Valsts heraldikas komisijā apstiprināti Irlavas, Matkules un Zantes pagastu ģerboņi22.11.2024
2024. gada vasaras beigās un rudenī Tukuma novada pašvaldība saņēma informāciju no Kultūras ministrijas, ka Valsts Heraldikas komisija ir izvērtējusi Irlavas, Matkules un Zantes pagastu ģerboņu projektus, apstiprinot, ka to attēli un apraksti atbilst heraldiskām prasībām, un tādēļ tie abi tiek reģistrēti Ģerboņu reģistrā. Atgādināsim, kā izskatās jaunie ģerboņi.
Irlavas pagasta ģerboņa centrā izvietotas ērģeļu stabules, jo Irlavas pagasts ir slavens ar Latvijas mēroga muzikālo dižgaru Jāni Bētiņu – ērģelnieku, mūzikas pedagogu un pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku (1873. gadā) virsdiriģentu. J. Bētiņš bija arī ērģeļu konstruktors un Sātu baznīcas ērģelnieks, tādēļ Latvijas heraldikā nebijusi figūra – ērģeles – šķita īpaši piemērotas šajā pagasta ģerbonī. Bētiņa stāsts simbolizē arī kādu citu svarīgu Irlavas pagasta simbolu – Irlavas skolotāju semināru, kurā viņš aktīvi darbojās. Ģerboņa vairogs galvā šķelts ar labo un kreiso slīpstūri, un vairogā veidojas figūra, kurai ir divas Irlavas iedzīvotājiem svarīgas papildus nozīmes: simboliski attēlots Studentkalns, kura estrādē allaž notikusi sadziedāšanās un ar kuru iedzīvotāji sevi saista, un bulta, kas norāda uz virzību uz augšu, uz panākumiem, uz zeltu, un tas netieši attēlo arī pagasta dzīvi mūsdienās, kur svarīgu lomu ieņem sasniegumi sportā, īpaši florbolā. Līdzās zaļajai krāsai, kas simbolizē pagasta mežus, parādās arī zelts, kas krāsu valodā simbolizē gaismu, tātad zināšanas, kas ir atsauce uz vēsturiski slaveno Irlavas skolotāju semināru.
Iedzīvotāju aptaujas rezultātā par Matkules pagasta simboliem un identitāti pagasta iedzīvotāji teju vienbalsīgi kā savu galveno simbolu nosauca Matkules (Buses) pilskalnu, kas ir bijusi nozīmīga apdzīvota vieta Senajā Kursā. Līdz ar to, lai akcentētu vietas senatni, Matkules pagasta ģerboņa vairogs izvēlēts sarkanā krāsā. Vairoga vidusdaļā novietoti trīs viļņoti zelta pāļi, kas simbolizē pagastā esošo Saules ūdenskritumu, kas arī kā viens no pagasta simboliem vairākkārt minēts iedzīvotāju aptaujas atbildēs, savukārt vairoga abās malās izvietotas divas važiņrotu krustadatas, kādu fragmenti atrasti Buses pilskalnā veiktajos izrakumos.
Savukārt Zantes pagasta iedzīvotāji savu pagastu asociē ar Smiltiņkalnu – augstāko Austrumkursas augstienes pauguru, kas atrodas 155,3 metrus virs jūras līmeņa un kura relatīvais augstums ir 50 metri. Tādēļ Zantes pagasta ģerbonī figurē vairoga dalījums ševrona griezumā, kas simbolizē šo kalnu gan no formas, gan krāsu viedokļa, jo kalns attēlots zeltā kā zelta smiltis, tā etimoloģiski attēlojot tā nosaukumu. Savukārt ģerbonī ap Smiltiņkalnu attēlotas zelta bites ar sudraba spārniem. Tā ir atsauce uz Zantes biškopjiem, kas izsenis darbojušies pagasta teritorijā. Latviešu folklorā bite simbolizē čaklumu un strādīgumu, kas raksturīga pagasta iedzīvotājiem. Bites parasti sasaucas arī ar sociālo struktūru – tās darbojas kopā, bišu stropā, tādējādi ģerbonis simboliski norāda uz Zantes pagasta iedzīvotāju saliedētību un strādīgumu.
Apsveicam irlavniekus, matkulniekus un zanteniekus ar jaunajiem pagasta ģerboņiem. Savukārt darbs pie Tukuma novada pagastu ģerboņu izstrādes turpinās un vēl izgatavojami un izvērtējami ir 7– Jaunsātu, Vānes, Slampes, Viesatu, Degoles, Zemītes un Kandavas pagastu ģerboņi.
