās reformas plusus un mīnusus, kā arī novadu izaugsmi vai stagnāciju pēc apvienošanās.

 Visas Latvijas pašvaldības, kuras neapmierina notiekošā piespiedu Administratīvi teritoriālā reforma valstī, vienosies kopīgā protesta akcijā 5. martā, kad Saeimā plānots otrais lasījums. Plānots, ka kopumā no Latvijas pilsētām un novadiem, pa galvenajiem autoceļiem uz Rīgu pārvietosies ap 400-500 smagās tehnikas vienības.