Saeimas deputāti straujos tempos dodas pretī novadu reformai20.02.2020
Otrdien, 18. februārī, Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) komisija no plkst. 13:00 līdz 18:30 izskatīja Zemgales puses jaunizveidojamo novadu – Tukuma, Dobeles un Jelgavas pašvaldību teritorijas, kas iezīmētas jaunajā novadu kartē. Kā zināms, Saeima izskatīšanai Administratīvi teritoriālās reformas komisijā nodevusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā.
Pēc diskusijām Saeimas ATR komisijā, ziņu aģentūra LETA vēstīja: “Lai nodrošinātu iedzīvotāju mobilitāti, ir jānodrošina labas kvalitātes ceļi uz topošā Tukuma novada pagastu centriem, bet pašlaik vairāku ceļu stāvoklis ir kritisks, šodien Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē pauda apvienojamo pašvaldību pārstāvji.
Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietnieks Agris Zvaigzneskalns (LZP) sēdē atzina, ka arī līdz šim Tukuma, Engures, Jaunpils un Kandavas novada pašvaldības sadarbojušās vairākās jomās un reforma diez vai mainīs pārvaldes formu.
Taču viņu uztrauc ceļu stāvoklis uz pagastu centriem, ko bija solīts uzlabot jau ar iepriekšējo pašvaldību reformu 2009. gadā. Pēc Zvaigzneskalna teiktā, piemēram, jāizbūvē 14 kilometru garš ceļa posms uz Lesteni, kam būtu nepieciešami aptuveni pieci miljoni eiro. Taču pašvaldība nav pārliecināta, ka līdzekļu, kas tiks atvēlēti šiem mērķiem no valsts pietiks, jo remontējamo ceļu ir daudz. Daudz nāksies tērēt, lai salāgotu datu bāzes, grāmatvedības programmas, dokumentu reģistrācijas sistēmas, kas katrā pašvaldībā nav vienādas.
Par kritisko ceļa stāvokli uz Jaunpili norādīja arī Jaunpils novada domes priekšsēdētāja Ligita Gintere (ZZS). Viņa arī prognozēja lauku iztukšošanos pēc administratīvi teritoriālās reformas, kas ir drauds valsts drošībai. Īstenojot reformu, viņa aicināja nosargāt valsti, neiznīcinot to.
Savukārt, Engures novada domes priekšsēdētājs Gundars Važa (VL-TB/LNNK) pauda bažas par lauku vajadzību atstāšanu novārtā, visus līdzekļus novirzot Tukuma attīstībai. Viņš norādīja arī uz nekustamā īpašuma nodokļa apjoma atšķirībām pašvaldībās, jo kadastrālās vērtības, piemēram, Kandavā un Engures novada piekrastē ievērojami atšķiras. Pēc Važas teiktā, Engures novads kā piekrastes novads labāku attīstību redzētu kopā ar Mērsraga novadu.
Savukārt, Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede (LZP), aizstāvot novadu kā pastāvīgu vienību, informēja, ka Kandavas novadā publiskie pakalpojumi, pašvaldības dzīvokļu īres maksas, speciālistu atalgojums, administratīvās izmaksas, tiek nodrošinātas ar zemākām izmaksām nekā Tukuma novadā. Turklāt arī bezdarba līmenis novadā ir zemāks nekā Tukuma novada pašvaldībā un valstī.”
Daudz un dažādus argumentus un pamatojumus, kāpēc novadiem vajadzētu saglabāt esošās robežas, un, ko no tā zaudēs vai iegūs iedzīvotājs, prezentēja novadu pašvaldību vadītāji un to pārstāvji, kā arī to, kāpēc ir jāapvieno novadi, neveikli skaidrot centās VARAM pārstāvji. Jāsaka, ka skumji bija noskatīties cīņā ar “vējdzirnavām”, jo VARAM pārstāvjiem – Madaram Lasmanim un Arnim Šultam nebija pamatojuma, kāpēc, piemēram, Jelgavas pilsētu nesaglabāt kā republikas nozīmes pilsētu. Komisijas locekļi – Viktors Valainis (ZZS) un Regīna Ločmele-Luņova (Saskaņa), bija detalizēti iepazinušies ar katra novada profilu, uzdodot jautājumus, uz kuriem, diemžēl ministrijas pārstāvji nevarēja atbildēt un rast argumentus. Nācās pat ņemt palīgā Latvijas atlantu, lai noskaidrotu un pierādītu, vai Kandava tiešām atrodas Kurzemē?!
Arī mēs Kandavas novada pārstāvji – Inga Priede (domes priekšsēdētāja), Gunda Cīrule (domes priekšsēdētājas vietniece), Guntars Indriksons (uzņēmējs, deputāts) un Zigurds Megnis (pensionāru padomes priekšsēdētājs), kurš iesniedza arī pensionāru biedrības rezolūciju par Kandavas novada saglabāšanu, centāmies ATR komisiju un VARAM pārliecināt par sava novada robežu nemainīšanu. Komisija saprotoša, piekrītoša, un tikai mazliet pietrūka, lai jau šobrīd skaidri kartē iezīmētos Kandavas novads. To, ka tā ir politiska un tikai politiska vienošanās, bez jebkādiem kritērijiem un argumentiem – tas ir absolūti skaidrs. Mums bija izdevies vienoties ar lielāko daļu no katras frakcijas pārstāvētajiem komisijas locekļiem, bet, šķiet, partijas disciplīna izrādās svarīgāka par sirdsapziņu. No sešām klātesošo komisijas locekļu balsīm saņēmām vairākumu PAR, bet diemžēl, pēc komisijas balsojuma procedūras PAR ir jābūt vairāk par pusi no balsojuma. PRET balsoja Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Artūrs Toms Plešs (Attīstībai/Par), atturējās Andris Kazinovskis (JKP). Paldies – par PAR balsojumu – Ērikam Pucenam (KPV LV), Regīnai Ločmelei-Luņovai (Saskaņa), Viktoram Valainim (ZZS). Var teikt, ka mūs “iegāza” Jānis Dombrava (Nacionālā Apvienība/ VL-TB/LNNK), kurš nesagaidījis balsojumu devās prom, tādējādi atbalsta solījumi izpalika gan mums, gan Engurei. Tātad trīs deputātu balsis saņēmām par Kandavas novada saglabāšanu, divas - Pret, vienam atturoties. Īpašs paldies Jānim Vitenbergam (KPV LV) par atbalstu, iesniegto priekšlikumu un aizstāvību, tāpat arī Viktoram Valainim!
Bet cīņa vēl nav galā, sekos 2. likuma lasījums Saeimā, tad arī trešais, kurā atkal skatīs katru novadu atsevišķi. Varbūt nāksies uz Saeimas namu doties protesta akcijā ar smago tehniku, bet varbūt Saeima apdomāsies un ņems vērā Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Monitoringa komitejas ekspertu konstatētos faktus par vietējās demokrātijas pārkāpumiem Latvijā administratīvi teritoriālās reformas procesā, aicinot Latvijas valdību un Saeimu atlikt reformu, līdz būs nodrošinātas godīgas un efektīvas apspriešanāas ar pašvaldībām un iedzīvotājiem. Bet pagaidām – nekā iepriecinoša.
Inga Priede, Kandavas novada domes priekšsēdētāja
