Vai Kandavas novadam vajadzīga Administratīvi teritoriālā reforma (ATR)13.05.2019
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums paredz atjaunot bijušās Talsu un Tukuma rajona robežas, kādas tās bija 70. un 80. gados. Tas nozīmētu, ka Talsu novadam tiktu pievienots Dundagas, Rojas un Mērsraga novads, bet Tukuma – Kandavas, Engures un Jaunpils novads.
Savu viedokli pauž Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede:
“Jāatgādina, ka Kandavas novads, jeb pilsēta ar lauku teritoriju tika izveidota jau 1996. gadā, apvienojoties Kandavai ar Kandavas un Cēres pagastu. 1997. gadā klāt tika pievienoti arī Matkules un Zemītes pagasti, bet 1999. gadā oficiāli tika apstiprināts nosaukums – Kandavas novads, kurš bija pirmais novads Latvijā. Kāpēc mums jāizvēlas tieši šāds modelis, mehāniski pārzīmējot robežas iepriekšējā rajona mērogā? 50. gados bija Kandavas rajons, pirms tam esam bijuši Talsu apriņķī. Tikpat labi mēs varbūt mēs varam atjaunot Kandavas rajona robežas?! Lai gan Kandava nav nacionālās attīstības centrs, šeit ir pieejami visi pakalpojumi, kas atbilst pašvaldību noteiktajām funkcijām. Varbūt jāsāk valstij ar sevi un jāsakārto sadrumstalotā karte, kurā, piemēram, Kandavas novads atrodas visur… teritoriāli viennozīmīgi Kandava ir Kurzemē, bet vienlaikus tā ir Zemgales vēlēšanu apgabalā, Rīgas Plānošanas reģionā, LAD pakalpojumus saņem Talsos, Biznesa inkubators – Jūrmalā, galvenais Valsts policijas iecirknis atrodas Jelgavā, tāpat Dienvidu elektriskie tīkli, kas sniedz pakalpojumu mūsu novadam atrodas Jelgavā. Ir apgrūtinoši, ka esam visur. Ja esam Kurzeme, tad gan vēlēšanu apgabalam, gan plānošanas reģionam, gan citiem pakalpojumiem vajadzētu būt vienuviet.
Ja runājam par izvirzītajiem kritērijiem, ko ministrija sarunās ir uzsvērusi, tad Kandavas novadā ir gan vidusskola, šobrīd pat divas, ir poliklīnika, medicīnas iestādes, NMP punkts, VUGD, Pieaugušo Izglītības un Uzņēmējdarbības centrs, Pašvaldības un Valsts policijas iecirknis, LAD izbraukuma konsultācijas, Sociālais dienests, Būvvalde, Izglītības pārvalde, Bāriņtiesa, Kultūras un sporta pārvalde ar struktūrvienībām, kā arī nepieciešamie speciālisti. Pašvaldība uztur kārtībā ceļus, ielas. Mums ir apstiprināta Ekonomiski pamatota Kandavas novada attīstības programma 2017.- 2023.gadam. Iepriekšējā reforma solīja sakārtot ceļus līdz administratīvajam centram. Ir pagājuši 10 gadi, un Cēres ceļa asfaltēšanu izcīnījām tikai pagājušajā gadā. Tāpat 2019. gada plānā esam “dabūjuši” Valdeķi – Zemīte – Zante ceļa posmu asfaltēšanu. Nav pārliecības, ka pēc pievienošanās kādai no lielākajām pašvaldībām, šie pakalpojumi netiks atstāti novārtā, jo būsim nomale. Šoreiz ministrijas nesola neko, tik uzliks vēl vairāk funkcijas bez finansējuma. Šobrīd vairāk saredzam zaudējumus, nekā ieguvumus. Un nav patiess apgalvojums, ka pašvaldību vadītāji “turas pie krēsliem”, jo ik pēc četriem gadiem ir vēlēšanas, un ikviens apzinās, ka var netikt pārvēlēts.
Rodas jautājumi, uz kuriem VARAM ministrs Juris Pūce nespēj rast konkrētas atbildes?! Proti, kāds ir ekonomiskais pamatojums, cik lieli būs ietaupījumi? Ja tiek lēsts, ka tie varētu būt 120 miljoni, ko reformas rezultātā izdosies ietaupīt, pašvaldību vadītāji ir simtprocentīgi pārliecināti, ka tāds šis ieguvums nevar būt. Ja VARAM vēlas samazināt deputātu skaitu, to var izdarīt bez reformas, un tāds ietaupījums uz administratīvajiem izdevumiem noteikti nebūs. No iepriekšējās 2009. gada ATR pieredzes zinu, ka speciālisti, kas strādāja pagastu pašvaldībās, pēc reformas tika pārcelti darbā uz jaunizveidotā novada centru, savukārt pagastu priekšsēdētāji vairums palika par pārvalžu vadītājiem, laika gaitā, palielinot gan administrāciju novada centros, kur nu nācās pārvaldīt lielu teritoriju, gan pagasta pārvaldēs, kur izrādās nepietika ar pāris darbiniekiem. Kandavas novads no pašvaldību izlīdzināšanas fonda (PIF) šobrīd saņem 1 916 277 eur, tad Tukuma novads saņem 4 799 259 eur, tāpat arī pārējām pašvaldībām ir šī valsts dotācija. Apvienojoties bagātāki nekļūsim. Manuprāt, lauku pagasti, tāpat arī Kandavas pilsēta iztukšosies no iedzīvotājiem. Šobrīd šī sasteigtā ATR vairāk izskatās pēc politiskas izrēķināšanās, decentralizācijas instrumenta, lai pašvaldības kļūtu par valsts varas filiālēm. Mans ierosinājums ir vispirms sakārtot valsts pārvaldes funkcijas un plānošanas reģionus, samazināt ministrijas, departamentus un ierēdņu skaitu, jo birokrātija tikai pieaug, un pašvaldības darbiniekiem nākas pildīt neskaitāmas anketas, tabulas, rakstīt atbildes diendienā, uz visu ministriju uzdotajiem jautājumiem. Novadu dienās Gulbenē, kur notika tikšanās ar J.Pūci, LPS pārstāvjiem, pētniekiem, pieskārās arī jautājumam par plānošanas reģioniem un ministrs atzina, ka tiem šobrīd ir pārlieku maz funkciju un daudz dara tieši pašvaldības. Tika uzsvērts, ka jādomā par tā sauktajām otrā līmeņa pašvaldībām, bet to būtu jādara kontekstā ar minēto reformu, jo pēc tam nebūs jēgas. Tāpat, būtu jāpabeidz 2009. gadā nepabeigtā reforma, kas nosaka apvienoties pašvaldībām līdz 4000 iedzīvotāju, un arī to vajadzētu izvērtēt katrai pašvaldībai individuāli, jo katra ir ar savu specifiku. Tiekoties Talsu Komersantu kluba rīkotajā seminārā ar citu pašvaldību vadītajiem, pacēlās jautājums, ka pašvaldības varētu deleģēt dažādus pakalpojumus uzņēmējiem, piemēram, sociālo sfēru, kā tas jau notiek Rojā, skolēnu pārvadājumus, apsaimniekošanas un būvniecības jautājumus. Redzot, ka Kandavā atgriežas jaunās ģimenes, ierosināju uzņēmējiem celt un izīrēt mājokļus, jo šobrīd, kā to atzina arī paši uzņēmēji, sāk pietrūkt darbaspēks. Reformām ir jānotiek no apakšas, iesaistot iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas, ņemot vērā arī viņu viedokli, nevis uzstādot ultimātu no “augšas”. Mums tomēr, katram novadam, katrai pilsētai un pagastam ir svarīga sava identitāte, lokālpatriotisms un iedibinātās tradīcijas. Neesam pret reformām, bet tās jāveic pamatoti un saprātīgi!”
Nodibinājuma “Kandavas novada iespēju fonds” valdes locekle Ērodeja Kirillova:
“Mehāniska jaunu administratīvo teritoriju veidošana ir nekorekta pret jau esošajiem novadiem, jo tiek zaudēta iedzīvotāju, NVO un citu organizāciju tiesiskā paļāvība uz ilgtermiņos izstrādātajiem attīstības un darbības plāniem esošajā teritorijā. Novada reformu veidotāju paustais publiskais viedoklis ir ļoti vispārināts un nedod redzējumu par reorganizācijas praktiskajiem ieguvumiem sabiedrībai un apvienojamo kopienu iedzīvotājiem. Šajā sakarā mēs saskatām ļoti lielus riskus teritoriālās identitātes zaudēšanai tieši mūsu fondam. Fonda nosaukums sevī ietver mūsu darbības lokācijas teritoriju, kurai, zaudējot novada statusu, mēs zaudējam nosaukuma jēgu. Šajā brīdī novadu reformā savai darbībai saskatām vairāk zaudējumu nekā ieguvumu, jo attālinoties izpildvarai no mazajām kopienām, tiek zaudēta arī to vajadzību pārredzamība. Ieplūstot lielākā novadā, saskatām arī apdraudējumu mūsu īstenotajām mērķprogrammām un kopienu iniciatīvu atbalsta programmām, kurām šobrīd rodam atbalstu gan pašvaldības dotācijā, gan vietējo uzņēmēju un individuālo ziedotāju ziedojumos. Mēs esam atvērti konstruktīvai sadarbībai, par ko liecina mūsu līdzdarbība Kopienu fondu kustībā un sadarbība ar citām Latvijas NVO organizācijām. Bet esam nobažījušies par jauno reformu fizisko un materiālo ietekmi uz kopienas identitātes segregāciju, kas sevī ietver arī iespējamo mazo lauku apvidu iedzīvotāju pilsonisko iniciatīvu maznozīmīgumu plašāka mēroga teritorijā.”
Zigurds Megnis, Kandavas novada Pensionāru biedrības vadītājs:
“Reģionālā reforma no politiķu puses ir sasteigts un nepārdomāts solis, jo iepriekšējā reforma, kuru pirms apmēram 20 gadiem iesāka Zalāna kungs, un kuras rezultātā tapa arī pirmais novads Latvijā - Kandavas novads, tikai tagad šī novadu reforma ir nostiprinājusies un var strādāt ar pilnu atdevi.
Plānotā reforma ir attaisnojama tikai ar to, ka vietējās pašvaldībās ir pārāk liels ierēdņu skaits. Visā Latvijā iedzīvotāju skaits ir samazinājies un turpina sarukt, bet ierēdņu skaits paliek tikai lielāks.
Tomēr jāatceras, ka sasteigtai un nepārdomātai reformai ir būtisks trūkums - cilvēks, kurš šobrīd dzīvo laukos, ciemā vai mazpilsētā tiks piespiedu kārtā attālināts no pašvaldības un valsts sniegtajiem pakalpojumiem. Jau tagad tiek likvidētas skolas un lauku slimnīcas, zaudētāji būs iedzīvotāji, jo īpaši laukos.
Manuprāt, tuvāko 4-5 gadu laikā ir nopietni jāizsver ieguvumi un zaudējumi, reforma nav jāsasteidz. Nepietiek ar tehnisku “kartes pārzīmēšanu”, ir jārisina problēmas, bet tā, lai cilvēks galu galā nepaliek zaudētājs.”
Ieva Ozoliņa, Jauniešu centra “Nagla” vadītāja: “Uzrunājot vairākus jauniešus, var secināt, ka sakarā ar informāciju par gaidāmo novadu reformu, jaunieši ir nobažījušies par Kandavas novada pievienošanu Tukuma novadam. Jaunieši izjūt savu pilsonisko piederību Kandavas novadam un katram mazajam pagastiņam, apliecinot to ar savu aktivitāti pasākumos, amatiermākslas kolektīvos, sporta spēlēs, konkursos un citās aktivitātēs. Lielākoties jaunieši neatbalsta Kandavas novada likvidāciju un pievienošanu Tukuma novadam. Jauniešiem ir bailes zaudēt savu identitāti un piederību, kā arī ir noraizējušies par "lauku" statusa iegūšanu salīdzinot ar Tukuma pilsētu un citiem novadiem. Jauniešiem nav informācijas, kādi tieši ir ieguvumi Kandavas novada iedzīvotājiem sakarā ar novadu reformu.”
Uzņēmēju pārdomas par gaidāmo teritoriālo reformu uzklausīja Kandavas novada domes uzņēmējdarbības konsultante Iveta Pāža:
“Jaunais Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) novadu reformas piedāvājums rāda, ka pēc teritoriālās reformas pašvaldību skaitu piedāvāts samazināt trīsarpus reizes, vienā vietvarā apvienojot divas līdz pat deviņas pašreizējās pašvaldības. Tas rada satraukumu arī Kandavas novada iedzīvotāju un uzņēmēju vidū.
Aptaujātie Kandavas uzņēmēji ir vienisprātis, ka piedāvātais reformas modelis nerada pārliecību par reformā definēto mērķu sasniegšanu un nav uzskatāms par iedzīvotāju interesēm un teritorijas attīstībai piemērotāko.
“Iedzīvotāju intereses, kuras tika minētas kā primārais pirmajā reģionālajā reformā (lai būtu tuvāk saviem cilvēkiem) vairs netiek ņemtas vērā – administratīvais centrs būs tālāk, Kandava kļūs par nomali un reforma ir domāta, lai aizbēgtu no cilvēkiem!” – šādu viedokli pauž vairāki Kandavas novada uzņēmēji.
“Šajā valstī cilvēks ir nulles vērtībā, uzņēmējdarbībai lauku apvidos ir grūti attīstīties, cilvēku skaits samazinās un šo tendenci jaunā reforma tikai pastiprinās. Jau tagad daudzi pakalpojumi ir centralizēti, piemēram, lai sazvanītu VID vai Sadales tīklus ir jāgaida nepiedodami ilgi ”- tā uzskata kāds cits novada uzņēmējs.
Interesantu viedokli pauda uzņēmējs Ainārs Vilkaušs- “Reformu vajadzētu sākt ar Saeimu - samazināt deputātu un viņu padomnieku skaitu, pēc tam samazināt administratīvo darbinieku un deputātu skaitu arī novados. Iedzīvotājiem jābūt vienotiem un jāpanāk, ka no deputātiem par viņu lēmumiem tiek prasīta ne tikai politiska, bet arī materiāla atbildība. Par Kandavas novadu ir jācīnās, citādi paliksim kāda liela novada nomale”.
Guntars Indriksons, uzņēmējs:
Man kā uzņēmējam ir svarīgi saprast, kā pēc reformas mainīsies uzņēmēju dzīve. Šobrīd man ir ērti, jo jebkuru jautājumu, piemēram, Būvvaldē, varu atrisināt uz vietas un uzreiz. Ja Kandavas novadu pievienos, piemēram, Tukuma novadam, tad man būs jātērē laiks, lai tur nokļūtu, jāgaida, kamēr speciālists varēs mani pieņemt, turklāt, vai speciālists Tukumā izpratīs manas problēmas tikpat labi, kā speciālists, kas ir te uz vietas un var apskatīt visu pats? Diez vai.
Otrkārt, jautājums par darba spēku. Ja darba ņēmējam visi pakalpojumi būs pieejami tikai Tukumā, tad viennozīmīgi liela daļa cilvēku arī meklēs dzīvesvietu tuvāk Tukumam un tas nozīmē, ka mums darbaspēks paliks arvien mazāk. Mazajam uzņēmējiem jau līdz šim jau ir bijušas negodīgas attīstības iespējas - tiek izsludināti dažādi projekti mazo uzņēmēju biznesa attīstībai, bet prasības ir tādas, ka mazajam uzņēmumam pat nav iespēja kvalificēties šādiem projektiem.
Jau iepriekš bija sajūta, ka laukus apzināti iznīcina, ar jaunās reformas palīdzību tas notiks vēl vairāk un straujāk. Vai tiešām uzņēmējiem ir jākoncentrējas ap Rīgu un atsevišķās lielākās pilsētās? Man tas kā uzņēmējam šķiet neloģiski. Tas, ka valstī nevar sakārtot skolu tīklu un veselības aprūpi nav pietiekams iemesls šāda veida reformai.
Ministrijas deleģē dažādus pienākumus pašvaldībām, nav jābrīnās, ka ierēdņu skaits palielinās. Piekrītu, ka ir jāsamazina ierēdņu skaits, bet tādēļ nav jāmaina novadu robežas.
Paldies, novada nevalstiskajām organizācijām, uzņēmējiem un jauniešiem par pausto viedokli! Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokļus par reģionālo reformu, Kandavas novada dome izmantos iespēju veikt iedzīvotāju aptauju. Tāpat turpināsim aptaujāt viedokļu līderus kā viņi skatās uz plānoto Kandavas novada iekļaušanu Tukuma rajonā.
viedokļus apkopoja: Līga Šupstika
