VĀRDS UZŅĒMĒJIEM. Mūsu mērķis - celt produkcijas kvalitāti06.05.2020

Līdz ar siltā laika iestāšanos mostas daba. Arī cilvēki, pēc pelēkās ziemas ilgojas baudīt spilgtākas dabas krāsas - ir sākusies pirmo pavasara ziedu stādīšana puķu kastēs, podos un dobēs.

Jau piekto sezonu dažādus puķu stādus ir iespējams iegādāties arī Kandavas novada Zemītes pagasta “Stādu   darbnīcā”, kurā saimnieko Sarmīte un Almants Immermaņi. 

2019. gadā saimniecība piedalījās pašvaldības organizētajā konkursā “Diženi Kandavas novadā”, kurā ieguva galveno godalgu nominācijā “Darbīgākā organizācija/uzņēmums”.

Par iegūto pieredzi stādu audzēšanā un nākotnes iecerēm stāsta uzņēmuma īpašnieki Sarmīte un Almants Immermaņi.

Kā ienācāt puķu un stādu audzēšanas biznesā?

Sarmīte: Esmu beigusi Bulduru dārzkopības vidusskolu kā daiļdārznieks. Tajā laikā solīja, ka mūs sauks par dārza dizaineriem, bet beigās nodēvēja par parka dārzniekiem. Pirmā izglītība man ir pedagogs, bet šajā jomā strādāt neaizgāju. Puķes man ir vienmēr patikušas.

Ar stādu audzēšanu sāku nodarboties tālajā 2000. gadā. Bija mazi bērni, bija jādomā kā piepelnīties. Tā pamazām sāku audzēt puķes. Pirms tam esmu nodarbojusies ar zemeņu audzēšanu, bija 2h plašs zemeņu lauks, arī ar gurķiem un tomātiem. Bet nu jau 20 gadus audzēju puķu stādus. Šeit Zemītes pagastā puķu stādus audzēju no 2016. gada.

 Kā radās uzņēmuma nosaukums “Stādu darbnīca”?

Almants: Domājām dažādus variantus, bet apstājāmies pie vārda “darīt”, “darināt”. Darbnīca radusies no vārda- “darbs”, kas nozīmē nevis remontēt, bet darīt. Un tā mēs “Stādu darbnīcā” darinām stādus.

 Kāda ir jūsu uzņēmuma specializācija?

Sarmīte: Uzņēmuma specializācija ir puķu stādi un podu puķes, no grieztajiem ziediem piedāvājam tikai lilijas. Pēc tam, kad visas šīs puķes būs izpārdotas, tad mēs renēs stādam gurķus, lai siltumnīcas nepaliek tukšas. Arī dažādu šķirņu tomātiņus piedāvājam. Šogad izmēģināsim divas jaunas gurķu šķirnes.

Paši gan sējam, gan piķējam. Sezonu parasti sākam 7.janvārī, kad sākam sēt leduspuķes, begonijas, ziemcietes.

Mūsu saimniecība ir maza- nav lielas platības, nav daudz zemes, bet piedāvājums ir plašs. Labi, ka puķes var audzēt siltumnīcās, tad lielas zemes platības nav tik ļoti vajadzīgas.

Piedāvājam dažādas vasaras puķes, gan karināmos podos, gan arī stādāmas dobēs, kastēs. Piedāvājam arī dažādas ziemcietes, kas vien jau ir vairāki simti. Saimniecībā varētu būt atrodami tuvu tūkstotim dažādi augu nosaukumi. Esam novērojuši, ka viena no pieprasītākajām ir akmenssēkle. Viņa aug un zied visu vasaru, rudeni līdz uzsnieg sniegs un sasalst.

Saimniecībā nodarbinām vienu darbinieku- meiteni ar zaļajiem pirkstiņiem. Vairāk darba, protams, ir sezonas laikā, bet, lai nezaudētu tik labu darbinieku, tad cenšamies viņu nodarbināt līdz pēdējam. Pagājušajā gadā sezonu beidzām oktobra beigās. Mums ir ārkārtīgi paveicies ar darbinieci, tik laba meitene, strādīga un atjautīga. Te var strādāt tikai cilvēks, kurš grib strādāt un arī saprot kaut ko no tā, ko dara. Cilvēkam ir jābūt vispusīgam un tādu ir grūti atrast, bet ja atrod- tad nevar laist vaļā.

 Kā nodrošināt augiem vēlamo klimatu- siltums, mitrums, gaisma?

Sarmīte: Šajā jautājumā mans vīrs ir meistars, viņš man te ir visu tā sameistarojis, ka viss ir ideāli.

Almants: Katram augam ir savas siltuma un mitruma prasības. Pētām instrukcijas, meklējam informāciju internetā, lai nodrošinātu katram augam piemērotākos apstākļus. Tāpēc mums ir trīs siltumnīcas, katrā no tām temperatūra ir atšķirīga. Siltākajā ir ap +26 grādu silts, vēsākajā- pa dienu +14 grādi, bet naktī par dažiem grādiem siltāks kā ārā, lai puķes rūdās. Ir augi, kurus nedrīkst pārliet, bet citam tieši pretēji- nedod dievs iekaltēt.

Siltumu nodrošinām sākotnēji pirmajā siltumnīcā. Pirmajā siltumnīcā, kas ir siltākā no visām, ir apsildāmie galdi. To sākam kurināt no pirmās februāra svētdienas, iesildām siltumnīcu sezonai. Ir laistīšanas sistēma un ja kaut kas iztek cauri, tad ūdens sasūcas paklājā, mitrums izdalās vienmērīgi un augi to var uzsūkt atpakaļ. Divās siltumnīcās ir nodrošināta automātiskā vēdināšana, var iestatīt temperatūru un lūkas vaļā atveras automātiski. To es pats uzkombinēju no vairākiem siltuma relejiem.

Sarmīte: Tas ir ļoti ērti- ieregulējam temperatūru un, kad siltumnīcā paliek par karstu, tā automātiski atdzesē, bet kad paliek vēsāks, tad lūkas aizveras.

Almants: Visgrūtākais laiks bija šogad februārī un martā, kad bija ļoti mākoņains. No augiem ceļas mitrums, bet mākoņainā un vēsā laikā siltumnīcas nespēj iesilt, ir drēgns. Tad ar kurināšanu vien nepietiek, no mājām jānes mitruma savācējs. 

 Vai augi slimo, vai nākas lietot arī augu aizsardzības līdzekļus?

Almants: Pret augu kaitēkļiem cīnāmies ar dabīgiem līdzekļiem. Pēdējos gadus gurķu un tomātu sezonā izmantojam tikai plēsējkukaiņus.

 Vai esat izmantojuši vai apsverat domu izmantot ES fondu finansējumu?

Sarmīte: Līdz šim neesam izmantojuši ES fondu līdzekļus, tiekam galā ar saviem līdzekļiem. Ko paši sapelnām, to arī ieguldām. Dzīvojam bez kredītiem.

Bija doma šogad pieteikties finansējumam, kas domāts mazajām saimniecībām, bet valstī izsludinātā ārkārtas situācija saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību ir ieviesusi korekcijas mūsu plānos.

 Vai darbojaties arī biedrībās un dodaties pieredzes apmaiņā?

Almants: Profesionālie materiālu piegādātāji vasarās organizē dažādus seminārus par jaunumiem nozarē. Tajos labprāt papildinām savas zināšanas un prasmes par stādu materiāliem, mēslojumu, augu aizsardzību ar saudzīgām metodēm un citām lietām.

 Kā pavadāt brīvo laiku nesezonā?

Sarmīte: Brīvāks laiks ir novembrī un decembrī, bet arī tad atpūsties nesanāk. Man ir savs interneta veikals, kurā pārdodu savus rokdarbus, precīzāk, aužu gobelēnus. Tad man darbs pietiek visu ziemu.

Almants: Un te ir tā gobelēnu nauda (norāda uz ziediem siltumnīcā).

Sarmīte: Jā, un te ir tā gobelēnu nauda (abi smejas). Manus rokdarbus vairāk ir iecienījuši klienti no ASV.

Almants: Gobelēnu nauda tiek ieguldīta ziedos ar cerību, ka tas kādreiz nāks atpakaļ.

 Vai ar puķēm izdodas kaut ko nopelnīt?

Almants: Katru gadu domājam kaut ko nopelnīt, bet nesanāk un nesanāk.

Sarmīte: Tas tāpēc, ka katru gadu ir jāiegulda attīstībā- kaut kas jāpielabo, jāpērk plēves. Pagaidām tā ir.

Almants: Bija tāda doma, ka varbūt šogad izdosies strādāt ar peļņu, jo nekādi lieli izdevumi nav plānoti. Bet esošās situācijas saistībā ar koronavīrusu- nezinām kā būs. Lielie gadatirgi un stādu parādes ir atcelti, bet stādu piegādi uz mājām mēs šobrīd nevaram realizēt.

Sarmīte: Tas ir liels laika patēriņš un lieli izdevumi. Saimniecībā jau tā ir tik daudz darba, ka nav pat laika visus ziedus nofotografēt, kas ir viens no priekšnoteikumiem, lai klients varētu ziedu apskatīt un izvēlēties attālināti. Bet vienu soli esam spēruši- mūsu stādu darbnīca ir atrodama arī sociālajos tīklos Facebook- @stadudarbnica.

Pirmie atraitnīšu pircēji ir no tuvējās apkārtnes- no mūsu pagasta un kaimiņu pagastiem. Ļoti bieži garāmbraucēji, ieraugot ceļa malā norādi, iebrauc nopirkt stādus. Protams, ir izveidojies arī pastāvīgo klientu loks. Ņemot vērā esošo situāciju, šogad puķu stādi pie mums ir iegādājami par īpaši draudzīgām cenām.

 Kādu redzat siltumnīcu nozares izaugsmi?

Almants: Ja grib pelnīt, tad siltumnīcām būtu jābūt līdz lielceļam, bet tas nav vairs priekš mums.

Sarmīte: Mēs šeit esam tikai piekto sezonu. 2016.gadā sākām ar mazo siltumnīcu, vēlāk tai pievienojām klāt vēl nelielu zemes gabaliņu. Nākošajā gadā uzcēlām vēl vienu siltumnīcu un pagājušajā gadā uzcēlām trešo. Mēs attīstāmies, bet, manuprāt, kvantitātes ziņā esam sasnieguši robežu.

Almants: Tagad mūsu mērķis- uz esošās bāzes celt produkcijas kvalitāti. Turpināsim darbu pie tā, lai varam piedāvāt pēc iespējas kvalitatīvāku produktu.

Sarmīte: Visticamāk, ka tuvākajā laikā būs jāizdara izvēle un jāspecializējas uz kādu konkrētu piedāvājumu, šobrīd mūsu piedāvājumā ir pārāk liela dažādība.

Līga Šupstika