Skolēni no Kandavas internātvidusskolas viesojas Dānijā15.06.2016
No 21. līdz 27. maijam desmit Kandavas internātvidusskolas skolēni un divas skolotājas Nordplus projekta ietvaros viesojās Dānijā.
Sestdienu un svētdienu skolēni pavadīja viesģimenēs, kuras dzīvoja dažādās Dānijas vietās. Tas, protams, radīja zināmu satraukumu, bet deva vienreizēju pieredzi dzīvošanai atšķirīgos apstākļos un saturīgi pavadītu nedēļas nogali.
Skola, kas mūs uzņēma, ir privātā internātskola (kas nozīmē, ka vecāki maksā ievērojamu summu par mācībām šajā skolā), kurā skolēni mācās vienu gadu. Skolu izvēlas piedāvāto programmu un izglītības kvalitātes dēļ. Skola ir īpaša ar to, ka tā piedāvā globālo izglītību, sporta un piedzīvojumu un teātra novirzienu. Attiecīgi skolēni pavasarī dodas uz Ganu Āfrikā izbaudīt vietējo kolorītu, uz Bali nodarboties ar ekstrēmām aktivitātēm un uz Ņujorku baudīt teātra mākslu. Skolēnu skaits katru gadu ir apmēram 80. Skola atrodas vienā teritorijā ar privāto pamatskolu (apmēram 120 skolēni). Skola sastāv no vairākām vienstāva ēkām, ir milzīgs sporta laukums, kā arī izveidota sporta piedzīvojumu trase un ir aprīkota piknika vieta ar nojumi gulēšanai laukā.
Nozīmīgs ir skolotāju vīriešu īpatsvars. Nodarbības beidzas ap sešiem vakarā. Pēc vakariņām ir stunda mājas darbu izpildei. Vakarā skolā strādā 2 dežūrskolotāji, bet pa nakti pēc 23.00 paliek viens skolotājs, kuram ir iekārtota istabiņa gulēšanai.
Diena internātskolā sākas 7.00 un beidzas 23.00. Liels bija mūsējo šoks, ka pirms desmitiem vakarā tika atslēgts internets. Pēc brokastīm 8.00 katru rītu ir „Rīta dziesma”, kur parasti tika noskaitīta lūgšana un tika dziedāta kāda dziesma. Šo nodarbi katrreiz vadīja cits skolotājs. Ar ēdienreizēm šajā skolā neskopojās, kopā tās ir sešas, pēdējā-vakara uzkodas ir 21.00. Pamatojums-paēdis skolēns ir darbīgs skolēns. Skolēniem ir dežūras virtuvē, arī telpas viņi paši uzkopj pēc iepriekš sastādīta grafika. Teica, ka skolā ir arī apkopēja, bet man nelaimējās viņu redzēt. Ja skolēni dodas izbraukumā, viņi paši pagatavo un iesaiņo savu sviestmaizi. Daudz kas orientēts uz patstāvīguma ieaudzināšanu skolēnos. Starpbrīži ir samērā gari – pusdienu starpbrīdis ir vairāk nekā stundu garš.
Projekta ietvaros iepazināmies ar Dāniju kā industriāli attīstītu agrāru valsti. Viesojāmies uzņēmumos, lielākais no tiem ir enerģijas ražotne „Dong energy”, kas, pateicoties tehnoloģijām, nodarbina 70 cilvēkus agrāko 700 vietā. Bijām teritorijā, kur 400 hektāru platībā ir uzstādītas saules baterijas, viesojāmies milzīgā fermā, kas ražo ekoloģisku produkciju. Klausījāmies vietējā veikala vadītāja stāstījumu un bijām jaundibinātajā kafejnīcā, kura daudz dara, lai piesaistītu sev apmeklētājus un palīdz imigrantiem iedzīvoties vietējā sabiedrībā. Mazpilsētās ir arī stāsts par to, ka šeit reiz bija banka, veikali utt. Cilvēki dodas strādāt lielpilsētām.
Bijām vienā tautskolā, tās Dānijā radušās pēc 19. gadsimta vidū izvirzītajām filozofa Gruntvika idejām, kas balstītas uz tautas kopību un demokrātiju, ievērojot katras personas individualitāti. Tautskola ir neformāla mācību iestāde, kas pulcē visdažādāko vecumu un tautību studentus. Tās galvenie mērķi ir sniegt studentiem iespēju nelielā laika posmā pilnveidot, izzināt un attīstīt sevi.
Izstaigājām dabas takas un jūras krastu, uzkāpām bākā, redzējām skaistas dabas ainavas un arhitektūru, kas izceļas ar savu vienotību un saskaņotību. Priecājamies par apstrādātajiem laukiem un nespējās saskatīt nevienu neapstrādātu zemes stūrīti. Kaut gan laika apstākļi mūs nelutināja ar pavasarīgo siltumu, viss auga griezdamies.
Kopenhāgenā bijām parlamentā, izbraucām ar kuģīti un izstaigājām gida pavadībā rajonu, ko sauc par Kristiāniju, kas ir eksperimentāla kopiena, kas attīstās pēc saviem likumiem. Pilsētā bija tik daudz riteņbraucēju, ka tā atgādināja riteņbraucēju paradīzi, kas reizē nozīmē tīrāku gaisu un cilvēku labāku fizisko sagatavotību.
Skolēni piedalījās sporta nodarbībās un angļu valodas stundās. Skolēni atzina, ka bija grūtības iesaistīties diskusijā un izteikt viedokli par sarežģītākiem jautājumiem. Ir valodas zināšanas, bet trūkst komunikācijas prasmes un šeit problēma ir dzimtajā valodā, skolēni maz lasa, trūkst argumentēšanai nepieciešamo faktu.
Sadarbības mērķis bija paplašināt jauniešu zināšanas par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu kultūras, nodarbinātības un izglītības iespējām. To jaunieši arī guva, piedaloties šajā projektā. Iepazīstot citas kultūras, mēs iepazīstam labāk savu pašu kultūru un atklājam jaunas īpašības sevī pašā un citos.
Tā bija iespēja jauniešiem dzīvot daudzkulturālā vidē, izturēt lielu fizisku slodzi programmas laikā un gūt lielu apjomu informācijas citā valodā, kā arī pielietot savas angļu valodas zināšanas un saprast, cik nepieciešamas ir valodas zināšanas mūsdienu pasaulē. Tā bija iepazīšanās ar profesiju pasauli. Skolēni atzīst, ka šī nedēļa bija pieredzes bagāta nedēļa un vislielākais ieguvums ir pieredze, kuru neviens nespēs atņemt.
Projekta koordinatore Ņina Zalcmane
