Vārds uzņēmējiem - Arī zivis labāk ķeras upes otrā pusē05.02.2020

Janvārī ciemojāmies pie uzņēmēja Kārļa Priedīša Zantes pagastā. Viņš audzē Latvijā diezgan reti sastopamu govju šķirni, tā saucamos Hailanderus. Šķirne izveidota Skotijā un ir visvecākā gaļas liellopu šķirne, no kuras cēlušās citas šķirnes. Baltijā pirmo reizi skotu Hailanderi parādījās 1999.gadā, kad pirmie divi šīs šķirnes produktīvie gaļas lopi tika ievesti Zaubes pagastā (tagadējā Amatas novadā).

Šobrīd Latvijā ir jau 1151 Hailanders, no tiem Kandavas novadā- 68 (dati uz 24.01.2020. LDC).

Kā radās doma par uzņēmumu?

Ar lauksaimniecību sāku nodarboties ap 1998.gadu, kad radās doma audzēt ātraudzīgos kārklus šķeldai. Zeme tika iegādāta vairākos novados, arī Kandavas un Tukuma. Šķeldas kārklu stādījumi Tukuma novadā aizņēma 5 ha platību. Šajā jomā darbojos apmēram piecpadsmit gadus, bet dažādu apstākļu dēļ bizness bija jāpārtrauc. Lai zeme nestāvētu dīkā, tai bija jāatrod cits pielietojums. Tā nonācu pie lēmuma audzēt gaļas lopus. Pirmos hailandus nopirkām 2013. gadā un tā palēnām esam izauguši līdz 200 liellopu ganāmpulkam un apsaimniekojam 400 ha zemes.

Vai ir bijusi iepriekšēja saistība ar lopu audzēšanu?

Nē, nav bijusi, visu sāku no nulles. Esmu bioloģiskās saimniecības īpašnieks, gaļu nododu eksportam. Šobrīd manā ganāmpulkā ir 68 hailandi, pārējās Šarolē govis.

Vai taisnība, ka Hailanderi ir mazprasīgi, viegli uzturami, kā tas lasāms literatūrā?

Gaļas liellopu audzēšana sabiedrībā tiek pozicionēta kā perspektīva un ienesīga lauksaimniecības nozare, kurā ar nelieliem ieguldījumiem var gūt labu peļņu. Sākumā likās, ka būs vienkārši: uztaisīsim žogu, nopirksim lopus, sagādāsim ziemai barību un nodrošināsim dzirdināšanu. Bet ar to jau nepietiek. Uzskatu, ka gaļas un piena lopu uzturēšana Latvijā būtiski neatšķiras. Realitāte ir tāda, ka arī gaļas lopiem ir jādod mikroelementi, sāls, arī ar parasto zāli vien nepietiek, ir jāsēj zālāji. Ir nepieciešama vieta, kur dzīvot un pārlaist ziemas periodu, jo bez pajumtes tie nevar izdzīvot. Investīcijas ir pietiekoši lielas, bet peļņa… nu ar to ir, kā ir.

Kas nes lielāku peļņu- Šarolē vai Hailanderu šķirnes gaļas liellopi?

Hailanderi ir lēnaudzīgi, tie jāaudzē vismaz trīs gadus. Šarolē izaug astoņos mēnešos, tas ir daudz rentablāk. Ļoti labi turēts hailandu bullis pēc trīs gadiem dzīvsvarā sver ap 800 kg, rupji rēķinot, izkāvums sanāk ap 400 kg. Savukārt, labi turēts Šarolē pēc trīs gadiem sver ap 1,5 tonnām. Cena par Hailanderu ir tāda pati kā par Šarolē. Pie Hailanderu plusiem varu minēt- teliņi dzimst viegli. Pārdodu arī Hailanderu šķirnes buļļus vaislai. Bullēnus 8-10 mēnešu vecumā šķir no mātes. Desmit mēnešos bulli var pārdot aptuveni par 600 eiro.

Kā paiet darba diena saimniecībā?

Esmu šeit katru dienu, lai pārraudzītu saimniecību. Svēršana, pārraudzība.  Arī papīru kalns ir milzīgs- kā jau bioloģiskajai saimniecībai, jāsagatavo dažādas atskaites, pieteikumi Lauku atbalsta  dienestam, grāmatvedība. Regulāri apmeklēju kursus, lai kvalificētos kā bioloģiskā saimniecība, kā arī apmācības saimniecības pārraudzībā. 

Cik saimniecībā ir palīgu?

Darbinieki mainās, nāk un iet, tāpat kā citiem uzņēmējiem. Saimniecības darbiem nepieciešami divi līdz trīs palīgi. Ir problēmas ar lopu kaušanu-  mūsu pusē nav nevienas bioloģiskās kautuves, tāpēc nākas braukt uz Vidzemes pusi.

Vai esat izmantojis Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu saimniecības attīstībai?

Bija doma celt kūti, sagatavojām projektu. Tomēr, dotais finansējums neatsver izdevumus, kas saistīti ar ES prasībām attiecībā uz novietnes būvēšanu. Tehnikai atbalsts ir mazāks, bet konkurence ir lielāka. Vienīgais, ko esmu nopircis, izmantojot ES fondu finansējumu, ir ganību ecēšas.

Kā ar vaļaspriekiem?

Vaļasprieks ir slēpošana, konkrētāk, kalnu slēpošana profesionālā līmenī. Sāku slēpot Milzkalnē, kad zāle bija zaļāka. Tagad viss notiek Siguldā, kad bija ziemas, braucu uz turieni divas, trīs reizes nedēļā. Šobrīd šajā jomā pašvaki, nav sniega.

Kādi ir tavi tuvākie nākotnes plāni?

Tā īsti neesmu par šo jautājumu domājis. Loģiski būtu, mest visam mieru. Pie tām nomas cenām, kādas zemei ir šobrīd, man izdevīgāk būtu, visu nolikvidēt un savu zemi iznomāt. Bet tik pesimistisku plānu man nav. Vasarā plānoju doties uz Hailandu šovu Skotijā. Skotijā tā ir nacionālā liellopu šķirne, tāpēc tai par godu katru gadu tiek rīkoti svētki. Cerams, atradīsim jaunus kontaktus, un kā saka- jaunus eksporta tirgus.

Vienmēr jau liekas, ka labi ir tur, kur mūsu nav. Arī zivis labāk ķeras upes otrā pusē!

Līga Šupstika