Novada represētie iedzīvotāji tiekas piemiņas vietās
„ Gadu no gada pulcējamies šajā vietā, kura nes mums skaudras atmiņas par to necilvēcību un netaisnību, kura tika nodarīta latviešu tautai 1949.gada 25.martā. Mūsu pienākums ir atcerēties, nekad neaizmirst un neko tamlīdzīgu nepieļaut!” Ar šādiem vārdiem savu uzrunu 25.marta represijās cietušo piemiņas vietā Kandavas stacijā iesāka Kandavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Alfreds Ķieģelis.
Ar līdzīgām domām ik gadu 25.martā visā Latvijā pulcējamies Represēto piemiņas vietās, lai mūsu tautas sēru dienā būtu kopā un atcerētos tos, kuri palika Sibīrijas plašumos. Pirms sešdesmit septiņiem gadiem - 1949.gada 25. martā vairāk nekā 42 tūkstoši nevainīgu cilvēku tika izsūtīti uz Sibīriju, sākot savu moku ceļu. Šī bija lielākā iedzīvotāju izsūtīšana Latvijas vēsturē; tā tieši skāra 2,2% iedzīvotāju, netieši - daudz vairāk. Laikabiedru atmiņas liecina, ka par spēcīgu pārdzīvojumu izsūtīšana kļuva visiem: gan izsūtītajiem, gan tiem, kuri skolas solos piedzīvoja klasesbiedru izvešanu, gan tiem, kuri piedalījās deportāciju īstenošanā.
Kā, uzrunājot sanākušos, sacīja Kandavas novada politiski represēto apvienības vadītājs Pēteris Briedis, viņš priecājas par to, ka novada represēto pulciņš, kas katru gadu pulcējas šajā vietā 25.martā un 14.jūnijā, nekļūst mazāks, kaut gan Latvijas represēto apvienība, kas veic uzskaiti par, kā sacīja P.Briedis, „mūsu bēdu brāļiem”, informējusi, ka no 62 tūkstošiem, kas tika izsūtīti, dzīvo pulkā ir apmēram 11 tūkstoši. „ Mēs novadā vēl turamies, un man par to prieks, esam vēl gana stipri! Domāju, ka dzīvosim vēl labu laiciņu, ko jums visiem arī novēlu!”
Piemiņas pasākumi Kandavas novadā notika pie Represēto akmens Kandavas stacijā un piemiņas vietā Kandavā. Pēc ziedu nolikšanas un represijās cietušo piemiņas godināšanas, pasākums turpinājās Kandavas novada muzejā.
